Ādas slimībasIzsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas ir jebkuras pēkšņas ādas izmaiņas – sarkani plankumi, pumpiņas, pūslīši, pampumi, tulznas vai zvīņas – vienā vietā vai pa visu ķermeni. Cēloņu ir simtiem: no nātrenes un ekzēmas līdz vīrusu infekcijām, kukaiņu kodumiem un alerģijai. Vairums izsitumu nav bīstami un pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā, bet daži prasa ārsta apskati tajā pašā dienā vai zvanu uz 113.

Šis raksts palīdz orientēties: kādi izsitumi ir ārkārtas situācija, kā pēc izskata, niezes un citām pazīmēm nojaust biežākos cēloņus un kad jādodas pie dermatologa. Tas neaizstāj apskati – precīzu diagnozi nosaka ārsts.

Kad izsitumi ir ārkārtas situācija – zvaniet 113

Zvaniet 113 vai dodieties uz tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ja līdz ar izsitumiem ir kāda no šīm pazīmēm:

  • izsitumi izskatās kā sīki asinsizplūdumi vai zilumi un nebālē, piespiežot ar glāzi (tā sauktais glāzes tests), īpaši kopā ar drudzi, kakla stīvumu, jutību pret gaismu vai miegainību – iespējama meningokoku infekcija (izsitumu var arī nebūt); bērnam šādi izsitumi ir iemesls zvanīt 113 arī bez citām pazīmēm;
  • pēkšņs lūpu, mēles, rīkles vai sejas pietūkums, apgrūtināta elpošana vai rīšana, sēkšana, ģībonis – iespējama anafilakse;
  • bērns ar izsitumiem ir neparasti gurdens, apjucis, nereaģē kā parasti, elpo ļoti ātri vai ar grūtībām, vai āda, lūpas vai mēle ir bālas, pelēkas vai zilganas;
  • drudzis, sāpīga āda, plašas tulznas un ādas lobīšanās lielos lēveros kopā ar sāpīgām čūlām mutē, acīs vai uz dzimumorgāniem, īpaši pirmajās 1–4 nedēļās pēc tam, kad sākts lietot jaunu ārstēšanas līdzekli;
  • cilvēks ir apjucis, viņam ir ļoti ātra sirdsdarbība, auksta un mitra āda vai ģībonis kopā ar karstu, sāpīgu apsārtumu, kas strauji plešas.

Tajā pašā dienā pie ārsta jāvēršas, ja apsārtums ir karsts, sāpīgs, pietūcis un strauji plešas un pievienojas drudzis un drebuļi – iespējama dziļo ādas slāņu infekcija (celulīts – dziļo ādas slāņu bakteriāls iekaisums – vai roze). Tā ir infekcija, ko ārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem, un kavēšanās ļauj tai izplatīties.

Kā atšķirt izsitumu veidus

Trīs jautājumi sašaurina loku visātrāk: kā izsitumi izskatās (plankumi, pumpas, pūslīši, tulznas, zvīņas), vai tie niez un vai ir drudzis. Tabulā apkopoti biežākie cēloņi, ar kuriem iDerma dermatologi saskaras Latvijā.

Kā izskatāsNieze / sajūtaTipiskā vietaVisticamākais cēlonis
Pacelti, bāli vai sārti pampumi, kas dažu stundu laikā maina vietu un pazūd bez pēdāmStipraJebkurNātrene (arī aukstuma nātrene)
Sausi, apsārtuši, zvīņaini laukumi, sakasīta, sabiezējusi ādaStipra, naktī pastiprināsElkoņu locītavu iekšpuses, paceles, kakls, plaukstasAtopiskais dermatīts (ekzēma)
Apsārtums, sīkas pumpiņas vai pūslīši tieši tur, kur āda saskārusies ar vielu vai priekšmetuJāRokas, plaukstu locītavas, seja, kaklsKontaktdermatīts
Sīkas pumpiņas un pūslīši, smalkas ejas ādā; niez arī ģimenes locekļiemĻoti stipra, naktīStarp pirkstiem, plaukstu locītavas, viduklis, dzimumorgāniKašķis
Grupēti pūslīši uz apsārtuma, pirms tam tirpšana; atkārtojas tajā pašā vietāDedzina, sāpLūpas, seja, dzimumorgāniHerpes
Pūslīši joslā vienā ķermeņa pusē, stipras sāpesSāp vairāk nekā niezKrūškurvis, mugura, sejaJostas roze
Sīkas sarkanas pumpiņas vai caurspīdīgi pūslīši karstumā un svīstotDurstošaKakls, krūtis, mugura, ādas krokasSviedrene (sviedru izsitumi)
Skaidri norobežoti sarkani plankumi ar sudrabainām zvīņāmMērenaElkoņi, ceļi, galvas āda, muguraPsoriāze
Viens lielāks ovāls plankums, pēc 1–2 nedēļām daudzi mazāki, izvietoti kā eglītes zariViegla, reizēm stipra, vai navRumpis, augšdelmi, augšstilbiRozā sārtais ķērpis (rozā ēde), pityriasis rosea
Gredzenveida plankums ar zvīņainu, paceltu malu, centrs gaišāksJāRumpis, cirkšņi, pēdas, galvas ādaĀdas sēnīte
Pūslīši un strutu pūslīši, kas pārklājas ar medus krāsas krevelēmVieglaAp degunu un muti, rokas (bērniem)Impetigo
Sīki sarkanvioleti punktiņi vai plankumi, kas nebālē, piespiežotParasti navApakšstilbi, pēdasVaskulīts, purpura – ārstam tajā pašā dienā (bērnam vai kopā ar drudzi – 113)
Apaļš sarkans plankums, kas vairāku dienu laikā paplašinās, bieži ar gaišāku centru; parādās 1–4 nedēļas pēc ērces kodumaParasti navKoduma vietaLaima slimība
Pumpiņas un pūslīši dažādās stadijās pa visu ķermeni, drudzisStipraRumpis, seja, galvas ādaVējbakas
Niezoši pampumi vai pumpas grupās vai līnijā uz atsegtas ādasStipraRokas, kājas, kaklsKukaiņu kodumi
Niezoši sarkani plankumi vai pumpiņas dažu stundu laikā pēc pirmās pavasara saulesStipraDekoltē, apakšdelmi, plaukstu mugurpuseSaules alerģija

Izsitumi uz sejas visbiežāk ir akne, rozācija (apsārtums un pumpiņas uz vaigiem un deguna) vai periorālais dermatīts – sīkas pumpiņas ap muti, bieži pēc hormonālo krēmu lietošanas.

Kā izskatās biežākie izsitumi

Nātrene: lieli, saplūstoši sārti pampumi uz ādasVējbakas: pumpiņas un pūslīši dažādās stadijās uz krūškurvja un pleciemPsoriāze: skaidri norobežoti sarkani plankumi ar sudrabainām zvīņām uz apakšdelmiemKašķis: sīkas apsārtušas, iekaisušas pumpiņas uz ādas tuvplānā

Niezoši izsitumi

Nieze ir biežākais iemesls, kāpēc izsitumi traucē. Ja izsitumi niez, visbiežākie cēloņi ir nātrene, ekzēma (atopiskais vai kontaktdermatīts), kašķis, kukaiņu kodumi un sviedrene. Dažas pazīmes palīdz atšķirt:

  • Pampumi, kas pārvietojas – katrs nātrenes pampums saglabājas dažas stundas (ne ilgāk par diennakti) un pazūd bez pēdām, bet parādās citā vietā. Kukaiņu kodumi turpretī paliek dienām ilgi tajā pašā vietā.
  • Nieze pastiprinās naktī, un niez arī citiem ģimenes locekļiem – tipiski kašķim; apskatiet ādu starp pirkstiem un uz plaukstu locītavām.
  • Nieze tikai tur, kur āda kaut kam pieskārusies – kontaktdermatīts, piemēram, no rotaslietu niķeļa, jaunas kosmētikas, mazgāšanas līdzekļiem vai cimdu gumijas.
  • Sausa, raupja āda, kas niez jau sen – atopiskais dermatīts; pieaugušajiem tas var sākties arī no jauna.
  • Nieze bez izsitumiem – ja āda ir tīra, bet niez, īpaši visā ķermenī vai naktīs, cēlonis var būt sausa āda, bet arī aknu, nieru, vairogdziedzera vai asins slimības. Ilgstoša nieze bez izsitumiem ir iemesls ārsta apskatei un asins analīzēm, bet ilgstoša kasīšana var radīt mezglaino niezi.

Izsitumi ar drudzi

Izsitumi kopā ar paaugstinātu temperatūru visbiežāk liecina par infekciju. Bērniem to visbiežāk izraisa vīrusu slimības, kas pāriet pašas: vējbakas (pūslīši dažādās stadijās), roku, kāju un mutes slimība (pūslīši uz plaukstām, pēdām un čūliņas mutē), infekciozā eritēma jeb „pliķētie vaigi” (spilgti sarkani vaigi, pēc tam mežģīņveida izsitumi uz rokām un kājām), rozeola (augsts drudzis 3–5 dienas, reizēm līdz 7, izsitumi parādās, kad temperatūra krīt). Masalas Latvijā pēdējos gados atkal tiek reģistrētas: pēc Slimību profilakses un kontroles centra apraksta tās sākas ar iesnām, klepu, drudzi un pret gaismu jutīgām acīm, un izsitumi parādās 2.–4. slimības dienā un izplatās no galvas uz ķermeni. Skarlatīnas gadījumā spilgti sarkani, smalki „smilšpapīra” izsitumi parādās dažas stundas līdz 1–2 dienas pēc angīnas un drudža sākuma, ap muti paliek bāls trīsstūris, un tai nepieciešama antibakteriāla ārstēšana.

Pieaugušajiem drudzis ar izsitumiem var būt arī Laima slimības, rozes, daudzveidīgās eritēmas vai reakcijas uz jaunu ārstēšanas līdzekli pazīme. Jebkuri izsitumi ar drudzi, kas nebālē, piespiežot, vai kopā ar stiprām galvassāpēm un kakla stīvumu, ir ārkārtas situācija.

Izsitumi bērniem un zīdaiņiem

Zīdaiņiem visbiežāk ir nekaitīgas jaundzimušo ādas izmaiņas (zīdaiņu akne, sviedrene, piena kreveles), kas pāriet bez ārstēšanas. No dažu mēnešu vecuma var sākties atopiskais dermatīts: sausi, niezoši, sarkani plankumi uz vaigiem, vēlāk elkoņu un ceļu ielokos. Bērnudārza vecumā pievienojas lipīgās infekcijas – vējbakas, impetigo, roku, kāju un mutes slimība – un kašķis. Pie ārsta tajā pašā dienā jādodas, ja bērns ir gurdens vai atsakās dzert, ja ir drudzis 39 °C vai augstāks (zīdainim līdz 3 mēnešiem – 38 °C vai augstāks) vai temperatūra zemāka par 36 °C, vai ja neesat pārliecināti par cēloni. Ja bērnu ir grūti pamodināt, viņš nereaģē kā parasti, elpo ar grūtībām vai izsitumi nebālē, piespiežot, zvaniet 113 (skatiet sadaļu par ārkārtas situācijām).

Alerģiski izsitumi

Alerģija izraisa divus tipiskus izsitumu veidus. Nātrene parādās minūšu vai stundu laikā pēc saskares ar alergēnu (pārtiku, kukaiņa dzēlienu, jaunu ārstēšanas līdzekli) – niezoši pampumi, kas pārvietojas. Alerģiskais kontaktdermatīts attīstās lēnāk, 1–3 dienas pēc saskares, un turas tur, kur āda saskārusies ar vielu. Tomēr vairums nātrenes epizožu nav alerģiskas – tās provocē infekcijas vai fizikāli faktori (aukstums, spiediens, svīšana), un pieaugušajiem cēloni visbiežāk neatrod. Ja nātrene atkārtojas ilgāk par 6 nedēļām, to sauc par hronisku, un alergēna meklēšana tad palīdz reti; svarīgāka ir pareiza ārstēšana. Drudzis alerģijai nav raksturīgs; strutas, kreveles un pūslīši, kas izplatās, drīzāk liecina par infekciju (lai gan arī kontaktdermatīts var veidot sīkus pūslīšus).

Kā ārsts nosaka izsitumu cēloni

Lielāko daļu izsitumu dermatologs atpazīst pēc izskata un sūdzību apraksta. Palīdz atbildes uz šādiem jautājumiem: kad izsitumi parādījās, kur sākās un kā izplatījās, vai niez vai sāp, vai ir drudzis, vai ģimenē kādam ir līdzīgi izsitumi, kādi jauni līdzekļi, kosmētika vai pārtika lietota, vai bijis ērces kodums, ceļojums, jauna sporta vai darba vide. Ja ar apskati nepietiek, veic:

  • dermatoskopiju – ar palielinājumu redz kašķa ejas, asinsvadu zīmējumu, zvīņu izvietojumu;
  • sēnīšu testu (ādas zvīņu mikroskopiju vai uzsējumu), ja ir aizdomas par ādas sēnīti;
  • alerģijas testus – ādas aplikācijas (epikutānos) testus kontaktdermatīta gadījumā; asins IgE analīzes, ja ir aizdomas par pārtikas vai ieelpojamu alergēnu;
  • asins analīzes – ja ir drudzis, nieze bez izsitumiem vai aizdomas par iekšēju slimību;
  • ādas biopsiju – retāk, ja izsitumi ir neskaidri, ilgstoši vai ir aizdomas par vaskulītu.

Tipiskus izsitumus – nātreni, ekzēmu, sviedreni, rozā ēdi, impetigo, kukaiņu kodumus – dermatologs var novērtēt arī attālināti pēc labas kvalitātes fotoattēliem. Ja ir ārkārtas pazīmes, drudzis ar gurdenumu vai izsitumi nebālē, piespiežot, nepieciešama apskate klātienē vai neatliekamā palīdzība, nevis attālināta konsultācija.

Ko darīt, kamēr gaidāt konsultāciju

  • Nekasiet – viegli papliķējiet ādu vai uzlieciet vēsu, mitru kompresi; īsi apgriezti nagi pasargā no sakasīšanas un infekcijas.
  • Mazgājieties remdenā, ne karstā ūdenī, bez smaržotām ziepēm; pēc mazgāšanas uzklājiet mitrinošu krēmu bez smaržvielām (emolientu).
  • Valkājiet brīvu kokvilnas apģērbu, izvairieties no vilnas un sintētikas tieši uz ādas.
  • Pārtrauciet lietot jaunu kosmētiku un mazgāšanas līdzekļus un valkāt rotaslietas, kas varētu būt izraisījušas izsitumus.
  • Bez ārsta ieteikuma nelietojiet mājas aptieciņā atrastus hormonālos krēmus – infekcijas vai sēnītes gadījumā tie var pasliktināt stāvokli un apgrūtināt diagnozi.
  • Nofotografējiet izsitumus dienas gaismā gan no attāluma, gan tuvplānā un pierakstiet, kad tie parādījās un kas bija noticis pirms tam (jauns līdzeklis, pārtika, ceļojums), – tas ārstam atvieglos diagnozes noteikšanu.

Kad jādodas pie dermatologa

Arī bez ārkārtas pazīmēm ir vērts konsultēties, ja izsitumi:

  • nepāriet 1–2 nedēļu laikā vai atkārtojas;
  • izplatās uz citām ķermeņa daļām vai klāj visu ķermeni;
  • niez tik stipri, ka traucē miegu vai darbu;
  • ir pūslīši, čūlas, strutas vai medus krāsas kreveles;
  • niez arī citiem ģimenes locekļiem;
  • parādījušies grūtniecības laikā;
  • nav skaidrs, kas tie ir.

iDerma dermatologa attālinātā konsultācija ir piemērota pirmajam novērtējumam: pēc fotoattēliem un apraksta ārsts nosaka visticamāko cēloni, iesaka, kā rīkoties, un norāda, vai nepieciešami izmeklējumi vai apskate klātienē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc parādās izsitumi uz ādas?
Biežākie cēloņi ir ādas iekaisums (atopiskais vai kontaktdermatīts), nātrene, infekcijas (vīrusu, baktēriju, sēnīšu), parazīti un kukaiņi (kašķis, kukaiņu kodumi), karstums un svīšana (sviedrene), saules starojums un reakcijas uz jauniem līdzekļiem vai kosmētiku. Retāk izsitumi ir iekšējas slimības pazīme – piemēram, vaskulīta vai Laima slimības. Cēloni visprecīzāk nosaka pēc izsitumu izskata, vietas, niezes un citām pazīmēm.
Kā atšķirt alerģiskus izsitumus no infekcijas?
Alerģiski izsitumi parasti niez, parādās pēc saskares ar alergēnu (nātrene – dažu minūšu vai stundu laikā, kontaktdermatīts – 1–3 dienu laikā) un nav saistīti ar drudzi: nātrenes pampumi pārvietojas un pazūd bez pēdām, kontaktdermatīts turas tur, kur āda saskārusies ar vielu. Infekcijai raksturīgas strutas, kreveles vai pūslīši, kas izplatās, bieži drudzis, kakla sāpes vai gurdenums, un reizēm slimo arī citi ģimenes locekļi. Ja šaubāties, izsitumus ir vērts parādīt ārstam, jo ārstēšana atšķiras.
Vai izsitumi var rasties no stresa?
Stress pats par sevi izsitumus izraisa reti, bet tas bieži provocē jau esošu ādas slimību uzliesmojumus – nātreni, atopisko dermatītu, psoriāzi, herpes infekciju vai rozāciju. Ja izsitumi parādās stresa periodos, visticamāk, aiz tiem ir kāda no šīm slimībām, un dermatologs palīdzēs to atpazīt un kontrolēt.
Kā atšķirt nātreni no kukaiņu kodumiem?
Nātrenes pampumi ir pacelti, bāli vai sārti, parādās pēkšņi, katrs saglabājas dažas stundas (ne ilgāk par diennakti), pazūd bez pēdām un parādās citā vietā. Kukaiņu kodumi ir atsevišķas niezošas pumpiņas, bieži ar punktu centrā, grupās vai līnijā uz atsegtas ādas, un tās turas vienā vietā vairākas dienas.
Ko nozīmē izsitumi, kas nebālē, piespiežot ar glāzi?
Parasti sarkani izsitumi, piespiežot ar caurspīdīgu glāzi, kļūst bāli, jo asinis tiek izspiestas no asinsvadiem. Ja plankumi vai punktiņi paliek sarkani vai violeti, tie ir sīki asinsizplūdumi ādā. Kopā ar drudzi, galvassāpēm, kakla stīvumu vai gurdenumu tā var būt meningokoku infekcijas pazīme – zvaniet 113 nekavējoties. Bez drudža šādi izsitumi uz apakšstilbiem var būt vaskulīts vai purpura, kas arī jāparāda ārstam tajā pašā dienā; bērnam šādi izsitumi vienmēr ir iemesls zvanīt 113.
Vai ar izsitumiem drīkst mazgāties un apmeklēt baseinu?
Mazgāties drīkst un vajag – remdenā ūdenī, bez smaržotām ziepēm, pēc tam ādu viegli nosusinot (nevis berzējot) un uzklājot mitrinošu krēmu. Baseinu, saunu un kontaktsporta nodarbības labāk atlikt, kamēr nav skaidrs cēlonis: lipīgu infekciju (impetigo, kašķa, vējbaku, sēnītes) gadījumā tas pasargā citus, bet hlorēts ūdens un karstums var pastiprināt ekzēmu un nātreni.
Cik ilgā laikā izsitumi pāriet paši?
Nātrenes epizode parasti pāriet dažu dienu laikā, bet var atkārtoties; sviedrene izzūd dažās dienās, tiklīdz āda atdziest; kukaiņu kodumi – nedēļas laikā; vīrusu izsitumi bērniem – 1–3 nedēļās; rozā ēde – 6–10 nedēļās. Psoriāze un kašķis paši nepāriet, un arī ekzēma bez ārstēšanas parasti saglabājas vai atkārtojas. Ja izsitumi turas ilgāk par 1–2 nedēļām, izplatās vai atkārtojas, konsultējieties ar dermatologu.
Vai dermatologs var noteikt izsitumu cēloni pēc fotogrāfijas?
Daudzos gadījumos jā: nātreni, ekzēmu, sviedreni, rozā ēdi, impetigo vai kukaiņu kodumus pieredzējis dermatologs atpazīst pēc labas kvalitātes fotoattēliem dienas gaismā un sūdzību apraksta. Ja nepieciešama dermatoskopija, sēnīšu tests, alerģijas testi vai biopsija, ārsts to pateiks un norādīs, kur vērsties. Izsitumi ar ārkārtas pazīmēm – drudzi un gurdenumu, elpas trūkumu, sejas pietūkumu vai plankumiem, kas nebālē, piespiežot (bērnam vai kopā ar drudzi), – ir iemesls neatliekamai palīdzībai, nevis attālinātai konsultācijai.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Aija Šmite(Dermatologs)

Citi mūsu raksti

Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kas ir ekzēma un kā tā izskatās? Ekzēmas veidi (atopiskā, kontaktekzēma, dishidrotiskā), ekzēma uz rokām, kājām un sejas, cēloņi, ārstēšana, kad pie ārsta.

Oniholīze (naga atdalīšanās no gultnes): cēloņi, pazīmes un ārstēšana

Oniholīze – naga atdalīšanās no gultnes. Kad vainīga ir trauma, sēnīte vai psoriāze, ko nozīmē zaļgans nags, kā palīdzēt nagam ataugt un kad jādodas pie ārsta.

Strijas: cēloņi, veidi un kā tās mazināt

Strijas ir bieži sastopamas, nekaitīgas rētiņas, kas rodas, ādai strauji stiepjoties. Kāpēc tās parādās, vai var atbrīvoties un kad vērsties pie dermatologa.