Izsitumi uz ādas ir jebkuras pēkšņas ādas izmaiņas – sarkani plankumi, pumpiņas, pūslīši, pampumi, tulznas vai zvīņas – vienā vietā vai pa visu ķermeni. Cēloņu ir simtiem: no nātrenes un ekzēmas līdz vīrusu infekcijām, kukaiņu kodumiem un alerģijai. Vairums izsitumu nav bīstami un pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā, bet daži prasa ārsta apskati tajā pašā dienā vai zvanu uz 113.
Šis raksts palīdz orientēties: kādi izsitumi ir ārkārtas situācija, kā pēc izskata, niezes un citām pazīmēm nojaust biežākos cēloņus un kad jādodas pie dermatologa. Tas neaizstāj apskati – precīzu diagnozi nosaka ārsts.
Kad izsitumi ir ārkārtas situācija – zvaniet 113
Zvaniet 113 vai dodieties uz tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ja līdz ar izsitumiem ir kāda no šīm pazīmēm:
- izsitumi izskatās kā sīki asinsizplūdumi vai zilumi un nebālē, piespiežot ar glāzi (tā sauktais glāzes tests), īpaši kopā ar drudzi, kakla stīvumu, jutību pret gaismu vai miegainību – iespējama meningokoku infekcija (izsitumu var arī nebūt); bērnam šādi izsitumi ir iemesls zvanīt 113 arī bez citām pazīmēm;
- pēkšņs lūpu, mēles, rīkles vai sejas pietūkums, apgrūtināta elpošana vai rīšana, sēkšana, ģībonis – iespējama anafilakse;
- bērns ar izsitumiem ir neparasti gurdens, apjucis, nereaģē kā parasti, elpo ļoti ātri vai ar grūtībām, vai āda, lūpas vai mēle ir bālas, pelēkas vai zilganas;
- drudzis, sāpīga āda, plašas tulznas un ādas lobīšanās lielos lēveros kopā ar sāpīgām čūlām mutē, acīs vai uz dzimumorgāniem, īpaši pirmajās 1–4 nedēļās pēc tam, kad sākts lietot jaunu ārstēšanas līdzekli;
- cilvēks ir apjucis, viņam ir ļoti ātra sirdsdarbība, auksta un mitra āda vai ģībonis kopā ar karstu, sāpīgu apsārtumu, kas strauji plešas.
Tajā pašā dienā pie ārsta jāvēršas, ja apsārtums ir karsts, sāpīgs, pietūcis un strauji plešas un pievienojas drudzis un drebuļi – iespējama dziļo ādas slāņu infekcija (celulīts – dziļo ādas slāņu bakteriāls iekaisums – vai roze). Tā ir infekcija, ko ārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem, un kavēšanās ļauj tai izplatīties.
Kā atšķirt izsitumu veidus
Trīs jautājumi sašaurina loku visātrāk: kā izsitumi izskatās (plankumi, pumpas, pūslīši, tulznas, zvīņas), vai tie niez un vai ir drudzis. Tabulā apkopoti biežākie cēloņi, ar kuriem iDerma dermatologi saskaras Latvijā.
| Kā izskatās | Nieze / sajūta | Tipiskā vieta | Visticamākais cēlonis |
|---|---|---|---|
| Pacelti, bāli vai sārti pampumi, kas dažu stundu laikā maina vietu un pazūd bez pēdām | Stipra | Jebkur | Nātrene (arī aukstuma nātrene) |
| Sausi, apsārtuši, zvīņaini laukumi, sakasīta, sabiezējusi āda | Stipra, naktī pastiprinās | Elkoņu locītavu iekšpuses, paceles, kakls, plaukstas | Atopiskais dermatīts (ekzēma) |
| Apsārtums, sīkas pumpiņas vai pūslīši tieši tur, kur āda saskārusies ar vielu vai priekšmetu | Jā | Rokas, plaukstu locītavas, seja, kakls | Kontaktdermatīts |
| Sīkas pumpiņas un pūslīši, smalkas ejas ādā; niez arī ģimenes locekļiem | Ļoti stipra, naktī | Starp pirkstiem, plaukstu locītavas, viduklis, dzimumorgāni | Kašķis |
| Grupēti pūslīši uz apsārtuma, pirms tam tirpšana; atkārtojas tajā pašā vietā | Dedzina, sāp | Lūpas, seja, dzimumorgāni | Herpes |
| Pūslīši joslā vienā ķermeņa pusē, stipras sāpes | Sāp vairāk nekā niez | Krūškurvis, mugura, seja | Jostas roze |
| Sīkas sarkanas pumpiņas vai caurspīdīgi pūslīši karstumā un svīstot | Durstoša | Kakls, krūtis, mugura, ādas krokas | Sviedrene (sviedru izsitumi) |
| Skaidri norobežoti sarkani plankumi ar sudrabainām zvīņām | Mērena | Elkoņi, ceļi, galvas āda, mugura | Psoriāze |
| Viens lielāks ovāls plankums, pēc 1–2 nedēļām daudzi mazāki, izvietoti kā eglītes zari | Viegla, reizēm stipra, vai nav | Rumpis, augšdelmi, augšstilbi | Rozā sārtais ķērpis (rozā ēde), pityriasis rosea |
| Gredzenveida plankums ar zvīņainu, paceltu malu, centrs gaišāks | Jā | Rumpis, cirkšņi, pēdas, galvas āda | Ādas sēnīte |
| Pūslīši un strutu pūslīši, kas pārklājas ar medus krāsas krevelēm | Viegla | Ap degunu un muti, rokas (bērniem) | Impetigo |
| Sīki sarkanvioleti punktiņi vai plankumi, kas nebālē, piespiežot | Parasti nav | Apakšstilbi, pēdas | Vaskulīts, purpura – ārstam tajā pašā dienā (bērnam vai kopā ar drudzi – 113) |
| Apaļš sarkans plankums, kas vairāku dienu laikā paplašinās, bieži ar gaišāku centru; parādās 1–4 nedēļas pēc ērces koduma | Parasti nav | Koduma vieta | Laima slimība |
| Pumpiņas un pūslīši dažādās stadijās pa visu ķermeni, drudzis | Stipra | Rumpis, seja, galvas āda | Vējbakas |
| Niezoši pampumi vai pumpas grupās vai līnijā uz atsegtas ādas | Stipra | Rokas, kājas, kakls | Kukaiņu kodumi |
| Niezoši sarkani plankumi vai pumpiņas dažu stundu laikā pēc pirmās pavasara saules | Stipra | Dekoltē, apakšdelmi, plaukstu mugurpuse | Saules alerģija |
Izsitumi uz sejas visbiežāk ir akne, rozācija (apsārtums un pumpiņas uz vaigiem un deguna) vai periorālais dermatīts – sīkas pumpiņas ap muti, bieži pēc hormonālo krēmu lietošanas.
Kā izskatās biežākie izsitumi




Niezoši izsitumi
Nieze ir biežākais iemesls, kāpēc izsitumi traucē. Ja izsitumi niez, visbiežākie cēloņi ir nātrene, ekzēma (atopiskais vai kontaktdermatīts), kašķis, kukaiņu kodumi un sviedrene. Dažas pazīmes palīdz atšķirt:
- Pampumi, kas pārvietojas – katrs nātrenes pampums saglabājas dažas stundas (ne ilgāk par diennakti) un pazūd bez pēdām, bet parādās citā vietā. Kukaiņu kodumi turpretī paliek dienām ilgi tajā pašā vietā.
- Nieze pastiprinās naktī, un niez arī citiem ģimenes locekļiem – tipiski kašķim; apskatiet ādu starp pirkstiem un uz plaukstu locītavām.
- Nieze tikai tur, kur āda kaut kam pieskārusies – kontaktdermatīts, piemēram, no rotaslietu niķeļa, jaunas kosmētikas, mazgāšanas līdzekļiem vai cimdu gumijas.
- Sausa, raupja āda, kas niez jau sen – atopiskais dermatīts; pieaugušajiem tas var sākties arī no jauna.
- Nieze bez izsitumiem – ja āda ir tīra, bet niez, īpaši visā ķermenī vai naktīs, cēlonis var būt sausa āda, bet arī aknu, nieru, vairogdziedzera vai asins slimības. Ilgstoša nieze bez izsitumiem ir iemesls ārsta apskatei un asins analīzēm, bet ilgstoša kasīšana var radīt mezglaino niezi.
Izsitumi ar drudzi
Izsitumi kopā ar paaugstinātu temperatūru visbiežāk liecina par infekciju. Bērniem to visbiežāk izraisa vīrusu slimības, kas pāriet pašas: vējbakas (pūslīši dažādās stadijās), roku, kāju un mutes slimība (pūslīši uz plaukstām, pēdām un čūliņas mutē), infekciozā eritēma jeb „pliķētie vaigi” (spilgti sarkani vaigi, pēc tam mežģīņveida izsitumi uz rokām un kājām), rozeola (augsts drudzis 3–5 dienas, reizēm līdz 7, izsitumi parādās, kad temperatūra krīt). Masalas Latvijā pēdējos gados atkal tiek reģistrētas: pēc Slimību profilakses un kontroles centra apraksta tās sākas ar iesnām, klepu, drudzi un pret gaismu jutīgām acīm, un izsitumi parādās 2.–4. slimības dienā un izplatās no galvas uz ķermeni. Skarlatīnas gadījumā spilgti sarkani, smalki „smilšpapīra” izsitumi parādās dažas stundas līdz 1–2 dienas pēc angīnas un drudža sākuma, ap muti paliek bāls trīsstūris, un tai nepieciešama antibakteriāla ārstēšana.
Pieaugušajiem drudzis ar izsitumiem var būt arī Laima slimības, rozes, daudzveidīgās eritēmas vai reakcijas uz jaunu ārstēšanas līdzekli pazīme. Jebkuri izsitumi ar drudzi, kas nebālē, piespiežot, vai kopā ar stiprām galvassāpēm un kakla stīvumu, ir ārkārtas situācija.
Izsitumi bērniem un zīdaiņiem
Zīdaiņiem visbiežāk ir nekaitīgas jaundzimušo ādas izmaiņas (zīdaiņu akne, sviedrene, piena kreveles), kas pāriet bez ārstēšanas. No dažu mēnešu vecuma var sākties atopiskais dermatīts: sausi, niezoši, sarkani plankumi uz vaigiem, vēlāk elkoņu un ceļu ielokos. Bērnudārza vecumā pievienojas lipīgās infekcijas – vējbakas, impetigo, roku, kāju un mutes slimība – un kašķis. Pie ārsta tajā pašā dienā jādodas, ja bērns ir gurdens vai atsakās dzert, ja ir drudzis 39 °C vai augstāks (zīdainim līdz 3 mēnešiem – 38 °C vai augstāks) vai temperatūra zemāka par 36 °C, vai ja neesat pārliecināti par cēloni. Ja bērnu ir grūti pamodināt, viņš nereaģē kā parasti, elpo ar grūtībām vai izsitumi nebālē, piespiežot, zvaniet 113 (skatiet sadaļu par ārkārtas situācijām).
Alerģiski izsitumi
Alerģija izraisa divus tipiskus izsitumu veidus. Nātrene parādās minūšu vai stundu laikā pēc saskares ar alergēnu (pārtiku, kukaiņa dzēlienu, jaunu ārstēšanas līdzekli) – niezoši pampumi, kas pārvietojas. Alerģiskais kontaktdermatīts attīstās lēnāk, 1–3 dienas pēc saskares, un turas tur, kur āda saskārusies ar vielu. Tomēr vairums nātrenes epizožu nav alerģiskas – tās provocē infekcijas vai fizikāli faktori (aukstums, spiediens, svīšana), un pieaugušajiem cēloni visbiežāk neatrod. Ja nātrene atkārtojas ilgāk par 6 nedēļām, to sauc par hronisku, un alergēna meklēšana tad palīdz reti; svarīgāka ir pareiza ārstēšana. Drudzis alerģijai nav raksturīgs; strutas, kreveles un pūslīši, kas izplatās, drīzāk liecina par infekciju (lai gan arī kontaktdermatīts var veidot sīkus pūslīšus).
Kā ārsts nosaka izsitumu cēloni
Lielāko daļu izsitumu dermatologs atpazīst pēc izskata un sūdzību apraksta. Palīdz atbildes uz šādiem jautājumiem: kad izsitumi parādījās, kur sākās un kā izplatījās, vai niez vai sāp, vai ir drudzis, vai ģimenē kādam ir līdzīgi izsitumi, kādi jauni līdzekļi, kosmētika vai pārtika lietota, vai bijis ērces kodums, ceļojums, jauna sporta vai darba vide. Ja ar apskati nepietiek, veic:
- dermatoskopiju – ar palielinājumu redz kašķa ejas, asinsvadu zīmējumu, zvīņu izvietojumu;
- sēnīšu testu (ādas zvīņu mikroskopiju vai uzsējumu), ja ir aizdomas par ādas sēnīti;
- alerģijas testus – ādas aplikācijas (epikutānos) testus kontaktdermatīta gadījumā; asins IgE analīzes, ja ir aizdomas par pārtikas vai ieelpojamu alergēnu;
- asins analīzes – ja ir drudzis, nieze bez izsitumiem vai aizdomas par iekšēju slimību;
- ādas biopsiju – retāk, ja izsitumi ir neskaidri, ilgstoši vai ir aizdomas par vaskulītu.
Tipiskus izsitumus – nātreni, ekzēmu, sviedreni, rozā ēdi, impetigo, kukaiņu kodumus – dermatologs var novērtēt arī attālināti pēc labas kvalitātes fotoattēliem. Ja ir ārkārtas pazīmes, drudzis ar gurdenumu vai izsitumi nebālē, piespiežot, nepieciešama apskate klātienē vai neatliekamā palīdzība, nevis attālināta konsultācija.
Ko darīt, kamēr gaidāt konsultāciju
- Nekasiet – viegli papliķējiet ādu vai uzlieciet vēsu, mitru kompresi; īsi apgriezti nagi pasargā no sakasīšanas un infekcijas.
- Mazgājieties remdenā, ne karstā ūdenī, bez smaržotām ziepēm; pēc mazgāšanas uzklājiet mitrinošu krēmu bez smaržvielām (emolientu).
- Valkājiet brīvu kokvilnas apģērbu, izvairieties no vilnas un sintētikas tieši uz ādas.
- Pārtrauciet lietot jaunu kosmētiku un mazgāšanas līdzekļus un valkāt rotaslietas, kas varētu būt izraisījušas izsitumus.
- Bez ārsta ieteikuma nelietojiet mājas aptieciņā atrastus hormonālos krēmus – infekcijas vai sēnītes gadījumā tie var pasliktināt stāvokli un apgrūtināt diagnozi.
- Nofotografējiet izsitumus dienas gaismā gan no attāluma, gan tuvplānā un pierakstiet, kad tie parādījās un kas bija noticis pirms tam (jauns līdzeklis, pārtika, ceļojums), – tas ārstam atvieglos diagnozes noteikšanu.
Kad jādodas pie dermatologa
Arī bez ārkārtas pazīmēm ir vērts konsultēties, ja izsitumi:
- nepāriet 1–2 nedēļu laikā vai atkārtojas;
- izplatās uz citām ķermeņa daļām vai klāj visu ķermeni;
- niez tik stipri, ka traucē miegu vai darbu;
- ir pūslīši, čūlas, strutas vai medus krāsas kreveles;
- niez arī citiem ģimenes locekļiem;
- parādījušies grūtniecības laikā;
- nav skaidrs, kas tie ir.
iDerma dermatologa attālinātā konsultācija ir piemērota pirmajam novērtējumam: pēc fotoattēliem un apraksta ārsts nosaka visticamāko cēloni, iesaka, kā rīkoties, un norāda, vai nepieciešami izmeklējumi vai apskate klātienē.






