Ādas slimībasLaima slimība: simptomi, stadijas, diagnostika un ārstēšana

Laima slimība: simptomi, stadijas, diagnostika un ārstēšana

Tipiska mērķa formas migrējošā eritēma uz rokas – raksturīga agrīnas Laimas slimības pazīme.

Laima slimība (Laimborelioze) ir bakteriāla infekcija, ko izraisa Borrelia ģints spirohetas un ko cilvēkam pārnes inficētas Ixodes ērces. Slimība visbiežāk sākas ar ādas apsārtumu ērces koduma vietā, bet bez ārstēšanas var skart locītavas, nervu sistēmu un sirdi. Latvijā tā ir biežākā ērču pārnestā infekcija: pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2025. gadā ārsti reģistrēja 539 saslimšanas gadījumus, un aptuveni 20–40 % ērču ir inficētas ar borēlijām. Baktērijas no ērces zarnu trakta ādā nenonāk uzreiz: pirmajā diennaktī risks ir mazs un būtiski pieaug, ja ērce piesūkusies ilgāk par 36–48 stundām, tāpēc ātra ērces izņemšana ir labākā aizsardzība.

Kas ir Laima slimība?

Laima slimība ir infekcijas slimība, kas izplatās ar inficētu ērču kodumiem. Ērces dzīvo mežos, krūmājos, garā zālē un mitrās vietās, bet arvien biežāk arī parkos un dārzos. Tās kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra sasniedz +3–5 °C, tāpēc sezona Latvijā ilgst no aprīļa līdz vēlam rudenim. Infekcija var izpausties dažādi: no viena ādas apsārtuma līdz izplatītai (diseminētai) slimībai, kas skar locītavas, sirdi vai nervu sistēmu. No cilvēka uz cilvēku Laima slimība netiek pārnesta.

Cēloņi un riska faktori

Laima slimību izraisa Borrelia baktērijas, kas tiek pārnestas, kad inficēta ērce iekožas un pietiekami ilgi paliek ādā. Risks ir lielāks, ja:

  • bieži uzturaties mežā, pļavās, garā zālē, īpaši no pavasara līdz rudenim;
  • nevalkājat ādu nosedzošu apģērbu un nelietojat repelentus;
  • ērce tiek pamanīta un izņemta novēloti: inficēšanās risks pieaug ar katru piesūkšanās diennakti;
  • mājās dzīvo suņi vai kaķi, kas ērces atnes savā kažokā;
  • pagalmā ir nepļauta zāle, krūmi un grauzēji, kas ir dabiskie ērču saimnieki.

Tās pašas ērces var pārnest arī ērču encefalītu un retākas infekcijas (anaplazmozi), tāpēc pēc koduma ir svarīgi novērot pašsajūtu, ne tikai ādu.

Simptomi pa slimības stadijām

Laima slimība parasti attīstās pa stadijām, bet ne katram pacientam ir visas pazīmes, un stadijas var pārklāties.

Agrīnā lokālā stadija (1–4 nedēļas pēc koduma, retāk līdz 3 mēnešiem)

  • Migrējošā eritēma (erythema migrans): parasti nesāpīgs apsārtums ērces koduma vietā, kas dienu vai nedēļu laikā paplašinās un pārsniedz 5 cm. Bieži centrs kļūst gaišāks un veidojas gredzens, bet apsārtums var būt arī vienmērīgs vai līdzināties zilumam. Āda reti ir karsta vai niezoša. Eritēma rodas 60–80 % inficēto un bez ārstēšanas parasti dažu nedēļu laikā izzūd pati (var saglabāties arī ilgāk), taču baktērijas organismā paliek.
  • Vispārēji simptomi: paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, palielināti limfmezgli koduma tuvumā.
  • Retāk: borēliju limfocitoma, sarkanzils, mīksts mezgliņš uz auss ļipiņas vai krūtsgala, biežāk bērniem.

Agrīnā izplatītā stadija (nedēļas līdz mēneši)

  • Vairākas eritēmas dažādās ķermeņa vietās, parasti mazākas par pirmo.
  • Nervu sistēma: sejas nerva parēze (vienas vai abu sejas pušu noslīdēšana), stipras galvassāpes un kakla stīvums, šaujošas sāpes, tirpšana un nejutīgums rokās vai kājās.
  • Sirds (Laima kardīts): sirdsklauves, ritma traucējumi, elpas trūkums, reibonis vai ģībonis.
  • Locītavas: migrējošas sāpes, pārejošs vienas lielas locītavas (biežāk ceļa) pietūkums.

Vēlīnā stadija (mēneši līdz gadi bez ārstēšanas)

  • Hronisks Laima artrīts: atkārtots ceļa vai citas lielas locītavas pietūkums un sāpes.
  • Vēlīnā neiroborelioze: neiropātiskas sāpes, atmiņas un koncentrēšanās traucējumi, ilgstošs nogurums.
  • Hroniskas ādas izmaiņas (acrodermatitis chronica atrophicans): sarkanzili, vēlāk plāni, atrofiski ādas laukumi uz rokām vai kājām, nereti ar tirpšanu vai nejutīgumu, kas var parādīties pat vairākus gadus pēc inficēšanās.

Ne visiem slimniekiem ir tipiska eritēma, tāpēc ilgstošiem vispārējiem simptomiem pēc ērces koduma vai pēc uzturēšanās dabā ir jāpievērš uzmanība arī tad, ja kodumu neatceraties.

Ērces kodums vai migrējošā eritēma: kā atšķirt

Lielākā daļa apsārtumu pēc ērces koduma nav Laima slimība, bet parasta ādas reakcija uz kodumu. Atšķirība ir laikā un izmērā.

PazīmeParasta reakcija uz kodumuMigrējošā eritēma
Kad parādāsDažu stundu laikā pēc kodumaPēc 3–30 dienām, parasti pēc 1–4 nedēļām
Kā maināsSasniedz maksimumu un 48 stundu laikā sāk mazinātiesDienu vai nedēļu laikā paplašinās uz āru
IzmērsLīdz dažiem centimetriemParasti vairāk nekā 5 cm, var sasniegt vairākus desmitus centimetru
SajūtasBiežāk karsts, niezošs vai sāpīgsParasti nesāp un neniez, dažreiz silts
IzskatsVienmērīgs sārtums vai pumpiņa ap koduma vietuGredzens ar gaišāku centru vai vienmērīgs, lēni augošs plankums

Ja apsārtums parādījās tūlīt pēc koduma un pāris dienu laikā samazinās, visticamāk, tā ir koduma reakcija. Ja plankums parādās vai turpina augt vienu vai vairākas nedēļas pēc koduma, drīzāk tā ir migrējošā eritēma, un tas bez kavēšanās jāparāda ārstam. Līdzīgi gredzenveida plankumi ir raksturīgi arī citām ādas slimībām, piemēram, gredzenveida granulomai vai ādas sēnītei, tāpēc, ja nav bijis ērces koduma, diagnozi precizē dermatologs.

Laima slimība vai ērču encefalīts?

Abas slimības pārnes vienas un tās pašas ērces, bet tās ir atšķirīgas. 2025. gadā Latvijā SPKC reģistrēja 539 Laima slimības un 186 ērču encefalīta gadījumus.

  • Izraisītājs un pārnese. Laima slimību izraisa baktērijas, kas no ērces cilvēka organismā nonāk tikai pēc ilgākas piesūkšanās, parasti ne agrāk kā pēc 12–24 stundām. Ērču encefalīta vīruss nonāk asinīs jau koduma brīdī, tāpēc ātra ērces izņemšana no encefalīta nepasargā.
  • Simptomi. Laima slimībai raksturīga eritēma; ērču encefalītam ādas izsitumu nav. Encefalīts parasti 1–2 nedēļas (4–28 dienas) pēc koduma sākas ar drudzi, galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kas var pāriet, bet daļai cilvēku pēc dažām dienām vai nedēļām seko stipras galvassāpes, kakla stīvums, gaismas nepanesība, apjukums vai vājums.
  • Ārstēšana un profilakse. Laima slimību ārstē ar antibiotikām, un vakcīnas pret to nav. Pret ērču encefalītu ir efektīva vakcīna (SPKC to iesaka visiem, kam ir saskare ar dabu), bet specifiskas ārstēšanas nav. Bērniem no 1 līdz 18 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir kādā no augsta riska novadiem, 2026. gadā vakcinācija ir valsts apmaksāta.

Zvaniet 113, ja pēc ērces koduma rodas stipras galvassāpes ar kakla stīvumu, augsta temperatūra ar apjukumu, krampji, runas traucējumi, vājums kādā ķermeņa daļā, kā arī ģībonis, izteikti sirds ritma traucējumi vai elpas trūkums. Šīs pazīmes var liecināt par ērču encefalītu, neiroboreliozi vai Laima kardītu, un tās prasa izmeklēšanu slimnīcā.

Kad vērsties pie ārsta?

Sazinieties ar ģimenes ārstu vai dermatologu, ja:

  • pamanāt paplašinošos apsārtumu koduma vietā, pat ja pašsajūta ir laba;
  • pēc ērces koduma vai uzturēšanās dabā dažu nedēļu laikā parādās drudzis, vājums, muskuļu vai locītavu sāpes;
  • parādās sejas asimetrija, tirpšana vai jušanas izmaiņas (pēkšņa vājuma gadījumā kādā ķermeņa daļā zvaniet 113);
  • jūtat sirdsklauves vai neierastu ritma pārsitienu (ģīboņa vai elpas trūkuma gadījumā zvaniet 113);
  • neizdodas droši izņemt ērci, vai koduma vieta sāk strutot;
  • pēc koduma parādās jebkādas izmaiņas vai sūdzības, un jūs esat grūtniece, slimojat ar hroniskām slimībām vai saņemat imunitāti nomācošu ārstēšanu.

Jo agrāk sākta ārstēšana, jo mazāks komplikāciju risks un īsāka atveseļošanās.

Diagnostika

Diagnoze balstās uz klīnisko ainu, anamnēzi un laboratoriskiem izmeklējumiem, ko izvēlas atbilstoši slimības stadijai:

  • Klīniskā diagnoze. Raksturīga migrējošā eritēma ir pietiekams pamats diagnozei, un ārstēšanu sāk, negaidot analīžu rezultātus. Pirmajās nedēļās antivielas vēl var nebūt izveidojušās, un seroloģiskie testi ir pozitīvi tikai 30–40 % pacientu ar eritēmu, tāpēc negatīva analīze šajā stadijā diagnozi neizslēdz.
  • Asins analīzes. Ja eritēmas nav, bet ir aizdomas par Laima slimību, nosaka IgM un IgG antivielas (ELISA tests). Pozitīvu vai neskaidru rezultātu apstiprina ar otrā posma testu (imūnblotu). Ja pirmais tests veikts ātrāk nekā 4 nedēļas pēc simptomu sākuma un ir negatīvs, to atkārto pēc 4–6 nedēļām. Antivielas asinīs var saglabāties gadiem pēc izārstētas infekcijas, tāpēc ar atkārtotām analīzēm ārstēšanas efektu nevērtē.
  • Analīzes tūlīt pēc koduma neko neparāda: antivielu vēl nav. Nav vajadzīga arī pašas ērces laboratoriska izmeklēšana, jo inficēta ērce nenozīmē, ka inficēts ir cilvēks, un lēmumu par ārstēšanu nosaka tikai simptomi.
  • Papildu izmeklējumi atkarībā no sūdzībām: EKG, locītavu šķidruma vai muguras smadzeņu šķidruma analīze, retos gadījumos ādas biopsija.
  • Diferenciālā diagnostika. Migrējošo eritēmu atšķir no parastas koduma reakcijas, nātrenes, kukaiņu kodumu reakcijām, ādas sēnītes un gredzenveida izsitumiem. Vispārējos simptomus vērtē, domājot arī par citām ērču pārnestām infekcijām.

Ja nezināt, vai apsārtums pēc koduma ir bīstams, iDerma dermatologs novērtē to attālināti: pēc fotoattēlu un apraksta nosūtīšanas jūs saņemsiet atbildi, vai aina atbilst migrējošajai eritēmai un cik steidzami jāsāk ārstēšana. Asins analīzes un izmeklējumus, ja tie vajadzīgi, veic ģimenes ārsts.

Ārstēšana

Laima slimību ārstē ar antibiotikām, un vislabākais rezultāts ir tad, ja ārstēšanu sāk eritēmas stadijā. Ārstēšanas shēma, forma un kursa ilgums ir atkarīgi no slimības stadijas un skartajiem orgāniem, un to nosaka ārsts:

  • Agrīnā ādas formā pietiek ar iekšķīgi lietojamu antibiotiku kursu, kas parasti ilgst 2–3 nedēļas. Kurss jāpabeidz līdz galam arī tad, ja apsārtums izzūd pēc dažām dienām.
  • Izplatītā slimībā (nervu sistēmas, sirds vai locītavu bojājums) ārstēšana ir ilgāka, un smagas neiroboreliozes gadījumā antibiotikas ievada vēnā slimnīcā.
  • Ārstēšanas sākumā dažiem pacientiem simptomi uz īsu brīdi pastiprinās: tā ir organisma reakcija uz bojā ejošām baktērijām, kas pāriet pati.

Lielākā daļa pacientu pilnībā atveseļojas, lai gan nogurums vai locītavu sāpes var saglabāties vairākas nedēļas pēc kursa beigām. Pēc pārslimošanas noturīga imunitāte neveidojas, tāpēc inficēties var atkārtoti. Nelielai daļai cilvēku nogurums, sāpes vai koncentrēšanās grūtības turpinās mēnešiem; šādos gadījumos atkārtoti vai ilgstoši antibiotiku kursi stāvokli neuzlabo, un palīdz atbalstoša aprūpe, pakāpeniska slodzes atjaunošana, miega režīms un speciālista uzraudzība.

Profilakse

Vakcīnas pret Laima slimību šobrīd nav, tāpēc aizsardzība ir ērču kodumu novēršana un ātra piesūkušās ērces izņemšana:

  • Dabā ejiet pa takām un izvairieties no garas zāles un krūmiem.
  • Apģērbs: garas bikses ar bikšu galiem zeķēs, garas piedurknes, slēgti apavi un gaišs audums, uz kura ērci vieglāk pamanīt.
  • Repelenti: lietojiet pret ērcēm paredzētus līdzekļus uz ādas un apģērba, ievērojot lietošanas instrukciju.
  • Ķermeņa pārbaude pēc atgriešanās: īpaši paduses, cirkšņi, paceles, vidukļa zona, aizauss apvidus, kakls un matainā galvas daļa. Pārbaudiet bērnus un mājdzīvniekus.
  • Duša pēc pastaigas palīdz pamanīt un noskalot vēl nepiesūkušās ērces.
  • Pagalmā pļaujiet zāli, retiniet krūmus un aizsargājiet mājdzīvniekus ar pretērču līdzekļiem.

Ko darīt, ieraugot piesūkušos ērci?

  • Satveriet ērci ar smalku pinceti vai speciālām ērču knaiblēm pēc iespējas tuvāk ādai.
  • Velciet lēni un vienmērīgi uz augšu, negriežot un nesaspiežot ērces vēderu.
  • Ja ādā paliek ērces snuķītis, nemēģiniet to izrakt: Laima slimības risku tas nepalielina, un āda to parasti izgrūž pati. Ja vieta sāk iekaist, parādiet to ārstam.
  • Dezinficējiet koduma vietu un nomazgājiet rokas.
  • Pierakstiet datumu un vērojiet ādu un pašsajūtu vismaz 4 nedēļas. Noderīgs ir koduma vietas fotoattēls pirmajā dienā, lai vēlāk būtu ar ko salīdzināt.
  • Nelietojiet eļļu, krēmu, spirtu vai karstumu, lai ērci „izdabūtu”: kairināta ērce var izdalīt vairāk baktēriju.
  • Antibiotikas profilaktiski pēc katra koduma neizraksta. Ārstēšanu sāk tikai tad, ja parādās eritēma vai citi Laima slimībai raksturīgi simptomi.

Ja neesat pārliecināti, kā rīkoties, vai koduma vieta izskatās neparasti, nosūtiet fotoattēlu iDerma dermatologam. Attālinātā konsultācija palīdz izšķirt, vai ādas izmaiņas prasa ārstēšanu, un ļauj to sākt laikus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir Laima slimība un kā tā izplatās?
Laima slimība jeb Laimborelioze ir bakteriāla infekcija, ko izraisa Borrelia ģints baktērijas un ko cilvēkam pārnes inficētas ērces. Baktērijas no ērces zarnu trakta ādā nenonāk uzreiz: pirmajā diennaktī risks ir mazs un būtiski pieaug, ja ērce piesūkusies ilgāk par 36–48 stundām, tāpēc ātra ērces izņemšana ievērojami samazina risku. Slimība var skart ādu, locītavas, nervu sistēmu un sirdi. No cilvēka uz cilvēku tā netiek pārnesta.
Kādas ir Laima slimības agrīnās pazīmes?
Raksturīgākā agrīnā pazīme ir migrējošā eritēma: parasti nesāpīgs apsārtums ērces koduma vietā, kas 1–4 nedēļas pēc koduma sāk paplašināties un pārsniedz 5 cm, bieži ar gaišāku centru. Vienlaikus var būt paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes. Eritēma rodas 60–80 % inficēto, tāpēc tās trūkums slimību neizslēdz: ja pēc koduma parādās vispārēji simptomi, vērsieties pie ārsta.
Kā atšķirt parastu ērces koduma reakciju no migrējošās eritēmas?
Parasta reakcija parādās dažu stundu laikā pēc koduma, ir līdz dažiem centimetriem liela, bieži niez vai ir karsta un 48 stundu laikā sāk mazināties. Migrējošā eritēma parādās pēc 3–30 dienām, parasti pēc 1–4 nedēļām, dienu vai nedēļu laikā paplašinās, pārsniedz 5 cm un parasti neniez. Ja plankums pēc koduma turpina augt, nevis mazinās, visticamāk, tā ir eritēma, un tas bez kavēšanās jāparāda ārstam.
Ar ko Laima slimība atšķiras no ērču encefalīta?
Abas slimības pārnes vienas un tās pašas ērces, bet Laima slimību izraisa baktērijas, kuras ādā nonāk tikai pēc ilgākas piesūkšanās (parasti ne agrāk kā pēc 12–24 stundām), un to ārstē ar antibiotikām; vakcīnas pret to nav. Ērču encefalītu izraisa vīruss, kas asinīs nonāk jau koduma brīdī; tam nav ādas izsitumu, raksturīgs drudzis 1–2 nedēļas pēc koduma, un daļai cilvēku seko smadzeņu apvalku iekaisuma pazīmes. Pret ērču encefalītu ir vakcīna, bet specifiskas ārstēšanas nav. 2025. gadā Latvijā reģistrēja 539 Laima slimības un 186 ērču encefalīta gadījumus.
Vai pēc ērces koduma vajag nodot asins analīzes?
Tūlīt pēc koduma analīzes neko neparāda, jo antivielas veidojas tikai pēc dažām nedēļām. Ja parādās migrējošā eritēma, ārstēšanu sāk, negaidot analīžu rezultātus, un tās bieži vispār nav vajadzīgas. Asins analīzes (ELISA un apstiprinošais imūnblots) ir vajadzīgas tad, ja eritēmas nav, bet ir aizdomīgi simptomi, piemēram, ilgstošs drudzis, locītavu pietūkums vai sejas nerva parēze. Pašas ērces laboratoriska izmeklēšana ārstēšanas lēmumu nemaina.
Vai Laima slimība ir pilnībā izārstējama?
Jā, lielākā daļa pacientu pilnībā atveseļojas, ja ārstēšanu sāk agrīni. Agrīnā stadijā pietiek ar 2–3 nedēļu iekšķīgi lietojamu antibiotiku kursu. Vēlīnās stadijās, kad skartas locītavas vai nervu sistēma, ārstēšana ir ilgāka, un atveseļošanās var būt nepilnīga, ja audi jau ir bojāti. Nelielai daļai cilvēku pēc kursa saglabājas nogurums vai sāpes; atkārtoti antibiotiku kursi šādos gadījumos nepalīdz, un tiek izmantota atbalstoša aprūpe.
Vai no Laima slimības var nomirt?
Dzīvībai bīstami Laima slimības gadījumi ir ļoti reti, jo infekcija labi padodas ārstēšanai ar antibiotikām. Nopietnākā agrīnā komplikācija ir Laima kardīts, kas var izraisīt sirds ritma traucājumus un prasa steidzamu ārstēšanu slimnīcā. Neārstēta slimība biežāk rada hroniskas, dzīves kvalitāti pasliktinošas sekas: artrītu, neiropātiskas sāpes un ādas izmaiņas, nevis tiešus draudus dzīvībai.
Vai var saslimt ar Laima slimību atkārtoti?
Jā. Pēc pārslimošanas noturīga imunitāte neveidojas, tāpēc atkārtota inficēšanās pēc jauna ērces koduma ir iespējama. Tas nozīmē, ka katru reizi, uzturoties mežā vai pļavās, jāievēro profilakses pasākumi: nosedzošs apģērbs, repelenti un rūpīga ķermeņa pārbaude pēc atgriešanās.
Ko darīt, ja ādā ieraugāt piesūkušos ērci?
Satveriet ērci ar smalku pinceti vai ērču knaiblēm pēc iespējas tuvāk ādai un velciet lēni un vienmērīgi uz augšu, negriežot un nesaspiežot vēderu. Pēc izņemšanas dezinficējiet koduma vietu, nomazgājiet rokas un pierakstiet datumu. Nelietojiet eļļu, krēmu vai karstumu, jo kairināta ērce var izdalīt vairāk baktēriju. Vērojiet ādu un pašsajūtu vismaz 4 nedēļas; noderīgs ir koduma vietas fotoattēls pirmajā dienā.
Kā pasargāt sevi no Laima slimības dabā?
Ejiet pa takām, valkājiet garas bikses ar bikšu galiem zeķēs, garas piedurknes un gaišu apģērbu, uz kura ērci vieglāk pamanīt, un lietojiet pret ērcēm paredzētus repelentus. Pēc atgriešanās rūpīgi pārbaudiet visu ķermeni, īpaši paduses, cirkšņus, paceles, vidukli, aizauss apvidu un mataino galvas daļu, un nomazgājieties dušā. Ātra ērces izņemšana pirmajā diennaktī būtiski samazina inficēšanās risku.
Kad vērsties pie ārsta?
Vērsieties pie ārsta, ja pēc ērces koduma parādās augošs apsārtums, drudzis, vājums, muskuļu vai locītavu sāpes, sejas asimetrija vai sirdsklauves. Zvaniet 113, ja ir stipras galvassāpes ar kakla stīvumu, apjukums, krampji, vājums kādā ķermeņa daļā, ģībonis vai elpas trūkums. Ja nezināt, vai koduma vieta izskatās bīstami, iDerma dermatologs to novērtē attālināti pēc fotoattēliem un apraksta un pasaka, vai jāsāk ārstēšana.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Živilė Bolevičienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kas ir ekzēma un kā tā izskatās? Ekzēmas veidi (atopiskā, kontaktekzēma, dishidrotiskā), ekzēma uz rokām, kājām un sejas, cēloņi, ārstēšana, kad pie ārsta.
Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: kā pēc izskata, niezes un drudža atšķirt nātreni, ekzēmu, kašķi un vīrusu izsitumus, kad tie ir ārkārtas situācija un kad doties pie ārsta.

Oniholīze (naga atdalīšanās no gultnes): cēloņi, pazīmes un ārstēšana

Oniholīze – naga atdalīšanās no gultnes. Kad vainīga ir trauma, sēnīte vai psoriāze, ko nozīmē zaļgans nags, kā palīdzēt nagam ataugt un kad jādodas pie ārsta.