Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma) ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas norit ar paasinājumiem un visbiežāk sākas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Tā izpaužas ar sausu, jutīgu, niezošu ādu un izsitumiem, kas var traucēt bērna miegu, ēšanu un ikdienas pašsajūtu. Laikus atpazīstot simptomus un pielāgojot aprūpi, lielāko daļu paasinājumu var kontrolēt, un daudziem bērniem ar gadiem stāvoklis uzlabojas. Šis raksts ir par maziem bērniem; par slimības gaitu pusaudžiem un pieaugušajiem lasiet rakstā par atopisko dermatītu.
Kas ir atopiskais dermatīts?
Atopiskā dermatīta pamatā ir ādas barjeras traucējumi un pastiprināta imūnsistēmas reaktivitāte. Ādas aizsargslānis zaudē daļu spējas saglabāt mitrumu un aizsargāties no ārējiem kairinātājiem, tāpēc āda kļūst sausa, to viegli kairināt, un tā viegli iekaist. Šo izmaiņu dēļ rodas intensīva nieze, ādas lobīšanās un izsitumi, kas dažreiz mitro.
Atopiskais dermatīts skar līdz 20 % bērnu, un aptuveni 80 % gadījumu tas sākas līdz 6 gadu vecumam. Lielākajai daļai simptomi laika gaitā samazinās vai izzūd: pēc 8 gadiem slimība saglabājas aptuveni 20 % bērnu, pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Ja dermatīts sākas līdz 2 gadu vecumam, iespēja, ka tas saglabāsies ilgstoši, ir mazāka. Jutīgāka āda un nosliece uz kairinājumu tomēr var saglabāties visu mūžu, tāpēc svarīgākais ir saprast sava bērna ādas vajadzības un ievērot konsekventu aprūpi.




Cēloņi un riska faktori
Nav viena skaidra cēloņa – visbiežāk mijiedarbojas ģenētika, ādas barjeras īpatnības un vides faktori. Biežākie riska faktori:
- Iedzimtība. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, alerģiskais rinīts, bronhiālā astma), bērna risks saslimt ir lielāks. Aptuveni katram trešajam bērnam ar atopisko dermatītu vēlāk attīstās arī astma vai siena drudzis.
- Ādas barjeras īpatnības. Ja āda dabiski ir sausāka, plānāka un sliktāk notur mitrumu, to vieglāk sakairināt, un tā vieglāk iekaist.
- Alergēni. Mājas putekļi un putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas, daži pārtikas produkti vai kontaktalergēni (piemēram, metāli, smaržvielas, krāsvielas) jutīgiem bērniem var izraisīt paasinājumus.
- Kairinātāji. Vilnas un raupji audumi, sintētiskās šķiedras, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi ar smaržvielām, nepiemēroti ādas mazgāšanas līdzekļi, pat siekalas, smiltis vai hlorēts ūdens var pasliktināt stāvokli.
- Klimats un vide. Sauss telpu gaiss, bieža pārkaršana vai svīšana, pēkšņas temperatūras izmaiņas, ziemā – apkures izsausināts gaiss.
- Infekcijas. Bojātajā ādā vieglāk vairojas baktērijas un vīrusi, kas sarežģī slimības gaitu un pastiprina izsitumus.
- Psihoemocionāls stress. Trauksme, miega trūkums un emocionāla spriedze dažreiz veicina paasinājumus – gan bērnam, gan vecākiem ir svarīga mierīga dienas kārtība.
Simptomi
Atopiskā dermatīta pazīmes mainās atkarībā no bērna vecuma un slimības aktivitātes:
- Zīdaiņi (sākas parasti 2–6 mēnešu vecumā). Apsārtuši, raupji, dažreiz mitrojoši izsitumi visbiežāk parādās uz vaigiem, pieres, galvas matainās daļas, kakla un krūškurvja. Kad bērns sāk rāpot, izsitumi bieži skar arī elkoņu, plaukstu locītavu, ceļu un potīšu ārējās virsmas. Autiņu zona parasti netiek skarta. Nieze traucē miegu, zīdainis var būt nemierīgs un berzēt seju vai pakausi.
- Mazi bērni. Izsitumi pārvietojas uz locītavu ielokiem – elkoņu iekšpusi un ceļu aizmuguri, plaukstu locītavām un potītēm. Āda kļūst sausa, raupja, var plaisāt; kasīšanas vietās veidojas kreveles. Siekalas un ēdiens var izraisīt dermatītu ap muti un uz zoda.
- Paasinājumi. Āda kļūst spilgti sarkana, karsta, var mitrot. Spēcīga nieze veicina kasīšanu, kas bojā ādu un palielina infekcijas risku.
- Hroniska gaita. Āda kļūst sabiezēta (lihenifikācija), ar izteiktu ādas zīmējumu, visbiežāk locītavu ielokos. Var būt lobīšanās un smalkas plaisas. Pēc izsitumiem uz vaigiem un rokām var palikt gaišāki, viegli zvīņaini laukumi – baltā dedervene.
Ja pamanāt strutas, dzeltenas kreveles, sāpes, paaugstinātu temperatūru vai pēkšņu izsitumu izplatīšanos, tās var būt infekcijas pazīmes, un bērnu nepieciešams steidzami parādīt ārstam.
Ar ko atopisko dermatītu var sajaukt?
Ne visi izsitumi mazam bērnam ir atopiskais dermatīts. Dermatologs to atšķir no citām biežām bērnu ādas problēmām:
- zīdaiņu seborejiskais dermatīts – taukainas, dzeltenīgas zvīņas uz galvas („piena kreveles”), padusēs un cirkšņos, parasti bez niezes, pirmajos dzīves mēnešos;
- kontaktdermatīts – izsitumi tieši tajā vietā, kur āda saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu;
- kašķis – ļoti stipra nieze naktī, izsitumi arī citiem ģimenes locekļiem, zīdaiņiem – uz plaukstām un pēdām;
- sviedru izsitumi – sīkas pumpiņas pārkarsušam bērnam, kuras vēsumā ātri pāriet;
- citi jaundzimušo ādas stāvokļi, piemēram, jaundzimušo akne.
Kad vērsties pie ārsta?
Vērsieties pie ārsta, ja:
- simptomi (nieze, apsārtums, mitrošana) traucē miegu, ēšanu vai rotaļas;
- izsitumi atkārtojas vai izplatās, lai gan āda tiek rūpīgi kopta;
- ir aizdomas par infekciju (strutošana, dzeltenas kreveles, sāpes, drudzis);
- nav skaidrs, kas provocē paasinājumus;
- nepieciešams drošs, bērna vecumam atbilstošs aprūpes un ārstēšanas plāns.
iDerma dermatologi bērna ādu novērtē attālināti – pēc vecāku iesūtītajiem fotoattēliem un apraksta – un izstrādā individuālu, bērna vecumam atbilstošu ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī norāda, kad nepieciešama apskate klātienē vai ģimenes ārsta iesaiste.
Diagnostika
Visbiežāk atopisko dermatītu diagnosticē pēc klīniskās apskates un detalizētas anamnēzes (kad sākās simptomi, kas tos provocē, kas palīdz, kā tiek kopta āda, ģimenes anamnēze). Specifiski laboratorijas izmeklējumi ne vienmēr ir nepieciešami.
Ja nepieciešams, var veikt:
- Alergoloģisks novērtējums. Ādas dūriena testus vai specifisko antivielu analīzes apsver tad, ja anamnēzē ir skaidra saistība ar pārtiku vai vides alergēniem. Testēt visus bērnus bez indikācijām nav ieteicams – izmeklējumus veic mērķtiecīgi.
- Ādas biopsija. Reti – kad rodas šaubas par diagnozi vai nepieciešams izslēgt citas ādas slimības.
Diagnozes precizēšana palīdz izvairīties no liekiem ierobežojumiem (piemēram, nevajadzīgām diētām) un izvēlēties patiešām efektīvus līdzekļus. iDerma dermatologs nepieciešamības gadījumā ieteiks, kādi izmeklējumi bērnam vajadzīgi un pie kura speciālista tos veikt.
Ārstēšana
Atopiskā dermatīta ārstēšana vienmēr ir individuāla un ietver vairākas daļas: ikdienas ādas kopšanu, paasinājumu kontroli, kairinātāju ierobežošanu un infekciju profilaksi. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, samazināt niezi un paasinājumu biežumu, atgriežot bērnam mierīgu miegu un labu pašsajūtu.
- Ikdienas ādas kopšana. Īsas (5–10 minūšu), remdenas peldes vai mazgāšanās ar maigiem, jutīgai ādai paredzētiem līdzekļiem bez smaržvielām. Svarīgākais – 3–5 minūšu laikā pēc peldes bagātīgi uzklāt mitrinošus līdzekļus (emolientus), lai noturētu mitrumu ādā. Mitrināšanu atkārto vairākas reizes dienā, arī tad, kad āda izskatās labi, īpaši locītavu ielokos un vietās, kur āda ir sausāka.
- Kairinātāju samazināšana. Izvēlieties mīkstu, gaisu caurlaidīgu (vislabāk kokvilnas) apģērbu un ģērbiet bērnu kārtām, lai viņš nepārkarstu. Veļu mazgājiet ar maigiem līdzekļiem bez smaržvielām un izmantojiet papildu skalošanas ciklu. Izvairieties no vilnas un raupjiem audumiem tiešā saskarē ar ādu.
- Niezes kontrole. Vēsas kompreses, īsi, noapaļoti nagi, miega rituāli un uzmanības novēršana palīdz pārtraukt niezes, kasīšanas un iekaisuma loku. Ja nieze ir ļoti spēcīga, ārsts var ieteikt papildu līdzekļus – svarīgi nenodarboties ar pašārstēšanos.
- Paasinājumu ārstēšana. Ja izsitumi pastiprinās, visbiežāk nepieciešami ārsta izrakstīti lokāli lietojami pretiekaisuma krēmi vai ziedes. Tos lieto precīzi pēc norādījumiem – atbilstošā ķermeņa vietā, noteiktu laiku un ar noteiktu biežumu – un, kad āda nomierinās, pāriet uz uzturošo aprūpi. Proaktīva pieeja (retāka profilaktiska lietošana vietās, kur izsitumi mēdz atgriezties) var samazināt paasinājumu skaitu.
- Mitro pārsēju (wet wrap) metode. To var ieteikt īsos kursos paasinājuma laikā – tā palīdz intensīvāk mitrināt ādu, samazināt niezi un iekaisumu. To sāk tikai pēc speciālista norādījumiem un nelieto uz inficētas ādas.
- Infekciju kontrole. Ja pievienojas bakteriāla infekcija (piemēram, impetigo) vai vīrusu infekcija, ārstēšanu pielāgo, lai samazinātu iekaisumu un atjaunotu ādas veselumu. Īpaši bīstama ir herpesvīrusa infekcija ekzēmas skartajā ādā: pēkšņi, sāpīgi, plaši izplatīti pūslīši ar drudzi prasa tūlītēju ārsta palīdzību.
- Fototerapija. Vecākiem bērniem, ja paasinājumi ir bieži vai parastie līdzekļi nepalīdz pietiekami, var apsvērt gaismas terapiju – uzraudzītu, dozētu procedūru ārstniecības iestādē.
- Smagas slimības gaitas ārstēšana. Kad slimība būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un lokālie līdzekļi nepalīdz, speciālists var apsvērt sistēmisku terapiju, kas nomierina pārmērīgi aktīvo imūnsistēmu. Šādus lēmumus pieņem individuāli, izvērtējot risku un ieguvumu.
Aprūpe un profilakse
Aprūpei jābūt regulārai. Pat ja āda izskatās labi, tā paliek jutīgāka, tāpēc ikdienas aprūpe un profilakse ir nepieciešamas.
- Katru dienu mitriniet ādu. Uzklājiet emolientus no rīta un vakarā un, ja nepieciešams, arī dienas laikā. Īpašu uzmanību pievērsiet locītavu ielokiem, rokām un zonām, kas ātri kļūst sausas.
- Saudzīga mazgāšanās. Izvairieties no karsta ūdens un ilgām peldēm. Izvēlieties maigus, jutīgai ādai piemērotus higiēnas līdzekļus bez smaržvielām. Pēc peldbaseina bērnu noskalojiet ar tīru ūdeni un uzreiz ieziediet ar emolientu.
- Apģērbs un mikroklimats. Brīvs kokvilnas apģērbs, ģērbšana kārtām, lai bērns nepārkarstu. Telpās uzturiet komfortablu temperatūru un, ja gaiss ir sauss, apsveriet gaisa mitrināšanu.
- Nagi un miegs. Regulāri apgrieziet nagus; naktī zīdaiņiem var uzvilkt plānus kokvilnas cimdiņus, lai samazinātu kasīšanas radītos bojājumus. Izveidojiet nomierinošus miega rituālus.
- Uzturs bez liekiem ierobežojumiem. Stingras eliminācijas diētas nav ieteicamas bez skaidrām indikācijām un ārsta novērtējuma. Ja ir aizdomas par saistību ar konkrētu pārtiku, konsultējieties ar speciālistu par mērķtiecīgu izmeklēšanu.
- Izvairieties no kairinātājiem. Vilna tiešā saskarē ar ādu, mazgāšanas līdzekļi ar smaržvielām un agresīvi tīrīšanas līdzekļi mājās. Pēc rotaļām smiltīs vai ūdenī ādu noskalojiet un ieziediet ar emolientu.
- Veidojiet paasinājumu dienasgrāmatu. Fiksējiet, kas bērnam izraisa paasinājumus (sezona, temperatūra, svīšana, noteikts apģērbs, putekļi), un pielāgojiet dienas kārtību.
Kā palīdz iDerma dermatologs?
Ja bērnam ir sausa, niezoša āda un izsitumi, kas atkārtojas, nav jāstāv rindā pie speciālista. iDerma dermatologs bērna ādu novērtē attālināti – pēc fotoattēliem un jūsu apraksta – un sniedz rakstisku slēdzienu ar aprūpes un ārstēšanas plānu, kas pielāgots bērna vecumam. Ja stāvoklis prasa apskati klātienē vai steidzamu palīdzību, ārsts to skaidri norādīs. Pieteikt dermatologa konsultāciju var jebkurā laikā.
Foto: Gzzz, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons.
Foto: NIAID, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons.
Titulfoto: NIAID, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons.






