Ādas slimībasAtopiskais dermatīts bērniem un zīdaiņiem: simptomi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts bērniem un zīdaiņiem: simptomi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma) ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas norit ar paasinājumiem un visbiežāk sākas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Tā izpaužas ar sausu, jutīgu, niezošu ādu un izsitumiem, kas var traucēt bērna miegu, ēšanu un ikdienas pašsajūtu. Laikus atpazīstot simptomus un pielāgojot aprūpi, lielāko daļu paasinājumu var kontrolēt, un daudziem bērniem ar gadiem stāvoklis uzlabojas. Šis raksts ir par maziem bērniem; par slimības gaitu pusaudžiem un pieaugušajiem lasiet rakstā par atopisko dermatītu.

Kas ir atopiskais dermatīts?

Atopiskā dermatīta pamatā ir ādas barjeras traucējumi un pastiprināta imūnsistēmas reaktivitāte. Ādas aizsargslānis zaudē daļu spējas saglabāt mitrumu un aizsargāties no ārējiem kairinātājiem, tāpēc āda kļūst sausa, to viegli kairināt, un tā viegli iekaist. Šo izmaiņu dēļ rodas intensīva nieze, ādas lobīšanās un izsitumi, kas dažreiz mitro.

Atopiskais dermatīts skar līdz 20 % bērnu, un aptuveni 80 % gadījumu tas sākas līdz 6 gadu vecumam. Lielākajai daļai simptomi laika gaitā samazinās vai izzūd: pēc 8 gadiem slimība saglabājas aptuveni 20 % bērnu, pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Ja dermatīts sākas līdz 2 gadu vecumam, iespēja, ka tas saglabāsies ilgstoši, ir mazāka. Jutīgāka āda un nosliece uz kairinājumu tomēr var saglabāties visu mūžu, tāpēc svarīgākais ir saprast sava bērna ādas vajadzības un ievērot konsekventu aprūpi.

Zīdaiņa atopiskais dermatīts: sarkana, sausa, smalki lobījusies augšstilba un gūžas ādaZīdaiņa atopiskais dermatīts uz vaiga, auss un kakla: apsārtusi āda ar sīkām zvīņāmAtopiskais dermatīts zīdaiņa apakšdelmā un plaukstas locītavas apvidū: sarkana, sausa, raupja āda ar zvīņāmAtopiskais dermatīts bērnam: izkaisīti sarkani, sakasīti mezgliņi uz rokas

Cēloņi un riska faktori

Nav viena skaidra cēloņa – visbiežāk mijiedarbojas ģenētika, ādas barjeras īpatnības un vides faktori. Biežākie riska faktori:

  • Iedzimtība. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, alerģiskais rinīts, bronhiālā astma), bērna risks saslimt ir lielāks. Aptuveni katram trešajam bērnam ar atopisko dermatītu vēlāk attīstās arī astma vai siena drudzis.
  • Ādas barjeras īpatnības. Ja āda dabiski ir sausāka, plānāka un sliktāk notur mitrumu, to vieglāk sakairināt, un tā vieglāk iekaist.
  • Alergēni. Mājas putekļi un putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas, daži pārtikas produkti vai kontaktalergēni (piemēram, metāli, smaržvielas, krāsvielas) jutīgiem bērniem var izraisīt paasinājumus.
  • Kairinātāji. Vilnas un raupji audumi, sintētiskās šķiedras, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi ar smaržvielām, nepiemēroti ādas mazgāšanas līdzekļi, pat siekalas, smiltis vai hlorēts ūdens var pasliktināt stāvokli.
  • Klimats un vide. Sauss telpu gaiss, bieža pārkaršana vai svīšana, pēkšņas temperatūras izmaiņas, ziemā – apkures izsausināts gaiss.
  • Infekcijas. Bojātajā ādā vieglāk vairojas baktērijas un vīrusi, kas sarežģī slimības gaitu un pastiprina izsitumus.
  • Psihoemocionāls stress. Trauksme, miega trūkums un emocionāla spriedze dažreiz veicina paasinājumus – gan bērnam, gan vecākiem ir svarīga mierīga dienas kārtība.

Simptomi

Atopiskā dermatīta pazīmes mainās atkarībā no bērna vecuma un slimības aktivitātes:

  • Zīdaiņi (sākas parasti 2–6 mēnešu vecumā). Apsārtuši, raupji, dažreiz mitrojoši izsitumi visbiežāk parādās uz vaigiem, pieres, galvas matainās daļas, kakla un krūškurvja. Kad bērns sāk rāpot, izsitumi bieži skar arī elkoņu, plaukstu locītavu, ceļu un potīšu ārējās virsmas. Autiņu zona parasti netiek skarta. Nieze traucē miegu, zīdainis var būt nemierīgs un berzēt seju vai pakausi.
  • Mazi bērni. Izsitumi pārvietojas uz locītavu ielokiem – elkoņu iekšpusi un ceļu aizmuguri, plaukstu locītavām un potītēm. Āda kļūst sausa, raupja, var plaisāt; kasīšanas vietās veidojas kreveles. Siekalas un ēdiens var izraisīt dermatītu ap muti un uz zoda.
  • Paasinājumi. Āda kļūst spilgti sarkana, karsta, var mitrot. Spēcīga nieze veicina kasīšanu, kas bojā ādu un palielina infekcijas risku.
  • Hroniska gaita. Āda kļūst sabiezēta (lihenifikācija), ar izteiktu ādas zīmējumu, visbiežāk locītavu ielokos. Var būt lobīšanās un smalkas plaisas. Pēc izsitumiem uz vaigiem un rokām var palikt gaišāki, viegli zvīņaini laukumi – baltā dedervene.

Ja pamanāt strutas, dzeltenas kreveles, sāpes, paaugstinātu temperatūru vai pēkšņu izsitumu izplatīšanos, tās var būt infekcijas pazīmes, un bērnu nepieciešams steidzami parādīt ārstam.

Ar ko atopisko dermatītu var sajaukt?

Ne visi izsitumi mazam bērnam ir atopiskais dermatīts. Dermatologs to atšķir no citām biežām bērnu ādas problēmām:

  • zīdaiņu seborejiskais dermatīts – taukainas, dzeltenīgas zvīņas uz galvas („piena kreveles”), padusēs un cirkšņos, parasti bez niezes, pirmajos dzīves mēnešos;
  • kontaktdermatīts – izsitumi tieši tajā vietā, kur āda saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu;
  • kašķis – ļoti stipra nieze naktī, izsitumi arī citiem ģimenes locekļiem, zīdaiņiem – uz plaukstām un pēdām;
  • sviedru izsitumi – sīkas pumpiņas pārkarsušam bērnam, kuras vēsumā ātri pāriet;
  • citi jaundzimušo ādas stāvokļi, piemēram, jaundzimušo akne.

Kad vērsties pie ārsta?

Vērsieties pie ārsta, ja:

  • simptomi (nieze, apsārtums, mitrošana) traucē miegu, ēšanu vai rotaļas;
  • izsitumi atkārtojas vai izplatās, lai gan āda tiek rūpīgi kopta;
  • ir aizdomas par infekciju (strutošana, dzeltenas kreveles, sāpes, drudzis);
  • nav skaidrs, kas provocē paasinājumus;
  • nepieciešams drošs, bērna vecumam atbilstošs aprūpes un ārstēšanas plāns.

iDerma dermatologi bērna ādu novērtē attālināti – pēc vecāku iesūtītajiem fotoattēliem un apraksta – un izstrādā individuālu, bērna vecumam atbilstošu ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī norāda, kad nepieciešama apskate klātienē vai ģimenes ārsta iesaiste.

Diagnostika

Visbiežāk atopisko dermatītu diagnosticē pēc klīniskās apskates un detalizētas anamnēzes (kad sākās simptomi, kas tos provocē, kas palīdz, kā tiek kopta āda, ģimenes anamnēze). Specifiski laboratorijas izmeklējumi ne vienmēr ir nepieciešami.

Ja nepieciešams, var veikt:

  • Alergoloģisks novērtējums. Ādas dūriena testus vai specifisko antivielu analīzes apsver tad, ja anamnēzē ir skaidra saistība ar pārtiku vai vides alergēniem. Testēt visus bērnus bez indikācijām nav ieteicams – izmeklējumus veic mērķtiecīgi.
  • Ādas biopsija. Reti – kad rodas šaubas par diagnozi vai nepieciešams izslēgt citas ādas slimības.

Diagnozes precizēšana palīdz izvairīties no liekiem ierobežojumiem (piemēram, nevajadzīgām diētām) un izvēlēties patiešām efektīvus līdzekļus. iDerma dermatologs nepieciešamības gadījumā ieteiks, kādi izmeklējumi bērnam vajadzīgi un pie kura speciālista tos veikt.

Ārstēšana

Atopiskā dermatīta ārstēšana vienmēr ir individuāla un ietver vairākas daļas: ikdienas ādas kopšanu, paasinājumu kontroli, kairinātāju ierobežošanu un infekciju profilaksi. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, samazināt niezi un paasinājumu biežumu, atgriežot bērnam mierīgu miegu un labu pašsajūtu.

  • Ikdienas ādas kopšana. Īsas (5–10 minūšu), remdenas peldes vai mazgāšanās ar maigiem, jutīgai ādai paredzētiem līdzekļiem bez smaržvielām. Svarīgākais – 3–5 minūšu laikā pēc peldes bagātīgi uzklāt mitrinošus līdzekļus (emolientus), lai noturētu mitrumu ādā. Mitrināšanu atkārto vairākas reizes dienā, arī tad, kad āda izskatās labi, īpaši locītavu ielokos un vietās, kur āda ir sausāka.
  • Kairinātāju samazināšana. Izvēlieties mīkstu, gaisu caurlaidīgu (vislabāk kokvilnas) apģērbu un ģērbiet bērnu kārtām, lai viņš nepārkarstu. Veļu mazgājiet ar maigiem līdzekļiem bez smaržvielām un izmantojiet papildu skalošanas ciklu. Izvairieties no vilnas un raupjiem audumiem tiešā saskarē ar ādu.
  • Niezes kontrole. Vēsas kompreses, īsi, noapaļoti nagi, miega rituāli un uzmanības novēršana palīdz pārtraukt niezes, kasīšanas un iekaisuma loku. Ja nieze ir ļoti spēcīga, ārsts var ieteikt papildu līdzekļus – svarīgi nenodarboties ar pašārstēšanos.
  • Paasinājumu ārstēšana. Ja izsitumi pastiprinās, visbiežāk nepieciešami ārsta izrakstīti lokāli lietojami pretiekaisuma krēmi vai ziedes. Tos lieto precīzi pēc norādījumiem – atbilstošā ķermeņa vietā, noteiktu laiku un ar noteiktu biežumu – un, kad āda nomierinās, pāriet uz uzturošo aprūpi. Proaktīva pieeja (retāka profilaktiska lietošana vietās, kur izsitumi mēdz atgriezties) var samazināt paasinājumu skaitu.
  • Mitro pārsēju (wet wrap) metode. To var ieteikt īsos kursos paasinājuma laikā – tā palīdz intensīvāk mitrināt ādu, samazināt niezi un iekaisumu. To sāk tikai pēc speciālista norādījumiem un nelieto uz inficētas ādas.
  • Infekciju kontrole. Ja pievienojas bakteriāla infekcija (piemēram, impetigo) vai vīrusu infekcija, ārstēšanu pielāgo, lai samazinātu iekaisumu un atjaunotu ādas veselumu. Īpaši bīstama ir herpesvīrusa infekcija ekzēmas skartajā ādā: pēkšņi, sāpīgi, plaši izplatīti pūslīši ar drudzi prasa tūlītēju ārsta palīdzību.
  • Fototerapija. Vecākiem bērniem, ja paasinājumi ir bieži vai parastie līdzekļi nepalīdz pietiekami, var apsvērt gaismas terapiju – uzraudzītu, dozētu procedūru ārstniecības iestādē.
  • Smagas slimības gaitas ārstēšana. Kad slimība būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un lokālie līdzekļi nepalīdz, speciālists var apsvērt sistēmisku terapiju, kas nomierina pārmērīgi aktīvo imūnsistēmu. Šādus lēmumus pieņem individuāli, izvērtējot risku un ieguvumu.

Aprūpe un profilakse

Aprūpei jābūt regulārai. Pat ja āda izskatās labi, tā paliek jutīgāka, tāpēc ikdienas aprūpe un profilakse ir nepieciešamas.

  • Katru dienu mitriniet ādu. Uzklājiet emolientus no rīta un vakarā un, ja nepieciešams, arī dienas laikā. Īpašu uzmanību pievērsiet locītavu ielokiem, rokām un zonām, kas ātri kļūst sausas.
  • Saudzīga mazgāšanās. Izvairieties no karsta ūdens un ilgām peldēm. Izvēlieties maigus, jutīgai ādai piemērotus higiēnas līdzekļus bez smaržvielām. Pēc peldbaseina bērnu noskalojiet ar tīru ūdeni un uzreiz ieziediet ar emolientu.
  • Apģērbs un mikroklimats. Brīvs kokvilnas apģērbs, ģērbšana kārtām, lai bērns nepārkarstu. Telpās uzturiet komfortablu temperatūru un, ja gaiss ir sauss, apsveriet gaisa mitrināšanu.
  • Nagi un miegs. Regulāri apgrieziet nagus; naktī zīdaiņiem var uzvilkt plānus kokvilnas cimdiņus, lai samazinātu kasīšanas radītos bojājumus. Izveidojiet nomierinošus miega rituālus.
  • Uzturs bez liekiem ierobežojumiem. Stingras eliminācijas diētas nav ieteicamas bez skaidrām indikācijām un ārsta novērtējuma. Ja ir aizdomas par saistību ar konkrētu pārtiku, konsultējieties ar speciālistu par mērķtiecīgu izmeklēšanu.
  • Izvairieties no kairinātājiem. Vilna tiešā saskarē ar ādu, mazgāšanas līdzekļi ar smaržvielām un agresīvi tīrīšanas līdzekļi mājās. Pēc rotaļām smiltīs vai ūdenī ādu noskalojiet un ieziediet ar emolientu.
  • Veidojiet paasinājumu dienasgrāmatu. Fiksējiet, kas bērnam izraisa paasinājumus (sezona, temperatūra, svīšana, noteikts apģērbs, putekļi), un pielāgojiet dienas kārtību.

Kā palīdz iDerma dermatologs?

Ja bērnam ir sausa, niezoša āda un izsitumi, kas atkārtojas, nav jāstāv rindā pie speciālista. iDerma dermatologs bērna ādu novērtē attālināti – pēc fotoattēliem un jūsu apraksta – un sniedz rakstisku slēdzienu ar aprūpes un ārstēšanas plānu, kas pielāgots bērna vecumam. Ja stāvoklis prasa apskati klātienē vai steidzamu palīdzību, ārsts to skaidri norādīs. Pieteikt dermatologa konsultāciju var jebkurā laikā.

Foto: Gzzz, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons.

Foto: NIAID, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons.

Titulfoto: NIAID, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai atopiskais dermatīts ir lipīgs?
Nē, atopiskais dermatīts nav lipīgs. Tā ir hroniska ādas slimība, kas saistīta ar ādas barjeras īpatnībām un individuālu imūnsistēmas reaktivitāti, nevis infekciju.
Vai bērns ar laiku pāraugs šo slimību?
Lielākajai daļai bērnu simptomi ievērojami samazinās vai izzūd: pēc 8 gadiem slimība saglabājas aptuveni 20 % bērnu, pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Ja dermatīts sākas līdz 2 gadu vecumam, iespēja, ka tas saglabāsies ilgstoši, ir mazāka. Jutīgāka āda var saglabāties visu mūžu, tāpēc ikdienas aprūpe – regulāra mitrināšana un kairinātāju kontrole – jāturpina arī tad, kad āda ir mierīga.
Vai bērnam jāievēro stingra diēta?
Stingras eliminācijas diētas nav ieteicamas bez skaidrām indikācijām un ārsta novērtējuma. Tikai tad, ja atkārtoti novērojama saistība ar kādu konkrētu pārtikas produktu, vērts to izvērtēt kopā ar speciālistu, lai izvairītos no nevajadzīgiem ierobežojumiem, kas var kaitēt bērna uztura pilnvērtībai.
Cik bieži mazgāt bērnu ar atopisko dermatītu?
Visbiežāk ieteicamas īsas (5–10 minūtes), remdenas peldes katru dienu vai katru otro dienu ar maigiem, jutīgai ādai paredzētiem līdzekļiem bez smaržvielām. Svarīgākais – 3–5 minūšu laikā pēc peldes bagātīgi uzklāt mitrinošus emolientus, lai saglabātu ādas mitrumu.
Ko darīt, ja bērns naktīs pastāvīgi kasās?
Pirms miega mitriniet ādu, uzturiet vēsāku gaisa temperatūru guļamistabā un pārliecinieties, ka nagi ir īsi un noapaļoti. Zīdaiņiem var uzvilkt plānus kokvilnas cimdiņus. Ja šie pasākumi nepalīdz un miegs joprojām ir traucēts, konsultējieties ar dermatologu par papildu palīdzību.
Kādi ir brīdinājuma simptomi, kas liecina par infekciju?
Ja parādās strutaini izdalījumi, dzeltenas kreveles, sāpes, paaugstināta temperatūra vai izsitumi pēkšņi un strauji izplatās, tas var liecināt par bakteriālu vai vīrusu infekciju. Īpaši bīstami ir pēkšņi, sāpīgi, plaši izplatīti pūslīši ar drudzi – tā var būt herpesvīrusa infekcija ekzēmas skartajā ādā. Šādos gadījumos steidzami jāvēršas pie ārsta.
Kā atopisko dermatītu atšķirt no seborejiskā dermatīta zīdainim?
Zīdaiņu seborejiskais dermatīts parādās pirmajos dzīves mēnešos kā taukainas, dzeltenīgas zvīņas uz galvas („piena kreveles”), padusēs un cirkšņos, un tas parasti neniez. Atopiskais dermatīts biežāk sākas 2–6 mēnešu vecumā ar sausiem, apsārtušiem, niezošiem izsitumiem uz vaigiem un roku un kāju ārējām virsmām, bet autiņu zonu parasti neskar. Ja nav skaidrs, ar ko bērns slimo, izsitumus vērts parādīt dermatologam.
Kad vērsties pie dermatologa?
Ja izsitumi atkārtojas vai izplatās, lai gan āda tiek rūpīgi kopta, simptomi traucē bērna miegu vai ēšanu vai rodas aizdomas par infekciju – nevajadzētu vilcināties. iDerma dermatologi var novērtēt bērna ādas stāvokli attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt individuālu ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī pateikt, kad nepieciešama apskate klātienē.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kas ir ekzēma un kā tā izskatās? Ekzēmas veidi (atopiskā, kontaktekzēma, dishidrotiskā), ekzēma uz rokām, kājām un sejas, cēloņi, ārstēšana, kad pie ārsta.
Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: kā pēc izskata, niezes un drudža atšķirt nātreni, ekzēmu, kašķi un vīrusu izsitumus, kad tie ir ārkārtas situācija un kad doties pie ārsta.