Atopiskais dermatīts bērniem: Cēloņi, simptomi un ārstēšana mazam bērnam

Atopiskais dermatīts mazam bērnam

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma) ir hroniska, ar tendenci atkārtoties saistīta iekaisīga ādas slimība, kas visbiežāk sākas zīdaiņa vecumā un agrā bērnībā. Tā izpaužas ar sausu, jutīgu, niezošu ādu un izsitumiem, kas var būtiski traucēt bērna miegu, ēšanu un ikdienas pašsajūtu. Laikus atpazīstot simptomus un pielāgojot atbilstošu aprūpi, lielāko daļu paasinājumu var veiksmīgi kontrolēt, un daudziem bērniem ar vecumu stāvoklis uzlabojas.

Kas tas ir?

Atopiskais dermatīts ir ādas barjeras traucējumu un imūnsistēmas hiperreaktivitātes stāvoklis. Ādas aizsargslānis zaudē daļu spējas saglabāt mitrumu un aizsargāties no ārējiem kairinātājiem, tāpēc āda kļūst sausa, viegli kairināma un tendēta uz iekaisumu. Šo izmaiņu dēļ rodas intensīvs nieze, izsitumi, ādas lobīšanās un dažreiz mitrināšanās.

Pasaulē atopiskais dermatīts izpaužas 5–20% bērnu. Daļai no viņiem simptomi laika gaitā samazinās vai pilnībā izzūd, taču jutīgāka āda un tendence uz kairinājumiem var saglabāties. Svarīgākais ir saprast sava bērna ādas vajadzības un ievērot konsekventu aprūpi.

Cēloņi un riska faktori

Nav viena skaidra cēloņa – visbiežāk saplūst ģenētika, ādas barjeras īpatnības un vides faktori. Biežākie riska faktori:

• Iedzimtība. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, alerģiskais rinīts, bronhiālā astma), bērna risks saslimt ir lielāks.
• Ādas barjeras īpatnības. Dabiski sausāka, plānāka, mitrumu sliktāk saglabājoša āda vieglāk kairināma un iekaisīga.
• Vides alergēni. Mājas putekļi un putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas, daži pārtikas produkti vai kontaktalergēni (piemēram, metāli, smaržvielas, krāsvielas) var izraisīt paasinājumus jutīgiem bērniem.
• Kairinātāji un mikrokairinātāji. Vilnas un raupji audumi, sintētiskās šķiedras, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, smaržīgi tīrīšanas līdzekļi, nepiemēroti ādas tīrītāji, pat migla vai smiltis var pasliktināt stāvokli.
• Klimats un vide. Sauss telpu gaiss, bieža pārkaršana vai svīšana, pēkšņas temperatūras izmaiņas, ziemā intensīvi darbojošs apkure.
• Infekcijas. Ādā vieglāk vairojas baktērijas un vīrusi, kas var sarežģīt gaitu un pastiprināt izsitumus.
• Psihoemocionāls stress. Trauksme, miega trūkums un emocionāla spriedze dažreiz veicina paasinājumus – gan bērnam, gan vecākiem svarīgs mierīgs režīms.

Simptomi

Atopiskā dermatīta pazīmes var mainīties atkarībā no bērna vecuma un slimības aktivitātes:

• Zīdaiņi (no ~3–6 mēn.). Apsārtuši, raupji, dažreiz mitrinoši izsitumi visbiežāk parādās uz vaigiem, pieres, galvas matainās daļas, kakla, krūtīm. Izsitumi var izplatīties uz taisno ekstremitāšu virsmām. Nieze traucē miegu, zīdainis var būt aizkaitināms.
• Mazi bērni. Izsitumi visbiežāk pāriet uz locītavu vietām – iekšējām elkoņu un aizmugurējām ceļu virsmām, kā arī uz plaukstas locītavām, potītēm. Āda kļūst sausa, raupja, var plaisāt; skrāpēšana izraisa kreveles.
• Stāvokļa paasinājumi. Āda kļūst spilgti sarkana, karsta, var mitrināties. Spēcīga nieze veicina skrāpēšanu, kas izraisa ādas bojājumus un palielina infekciju risku.
• Hroniska gaita. Āda kļūst sabiezējusi (lichenifikācija), ar izteiktu ādas zīmējumu, visbiežāk locītavu vietās. Var būt lobīšanās, smalkas plaisas.

Ja pamanāt strutas, dzeltenas kreveles, durošas sāpes, paaugstinātu temperatūru vai pēkšņu izsitumu izplatīšanos – tie var būt infekcijas pazīmes un nepieciešama steidzama novērtēšana.

Kad vērsties pie ārsta?

Vērsieties pie ārsta, ja:

• Simptomi (nieze, apsārtums, mitrināšanās) traucē miegam, ēšanai vai spēlēm.
• Neskatoties uz rūpīgu ikdienas aprūpi, izsitumi atkārtojas vai izplatās.
• Aizdomas par infekciju (strutošana, dzeltenas kreveles, sāpes, drudzis).
• Nezināmi iespējamie alergēni vai paasinājumu provokatori.
• Ir nepieciešama palīdzība, lai izveidotu drošu, vecumam atbilstošu aprūpes un ārstēšanas plānu.

Mūsu klīnikas dermatologi palīdz precīzi novērtēt ādas stāvokli, noteikt diagnozi, slimības smagumu un izstrādāt individuālu, bērna vecumam atbilstošu ārstēšanas un aprūpes plānu. Konsultācijas ir iespējamas gan klātienē, gan attālināti internetā, tāpēc palīdzību varat saņemt ērti un ātri.

Diagnostika

Visbiežāk atopiskais dermatīts tiek diagnosticēts, balstoties uz klīnisko apskati un detalizētu anamnēzi (kad sākās simptomi, kas tos provocē, kas palīdz, kā tiek kopta āda, ģimenes vēsture). Specifiski laboratorijas izmeklējumi nav vienmēr nepieciešami.

Ja nepieciešams, var tikt veikts:

• Alergoloģisks novērtējums. Dažkārt tiek apsvērti ādas dūriena testi vai citi alergoloģiski izmeklējumi, ja anamnēzē ir skaidra saistība ar pārtiku vai vides alergēniem. Tomēr profilaktiski testēt visus bērnus nav ieteicams – izmeklējumi tiek veikti mērķtiecīgi.
• Asins analīzes. Vispārēji iekaisuma vai jutīguma rādītāji var palīdzēt novērtēt kopējo situāciju, bet ne vienmēr ir nepieciešami.
• Ādas biopsija. Reti – kad rodas šaubas par diagnozi vai nepieciešams izslēgt citas ādas slimības.

Diagnozes precizēšana palīdz izvairīties no liekiem ierobežojumiem (piemēram, nevajadzīgām diētām) un izvēlēties patiešām efektīvus līdzekļus. Mūsu iDerma dermatologi nepieciešamības gadījumā veiks mērķtiecīgus izmeklējumus un ieteiks skaidru, praktisku rīcības plānu.

Ārstēšana

Atopiskā dermatīta ārstēšana vienmēr ir individuāla un ietver vairākas daļas: ikdienas ādas kopšanu, paasinājumu pārvaldību, kairinātāju kontroli un infekciju profilaksi. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, samazināt niezi, paasinājumu biežumu un intensitāti, atgriežot bērnam mierīgu miegu un labu pašsajūtu.

• Ikdienas ādas kopšana. Īsas (5–10 min.), remdenas peldes vai mazgāšanās, izmantojot maigas, jutīgai ādai paredzētas līdzekļus. Svarīgākais – 3–5 minūšu laikā pēc peldes bagātīgi uzklāt ādu mitrinošus līdzekļus un emolientus, lai „aizslēgtu“ mitrumu. Mitrināšana tiek atkārtota vairākas reizes dienā, īpaši locītavu vietās un tur, kur āda ir sausākā.
• Kairinātāju samazināšana. Izvēlieties mīkstus, elpojošus (vislabāk – kokvilnas) apģērbus, slāņojiet, lai bērns nepārkarstu. Mazgāšanai izmantojiet maigus, bez smaržvielām līdzekļus, papildus mazgājiet ar papildu skalošanas režīmu. Izvairieties no vilnas un raupjiem audumiem tiešā saskarē ar ādu.
• Niezes kontrole. Vēsas kompreses, rūpīgi kopti nagi (īsi, noapaļoti), miega rituāli un uzmanības novēršanas līdzekļi palīdz pārtraukt „nieze–skrāpēšana–iekaisums“ loku. Ja ir ļoti spēcīga nieze, ārsts var izrakstīt papildu līdzekļus – svarīgi neārstēties patstāvīgi.
• Paasinājumu pārvaldība. Ja izsitumi pastiprinās, visbiežāk nepieciešami ārsta izrakstīti vietējie pretiekaisuma līdzekļi. Tie tiek lietoti precīzi pēc norādījumiem – atbilstošā ķermeņa vietā, atbilstošu laiku un biežumu, un, kad āda nomierinās, pāriet uz uzturošo aprūpi. Proaktīva ārstēšana (reta, profilaktiska smērēšana vietās, kurām ir tendence atkārtoties) var samazināt atkārtošanās skaitu.
• Mitrā pārsēja (wet-wrap) tehnika. Var tikt ieteikta īsos kursos paasinājuma laikā – tā palīdz intensīvāk mitrināt ādu, samazināt niezi un iekaisumu. Veicama pēc speciālista norādījumiem.
• Infekciju kontrole. Ja pievienojas bakteriāla vai vīrusu infekcija, ārstēšana tiek pielāgota medicīniski, lai samazinātu iekaisumu un sāpes, kā arī atjaunotu ādas integritāti.
• Fototerapija. Vecākiem bērniem, ja ir bieži paasinājumi vai nepietiekama atbildes reakcija uz parastajiem līdzekļiem, var tikt apsvērta gaismas terapija – tā ir uzraudzīta un dozēta procedūra, kas tiek veikta ārstniecības iestādē.
• Smagākas gaitas pārvaldība. Kad slimība būtiski traucē dzīves kvalitāti un nepietiek ar vietējiem līdzekļiem, speciālists var apsvērt paplašinātas ārstēšanas metodes. Šādi lēmumi vienmēr tiek pieņemti individuāli, izvērtējot risku un ieguvumu.

Dermatologa konsultācija klātienē vai internetā palīdz ātri precizēt diagnozi, izveidot drošu, bērnam pielāgotu ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī sniegt praktiskus padomus mājas videi.

ARTICLE_GIF

Aprūpe un profilakse

Konsekvence – svarīgākais. Pat ja āda izskatās „laba“, tā paliek jutīgāka, tāpēc ikdienas aprūpe un profilakse ir nepieciešamas.

• Katru dienu mitriniet ādu. Uzklājiet emolientus no rīta un vakarā, un, ja nepieciešams, arī dienas laikā. Īpašu uzmanību pievērsiet locītavām, rokām un zonām, kas ātri kļūst sausas.
• Gudra mazgāšanās. Izvairieties no karsta ūdens un ilgām peldēm. Izvēlieties maigas, jutīgai ādai piemērotas higiēnas līdzekļus bez intensīvām smaržām.
• Apģērbs un mikroklimats. Kokvilnas, brīvi apģērbi, slāņošana, lai bērns nepārkarstu. Telpās uzturiet komfortablu temperatūru un, ja gaiss ir sauss, apsveriet gaisa mitrināšanu.
• Nagi un miegs. Regulāri apgrieziet nagus, bet naktī, ja nepieciešams, var valkāt plānas kokvilnas cimdiņus (īpaši zīdaiņiem), lai samazinātu skrāpēšanas kaitējumu. Izveidojiet nomierinošus miega rituālus.
• Gudra uztura. Stingras eliminācijas diētas nav ieteicamas bez skaidrām indikācijām un ārsta novērtējuma. Ja aizdomas par saistību ar konkrētu pārtiku, konsultējieties ar speciālistu par mērķtiecīgu izmeklēšanu, lai izvairītos no nevajadzīgiem ierobežojumiem.
• Izvairieties no kairinātājiem. Izvairieties no vilnas tiešā saskarē ar ādu, smaržīgiem mazgāšanas līdzekļiem un agresīviem tīrīšanas līdzekļiem. Spēlēm ārā izvēlieties maigas, nekairinošas vielas.
• Novērojiet „paasinājumu karti“. Fiksējiet, kas bērnam izraisa paasinājumus (sezona, temperatūra, svīšana, noteikts apģērbs, putekļi), un pielāgojiet rutīnu.

Secinājumi

Atopiskais dermatīts – bieža mazu bērnu ādas slimība, ko var veiksmīgi pārvaldīt, ja saprotam tās būtību un pielietojam ikdienas, konsekventu aprūpi. Regulāra ādas mitrināšana, kairinātāju kontrole, piemērots apģērbs un miega higiēna, un, ja nepieciešams, ārsta izrakstītie līdzekļi palīdz mazināt simptomus un samazināt paasinājumu biežumu. Ja rodas šaubas, īpaši ja ir spēcīga nieze vai aizdomas par infekciju, ir vērts nekavēties un konsultēties ar dermatologu – tā ātrāk tiek sasniegts drošs un efektīvs rezultāts un bērnam atgriezta mierīga ikdiena.