Aukstuma nātrene (lat. urticaria frigorica) ir ādas reakcija, kad dažu minūšu laikā pēc saskares ar aukstumu parādās niezoši pūslīši vai tūska. To izraisa auksts gaiss, vējš, ūdens vai auksti priekšmeti, nevis konkrēts alergēns, tāpēc parastie alerģijas testi to neuzrāda. Vairumam pacientu reakcija aprobežojas ar ādu, taču plaša saskare ar aukstumu, piemēram, peldoties, var izraisīt arī vispārēju reakciju ar reiboni un elpas trūkumu.
Kas ir aukstuma nātrene?
Aukstuma nātrene pieder pie inducējamām (fizikālām) nātrenēm: pūslīši parādās tikai pēc noteikta ārēja kairinājuma, šajā gadījumā aukstuma. Saskarē ar aukstumu ādas tuklās šūnas atbrīvo histamīnu un citas iekaisuma vielas, kas paplašina sīkos asinsvadus un rada niezi, apsārtumu un tūsku.
Tā ir samērā reta slimība, kas visbiežāk sākas jauniešiem un jauniem pieaugušajiem. Izšķir trīs formas:
- Iegūtā (primārā) forma – visbiežākā; cēlonis paliek nezināms, un apmēram pusei pacientu simptomi izzūd 5–6 gadu laikā.
- Sekundārā forma – reta; rodas uz citas slimības fona, piemēram, pēc vīrusu infekcijas vai tad, ja asinīs ir aukstumā izgulsnējošās olbaltumvielas (krioglobulīni).
- Iedzimtā forma – ļoti reta; izsitumi parādās nevis minūšu, bet stundu laikā pēc atdzišanas, un tiem pievienojas drudzis un locītavu sāpes.
Cēloņi un riska faktori
Vairumā gadījumu precīzs iemesls netiek atrasts. Reakciju izraisa jebkura pietiekami spēcīga atdzišana:
- auksts gaiss un vējš, īpaši mitrā laikā;
- auksts ūdens – peldēšanās ezerā vai jūrā, auksta duša, roku mazgāšana;
- auksti priekšmeti un pārtika – ledus, saldējums, auksti dzērieni (tūska lūpās un rīklē);
- strauja temperatūras maiņa, arī iznākot no siltas telpas aukstumā vai ieejot gaisa kondicionētā telpā.
Sekundāro formu retos gadījumos saista ar pārslimotu infekciju (tostarp infekciozo mononukleozi), hroniskām infekcijām vai asins slimībām. Tāpēc ārsts, apstiprinot diagnozi, parasti pārbauda, vai aiz nātrenes neslēpjas kas cits.


Simptomi
Simptomi parādās ātri, parasti 2–5 minūšu laikā pēc saskares ar aukstumu, un nereti ir visspilgtākie tad, kad āda atkal sasilst:
- niezoši, pacelti pūslīši tieši tajā vietā, kas bijusi auksta;
- apsārtums, dedzināšana vai durstīšana;
- tūska (angioedēma) skartajā vietā – plakstiņos, lūpās, uz rokām;
- lūpu, mēles vai rīkles pietūkums pēc aukstiem dzērieniem vai saldējuma;
- retāk – vispārēja reakcija: galvassāpes, reibonis, sirdsklauves, elpas trūkums, asinsspiediena kritums. Tā visbiežāk rodas pēc peldēšanās aukstā ūdenī, kad aukstums iedarbojas uz visu ķermeni vienlaikus.
Pūtīši parasti izzūd 1–2 stundu laikā pēc sasilšanas un rētas neatstāj.
Ar ko aukstuma nātrene atšķiras no parastās nātrenes?
Akūtā spontānā nātrene uzliesmo bez redzama ārēja kairinājuma, pūslīši ceļo pa visu ķermeni, un cēlonis bieži ir infekcija vai pārtika. Aukstuma nātrenes gadījumā pūslīši parādās tikai tur, kur āda bijusi auksta, izzūd pāris stundās pēc sasilšanas un atkārtojas katru reizi, kad āda atdziest. Šī saistība ar aukstumu ir galvenā diagnostiskā pazīme.
Aukstuma nātrene nav arī apsaldējums: apsaldējums ir audu bojājums pēc ilgākas uzturēšanās stiprā salā, savukārt nātrenes pūslīši var parādīties jau pēc dažām minūtēm +5…+10 °C temperatūrā vai pat pēc vēsa ūdens.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Pie dermatologa vai alergologa ieteicams vērsties, ja:
- izsitumi pēc aukstuma parādās atkārtoti;
- reakcija ir plaša vai tūska skar seju;
- pēc aukstiem dzērieniem pietūkst lūpas vai rīkle;
- simptomi traucē darbam, sportam vai ziemas aktivitātēm;
- kopā ar izsitumiem ir drudzis vai locītavu sāpes (iespējama cita slimība).
Zvaniet 113 vai 112, ja pēc saskares ar aukstumu rodas elpas trūkums, rīkles vai mēles pietūkums, reibonis vai ģībonis – tā var būt anafilakse, kas prasa tūlītēju palīdzību.
Diagnostika
Diagnozi parasti var apstiprināt jau pirmajā vizītē ar ledus kuba testu: ledus gabaliņu plānā plastmasas maisiņā uz 5 minūtēm uzliek uz apakšdelma un ādu novērtē apmēram 10 minūtes pēc tā noņemšanas, kad āda sasilst. Ja šajā vietā parādās pūslītis ledus kuba formā, tests ir pozitīvs. Specializētos centros ar īpašu ierīci var noteikt arī sliekšņa temperatūru, pie kuras sākas reakcija – tas palīdz saprast, cik piesardzīgam jābūt ikdienā.
Ārsts jautās, cik ātri pēc atdzišanas parādās pūslīši, vai bijusi reakcija peldoties un vai līdzīgi simptomi ir ģimenē. Ja ir aizdomas par sekundāro formu, nozīmē asins analīzes – pilnu asins ainu, iekaisuma rādītājus, krioglobulīnus un infekciju marķierus. Noderīgi ir pierakstīt, kādos apstākļos reakcija rodas: ārsts pēc tā var precīzāk novērtēt smagumu.
Ārstēšana
Aukstuma nātreni izārstēt nevar, bet simptomus vairumā gadījumu var labi kontrolēt:
- Izvairīšanās no aukstuma – ārstēšanas pamats: silts apģērbs, piesardzība ar aukstu ūdeni un ledainiem dzērieniem.
- Otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi (tie, kas neizraisa miegainību) – pirmās izvēles ārstēšana; ja standarta deva nepalīdz, ārsts saskaņā ar Eiropas vadlīnijām var to pakāpeniski palielināt līdz četrkāršai.
- Ārkārtas pašinjekcijas līdzeklis – ja bijusi vispārēja reakcija, ārsts to izraksta, iemāca lietot un iesaka vienmēr nēsāt līdzi. Arī pēc tā lietošanas jāzvana 113.
- Specializēta antivielu (bioloģiskā) terapija – smagu, pret standarta ārstēšanu noturīgu gadījumu iespēja; to nozīmē un uzrauga alergologs vai dermatologs.
- Pakāpeniska pieradināšana pie aukstuma – atsevišķiem pacientiem palīdz, bet to sāk tikai ārsta uzraudzībā, jo pašam mēģināt ir bīstami.
- Sekundārās formas gadījumā ārstē pamatslimību – nātrene tad bieži mazinās pati.
Aprūpe un profilakse
- Ziemā valkājiet siltu, vēju necaurlaidīgu apģērbu, cimdus, cepuri un šalli; vējā aizsedziet seju.
- Pirms peldēšanās pārbaudiet ūdens temperatūru, ūdenī ejiet pakāpeniski un nekad nepeldieties vieni. Ja diagnoze ir apstiprināta un reakcijas ir bijušas spēcīgas, no peldēšanās aukstā ūdenī labāk atturēties.
- Dzeriet dzērienus istabas temperatūrā; izvairieties no ledus un saldējuma, ja reaģē lūpas vai rīkle.
- Pirms operācijas vai zobārstniecības procedūras brīdiniet ārstu par diagnozi – aukstie šķīdumi un dzesēšana var izraisīt reakciju.
- Ja ārsts ir izrakstījis ārkārtas līdzekli, nēsājiet to līdzi un pastāstiet tuviniekiem, kā to lietot.
Ja pēc aukstuma atkārtoti parādās pūslīši, nofotografējiet tos brīdī, kad tie ir redzami, un pierakstiet, cik ilgi pēc atdzišanas tie parādījās. Ar šo informāciju iDerma dermatologs var novērtēt stāvokli arī attālināti un ieteikt, vai nepieciešams ledus kuba tests, asins analīzes un kāda ārstēšana ir piemērota.
Foto: SecretName101, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons.
Foto: Templeton8012, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons.
Titulfoto: SecretName101, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons.






