Atopiskais dermatīts jeb atopiskā ekzēma ir hroniska, viļņveidīga ādas iekaisuma slimība: āda ir sausa, niez un periodiski iekaist, un starp uzliesmojumiem var būt mēnešiem ilgi miera periodi. Tā nav lipīga. Visbiežāk tā sākas zīdaiņa vai agrā bērnībā, bet pieaugušo vidū ar to sadzīvo 2–8 % cilvēku, un gandrīz piektajai daļai pieaugušo pacientu tā pirmo reizi parādās tikai pieaugušā vecumā. Nieze, kas traucē gulēt, saplaisājušas rokas, kuras sāp darbā, un iekaisuši plakstiņi, kas redzami katrā sarunā, – tas ir atopiskais dermatīts pieaugušajiem, un to var kontrolēt.
Kas ir atopiskais dermatīts?
Slimības pamatā ir divas lietas, kas pastiprina viena otru. Pirmkārt, ādas barjera ir „caurlaidīga”: daļai cilvēku ir izmaiņas gēnā, kas kodē ādas struktūras olbaltumvielu filagrīnu, tāpēc āda zaudē mitrumu un vieglāk ielaiž kairinātājus, alergēnus un mikrobus. Otrkārt, imūnsistēma uz šiem kairinātājiem reaģē pārāk aktīvi, un ādā veidojas iekaisums. Iekaisums rada niezi, nieze – kasīšanos, kasīšanās vēl vairāk bojā barjeru. Šo „niezes–kasīšanās loku” pārtraukt ir ārstēšanas galvenais uzdevums.
Vārdi „ekzēma” un „dermatīts” nozīmē vienu un to pašu – ādas iekaisumu. Atopiskais dermatīts ir biežākais ekzēmas veids, bet ne vienīgais: pastāv arī kontaktdermatīts, dishidrozes ekzēma uz plaukstām un pēdām, stāzes dermatīts uz apakšstilbiem un seborejiskais dermatīts. Tiem ir atšķirīgi cēloņi, tāpēc arī ārstēšana atšķiras.
Atopiskais dermatīts bieži ir kopā ar citām atopiskajām slimībām – astmu, alerģiskajām iesnām, pārtikas alerģiju. Aptuveni 70 % slimnieku ģimenē kādam ir vai ir bijusi atopiska slimība.
Cēloņi un riska faktori
Atopisko dermatītu nosaka vairāki faktori: gēni, vide un imūnsistēma.
- Iedzimta nosliece. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, astma, alerģiskās iesnas), risks saslimt ir lielāks. Daļai cilvēku ādas barjeras olbaltumvielu trūkums ir ģenētiski noteikts.
- Vides faktori. Sauss gaiss un apkures sezona, krasas temperatūras maiņas, svīšana, raupji vai vilnas apģērbi, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, smaržvielas kosmētikā, putekļi, putekļu ērcītes, dzīvnieku blaugznas un ziedputekšņi var izraisīt vai pastiprināt uzliesmojumus.
- Mikrobi uz ādas. Bojātu ādu vieglāk apdzīvo baktērijas, īpaši zeltainais stafilokoks; tās uztur iekaisumu un reizēm izraisa ādas infekciju.
- Imūnsistēmas īpatnības. Jutīga imūnsistēma parastus kairinātājus uztver kā draudus, un ādā attīstās iekaisums.
- Darbs un ikdiena. Bieža roku mazgāšana, dezinfekcijas līdzekļi, cimdi, saskare ar ķimikālijām – frizieriem, medicīnas darbiniekiem, pavāriem, tīrīšanas darbos – ir biežākais iemesls, kāpēc bērnībā pārgājis dermatīts pieaugušajam atgriežas uz rokām.
- Stress un miega trūkums. Tie var provocēt uzliesmojumu, pastiprina niezi un pagarina tā ilgumu.
- Uzturs. Pārtikas alerģija uzliesmojumus provocē galvenokārt zīdaiņiem un maziem bērniem; pieaugušajiem tas notiek reti, un plašus uztura ierobežojumus bez ārsta apstiprinājuma ieviest nevajag.
Simptomi
Pazīmes un to intensitāte katrā uzliesmojumā var atšķirties. Biežākie simptomi:
- Nieze – bieži visstiprākā vakarā un naktī; tā traucē miegu un koncentrēšanos.
- Sausums un raupjums – āda lobās, uz rokām un pirkstiem var saplaisāt līdz asinīm.
- Apsārtums un iekaisuma perēkļi – uzliesmojuma laikā āda ir sarkana, karsta, ar sīkiem pūslīšiem.
- Sulošana un kreveles – izteikta uzliesmojuma laikā vai tad, ja pievienojusies infekcija.
- Sabiezējusi, raupja āda ar izteiktu ādas zīmējumu (lihenifikācija) – vietās, kas kasītas mēnešiem ilgi.
- Pigmentācijas izmaiņas – pēc uzliesmojuma āda var palikt tumšāka vai gaišāka; tas pakāpeniski izlīdzinās.
Lokalizācija mainās līdz ar vecumu: zīdaiņiem – vaigi, piere, galvas āda un ķermenis; bērniem – elkoņu locītavu iekšpuses un paceles, plaukstu locītavas, potītes; pieaugušajiem – seja, īpaši plakstiņi un apvidus ap muti, kakls, plaukstas un pirksti, elkoņu locītavu iekšpuses un paceles, krūšu augšdaļa.



Atopiskais dermatīts pieaugušajiem: ar ko tas atšķiras
Pieaugušajiem slimība reti izskatās kā bērnībā. Trīs tipiskas ainas:
- Roku ekzēma. Sausas, plaisājošas plaukstas un pirksti, kas pasliktinās ziemā un no darba ar ūdeni vai ķimikālijām. Bieži tā ir vienīgā atopiskā dermatīta izpausme pieaugušajam.
- Sejas un kakla forma. Sarkani, zvīņaini, niezoši plakstiņi, apsārtums ap muti un uz kakla; to viegli sajaukt ar kontaktalerģiju pret kosmētiku, tāpēc dažkārt vajadzīgi ādas aplikācijas testi.
- Hroniska, sabiezējusi ekzēma locītavu iekšpusēs, uz plaukstu locītavām un potītēm – vietās, kas kasītas gadiem.
Prognoze ir samērā laba. DermNet citētā metaanalīze ar vairāk nekā 110 000 dalībnieku rāda, ka no bērniem ar atopisko dermatītu pēc 8 gadiem noturīga slimība ir aptuveni 20 %, bet pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Tomēr daļai cilvēku slimība atgriežas pieaugušā vecumā – pēc žurnālā Doctus apkopotajiem datiem tā notiek aptuveni 12 % gadījumu, bet aptuveni 18,5 % pieaugušo pacientu atopiskais dermatīts pirmo reizi parādās tikai pieaugušā vecumā, bieži uz rokām darba apstākļu dēļ.
Kā atšķirt atopisko dermatītu no citām ādas slimībām
Sarkana, niezoša āda ir arī citām slimībām, un to ārstēšana atšķiras. Šī tabula palīdz orientēties; diagnozi apstiprina ārsts.
| Slimība | Kas to atšķir no atopiskā dermatīta |
|---|---|
| Kontaktdermatīts | Izsitumi tieši tur, kur āda saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu (rotaslietas, cimdi, kosmētika, augi); robežas bieži asas; apstiprina ar ādas aplikācijas testiem. |
| Seborejiskais dermatīts | Taukainas, dzeltenīgas zvīņas galvas ādā, uz uzacīm, deguna sānos un krūšu vidū; nieze vāja; āda nav sausa. |
| Stāzes dermatīts | Tikai uz apakšstilbiem, kopā ar tūsku un paplašinātām vēnām. |
| Dishidrozes ekzēma | Sīki, dziļi, ļoti niezoši pūslīši uz pirkstu sānu virsmām, plaukstām un pēdām; uzliesmojumi nāk viļņveidīgi. |
| Psoriāze | Asi norobežotas, biezas sarkanas plāksnes ar sudrabainām zvīņām uz elkoņu un ceļu ārpuses, galvas ādā, uz nagiem; nieze mērenāka. |
| Kašķis | Nieze krasi pastiprinās naktī, sīkas ērču ejas starp pirkstiem un uz plaukstu locītavām, kasās arī citi mājinieki. |
| Neirodermatīts | Viens vai daži sabiezējušas ādas laukumi, kurus pacients kasa ieraduma pēc; pārējā āda vesela. |
Kad vērsties pie ārsta?
Konsultācija ir vajadzīga, ja:
- nieze traucē miegu, darbu vai mācības;
- pēc 1–2 nedēļu rūpīgas mitrināšanas un maigas kopšanas uzlabojuma nav;
- izsitumi strauji izplatās vai atgriežas, tiklīdz kopšana tiek pārtraukta;
- ir aizdomas, ka uzliesmojumus provocē konkrēts kairinātājs, kosmētika vai darba apstākļi, un vajadzīgs plāns, kā to pārbaudīt;
- slimība parādījusies grūtniecības vai zīdīšanas laikā – ārsts palīdzēs izvēlēties drošākos līdzekļus.
Tajā pašā dienā vērsieties pie ārsta klātienē, ja āda izskatās inficēta (sāpīgs apsārtums, sulošana, dzeltenas kreveles, strutas, drudzis) vai ja uz ekzēmas fona strauji parādās grupveida sāpīgi pūslīši un sīkas, vienāda izmēra ieplakas, kas ātri izplatās, īpaši kopā ar drudzi un sliktu pašsajūtu. Tā var būt herpesvīrusa izraisīta ekzēmas infekcija (eczema herpeticum), kas prasa tūlītēju ārstēšanu. Attālinātā konsultācija ir piemērota tipiskajai ainai – sausai, niezošai, iekaisušai ādai bez infekcijas pazīmēm.
Diagnostika
Atopisko dermatītu diagnosticē pēc sūdzību apraksta un ādas apskates: ārsts novērtē bojājumu izskatu un izvietojumu, niezes intensitāti, uzliesmojumu biežumu, citas atopiskās slimības un ģimenes anamnēzi. Asins analīzes vai alerģijas testi diagnozes noteikšanai nav vajadzīgi. Papildu izmeklējumus veic ar konkrētu mērķi:
- ādas aplikācijas testus, ja ir aizdomas par kontaktalerģiju – piemēram, ekzēma uz plakstiņiem, rokām vai vietās, kas saskaras ar metālu, kosmētiku, cimdiem;
- ādas uzsējumu, ja uzliesmojums izskatās inficēts vai nepakļaujas ārstēšanai;
- ādas biopsiju retos gadījumos, kad aina ir netipiska un jāizslēdz psoriāze vai ādas limfoma.
Noder arī pacienta paša dienasgrāmata: kad uzliesmojums sākās, kas tajā laikā mainījās – jauns krēms, apģērbs, darbs, stress, slimība. Ar to ārstam ir daudz vieglāk atrast provocējošos faktorus.
Ārstēšana pa pakāpēm
Ārstēšana ir pakāpeniska: sāk ar barjeras atjaunošanu un pievieno spēcīgākus līdzekļus tikai tad, ja ar iepriekšējiem nepietiek. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, nomierināt iekaisumu, apturēt niezi un pagarināt laiku starp uzliesmojumiem.
- 1. Mitrinoši līdzekļi (emolienti) – pamats visām pakāpēm. Tos lieto katru dienu, arī tad, kad āda izskatās vesela: vismaz 2–3 reizes dienā, viena reize – uzreiz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl mitra. Pieaugušajam, kam skarts viss ķermenis, nedēļā var būt vajadzīgi 250–500 g līdzekļa – ar mazu tūbiņu nepietiek. Izvēlieties līdzekļus bez smaržvielām; sausai ādai ziemā piemērotāki treknāki krēmi un ziedes, vasarā un sejai – vieglāki losjoni.
- 2. Maiga mazgāšanās. Mazgājieties remdenā (27–30 °C) ūdenī ne ilgāk par 5–10 minūtēm, ziepju vietā lietojiet mazgāšanas līdzekli bez ziepēm un smaržvielām vai pašu mitrinošo krēmu. Ādu nosusiniet, viegli piespiežot dvieli, un uzreiz uzklājiet mitrinošo līdzekli.
- 3. Pretiekaisuma krēmi uzliesmojuma laikā. Ārsts nozīmē hormonālu pretiekaisuma krēmu vai ziedi – tā stiprumu, vietu un lietošanas ilgumu izvēlas pēc ādas apvidus (sejai un ādas krokām – vājāku), un to lieto īsu kursu, līdz iekaisums norimst. Sejai, plakstiņiem un krokām bieži piemērotāki ir nehormonāli pretiekaisuma krēmi, kas nomierina imūnreakciju ādā un nepadara ādu plānāku. Pareizi lietoti pēc ārsta norādījumiem, šie līdzekļi ir droši. Uzliesmojums bieži ievelkas tieši tāpēc, ka krēmu lieto par maz vai pārtrauc par agru.
- 4. Proaktīva (uzturošā) ārstēšana. Vietās, kur uzliesmojumi atkārtojas, pretiekaisuma līdzekli pēc uzliesmojuma turpina lietot 1–2 reizes nedēļā – tas ievērojami pagarina periodus bez iekaisuma.
- 5. Mitrie pārsēji. Īsu laiku, pēc ārsta instruktāžas, ļoti sausas vai iekaisušas vietas pārklāj ar mitru un virs tā sausu slāni – tas ātri mazina niezi un ļauj krēmiem labāk iedarboties.
- 6. Nieze un miegs. Vēsa guļamistaba, kokvilnas cimdi naktī, īsi nagi un vēsa komprese palīdz nekasīties. Ja nieze liedz gulēt, ārsts var ieteikt nakts līdzekli, kas mazina niezi un uzlabo miegu.
- 7. Infekcijas ārstēšana. Ja uzliesmojums ir inficēts, ārsts nozīmē līdzekļus pret baktērijām – uz ādas vai iekšķīgi – un pārskata kopšanu.
- 8. Fototerapija. Šaura spektra ultravioletā gaisma vairākas reizes nedēļā; kursa ilgumu nosaka ārsts. Piemērota vidēji smagai slimībai, ko krēmi nekontrolē.
- 9. Sistēmiska ārstēšana. Vidēji smagai un smagai slimībai, kad ar krēmiem un fototerapiju nepietiek, ārsts nozīmē līdzekļus, kas regulē imūnsistēmu, tostarp jaunākos mērķterapijas līdzekļus injekcijās vai tabletēs, kas bloķē tieši iekaisumu uzturošos signālus. Šī ārstēšana prasa klātienes vizīti pie dermatologa un regulāru uzraudzību.
Ja neizdodas kontrolēt simptomus vai vajadzīgs plašāks ārstēšanas plāns, iDerma dermatologa attālinātā konsultācija palīdz precizēt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un saņemt jums pielāgotu kopšanas un ārstēšanas plānu; ja būs vajadzīga klātienes izmeklēšana vai sistēmiska ārstēšana, dermatologs norādīs, kur un cik steidzami vērsties.
Kopšana un profilakse
No ikdienas ieradumiem ir atkarīgs, cik bieži nāk uzliesmojumi.
- Ādas barjeras kopšana. Mitrinošo līdzekli lietojiet katru dienu, arī bez izsitumiem, un uzklājiet uz visas ādas, ne tikai uz iekaisušajām vietām.
- Izvairīšanās no kairinātājiem. Higiēnas un veļas mazgāšanas līdzekļi bez smaržvielām, papildu skalošanas cikls; kokvilna vai citas mīkstas, gaisu caurlaidīgas šķiedras vilnas un sintētikas vietā.
- Rokas darbā. Ūdens un ķimikāliju darbiem – kokvilnas cimdi zem vinila vai nitrila cimdiem (ne gumijas) un ne ilgāk, nekā nepieciešams; pēc katras mazgāšanas – mitrinošs krēms.
- Mājas vide. Izvairieties gan no ļoti sausa, gan no ļoti mitra gaisa; vēdiniet, regulāri tīriet putekļus, apkures sezonā lietojiet gaisa mitrinātāju.
- Temperatūra un svīšana. Pārkaršana un sviedri kairina ādu – ģērbieties slāņos, pēc sporta nomazgājieties un uzreiz mitriniet ādu.
- Baseins un saule. Pēc hlorēta ūdens noskalojieties ar tīru ūdeni un uzklājiet mitrinošo līdzekli. Saule daudziem ekzēmu uzlabo, bet mērenībā; lietojiet jutīgai ādai paredzētu saules aizsarglīdzekli bez smaržvielām.
- Uzturs. Plaši uztura ierobežojumi bez pierādītas alerģijas kaitē vairāk nekā palīdz. Ja ir aizdomas par konkrētu produktu, pārbaudiet to ārsta uzraudzībā – izslēdzot un pēc tam atkal ieviešot.
- Stress un miegs. Regulārs miega režīms, atpūta un relaksācijas paņēmieni mazina niezi un uzliesmojumu ilgumu.
- Aukstumpumpas. Izvairieties no saskares ar cilvēkiem, kuriem ir aktīva aukstumpumpa (lūpu herpes) – ekzēmas skartā āda ir uzņēmīgāka pret plašu herpesvīrusa infekciju.
Foto: Eisfelder (de.wikipedia), CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons.






