Ādas slimībasAtopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts jeb atopiskā ekzēma ir hroniska, viļņveidīga ādas iekaisuma slimība: āda ir sausa, niez un periodiski iekaist, un starp uzliesmojumiem var būt mēnešiem ilgi miera periodi. Tā nav lipīga. Visbiežāk tā sākas zīdaiņa vai agrā bērnībā, bet pieaugušo vidū ar to sadzīvo 2–8 % cilvēku, un gandrīz piektajai daļai pieaugušo pacientu tā pirmo reizi parādās tikai pieaugušā vecumā. Nieze, kas traucē gulēt, saplaisājušas rokas, kuras sāp darbā, un iekaisuši plakstiņi, kas redzami katrā sarunā, – tas ir atopiskais dermatīts pieaugušajiem, un to var kontrolēt.

Kas ir atopiskais dermatīts?

Slimības pamatā ir divas lietas, kas pastiprina viena otru. Pirmkārt, ādas barjera ir „caurlaidīga”: daļai cilvēku ir izmaiņas gēnā, kas kodē ādas struktūras olbaltumvielu filagrīnu, tāpēc āda zaudē mitrumu un vieglāk ielaiž kairinātājus, alergēnus un mikrobus. Otrkārt, imūnsistēma uz šiem kairinātājiem reaģē pārāk aktīvi, un ādā veidojas iekaisums. Iekaisums rada niezi, nieze – kasīšanos, kasīšanās vēl vairāk bojā barjeru. Šo „niezes–kasīšanās loku” pārtraukt ir ārstēšanas galvenais uzdevums.

Vārdi „ekzēma” un „dermatīts” nozīmē vienu un to pašu – ādas iekaisumu. Atopiskais dermatīts ir biežākais ekzēmas veids, bet ne vienīgais: pastāv arī kontaktdermatīts, dishidrozes ekzēma uz plaukstām un pēdām, stāzes dermatīts uz apakšstilbiem un seborejiskais dermatīts. Tiem ir atšķirīgi cēloņi, tāpēc arī ārstēšana atšķiras.

Atopiskais dermatīts bieži ir kopā ar citām atopiskajām slimībām – astmu, alerģiskajām iesnām, pārtikas alerģiju. Aptuveni 70 % slimnieku ģimenē kādam ir vai ir bijusi atopiska slimība.

Cēloņi un riska faktori

Atopisko dermatītu nosaka vairāki faktori: gēni, vide un imūnsistēma.

  • Iedzimta nosliece. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, astma, alerģiskās iesnas), risks saslimt ir lielāks. Daļai cilvēku ādas barjeras olbaltumvielu trūkums ir ģenētiski noteikts.
  • Vides faktori. Sauss gaiss un apkures sezona, krasas temperatūras maiņas, svīšana, raupji vai vilnas apģērbi, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, smaržvielas kosmētikā, putekļi, putekļu ērcītes, dzīvnieku blaugznas un ziedputekšņi var izraisīt vai pastiprināt uzliesmojumus.
  • Mikrobi uz ādas. Bojātu ādu vieglāk apdzīvo baktērijas, īpaši zeltainais stafilokoks; tās uztur iekaisumu un reizēm izraisa ādas infekciju.
  • Imūnsistēmas īpatnības. Jutīga imūnsistēma parastus kairinātājus uztver kā draudus, un ādā attīstās iekaisums.
  • Darbs un ikdiena. Bieža roku mazgāšana, dezinfekcijas līdzekļi, cimdi, saskare ar ķimikālijām – frizieriem, medicīnas darbiniekiem, pavāriem, tīrīšanas darbos – ir biežākais iemesls, kāpēc bērnībā pārgājis dermatīts pieaugušajam atgriežas uz rokām.
  • Stress un miega trūkums. Tie var provocēt uzliesmojumu, pastiprina niezi un pagarina tā ilgumu.
  • Uzturs. Pārtikas alerģija uzliesmojumus provocē galvenokārt zīdaiņiem un maziem bērniem; pieaugušajiem tas notiek reti, un plašus uztura ierobežojumus bez ārsta apstiprinājuma ieviest nevajag.

Simptomi

Pazīmes un to intensitāte katrā uzliesmojumā var atšķirties. Biežākie simptomi:

  • Nieze – bieži visstiprākā vakarā un naktī; tā traucē miegu un koncentrēšanos.
  • Sausums un raupjums – āda lobās, uz rokām un pirkstiem var saplaisāt līdz asinīm.
  • Apsārtums un iekaisuma perēkļi – uzliesmojuma laikā āda ir sarkana, karsta, ar sīkiem pūslīšiem.
  • Sulošana un kreveles – izteikta uzliesmojuma laikā vai tad, ja pievienojusies infekcija.
  • Sabiezējusi, raupja āda ar izteiktu ādas zīmējumu (lihenifikācija) – vietās, kas kasītas mēnešiem ilgi.
  • Pigmentācijas izmaiņas – pēc uzliesmojuma āda var palikt tumšāka vai gaišāka; tas pakāpeniski izlīdzinās.

Lokalizācija mainās līdz ar vecumu: zīdaiņiem – vaigi, piere, galvas āda un ķermenis; bērniem – elkoņu locītavu iekšpuses un paceles, plaukstu locītavas, potītes; pieaugušajiem – seja, īpaši plakstiņi un apvidus ap muti, kakls, plaukstas un pirksti, elkoņu locītavu iekšpuses un paceles, krūšu augšdaļa.

Atopiskais dermatīts bērna apakšdelmā un plaukstas locītavas apvidū: apsārtusi, sausa, sakasīta āda

Atopiskais dermatīts pieaugušajiem: ar ko tas atšķiras

Pieaugušajiem slimība reti izskatās kā bērnībā. Trīs tipiskas ainas:

  • Roku ekzēma. Sausas, plaisājošas plaukstas un pirksti, kas pasliktinās ziemā un no darba ar ūdeni vai ķimikālijām. Bieži tā ir vienīgā atopiskā dermatīta izpausme pieaugušajam.
  • Sejas un kakla forma. Sarkani, zvīņaini, niezoši plakstiņi, apsārtums ap muti un uz kakla; to viegli sajaukt ar kontaktalerģiju pret kosmētiku, tāpēc dažkārt vajadzīgi ādas aplikācijas testi.
  • Hroniska, sabiezējusi ekzēma locītavu iekšpusēs, uz plaukstu locītavām un potītēm – vietās, kas kasītas gadiem.

Prognoze ir samērā laba. DermNet citētā metaanalīze ar vairāk nekā 110 000 dalībnieku rāda, ka no bērniem ar atopisko dermatītu pēc 8 gadiem noturīga slimība ir aptuveni 20 %, bet pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Tomēr daļai cilvēku slimība atgriežas pieaugušā vecumā – pēc žurnālā Doctus apkopotajiem datiem tā notiek aptuveni 12 % gadījumu, bet aptuveni 18,5 % pieaugušo pacientu atopiskais dermatīts pirmo reizi parādās tikai pieaugušā vecumā, bieži uz rokām darba apstākļu dēļ.

Kā atšķirt atopisko dermatītu no citām ādas slimībām

Sarkana, niezoša āda ir arī citām slimībām, un to ārstēšana atšķiras. Šī tabula palīdz orientēties; diagnozi apstiprina ārsts.

SlimībaKas to atšķir no atopiskā dermatīta
KontaktdermatītsIzsitumi tieši tur, kur āda saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu (rotaslietas, cimdi, kosmētika, augi); robežas bieži asas; apstiprina ar ādas aplikācijas testiem.
Seborejiskais dermatītsTaukainas, dzeltenīgas zvīņas galvas ādā, uz uzacīm, deguna sānos un krūšu vidū; nieze vāja; āda nav sausa.
Stāzes dermatītsTikai uz apakšstilbiem, kopā ar tūsku un paplašinātām vēnām.
Dishidrozes ekzēmaSīki, dziļi, ļoti niezoši pūslīši uz pirkstu sānu virsmām, plaukstām un pēdām; uzliesmojumi nāk viļņveidīgi.
PsoriāzeAsi norobežotas, biezas sarkanas plāksnes ar sudrabainām zvīņām uz elkoņu un ceļu ārpuses, galvas ādā, uz nagiem; nieze mērenāka.
KašķisNieze krasi pastiprinās naktī, sīkas ērču ejas starp pirkstiem un uz plaukstu locītavām, kasās arī citi mājinieki.
NeirodermatītsViens vai daži sabiezējušas ādas laukumi, kurus pacients kasa ieraduma pēc; pārējā āda vesela.

Kad vērsties pie ārsta?

Konsultācija ir vajadzīga, ja:

  • nieze traucē miegu, darbu vai mācības;
  • pēc 1–2 nedēļu rūpīgas mitrināšanas un maigas kopšanas uzlabojuma nav;
  • izsitumi strauji izplatās vai atgriežas, tiklīdz kopšana tiek pārtraukta;
  • ir aizdomas, ka uzliesmojumus provocē konkrēts kairinātājs, kosmētika vai darba apstākļi, un vajadzīgs plāns, kā to pārbaudīt;
  • slimība parādījusies grūtniecības vai zīdīšanas laikā – ārsts palīdzēs izvēlēties drošākos līdzekļus.

Tajā pašā dienā vērsieties pie ārsta klātienē, ja āda izskatās inficēta (sāpīgs apsārtums, sulošana, dzeltenas kreveles, strutas, drudzis) vai ja uz ekzēmas fona strauji parādās grupveida sāpīgi pūslīši un sīkas, vienāda izmēra ieplakas, kas ātri izplatās, īpaši kopā ar drudzi un sliktu pašsajūtu. Tā var būt herpesvīrusa izraisīta ekzēmas infekcija (eczema herpeticum), kas prasa tūlītēju ārstēšanu. Attālinātā konsultācija ir piemērota tipiskajai ainai – sausai, niezošai, iekaisušai ādai bez infekcijas pazīmēm.

Diagnostika

Atopisko dermatītu diagnosticē pēc sūdzību apraksta un ādas apskates: ārsts novērtē bojājumu izskatu un izvietojumu, niezes intensitāti, uzliesmojumu biežumu, citas atopiskās slimības un ģimenes anamnēzi. Asins analīzes vai alerģijas testi diagnozes noteikšanai nav vajadzīgi. Papildu izmeklējumus veic ar konkrētu mērķi:

  • ādas aplikācijas testus, ja ir aizdomas par kontaktalerģiju – piemēram, ekzēma uz plakstiņiem, rokām vai vietās, kas saskaras ar metālu, kosmētiku, cimdiem;
  • ādas uzsējumu, ja uzliesmojums izskatās inficēts vai nepakļaujas ārstēšanai;
  • ādas biopsiju retos gadījumos, kad aina ir netipiska un jāizslēdz psoriāze vai ādas limfoma.

Noder arī pacienta paša dienasgrāmata: kad uzliesmojums sākās, kas tajā laikā mainījās – jauns krēms, apģērbs, darbs, stress, slimība. Ar to ārstam ir daudz vieglāk atrast provocējošos faktorus.

Ārstēšana pa pakāpēm

Ārstēšana ir pakāpeniska: sāk ar barjeras atjaunošanu un pievieno spēcīgākus līdzekļus tikai tad, ja ar iepriekšējiem nepietiek. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, nomierināt iekaisumu, apturēt niezi un pagarināt laiku starp uzliesmojumiem.

  • 1. Mitrinoši līdzekļi (emolienti) – pamats visām pakāpēm. Tos lieto katru dienu, arī tad, kad āda izskatās vesela: vismaz 2–3 reizes dienā, viena reize – uzreiz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl mitra. Pieaugušajam, kam skarts viss ķermenis, nedēļā var būt vajadzīgi 250–500 g līdzekļa – ar mazu tūbiņu nepietiek. Izvēlieties līdzekļus bez smaržvielām; sausai ādai ziemā piemērotāki treknāki krēmi un ziedes, vasarā un sejai – vieglāki losjoni.
  • 2. Maiga mazgāšanās. Mazgājieties remdenā (27–30 °C) ūdenī ne ilgāk par 5–10 minūtēm, ziepju vietā lietojiet mazgāšanas līdzekli bez ziepēm un smaržvielām vai pašu mitrinošo krēmu. Ādu nosusiniet, viegli piespiežot dvieli, un uzreiz uzklājiet mitrinošo līdzekli.
  • 3. Pretiekaisuma krēmi uzliesmojuma laikā. Ārsts nozīmē hormonālu pretiekaisuma krēmu vai ziedi – tā stiprumu, vietu un lietošanas ilgumu izvēlas pēc ādas apvidus (sejai un ādas krokām – vājāku), un to lieto īsu kursu, līdz iekaisums norimst. Sejai, plakstiņiem un krokām bieži piemērotāki ir nehormonāli pretiekaisuma krēmi, kas nomierina imūnreakciju ādā un nepadara ādu plānāku. Pareizi lietoti pēc ārsta norādījumiem, šie līdzekļi ir droši. Uzliesmojums bieži ievelkas tieši tāpēc, ka krēmu lieto par maz vai pārtrauc par agru.
  • 4. Proaktīva (uzturošā) ārstēšana. Vietās, kur uzliesmojumi atkārtojas, pretiekaisuma līdzekli pēc uzliesmojuma turpina lietot 1–2 reizes nedēļā – tas ievērojami pagarina periodus bez iekaisuma.
  • 5. Mitrie pārsēji. Īsu laiku, pēc ārsta instruktāžas, ļoti sausas vai iekaisušas vietas pārklāj ar mitru un virs tā sausu slāni – tas ātri mazina niezi un ļauj krēmiem labāk iedarboties.
  • 6. Nieze un miegs. Vēsa guļamistaba, kokvilnas cimdi naktī, īsi nagi un vēsa komprese palīdz nekasīties. Ja nieze liedz gulēt, ārsts var ieteikt nakts līdzekli, kas mazina niezi un uzlabo miegu.
  • 7. Infekcijas ārstēšana. Ja uzliesmojums ir inficēts, ārsts nozīmē līdzekļus pret baktērijām – uz ādas vai iekšķīgi – un pārskata kopšanu.
  • 8. Fototerapija. Šaura spektra ultravioletā gaisma vairākas reizes nedēļā; kursa ilgumu nosaka ārsts. Piemērota vidēji smagai slimībai, ko krēmi nekontrolē.
  • 9. Sistēmiska ārstēšana. Vidēji smagai un smagai slimībai, kad ar krēmiem un fototerapiju nepietiek, ārsts nozīmē līdzekļus, kas regulē imūnsistēmu, tostarp jaunākos mērķterapijas līdzekļus injekcijās vai tabletēs, kas bloķē tieši iekaisumu uzturošos signālus. Šī ārstēšana prasa klātienes vizīti pie dermatologa un regulāru uzraudzību.

Ja neizdodas kontrolēt simptomus vai vajadzīgs plašāks ārstēšanas plāns, iDerma dermatologa attālinātā konsultācija palīdz precizēt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un saņemt jums pielāgotu kopšanas un ārstēšanas plānu; ja būs vajadzīga klātienes izmeklēšana vai sistēmiska ārstēšana, dermatologs norādīs, kur un cik steidzami vērsties.

Kopšana un profilakse

No ikdienas ieradumiem ir atkarīgs, cik bieži nāk uzliesmojumi.

  • Ādas barjeras kopšana. Mitrinošo līdzekli lietojiet katru dienu, arī bez izsitumiem, un uzklājiet uz visas ādas, ne tikai uz iekaisušajām vietām.
  • Izvairīšanās no kairinātājiem. Higiēnas un veļas mazgāšanas līdzekļi bez smaržvielām, papildu skalošanas cikls; kokvilna vai citas mīkstas, gaisu caurlaidīgas šķiedras vilnas un sintētikas vietā.
  • Rokas darbā. Ūdens un ķimikāliju darbiem – kokvilnas cimdi zem vinila vai nitrila cimdiem (ne gumijas) un ne ilgāk, nekā nepieciešams; pēc katras mazgāšanas – mitrinošs krēms.
  • Mājas vide. Izvairieties gan no ļoti sausa, gan no ļoti mitra gaisa; vēdiniet, regulāri tīriet putekļus, apkures sezonā lietojiet gaisa mitrinātāju.
  • Temperatūra un svīšana. Pārkaršana un sviedri kairina ādu – ģērbieties slāņos, pēc sporta nomazgājieties un uzreiz mitriniet ādu.
  • Baseins un saule. Pēc hlorēta ūdens noskalojieties ar tīru ūdeni un uzklājiet mitrinošo līdzekli. Saule daudziem ekzēmu uzlabo, bet mērenībā; lietojiet jutīgai ādai paredzētu saules aizsarglīdzekli bez smaržvielām.
  • Uzturs. Plaši uztura ierobežojumi bez pierādītas alerģijas kaitē vairāk nekā palīdz. Ja ir aizdomas par konkrētu produktu, pārbaudiet to ārsta uzraudzībā – izslēdzot un pēc tam atkal ieviešot.
  • Stress un miegs. Regulārs miega režīms, atpūta un relaksācijas paņēmieni mazina niezi un uzliesmojumu ilgumu.
  • Aukstumpumpas. Izvairieties no saskares ar cilvēkiem, kuriem ir aktīva aukstumpumpa (lūpu herpes) – ekzēmas skartā āda ir uzņēmīgāka pret plašu herpesvīrusa infekciju.

Foto: Eisfelder (de.wikipedia), CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir atopiskais dermatīts un vai tas ir lipīgs?
Atopiskais dermatīts jeb atopiskā ekzēma ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko raksturo intensīva nieze, sausums un atkārtoti uzliesmojumi. Tā nav lipīga – to nosaka iedzimta ādas barjeras un imūnsistēmas īpatnība, un tā neizplatās saskarē ar citiem cilvēkiem.
Kāda ir atšķirība starp atopisko dermatītu un ekzēmu?
Ekzēma un dermatīts ir viens un tas pats – ādas iekaisums. Atopiskais dermatīts ir biežākais ekzēmas veids, bet ir arī citi: kontaktdermatīts, dishidrozes ekzēma uz plaukstām un pēdām, stāzes dermatīts uz apakšstilbiem, seborejiskais dermatīts. Tiem ir atšķirīgi cēloņi un ārstēšana, tāpēc precīza diagnoze ir svarīga.
Vai atopiskais dermatīts var sākties pieaugušā vecumā?
Jā. Pēc žurnālā Doctus apkopotajiem datiem aptuveni 18,5 % pieaugušo pacientu atopiskais dermatīts pirmo reizi parādās tikai pieaugušā vecumā, un vēl aptuveni 12 % tas atgriežas pēc bērnībā pārciestas slimības. Pieaugušajiem tas visbiežāk izpaužas kā roku ekzēma, iekaisuši plakstiņi un kakls vai sabiezējusi āda locītavu iekšpusēs.
Kādi ir biežākie atopiskā dermatīta cēloņi un riska faktori?
Slimību nosaka vairāki faktori – nozīme ir iedzimtai ādas barjeras vājībai, vides kairinātājiem un imūnsistēmas īpatnībām. Uzliesmojumus var izraisīt sauss gaiss, raupji apģērbi, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, putekļu ērcītes, bieža roku mazgāšana darbā, stress un svīšana. Ja ģimenē ir bijusi atopija, risks saslimt ir lielāks.
Kādas ir atopiskā dermatīta pazīmes un kur tās parādās?
Biežākie simptomi ir intensīva nieze, bieži visstiprākā naktī, ādas sausums, apsārtums, izsitumi un lobīšanās; ilgstoši kasītās vietās āda sabiezē. Lokalizācija mainās līdz ar vecumu: zīdaiņiem – vaigi un ķermenis, bērniem – elkoņu locītavu iekšpuses un paceles, pieaugušajiem – seja, plakstiņi, kakls un plaukstas.
Vai bērni izaug no atopiskā dermatīta?
Lielākā daļa – jā. DermNet citētā metaanalīze rāda, ka pēc 8 gadiem noturīga slimība ir aptuveni 20 % bērnu, bet pēc 20 gadiem – mazāk nekā 5 %. Daļai slimība tomēr atgriežas pieaugušā vecumā, īpaši uz rokām darba apstākļu dēļ. Pareiza ikdienas kopšana palīdz kontrolēt simptomus jebkurā vecumā.
Cik daudz mitrinošā līdzekļa jālieto?
Vairāk, nekā šķiet. Pieaugušajam, kam skarts viss ķermenis, nedēļā var būt vajadzīgi 250–500 g mitrinošā līdzekļa. To uzklāj vismaz 2–3 reizes dienā, viena reize – uzreiz pēc mazgāšanās, un arī tad, kad āda izskatās vesela. Izvēlieties līdzekļus bez smaržvielām; ziemā un ļoti sausai ādai piemērotāki treknāki krēmi un ziedes.
Vai pretiekaisuma krēmi ir droši?
Jā, ja tos lieto, kā ārsts nozīmējis – pareizā stiprumā konkrētajam ādas apvidum un īsu kursu, līdz iekaisums norimst. Nepietiekama lietošana aiz bailēm ir biežākais iemesls, kāpēc ārstēšana nedarbojas un uzliesmojums ievelkas. Sejai, plakstiņiem un ādas krokām ārsts bieži izvēlas nehormonālus pretiekaisuma krēmus.
Vai alerģijas testi ir nepieciešami?
Diagnozes noteikšanai – nē: atopisko dermatītu diagnosticē pēc sūdzībām un ādas apskates. Ādas aplikācijas testus veic tad, ja ir aizdomas par kontaktalerģiju, piemēram, ekzēma uz plakstiņiem vai rokām, kas saskaras ar kosmētiku, metālu vai cimdiem. Plaši asins alerģijas testi bez konkrētām aizdomām pieaugušajiem reti ko maina.
Ko darīt, ja naktīs ļoti niez un neizdodas gulēt?
Uzturiet vēsāku guļamistabu, īslaicīgi atvēsiniet niezošās vietas, uzklājiet mitrinošo līdzekli un valkājiet plānus kokvilnas cimdus, lai mazinātu kasīšanos naktī. Apgrieziet nagus īsi. Ja nieze liedz gulēt vairākas naktis pēc kārtas, uzliesmojumam, visticamāk, vajadzīgs pretiekaisuma krēms – vērsieties pie dermatologa.
Vai uzturs ietekmē atopisko dermatītu?
Pārtikas alerģija uzliesmojumus provocē galvenokārt zīdaiņiem un maziem bērniem; pieaugušajiem tas notiek reti. Plaši uztura ierobežojumi bez pierādītas alerģijas kaitē uztura līdzsvaram un slimību neuzlabo. Ja ir aizdomas par konkrētu produktu, pārbaudiet to ārsta uzraudzībā – izslēdzot un pēc tam atkal ieviešot.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Ja nieze traucē miegu vai ikdienu, pēc 1–2 nedēļu rūpīgas mitrināšanas uzliesmojums neuzlabojas vai atgriežas, tiklīdz kopšana pārtraukta. iDerma dermatologs tipisko ainu var novērtēt attālināti pēc fotoattēliem un apraksta. Ja āda izskatās inficēta – sāpīgs apsārtums, sulošana, dzeltenas kreveles, drudzis – vai strauji parādās grupveida sāpīgi pūslīši, vērsieties pie ārsta klātienē tajā pašā dienā.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Eleni Valiri(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Iekaisuma akne ar apsārtušiem pūtītēm uz sievietes sejas, kakla un krūškurvja ādas.

Akne: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Akne var radīt melnos punktus, iekaisušas pūtītes un sāpīgus mezglus. Kā kopt ādu, kādas ir ārstēšanas iespējas un kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatomiozīts: ādas simptomi un diagnostika sistēmiskas autoimūnas slimības gadījumā

Dermatomiozīts ir reta autoimūna slimība, kas ietekmē ādu un muskuļus. Uzziniet par biežākajiem simptomiem, diagnostikas metodēm un efektīvu ārstēšanu.
Rozā ķērpis (Pityriasis rosea) – rozā zvīņainu plankumu izsitumi uz muguras un sāna.

Rozā ēde (pityriasis rosea): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Rozā ēde (sārtā ēde, pityriasis rosea): nelipīgi zvīņaini izsitumi, kas sākas ar „mātes plāksni” un pāriet 6–10 nedēļās. Pazīmes, cēloņi, kad pie ārsta.
Plaukstas āda ar zvīņojošiem, sārtiem plankumiem, kas raksturīgi plakanajam ķērpim.

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): simptomi, cēloņi, ārstēšana un cik ilgi tā ilgst

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): violetas niezošas papulas, balts zīmējums mutē, nagu un matu izmaiņas. Cēloņi, cik ilgi ilgst, ārstēšana, kad pie ārsta.