Atopiskais dermatīts (saukts arī par atopisko ekzēmu) ir hroniska, viļņveidīga ādas iekaisuma slimība, kas izpaužas ar intensīvu niezi, ādas sausumu un atkārtotiem paasinājumiem. Tā visbiežāk sākas zīdaiņa vai agrā bērnībā, bet var turpināties arī pieaugušā vecumā. Lai gan stāvoklis nav lipīgs, tas var ievērojami ietekmēt ikdienu - traucēt miegu, darbu, mācības, aktivitātes un emocionālo pašsajūtu.
Tiek uzskatīts, ka vismaz daļa bērnu bērnībā saskaras ar atopisko dermatītu. Daļai no viņiem simptomi pakāpeniski mazinās, pieaugot, taču citos gadījumos slimība var atkārtoties visu mūžu - pārmaiņus "nomierināties" un atkal saasināties dažādu faktoru dēļ.
Kas tas ir?
Atopiskais dermatīts ir stāvoklis, kad traucētas ādas barjeras funkcijas un imūnsistēmas jutīguma dēļ āda kļūst sausa, jutīga, tendēta uz apsārtumu un niezi. Nieze veicina kasīšanos, un kasīšanās vēl vairāk bojā ādu - veidojas "niezes-kasīšanās" cikls.
Atopiskais dermatīts bieži tiek saistīts ar citām atopiskām slimībām (astmu, alerģisko rinītu) un var mainīties atkarībā no vecuma: zīdaiņiem biežāk tiek skarti vaigi un ķermeņa ārējās virsmas, vecākiem bērniem - roku un kāju locītavas, pieaugušajiem - seja, kakls, plaukstas, augšējā krūšu daļa.
Cēloņi un riska faktori
Atopiskā dermatīta izcelsme ir daudzfaktoru. Svarīgākās lomas ir gēniem, videi un imūnsistēmas darbībai.
- Ģenētiskā nosliece. Ja ģimenē ir atopija (atopiskais dermatīts, astma, alerģiskais rinīts), risks saslimt ir lielāks. Dažiem cilvēkiem ir raksturīgas ģenētiskas variācijas, kas saistītas ar ādas strukturālo olbaltumvielu trūkumu - tādēļ barjera kļūst "caurlaidīgāka".
- Vides faktori. Sauss gaiss, pēkšņas temperatūras izmaiņas, svīšana, raupji vai vilnas apģērbi, agresīvi mazgāšanas līdzekļi, smaržīgi kosmētikas produkti, putekļi, putekļu ērcītes, dzīvnieku blaugznas vai ziedputekšņi var izraisīt vai pastiprināt paasinājumus.
- Mikrobioma un infekcijas. Bojāta āda vieglāk tiek kolonizēta ar mikroorganismiem; tas var veicināt iekaisumu un dažkārt izraisīt sekundāras ādas infekcijas.
- Imūnsistēmas īpatnības. Jutīgāka imūnsistēma parastos kairinātājus atpazīst kā "draudus", tādēļ ādā aktīvāk attīstās iekaisums.
- Dzīvesveids un psihoemocionālie cēloņi. Stress, miega trūkums, intensīva fiziskā slodze karstumā, nepareiza ādas kopšana, bieža saskare ar kairinātājiem darbā (piemēram, tīrīšanas, frizētavu, pārtikas rūpniecības jomās) palielina paasinājumu iespējamību.
- Uzturs. Īpaši agrā bērnībā dažiem pacientiem simptomus var provocēt noteikti pārtikas produkti, taču mērķtiecīga un droša uztura ierobežošana jāveic tikai pēc speciālistu apstiprinājuma.
Simptomi
Atopiskā dermatīta pazīmes un intensitāte var mainīties. Biežākie simptomi:
- Nieze - bieži visstiprākā naktī, traucē miegu un pašsajūtu.
- Sausums un raupjums - āda lobās, var plaisāt.
- Apsārtums, izsitumi, kairinājums - paasinājumu laikā parādās aktīva iekaisuma perēkļi.
- Mitrināšana, kreveles - izteiktāka paasinājuma vai pievienojoties infekcijai gadījumos.
- Ādas sabiezējums un izteiktākas ādas līnijas (lichenifikācija) - kad nieze un kasīšanās turpinās ilgi.
Tipiska lokalizācija atkarīga no vecuma: zīdaiņiem - vaigi, piere, galvas āda, ķermenis; bērniem - elkoņu locītavas, ceļu locītavas, plaukstas, potītes; pieaugušajiem - seja (īpaši plakstiņi), kakls, plaukstas, augšējā krūšu daļa. Bojājumi var būt arī citās vietās.
Kad vērsties pie ārsta?
Profesionāla konsultācija svarīga, ja:
- Nieze ir stipra, traucē miegu, koncentrēšanos, ikdienas aktivitātes.
- Āda izskatās inficēta (izteikts apsārtums, sāpes, mitrināšana, dzeltenas kreveles, nepatīkama smaka), parādās drudzis.
- Izsitumi strauji izplatās vai atjaunojas uzreiz pēc kopšanas pārtraukšanas.
- Bezrecepšu parastie līdzekļi nepalīdz vai situācija turpina pasliktināties.
- Aizdomājaties, ka paasinājumus provocē konkrēti kairinātāji vai pārtikas produkti un nepieciešams pamatots plāns, kā to pārbaudīt.
Īpaši svarīgi vērsties arī tad, ja izsitumi parādās zīdaiņiem vai ļoti jauniem bērniem, kā arī grūtniecības vai zīdīšanas laikā - ārsts palīdzēs izvēlēties drošākos, individuāli pielāgotos līdzekļus.
Diagnostika
Atopiskais dermatīts visbiežāk tiek diagnosticēts, pamatojoties uz slimības vēsturi, simptomiem un ādas apskati. Speciālists novērtē bojājumu raksturu un izplatību, niezes intensitāti, paasinājumu biežumu, dzīves kvalitātes izmaiņas. Ja nepieciešams, var tikt veikti papildu izmeklējumi, piemēram, alerģijas testi vai kontaktkairinātāju noteikšana, lai izslēgtu citu slimību (kontaktdermatīta, seborejiskā dermatīta, psoriāzes, mezglainās niezes, kašķa u.c.) iespējamību.
Vērtīga ir arī pacientu prakse - fiksēt paasinājumu dienas kalendārā, jaunos kopšanas līdzekļus vai diētas izmaiņas, lai būtu vieglāk izsekot faktoriem, kas varētu provocēt.
Mūsu klīnikas dermatologi iDerma palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtē slimības smagumu un izstrādā individuālu kopšanas un ārstēšanas plānu. Konsultējam gan klātienē, gan attālināti - tas palīdz ātri apspriest simptomus un efektīvi koriģēt līdzekļus.
Ārstēšana
Atopiskā dermatīta pārvaldība ir konsekvents, vairāku soļu plāns. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, samazināt iekaisumu, kontrolēt niezi un retāk piedzīvot paasinājumus.
- Ikdienas ādas kopšana. Regulāra mitrināšana ir pamats. Izvēlieties bez smaržvielām, maigus, treknākus līdzekļus, kurus uzklājiet vairākas reizes dienā un vienmēr pēc mazgāšanās. Mitrinātājs jāuzklāj 3–5 minūšu laikā pēc peldes ("aizslēgt" mitrumu).
- Mazgāties maigi. Mazgājieties remdenā ūdenī 5–10 minūtes, izmantojiet maigus mazgāšanas līdzekļus, izvairieties no raupjas berzes. Nosusiniet ādu maigi nospiežot un uzreiz uzklājiet mitrinātāju.
- Vietējā iekaisuma pārvaldība. Paasinājumu laikā ārsts var izrakstīt vietējos pretiekaisuma līdzekļus - tos lietojiet precīzi pēc ieteikumiem. Vēlāk noteiktās "problēmu" vietās dažkārt tiek pielietota proaktīva kopšana - līdzekļi tiek uzklāti retāk, lai pagarinātu remisijas.
- "Mitrā pārsēja" (wet wrap) tehnika. Kad āda ir īpaši sausa vai ļoti niez, īslaicīgi var tikt pielietota mitrināšanas un pārklājuma metode - tā palīdz saglabāt mitrumu un nomierināt ādu.
- Niezes kontrole. Atdzesējoši kompresi, bieža mitrināšana, nagu apgriešana, kokvilnas cimdi gulēšanai, elpojoši apģērbi un stresa mazināšana palīdz mazināt kasīšanos. Svarīgi uzturēt miega higiēnu - pastāvīgu režīmu, vēsāku, mitrinātu telpu.
- Infekciju profilakse. Pamanot sāpīgu apsārtumu, mitrināšanu, dzeltenas kreveles vai sliktu smaku, nepieciešams vērsties pie mediķiem. Ārsts izvēlēsies piemērotu vietējo vai sistēmisko ārstēšanu pret infekciju, ja tas būs nepieciešams.
- Fototerapija un citi speciālista pielietotie līdzekļi. Kad slimība ir vidēji smaga vai smaga, biežu paasinājumu gadījumā var tikt ieteikta gaismas terapija vai citas metodes, kas tiek apspriestas individuāli ar dermatologu.
- Darba un sporta pielāgošana. Ja simptomus kairina bieža roku mazgāšana vai ķīmiskās vielas, valkājiet aizsargcimdus, izmantojiet maigus, bez smaržvielām līdzekļus. Sportojot izvēlieties elpojošus audumus, pēc treniņa nomazgājieties un uzreiz mitriniet ādu.
Ja jūtat, ka neizdodas kontrolēt simptomus vai nepieciešams plašāks ārstēšanas plāns, iDerma dermatologu konsultācija klātienē vai internetā palīdz ātri precizēt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un izstrādāt drošu, jums pielāgotu ārstēšanas un kopšanas plānu.
Kopšana un profilakse
Ikdienas ieradumi ir lielākie palīgi, lai retāk piedzīvotu paasinājumus:
- Ādas barjeras kopšana. Mitriniet ādu 1–2 reizes dienā un vienmēr pēc mazgāšanās. Uzklājiet arī uz "veselām" vietām - tas palīdz izvairīties no jauniem izsitumiem.
- Kairinātāju izvairīšanās. Izvēlieties bez smaržvielām higiēnas un mazgāšanas līdzekļus, izmantojiet papildu skalošanas ciklu. Izvairieties no vilnas un raupjiem audumiem, izvēlieties kokvilnu vai citas mīkstas, elpojošas šķiedras.
- Vides kontrole. Uzturiet mājās 40–60 % gaisa mitrumu, vēdiniet telpas, regulāri slauciet putekļus. Aukstajā sezonā izmantojiet gaisa mitrinātāju.
- Temperatūras un sviedru kontrole. Pārkaršana un svīšana var kairināt ādu - slāņojiet apģērbu, pēc aktivitātes nomazgājieties un mitriniet ādu.
- Baseins un saule. Pēc peldes hlorētā ūdenī nomazgājieties ar tīru ūdeni un uzreiz uzklājiet mitrinātāju. Saulē - mēreni, izmantojiet saules aizsardzību, kas piemērota jutīgai ādai.
- Uzturs. Nepamatoti, plaši uztura ierobežojumi var kaitēt. Ja aizdomājaties par konkrētu produktu, apspriediet to ar ārstu - vērtīga ir strukturēta eliminācijas un atkārtotas ieviešanas stratēģija speciālista uzraudzībā.
- Stresa mazināšana un miegs. Regulāra atpūta, elpošanas vai relaksācijas vingrinājumi, atbalstošs tuvinieku skatījums palīdz samazināt paasinājumu biežumu un intensitāti.
