Paprastā purpura

Paprastā purpura (purpura simplex) ir bieži sastopams, pārsvarā labdabīgs stāvoklis, kas izpaužas ar paaugstinātu tendenci uz zilumiem, kad pat neliels vai pat nepamanāms mehānisks kairinātājs izraisa mazo kapilāru plīsumus ādā. Lai gan izskats var būt biedējošs, šis stāvoklis vairumā gadījumu nav bīstams un nerada lielāku iekšējo asiņošanas vai dzīvībai bīstamu risku. Tomēr ir svarīgi atšķirt paprasto purpuru no citiem traucējumiem, kas var izraisīt līdzīgas ādas izmaiņas.

Biežāk tas sastopams sievietēm, bieži vien ar slaidāku ķermeņa uzbūvi, un var atkārtoties ģimenē. Precīzs iemesls nav pilnībā skaidrs - tiek uzskatīts, ka izšķiroša loma ir kapilāru trauslumam un saistaudu īpašībām. Dažiem pacientiem paprastā purpura ir kā "ādas īpatnība", kas laika gaitā neattīstās par smagākām slimībām.

Kas tas ir?

Paprastā purpura ir nekoagulācijas traucējumu izraisīts, bet drīzāk asinsvadu trauslo struktūru atspoguļojošs fenomens. Kad kapilāru sienas kļūst vieglāk ievainojamas, pat neliels berzes, spiediena vai mikrotraumas efekts izraisa asiņu izplūšanu dermā. Izveidojusies plankums (purpura) sākotnēji ir zilgani violets, vēlāk - zaļš, dzeltens, brūns un galu galā izzūd, kā tas ir parasti zilumam.

Atšķirībā no koagulācijas sistēmas traucējumiem, paprastai purpurai raksturīgi parasti asins analīžu rezultāti: trombocītu skaits, koagulācijas rādītāji un citi parametri parasti ir normas robežās. Tāpēc bieži šis stāvoklis tiek pieskaitīts labdabīgiem ādas asinsvadu trausluma variantiem.

Cēloņi un riska faktori

Precīza paprastas purpuras izcelsme nav pilnībā zināma, taču ir identificēti daudzi faktori, kas var palielināt kapilāru trauslumu vai veicināt zilumu veidošanos:

Ģenētiska nosliece – ģimenes atkārtošanās norāda uz iedzimtu saistaudu vai kapilāru īpašību komponentu.
Dzimums un ķermeņa uzbūve – biežāk sastopams sievietēm, īpaši ar mazāku ķermeņa masu un plānāku zemādas tauku slāni.
Vecums – ar laiku āda kļūst plānāka, saistaudi vājinās, kapilāri vieglāk ievainojami.
Saules iedarbība – ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbība veicina dermas kolagēna un elastīgo šķiedru noārdīšanos, tādējādi palielinot saules bojātās ādas trauslumu.
Hormonālie faktori – hormonu līdzsvara izmaiņas var ietekmēt asinsvadu sienas un ādas elastību.
Fiziskās slodzes un mikrotraumas – intensīvs sports, treniņi, berze, spiediens (piemēram, no mugursomas siksnām, apakšveļas malām) var izraisīt sīkus kapilāru plīsumus.
Vielas, kas ietekmē asiņošanu – dažādi preparāti vai uztura bagātinātāji, kas var šķidrināt asinis vai samazināt trombocītu funkciju, kā arī daži hormonālie preparāti, var palielināt zilumu risku (lietošanas korekcijas veikt tikai konsultējoties ar ārstu).
Dzīvesveida faktori – nepilnvērtīgs uzturs, pārāk mazs kaloriju vai noteiktu vitamīnu (piemēram, C vitamīna) daudzums, alkohola lietošana var veicināt kapilāru trauslumu.
Citi stāvokļi – aknu, nieru, saistaudu vai endokrīnās sistēmas izmaiņas dažkārt veicina līdzīgus ādas fenomenus, tāpēc netipiskas gaitas gadījumā svarīga ārsta pārbaude.

Simptomi

Paprastajai purpurai raksturīgas šādas pazīmes un gaita:

Spontāni vai minimālu kairinātāju sekojoši plankumi – ādas vai gļotādu krāsas izmaiņas smalko asinsvadu bojājumu un asiņu izplūšanas dēļ audos.
Krāsas maiņa – sākotnēji violeta vai zilgana, vēlāk – zaļa, dzeltena vai brūna, līdz pilnībā izzūd (parasti 1–3 nedēļu laikā).
Dažāds izmērs – līdz 2 mm lieliem punktveida bojājumiem tiek dēvēti par petehijām, bet lielāki laukumi – par ekhimōzēm (zilumiem).
Biežas lokalizācijas – augšstilbi, sēžamvieta, augšdelmi, retāk – apakšstilbi vai citas vietas, atkarībā no mehāniskā iedarbības.
Nav sistēmisku simptomu – parasti nav drudža, vājuma, svara zuduma vai citu vispārēju pazīmju.
Dziedināšanas laikā sāpes minimālas – nelielu zilumu gadījumā sāpes parasti ir nelielas vai tās nav.

Ja vienlaikus parādās smaganu asiņošana, biežas deguna asiņainas izdalījumi, ļoti bagātīgas menstruācijas vai citas asiņošanas pazīmes, jāapsver citi traucējumi un jākonsultējas ar ārstu.

Kad vērsties pie ārsta?

Lai gan paprastā purpura parasti nerada draudus, vērsties pie ārsta nepieciešams, ja:

zilumi parādās ļoti bieži un ir lieli, īpaši bez skaidra iemesla;
pamanāt gļotādu asiņošanu (smaganas, deguns), asinis urīnā vai izkārnījumos;
parādās palpējams (izcilts), sāpīgs izsitums vai plankumi ar iekaisuma pazīmēm – tas var norādīt uz vaskulītu;
vienlaikus parādās drudzis, vispārējs vājums, neizskaidrojams svara zudums vai citi sistēmiski simptomi;
zilumi pēkšņi izplatās vai neizzūd parastajā laikā (2–4 nedēļas);
problēma parādās bērnam vai vecāka gadagājuma cilvēkam pirmo reizi, bez skaidra iemesla.

Diagnostika

Galvenais diagnostikas rīks ir detalizēta pacienta aptauja un fiziskā pārbaude. Ārsts lūgs aprakstīt zilumu parādīšanās biežumu, ilgumu, saistību ar fizisko slodzi vai traumām, jautās par uztura bagātinātājiem un preparātiem, kas var ietekmēt asins recēšanu, kā arī par blakusslimībām un ģimenes vēsturi.

Laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti, ja nepieciešams izslēgt citas cēloņus vai klīniskais attēls ir netipisks. Visbiežāk pietiek ar vispārēju asins analīzi ar trombocītu skaitu, koagulācijas rādītājiem (piemēram, koagulācijas laika novērtējumu), dažkārt – aknu, nieru funkcijas novērtējumu. Ja nepieciešams, var tikt novērtēts arī noteiktu vitamīnu statuss. Paprastai purpurai raksturīgi, ka izmeklējumi paliek normas robežās.

Ādas biopsija vai paplašināta hematoloģiskā diagnostika parasti nav nepieciešama, ja vien netiek aizdomas par citiem procesiem (piemēram, vaskulīts, trombocītu skaita vai funkcijas traucējumi).

Mūsu klīnikas „iDerma” dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt bojājumu raksturu un smagumu, kā arī izvēlēties individuālu aprūpes plānu. Konsultējam gan klātienē, gan attālināti, tāpēc palīdzību saņemsiet ātri un ērti.

ARTICLE_GIF

Ārstēšana

Paprastajai purpurai nav nepieciešama specifiska medikamentoza ārstēšana. Visbiežāk pietiek ar riska faktoru korekciju, ādas kopšanu un mieru – zilumi izzūd paši. Būtiskie principi:

Izvairīties no nevajadzīgas ādas traumas – uzmanīgāk izvēlēties fizisko slodzi, izvairīties no stipras berzes, pieguļoša apģērba vai ilgi spiedošām siksnām.
Pārskatīt lietotos preparātus – ja lietojat līdzekļus, kas var šķidrināt asinis vai ietekmēt trombocītus, to lietošanu un risku apspriediet ar ārstu. Pašrocīgi pārtraukt lietošanu nav ieteicams.
Ādas kopšana – maigi tīrīšanas līdzekļi, regulāra mitrināšana, izvairīšanās no agresīvām procedūrām palīdz samazināt ādas ievainojamību.
Saules aizsardzība – saules aizsargkrēmu lietošana, aizsargājošs apģērbs un ēnas meklēšana samazina UV bojājumus un ilgtermiņa dermas vājināšanos.
Uzturs un dzīvesveids – sabalansēts uzturs, pietiekams olbaltumvielu, dārzeņu un augļu patēriņš, adekvāts kaloriju daudzums, optimāla ķermeņa masa; pietiekams šķidruma patēriņš un kvalitatīvs miegs.
Īslaicīgi līdzekļi pēc traumas – sākumā var palīdzēt dzesēšana (auksti kompresi caur audumu) un īslaicīga ekstremitātes pacelšana, kas samazina izplatību un pietūkumu.

Ja zilumi atkārtojas bieži, parādās netipiskās vietās vai rada bažas, ir vērts konsultēties ar dermatologu – tas palīdzēs izslēgt citus cēloņus un izveidot skaidru, jums pielāgotu rīcības plānu.

Aprūpe un profilakse

Izvairieties bez ārsta ieteikuma lietot līdzekļus, kas var ietekmēt asins recēšanu vai trombocītu funkciju.
Aizsargājiet ādu no saules – UV stari vājina dermu, tāpēc lietojiet aizsardzību visu gadu.
Izvēlieties maigu aprūpi – viegli tīrīšanas līdzekļi, mīksti dvieļi, izvairīšanās no raupjas berzes.
Uztura līdzsvars – pietiekami olbaltumvielu un antioksidantu saturošu produktu; uzturiet stabilu un veselīgu ķermeņa svaru, izvairieties no drastiskām diētām.
Fiziskā aktivitāte – regulāra, bet saprātīgi dozēta; stipriniet muskuļus un zemādas audus, bet izvairieties no pārmērīgas slodzes, kas izraisa mikrotraumas.
Novērojiet ģimenes locekļus – ja ģimenē raksturīgi viegli parādās zilumi, tas var būt iedzimts īpatnējums; tomēr, pēkšņas izmaiņas ir vērts ārsta uzmanības.
Atbildīga alkohola lietošana – tā pārpalikums var pasliktināt ādas stāvokli un asinsvadu sienu izturību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai paprastā purpura ir bīstama?
Parasti – nē. Tas ir labdabīgs stāvoklis, saistīts ar kapilāru trauslumu, nevis ar sistēmisku koagulācijas traucējumu. Tomēr, pēkšņi palielinoties vai parādoties asiņošanai no gļotādām, nepieciešama medicīniska pārbaude.

Ar ko atšķiras petehijas, purpura un ekhimōzes?
Petehijas – sīki (līdz 2 mm) punktveida asiņojumi, purpura – vidēja izmēra plankumi, bet ekhimōzes – lielāki zilumi. Visi tie atspoguļo asiņu izplūšanu ādā vai gļotādās.

Vai paprastā purpura var būt saistīta ar fizisko slodzi?
Jā, intensīvi treniņi, atkārtotas kustības, spiediens vai berze (piemēram, no ekipējuma) var veicināt zilumus, īpaši kapilāru trausluma gadījumā.

Vai tas ir lipīgs?
Nē. Paprastā purpura nav infekcioza un netiek nodota no cilvēka uz cilvēku.

Vai zilumi atstās rētas?
Parasti – nē. Zilumi izzūd bez pēdām. Ja āda ir saules bojāta vai ļoti plāna, īslaicīgi var palikt nenozīmīgas krāsas atšķirības, kas pamazām izzūd.

Kad nepieciešami asins analīzes?
Ja klīniskais attēls ir netipisks, zilumi bieži un lieli, parādās asiņošana no gļotādām vai sistēmiski simptomi, ārsts var nozīmēt vispārēju asins analīzi ar trombocītiem, koagulācijas rādītājus un citus izmeklējumus, lai izslēgtu citus cēloņus.

Secinājumi

Paprastā purpura ir bieži sastopams un parasti nekaitīgs stāvoklis, kas atspoguļo kapilāru trauslumu un izpaužas ar spontāniem vai minimālu kairinātāju sekojošiem zilumiem. Vairumā gadījumu pietiek ar dzīvesveida, ādas kopšanas un riska faktoru korekciju – tad bojājumi pamazām izzūd un neatkārtojas tik bieži. Tomēr, pēkšņas izmaiņas, asiņošana no gļotādām vai vispārējās pašsajūtas pasliktināšanās – signāli, ka nepieciešama ārsta novērtēšana. Ja šaubāties, vērsieties pie dermatologa – gan klātienes, gan attālināta konsultācija palīdzēs ātri precizēt diagnozi un izveidot jums piemērotāko aprūpes plānu.