Akūta nātrene izpaužas ar niezošiem izsitumiem, kas paceļas virs ādas virsmas. Atsevišķs izsitums parasti izzūd 24 stundu laikā, bet citā vietā var parādīties jauns. Par akūtu nātreni runā, ja simptomi ilgst mazāk nekā sešas nedēļas. Ne vienmēr cēlonis ir alerģija. DermNet skaidrojums par akūtu nātreni.


Kas tas ir?
Akūta nātrene ir stāvoklis, kad ādā pēkšņi parādās izsitumi (urtikas), kas:
- ir sārti vai ādas krāsā, ar skaidrām robežām, dažāda lieluma un var saplūst;
- ļoti niez, dažkārt sāp vai dedzina;
- saglabājas īsu laiku (viens izsitums parasti ne ilgāk kā 24 stundas), bet kopējais stāvoklis ilgst līdz 6 nedēļām. Ja simptomi turpinās ilgāk, tas tiek vērtēts kā hroniska nātrene.
Nātreni var pavadīt angioedēma – dziļāko ādas slāņu, zemādas audu vai gļotādu pietūkums, kas visbiežāk parādās ap acīm, lūpām, ausīm, rokām vai pēdām, dažkārt dzimumorgānu rajonā. Angioedēma var saglabāties ilgāk – līdz 48–72 stundām.
Šis stāvoklis nav lipīgs un var parādīties jebkurā vecumā. Lielāks risks tiek novērots personām ar citām alerģiskām slimībām (piemēram, atopisko dermatītu, alerģisku rinītu, bronhiālo astmu), tomēr akūta nātrene var rasties arī cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijusi alerģija.
Cēloņi un riska faktori
Dažkārt cēloni neizdodas noteikt arī pēc rūpīgas izmeklēšanas. Iespējamie izraisītāji un simptomu pastiprinātāji ir šādi:
- Infekcijas – īpaši bieži bērniem (augšējo elpceļu vīrusi), bet parādās arī pieaugušajiem. Nātrene var parādīties gan infekcijas sākumā, gan atveseļošanās laikā.
- Ēdiens – daži produkti (piemēram, rieksti, jūras veltes, olas, piena produkti, kvieši) vai pārtikas piedevas (krāsvielas, konservanti) var izraisīt epizodi.
- Zāles – dažiem cilvēkiem nātreni izraisa noteiktas zāļu grupas vai to kombinācijas. Ja pamanāt saistību ar konkrētu preparātu, ir svarīgi to apspriest ar ārstu.
- Fiziski izraisīta nātrene – ja izsitumi atkārtojas pēc aukstuma, karstuma vai spiediena iedarbības, iespējama inducējama nātrene. Tā atšķiras no spontānas nātrenes; piemērs ir aukstuma nātrene.
- Simptomus pastiprinoši faktori – dažiem cilvēkiem izsitumus vai niezi pastiprina karstums, pikants ēdiens vai stress.
Simptomi
Akūtai nātrenei raksturīgs:
- Izsitumi:
- Dažāda lieluma un formas, no dažiem milimetriem līdz vairākiem centimetriem, dažkārt saplūst lielākos laukumos.
- Intensīva nieze, iespējamas sāpes vai dedzināšanas sajūta.
- Parādās un izzūd tajā pašā vietā 24 stundu laikā, bet var atkal parādīties citās vietās.
- Angioedēma:
- Dziļāks audu pietūkums (bieži acu plakstiņu, lūpu, sejas, roku, pēdu rajonā).
- Biežāk jūtams spiediens vai sāpes nekā nieze.
- Var ilgt līdz 72 stundām.
- Sistēmisku simptomu parasti nav, tomēr, ja vienlaikus parādās sēkšana, elpas trūkums, aizsmakusi balss, rīšanas grūtības, reibonis vai ģībonis, slikta dūša vai vēdera sāpes – tās var būt smagas sistēmiskas reakcijas pazīmes, kas prasa steidzamu palīdzību.
Kad vērsties pie ārsta?
Vairumā gadījumu akūta nātrene pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā, tomēr nepieciešams meklēt medicīnisko palīdzību, ja:
- Izsitumi vai pietūkums saglabājas ilgāk nekā dažas dienas vai atkārtojas bieži, tuvojoties 6 nedēļu robežai.
- Parādās sejas, lūpu, mēles vai balsenes pietūkums, elpošanas vai rīšanas grūtības, aizsmakusi balss, reibonis vai vājums – tā var būt smaga alerģiska reakcija; nepieciešama steidzama palīdzība.
- Nespējat kontrolēt niezi un diskomfortu ar mājas līdzekļiem.
- Epizode saistīta ar jaunu zāļu lietošanu, pārtiku vai kukaiņa kodumu.
- Nātrene bieži atkārtojas bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar citām hroniskām slimībām.
Atkārtotus vai nepārejošus izsitumus varat pārrunāt dermatologa konsultācijā. Ja ir elpošanas traucējumi vai mēles vai rīkles pietūkums, nekavējoties zvaniet 113.
Diagnostika
Akūtas nātrenes diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz sarunu par simptomiem un ādas apskati. Ārsts novērtē izsitumu izskatu, ilgumu, iespējamo saistību ar ēdienu, zālēm, infekcijām vai fiziskiem faktoriem. Parasti speciāli izmeklējumi nav nepieciešami, īpaši, ja simptomi ir tipiski un ilgst īsu laiku.
Ja nātrene atkārtojas, turpinās vai ir aizdomas par konkrētu cēloni, var tikt apsvērti:
- Pamata asins analīzes vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai.
- Provokācijas testi aizdomās par fiziskiem faktoriem (piemēram, aukstumu, spiedienu).
- Iespējamo izraisītāju izvērtēšana – ārsts var ieteikt novērot saistību ar konkrētu faktoru. Neizslēdziet lielas produktu grupas no uztura un neveiciet provokācijas testus paši.
- Alerģijas testi – veic, ja ir skaidra anamnēze, kas norāda uz iespējamu alerģisku izcelsmi (pēc ārsta norādījuma).
Ja nātrene atkārtojas, pārrunājiet ar ārstu, kā rīkoties nākamās epizodes laikā.
Ārstēšana
Akūtas nātrenes ārstēšanas mērķis ir ātri samazināt niezi, pietūkumu un novērst simptomu atkārtošanos. Ārstēšanas plāns tiek izvēlēts individuāli, ņemot vērā vecumu, simptomu intensitāti, iespējamos izraisītājus un blakusslimības.
- Ikdienas aprūpe:
- Izvairieties no faktoriem, kas jums izraisa vai pastiprina simptomus, piemēram, karstuma vai cieša apģērba. Uztura ierobežojumus apspriediet ar ārstu.
- Niezes mazināšana – vēsa komprese var palīdzēt tikai tad, ja aukstums neizraisa vai nepasliktina izsitumus. Ja nātreni provocē aukstums, ādu nevēsiniet.
- Maigi, smaržvielas nesaturoši emolienti ādas barjeras uzturēšanai; nelietojiet raupjus skrubjus.
- Īsas, ne pārāk karstas dušas vai vannas, un pēc tām – uzreiz mitrinātājs.
- Ērts, brīvs, elpojošs apģērbs.
- Zāļu ārstēšana:
- Akūtas nātrenes simptomu mazināšanai parasti lieto otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus. Piemērotāko līdzekli un devu palīdz izvēlēties ārsts vai farmaceits, īpaši bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
- Izteiktākas angioedēmas vai plašu izsitumu gadījumā var tikt nozīmēta īslaicīga intensīvāka ārstēšana speciālista uzraudzībā.
- Steidzama palīdzība: ja vienlaikus parādās elpošanas grūtības, sēkšana, aizsmakusi balss, stiprs sejas vai balsenes pietūkums, reibonis vai ģībonis – nekavējoties zvaniet 113.
Aprūpe un profilakse
No nātrenes ne vienmēr iespējams izvairīties, taču simptomus var palīdzēt mazināt šādi pasākumi:
- Izvairieties no zināmiem izraisītājiem. Ja pamanāt saistību ar konkrētu ēdienu, dzērienu, zālēm vai aktivitāti, apspriediet ar ārstu, vai un kā no tā vajadzētu izvairīties.
- Rakstiet simptomu dienasgrāmatu. Pierakstiet, ko ēdāt, kādas zāles lietojāt, kādu aktivitāti veicāt pirms epizodes – tas palīdz noteikt likumsakarības.
- Izvēlieties maigu ādas aprūpi. Smaržvielas nesaturoši mazgāšanas līdzekļi, emolienti, aizsardzība pret aukstumu un sauli, izvairoties no intensīva karstuma vai karstām vannām.
- Maziniet stresu un atvēliet pietiekami daudz laika miegam. Stress var pastiprināt niezi un izsitumus.
- Fiziskie faktori. Ja reaģējat uz aukstumu, izvairieties no pēkšņas atdzišanas; ja uz karstumu vai svīšanu, izvēlieties vieglu apģērbu un sportojot regulāri atpūtieties.
- Drošība, lietojot zāles. Jaunus preparātus sāciet lietot pēc konsultācijas ar ārstu, īpaši, ja agrāk bijušas reakcijas.






