Vējbakas: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Vējbakas (lat. varicella) ir akūta, ļoti lipīga vīrusu infekcija, kas izpaužas ar drudzi un raksturīgu pūslīšu izsitumu uz ādas un gļotādām. Visbiežāk slimo bērni, taču, ja nav saskarsmes ar vīrusu vai vakcinācijas aizsardzības, saslimt var jebkura vecuma cilvēks. Vairumā gadījumu slimība pāriet pati no sevis, taču pieaugušajiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vējbakas var radīt nopietnākas veselības problēmas un komplikācijas.

Kas tas ir?

Vējbakas izraisa Varicella zoster vīruss (VZV), kas pieder Herpesviridae ģimenei. Inficējoties, vīruss izplatās elpceļu gļotādā un caur asinīm nonāk ādā un gļotādās. Tas izraisa tipiskas pūslītes, kas vēlāk pārklājas ar krevelēm. Pēc pārslimošanas vairumā gadījumu veidojas ilgstoša imunitāte. Tomēr tas pats vīruss paliek organismā "neaktīvs" nervu ganglijos un vēlāk, samazinoties imunitātei, var atjaunoties kā jostas roze.

Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz pirmajiem simptomiem) parasti ilgst 10–21 dienu. Cilvēks kļūst lipīgs aptuveni 1–2 dienas pirms izsitumu parādīšanās un paliek lipīgs līdz brīdim, kad visas pūslītes pārklājas ar krevelēm (parasti apmēram 5–7 dienas no izsitumu sākuma). Bērni parasti slimo vieglāk, savukārt pieaugušajiem slimība mēdz būt intensīvāka.

Cēloņi un riska faktori

Vējbakas izplatās gaisa pilienu ceļā (caur klepu, šķaudīšanu, skaļu runāšanu) un tiešā kontaktā ar pūslīšu saturu. Slēgtā vidē – bērnudārzos, skolās, ģimenes lokā – vīruss izplatās ļoti ātri. Inficēties var arī no cilvēka, kas slimo ar jostas rozi, ja tieši saskaras ar viņa izsitumu pūslīšu saturu (tad pirmo reizi inficējas ar vējbakām).

Augsta riska grupas: nevakcinēti un iepriekš neslimoti cilvēki, pieaugušie, grūtnieces, jaundzimušie, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.
Sociālie faktori: dzīvošana ar slimnieku, darbs/izglītība kolektīvos, bieža saskarsme ar bērniem.
Grūtniecība: inficēšanās grūtniecības laikā var radīt sekas auglim, īpaši inficējoties agrīnā grūtniecības periodā vai neilgi pirms dzemdībām.

Simptomi

Vējbaku gaita parasti sākas pakāpeniski, un vēlāk parādās raksturīgs izsitums. Raksturīgi, ka uz ķermeņa vienlaikus redzami dažādu stadiju elementi – no sārtiem plankumiem līdz pūslīšiem un krevelēm.

Prodromālie (sākotnējie) simptomi: vispārējs vājums, sliktāka pašsajūta, galvassāpes un rīkles sāpes, neliels vai vidēji augsts drudzis, īpaši pieaugušajiem.
Izsitumi: sākotnēji parādās sārti plankumi, kas pārvēršas par mezgliņiem, un vēlāk – par pūslīšiem ar dzidru šķidrumu. Pūslīši laika gaitā sarūk un pārklājas ar krevelēm.
Izsitumu izplatība: visbiežāk sākumā izsitumi parādās galvas matainajā daļā, sejā un ķermeņa vidusdaļā, vēlāk – ekstremitātēs; izsitumi var parādīties mutes, acu vai dzimumorgānu gļotādās.
Nieze: bieža un dažkārt ļoti intensīva; skrāpēšana palielina ādas bojājumu un sekundāras infekcijas risku.
Citi simptomi: pasliktināts miegs, apetītes trūkums, bērni var kļūt aizkaitināmi; pieaugušajiem simptomi bieži ir izteiktāki.

Iespējamās komplikācijas (ne vienmēr rodas): ādas bakteriālas infekcijas skrāpējumu vietās, pneimonija, ausu iekaisumi, nervu sistēmas bojājumi (piemēram, līdzsvara traucējumi, stipras galvassāpes), dehidratācija sāpīgu mutes izsitumu dēļ, retāk – smaga sistēmiska infekcija. Grūtniecības laikā vējbakas var izraisīt augļa komplikācijas vai jaundzimušā slimību.

Kad vērsties pie ārsta?

Vērsieties pie ārsta nekavējoties, ja:

drudzis ir augsts vai turpinās ilgāk nekā 3–4 dienas;
parādās elpošanas grūtības, intensīvs klepus, krūšu sāpes vai apgrūtināta rīšana;
ir stipras galvassāpes, kakla stīvums, miegainība, traucēta koordinācija, krampji;
izsitumi ir ļoti bagātīgi, īpaši acu apvidū vai dzimumorgānu gļotādās;
izsitumu vietas kļūst ļoti sāpīgas, parādās strutas, aizdomas par sekundāru infekciju;
ar vējbakām saslimis jaundzimušais, grūtniece, pieaugušais nevakcinēts cilvēks vai imūndeficītu pacients.

Ja šaubāties par diagnozi vai aprūpi, visdrošāk ir konsultēties ar ārstu – tā samazināsiet komplikāciju risku un saņemsiet skaidru plānu, kā rūpēties par sevi vai bērnu mājās.

Diagnostika

Parasti diagnozei pietiek ar klīniskām pazīmēm – raksturīgu izsitumu secību, to izvietojumu un pacienta vispārējā stāvokļa novērtējumu. Ja situācija nav tipiska, iespējami papildu izmeklējumi: molekulārie (piemēram, paraugs no pūslīša satura) vai seroloģiskie izmeklējumi, kas palīdz atšķirt vējbakas no citām izsitumus izraisošām slimībām.

Dažādu slimību atšķiršana (diferenciāldiagnoze) dažkārt nepieciešama, jo vējbakas var sajaukt ar citām saslimšanām, piemēram, alerģiskiem izsitumiem, pirogēnu ādas bojājumu, mutes-roku-kāju slimību, herpes infekciju vai impetigo.

Mūsu iDerma klīnikas dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un sagatavot individuālu ārstēšanas un aprūpes plānu. Konsultācijas notiek klātienē klīnikā vai attālināti internetā – tas ļauj ātri sniegt padomus, kad pietiek ar mājas aprūpi, bet kad nepieciešama aktīvāka ārstēšana vai papildu izmeklējumi.

Ārstēšana

Vairumā gadījumu vējbakas ārstē simptomātiski, t. i., mērķis ir atvieglot simptomus un aizsargāt ādu, kamēr organisms pārvar infekciju. Svarīgākie principi:

Atpūta un šķidrumi: pietiekama atpūta un bagātīga šķidrumu lietošana palīdz mazināt drudzi, uzlabo pašsajūtu un pasargā no dehidratācijas.
Ādas kopšana: uzturiet ādu tīru un sausu; mazgājieties remdenā ūdenī, lietojiet maigus mazgāšanas līdzekļus, ādu nosusiniet maigi, neberzējot. Ieteicams turēt īsus nagus, maziem bērniem naktī var vilkt plānas kokvilnas cimdus.
Niezes mazināšana: piemēroti ir vēsinoši kompresi un nomierinoši, ādas barjeru atjaunojoši līdzekļi; izvairieties no skrāpēšanas, lai nerastos rētas vai sekundāras infekcijas.
Drudža kontrole: drudzi mazinošo līdzekļu nepieciešamību un izvēli apspriediet ar ārstu, īpaši, ja slimo bērns.
Uzturs: ja mutē ir izsitumi, izvēlieties mīkstu, nekarstu un nekairinošu (ne ļoti sāļu, ne asu) uzturu.
Izolācija: palieciet mājās, līdz visas pūslītes pārklājas ar krevelēm un 24 stundu laikā neparādās jauni izsitumi. Tā jūs pasargāsiet citus – īpaši zīdaiņus, grūtnieces un imūnsistēmas traucējumu cilvēkus.

Smagas gaitas gadījumā, augsta riska pacientiem vai komplikāciju pazīmju gadījumā ārsts var nozīmēt specializētu pretvīrusu un simptomātisku ārstēšanu. Lēmumu vienmēr pieņem speciālists, novērtējot pacienta vecumu, stāvokli un riska faktorus.

ARTICLE_GIF

Aprūpe un profilakse

Vakcinācija – efektīvākais līdzeklis pret vējbakām un ar tām saistītām komplikācijām. Vakcīnas ieteicamas bērniem un pieaugušajiem, kuri nav slimojuši ar vējbakām vai nav vakcinēti iepriekš. Divu vakcīnu devu kurss parasti nodrošina uzticamu aizsardzību un, pat inficējoties, slimība ir vieglāka, retāk parādās komplikācijas.

Ja noticis tuvs kontakts ar slimnieku (ģimenē, bērnudārzā, skolā), vakcīnas pirmajās dienās pēc kontakta var samazināt slimības iespējamību vai atvieglot tās gaitu. Dažos gadījumos, īpaši riska grupās, var tikt apsvērta imūnprofilakse – par to lemj ārsts.

Piemērota ikdienas aprūpe un higiēna palīdz ātrāk sadzīt ādai un pasargā no rētām:

izvēlieties brīvus, kokvilnas apģērbus, lai āda elpotu un netiktu kairināta;
izvairieties no pārkaršanas – intensīva svīšana veicina niezi;
mazgājot rokas un mazgājoties lietojiet maigus līdzekļus, neberzējiet ādu;
bērniem – nodarbināšanas aktivitātes (grāmatas, puzles) palīdz mazāk domāt par niezi un neskrāpēt;
novērojiet, vai neparādās infekcijas pazīmes izsitumu vietās: pieaugošs apsārtums, sāpes, karstums, strutošana.

Grūtniecēm un plānojot grūtniecību svarīgi konsultēties ar ārstu par imunitātes novērtēšanu un vakcīnu plānošanu. Inficējoties grūtniecības laikā vai neilgi pirms dzemdībām, nepieciešama steidzama speciālistu konsultācija par turpmāko rīcību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai var atkārtoti saslimt ar vējbakām? Lielākā daļa pārslimojušo iegūst ilgstošu imunitāti. Atkārtoti gadījumi ir reti, biežāk sastopamas kļūdainas diagnozes vai ļoti vāja imunitātes situācijas. Tomēr vēlāk dzīvē var parādīties jostas roze, jo vīruss paliek organismā neaktīvs.
Cik ilgi slimnieks ir lipīgs? No 1–2 dienām līdz izsitumu parādīšanās un līdz brīdim, kad visas pūslītes pārklājas ar krevelēm un 24 stundas neparādās jauni izsitumi (parasti apmēram 5–7 dienas no izsitumu sākuma).
Kad var atgriezties bērnudārzā, skolā vai darbā? Kad pūslītes ir pārklājušās ar krevelēm un nav jaunu izsitumu vismaz 24 stundas, vispārējā pašsajūta ir laba, nav drudža. Precīzus nosacījumus var norādīt ārsts vai iestādes administrācija.
Vai var inficēties ar vējbakām no cilvēka, kas slimo ar jostas rozi? Jā, tieši saskaroties ar pūslīšu saturu var inficēties ar vējbaku vīrusu, ja nav imunitātes. Tomēr no jostas rozes cita cilvēka jostas rozes neinficēsies – pirmoreiz parādās tieši vējbakas.
Vai ir droši mazgāties, slimojot ar vējbakām? Jā, īsa mazgāšanās remdenā ūdenī ar maigiem mazgāšanas līdzekļiem ir noderīga – palīdz uzturēt ādas tīrību un mazina infekciju risku. Jāizvairās no intensīvas berzes un karsta ūdens.
Vai vējbakas atstāj rētas? Parasti nē, taču skrāpēšana un sekundāra infekcija var atstāt pigmentācijas izmaiņas vai rētas. Kārtīga ādas kopšana un skrāpēšanas izvairīšanās ievērojami samazina šo risku.

Secinājumi

Vējbakas – bieža un parasti viegli pārejoša infekcija, taču tā joprojām ir nopietns risks zīdaiņiem, grūtniecēm, pieaugušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Laikus atpazīstot simptomus, ievērojot pareizu mājas aprūpi, izolējoties līdz pilnīgai pūslīšu pārklāšanai ar krevelēm un, ja nepieciešams, vēršoties pie speciālistiem, var veiksmīgi izvairīties no lielākās daļas komplikāciju. Uzticamākā aizsardzība ir vakcinācija – tā aizsargā ne tikai jūs, bet arī apkārtējos. Ja šaubāties par diagnozi vai aprūpes plānu, iDerma dermatologu konsultācija klātienē vai internetā palīdzēs ātri precizēt stāvokli un plānot drošu, jums piemērotāko ārstēšanu un aprūpi.