Impetigo (impetigo contagiosa; tautā bieži – streptodermija) ir izplatīta, ļoti lipīga baktēriju ādas infekcija. Tā sākas ar sīkiem pūslīšiem vai pūtītēm, kas ātri plīst un pārklājas ar medus krāsas krevelēm, visbiežāk ap degunu un muti. Pārsvarā slimo mazi bērni (visbiežāk 2–5 gadu vecumā), taču saslimt var arī vecāki bērni un pieaugušie. Vairums gadījumu norit viegli un labi padodas ārstēšanai: ar ārstēšanu izsitumi parasti sadzīst 7–10 dienās, bez tās – 2–3 nedēļās.
Svarīgākais ir laikus atpazīt infekciju, ievērot higiēnu un sākt ārsta ieteiktu ārstēšanu: izsitumi apžūst ātrāk, rētu un pigmentācijas izmaiņu risks ir mazāks, un infekcija neizplatās ģimenē, bērnudārzā vai sporta komandā.
Vai impetigo ir vīruss?
Nē. Impetigo izraisa baktērijas – visbiežāk zeltainais stafilokoks (Staphylococcus aureus), retāk A grupas streptokoks (Streptococcus pyogenes), dažkārt abi kopā. Interneta meklētājos bieži tiek ierakstīts „impetigo vīruss”, jo infekcija ir tikpat lipīga kā vīrusu slimības, taču atšķirība ir būtiska: pret baktērijām palīdz antiseptiska vai antibakteriāla ārstēšana, bet pretvīrusu līdzekļi te nedarbojas. Pūslīši uz lūpām, kas sākas ar tirpšanu, drīzāk ir herpes, nevis impetigo – arī šī iemesla dēļ diagnozi ir vērts precizēt pie ārsta.
Impetigo, streptodermija vai piodermija?
Visi trīs vārdi ir sastopami ārstu slēdzienos un internetā, un to nozīmes pārklājas:
- piodermija – vispārīgs nosaukums jebkurai strutainai baktēriju ādas infekcijai (tajā ietilpst arī folikulīts un furunkuls);
- impetigo – virspusēja piodermija ar medus krāsas krevelēm, par kuru ir šis raksts;
- streptodermija – Latvijā plaši lietots apzīmējums streptokoku izraisītām virspusējām ādas infekcijām, no kurām biežākā ir impetigo; tā kā mūsdienās biežākais impetigo izraisītājs ir stafilokoks, ārsti parasti lieto nosaukumu impetigo.
Kas tas ir?
Impetigo ir virspusēja ādas infekcija, kas skar epidermas augšējo slāni. Tā var izpausties vairākās formās:
- Nebullozais (parastais) impetigo – visbiežākā forma. Sākumā parādās sīkas pūtītes vai pūslīši ar apsārtumu apkārt, kas ātri pārvēršas strutainos pūslīšos. Kad tie plīst, veidojas raksturīgās „medus krāsas” kreveles.
- Pūšļainais (bullozais) impetigo – veidojas lielāki, ar šķidrumu pildīti, ļengani pūšļi. Vēlāk to saturs kļūst duļķains, pūšļi plīst, un paliek dzeltenīgi brūna krevele ar zvīņainu maliņu. Šo formu izraisa stafilokoka toksīns; biežāk novēro arī drudzi un vispārēju nespēku.
- Ektīma – dziļāka, retāka forma, kas skar arī dermu. Zem cietas kreveles veidojas sāpīga čūla ar paceltām malām; tā dzīst ilgāk un var atstāt rētu.
Impetigo visbiežāk redzams uz sejas (īpaši ap degunu un muti), uz rokām vai kājām, taču izsitumi var parādīties jebkurā ķermeņa vietā. Infekcija viegli izplatās kolektīvos – bērnudārzos, sākumskolās, sporta nodarbībās.
Cēloņi un riska faktori
Baktērijas nonāk uz ādas tiešā kontaktā ar inficētu cilvēku vai ar kopīgiem priekšmetiem (dvieļiem, gultas veļu, ķemmēm, sporta inventāru). Tās vieglāk iekļūst caur bojātu ādu, taču impetigo var sākties arī uz veselas ādas. Biežākās ieejas vietas:
- nelieli ādas bojājumi (skrāpējumi, iegriezumi, nobrāzumi);
- kukaiņu kodumi;
- sasprēgājusi vai iekaisusi āda, piemēram, atopiskā dermatīta, kašķa vai vējbaku gadījumā.
Izplatīšanos veicina silta un mitra vide (vasara, baseini, ģērbtuves), bērnu kolektīvi, kontaktsporta veidi, kasīšanās un gari nagi, kā arī novājināta imunitāte. Daļai cilvēku stafilokoks dzīvo deguna gļotādā, nekādus simptomus neizraisot, – tas ir biežs iemesls, kāpēc impetigo ģimenē atkārtojas.
Impetigo nav „netīrības slimība”. Laba higiēna samazina risku, bet inficēties var arī rūpīgi kopta āda, īpaši ja tā ir bojāta.


Simptomi
Izskats nedaudz atšķiras atkarībā no formas, bet visbiežāk novēro:
- sīkas pūtītes, pūslīšus vai strutainus pūslīšus;
- dzeltenas, medus vai brūnas krāsas kreveles, kas atgādina pie ādas pielipušas kukurūzas pārslas;
- ar šķidrumu pildītus, ļenganus pūšļus (bullozā forma);
- sāpīgas čūlas ar paceltām malām (ektīma);
- apsārtumu, dažkārt nelielu pietūkumu ap bojājumu;
- niezi vai nelielas sāpes; reizēm palielinātus tuvākos limfmezglus.
Visbiežāk skartās vietas ir seja (ap degunu un lūpām), ausu apvidus, rokas, apakšdelmi un apakšstilbi. Bērni kasās, tāpēc infekcija ātri pārceļas uz citām vietām (autoinokulācija); tur, kur divas ādas virsmas saskaras, piemēram, padusē, veidojas simetriski, viens otram pretī izvietoti bojājumi.
Drudzis, stipras sāpes, strauji plešos apsārtums un pietūkums, apetītes zudums vai gurdenums var liecināt par dziļāku infekciju un prasa steidzamu ārsta konsultāciju.
Kad vērsties pie ārsta?
Vērsieties pie dermatologa vai ģimenes ārsta, ja:
- ir aizdomas par impetigo zīdainim vai mazam bērnam;
- izsitumi ātri izplatās, bojājumu ir daudz vai tie padziļinās;
- bojājumi ir ap acīm vai uz plakstiņiem;
- parādījies drudzis, pieaugošas sāpes, pietūkums vai strutošana;
- no bojājuma stiepjas sarkanas svītras (infekcija var izplatīties pa limfvadiem);
- 2–3 dienu laikā pēc sāktās aprūpes vai ārstēšanas nav uzlabojuma vai stāvoklis pasliktinās;
- imūnsistēmu novājina citas slimības vai to ārstēšana;
- impetigo atkārtojas ģimenē vai kolektīvā;
- barojat bērnu ar krūti un bojājumi ir uz krūts.
Ja līdz ar izsitumiem ir augsts drudzis, bērns ir gurdens, āda ap bojājumu ir karsta, sāpīga un strauji sarkst, vai arī āda sāk lobīties lielās loksnēs, tas var liecināt par dziļāku infekciju (celulītu – ādas un zemādas audu iekaisumu) vai stafilokoka toksīna izraisītu sindromu. Augsta drudža, karsta un strauji plešos apsārtuma vai gurdena bērna gadījumā vērsieties pie ārsta tajā pašā dienā; ja āda lobās loksnēs un ir augsts drudzis vai ja drudzis ir zīdainim, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Diagnostika
Impetigo diagnozi parasti nosaka apskates laikā pēc raksturīgā izsitumu izskata un vietas. Papildu izmeklējumi nepieciešami, ja:
- infekcija ir plaša, noturīga vai atkārtojas;
- ir aizdomas par uzliesmojumu kolektīvā;
- ir aizdomas par ektīmu vai komplikācijām;
- jāprecizē izraisītājs un tā jutība pret antibakteriālo ārstēšanu.
Šādos gadījumos no bojājuma ņem uztriepi mikrobioloģiskai izmeklēšanai; ja impetigo atkārtojas, uztriepi ņem arī no deguna, lai pārbaudītu stafilokoka nēsāšanu.
Ar ko impetigo var sajaukt?
| Slimība | Kā atšķirt |
|---|---|
| Herpes (aukstumpumpa) | Grupēti pūslīši uz lūpas, pirms tam tirpšana; atkārtojas tajā pašā vietā. |
| Vējbakas | Pūslīši pa visu ķermeni dažādās attīstības stadijās, drudzis; impetigo var pievienoties, ja pūslīšus kasa. |
| Atopiskais dermatīts | Sausa, niezoša, zvīņaina āda elkoņu un ceļu locījumos; medus krāsas kreveles parādās tikai tad, ja ekzēma inficējas. |
| Periorālais dermatīts | Sīkas sārtas pūtītes ap muti bez krevelēm, ilgst nedēļām. |
| Kontaktdermatīts | Apsārtums un nieze tur, kur āda saskārusies ar vielu; nav strutainu pūslīšu. |
| Kašķis | Stipra nieze naktī, ejas starp pirkstiem; impetigo bieži pievienojas sakasītām vietām. |
Ārstēšana
Ārstēšanas mērķi ir apturēt infekcijas izplatīšanos, saīsināt slimības ilgumu, atvieglot simptomus un samazināt komplikāciju risku. Plānu izvēlas ārsts, ņemot vērā izsitumu izplatību un dziļumu, pacienta vecumu, blakusslimības un situāciju ģimenē vai kolektīvā.
- Vietējā aprūpe – bojātās vietas maigi mazgā ar remdenu ūdeni un maigu mazgāšanas līdzekli, kreveles mazgājot mīkstina, lai tās atdalās pašas (neplēš un nekasa), ādu nosusina ar tīru dvieli, viegli piesitot.
- Antiseptisks krēms – nelielu, ierobežotu izsitumu gadījumā mūsdienu vadlīnijas kā pirmo soli iesaka ārīgi lietojamu antiseptisku līdzekli vairākas reizes dienā 5–7 dienas.
- Vietējā antibakteriālā ārstēšana – ārsta ieteikts antibakteriāls krēms vai ziede, ja antiseptiķis nepalīdz vai nav piemērots (piemēram, ap acīm).
- Sistēmiskā antibakteriālā ārstēšana – iekšķīgi lietojamu antibakteriālu līdzekļu kurss nepieciešams, ja izsitumi ir plaši (vairāk nekā 3 bojājumi), dziļi (ektīma), ir pūšļainā (bullozā) forma, vispārēji simptomi, novājināta imunitāte vai infekcija atkārtojas. Kursa ilgumu nosaka ārsts.
- Simptomu atvieglošana – vēsas kompreses, īsi apgriezti nagi, lai mazinātu kasīšanos, pietiekami daudz šķidruma.
- Bojājumu pārklāšana – mitros bojājumus pārklāj ar gaisu caurlaidīgu pārsēju, īpaši bērniem un sportojot.
- Ja impetigo atkārtojas – ārsts var ieteikt antiseptisku ķermeņa mazgāšanas līdzekli un deguna gļotādai paredzētu līdzekli stafilokoka nēsāšanas izskaušanai, reizēm – visai ģimenei.
Ārstēšana jāturpina tik ilgi, cik ārsts ieteicis, pat ja izsitumi ātri uzlabojas. Tas samazina atkārtošanās un baktēriju rezistences risku.
Komplikācijas
Komplikācijas ir retas: infekcijas izplatīšanās dziļākos ādas slāņos (celulīts, limfangīts), rētas pēc ektīmas, pigmentācijas izmaiņas sadzijušajās vietās, kā arī ļoti reti – streptokoku izraisīts nieru iekaisums (poststreptokoku glomerulonefrīts) 2–6 nedēļas pēc ādas infekcijas. Ja pēc pārslimota impetigo parādās tūska, tumšs urīns vai samazinās urīna daudzums, vērsieties pie ārsta.
Impetigo pieaugušajiem
Pieaugušie slimo retāk nekā bērni, bet risks pieaug, ja āda ir bojāta (skūšanās, ekzēma, kukaiņu kodumi), ja ikdienā ir cieša saskare ar bērniem vai ja cilvēks nodarbojas ar kontaktsporta veidiem. Ārstēšanas principi ir tie paši; pieaugušajam ar impetigo nevajadzētu gatavot ēdienu citiem, apmeklēt sporta klubu vai kontaktsporta treniņus, kamēr infekcija ir lipīga.
Aprūpe un profilakse
Lai apturētu impetigo izplatīšanos ģimenē vai kolektīvā un samazinātu atkārtošanās risku, palīdz vienkārši ieradumi:
- bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pirms un pēc krēma uzklāšanas; iemāciet to bērnam;
- nelietojiet kopīgi personīgos priekšmetus – dvieļus, gultas veļu, ķemmes, cepures, sporta inventāru; audumus mazgājiet augstā temperatūrā un labi izžāvējiet;
- bojājumus turiet pārklātus, īpaši ja tie ir mitri; degunu šņauciet vienreizlietojamās salvetēs un tās uzreiz izmetiet;
- bieži aiztiktās virsmas (durvju rokturus, rotaļlietas, telefonus) regulāri tīriet;
- nagus turiet īsus, lai mazinātu kasīšanos un baktēriju izplatīšanos;
- sīkus ādas ievainojumus uzreiz nomazgājiet un pārklājiet ar tīru plāksteri;
- pēc treniņa nomazgājieties, lietojiet savu dvieli un apģērbu; uz bojātas ādas nelieciet kopīgu aizsarginventāru;
- ja impetigo atkārtojas, konsultējieties ar ārstu par stafilokoka nēsāšanas pārbaudi ģimenē.
Bērnudārzs un skola. Impetigo pārstāj būt lipīgs aptuveni 48 stundas pēc ārsta ieteiktas antibakteriālas ārstēšanas sākuma vai – ja ārsts ieteicis tikai antiseptisku līdzekli – tad, kad visi bojājumi ir apžuvuši un pārklājušies ar krevelēm. Bez ārstēšanas tas var būt lipīgs 7–21 dienu. Līdz tam bērnam jāpaliek mājās; iestādei var būt savi noteikumi, kas jāievēro.
Ir aizdomas par impetigo sev vai bērnam? iDerma dermatologa attālinātā konsultācija ļauj pēc fotoattēliem novērtēt izsitumus, atšķirt impetigo no herpes vai ekzēmas un tajā pašā dienā saņemt ārstēšanas plānu. Ja ir augsts drudzis, strauji plešas karsts apsārtums vai bojājumi ir zīdainim, vērsieties pie ārsta tajā pašā dienā.






