Infekciozā impetigo (impetigo contagiosa, piodermija) ir bieži sastopama, viegli izplatāma baktēriju ādas infekcija. Visbiežāk ar to slimo 2–5 gadus veci bērni, taču saslimt var arī vecāki bērni un pieaugušie. Lai gan nosaukums izklausās draudīgs, lielākā daļa gadījumu ir viegli un veiksmīgi ārstējami. Laicīgi atpazīt simptomus, rūpēties par atbilstošu higiēnu un konsultēties ar ārstu – tie ir svarīgākie soļi, kas palīdz ātri atveseļoties un pasargāt tuviniekus.
Kas tas ir?
Impetigo ir virspusēja ādas infekcija, kas ietekmē ādas augšējo slāni. Tā var izpausties vairākās formās:
- Nepūslīšu impetigo – visbiežākā forma. Sākumā parādās mazas papulas vai pūslīši ar apsārtumu apkārt, kas ātri pārvēršas strutainos pūslīšos. Kad tie plīst, veidojas raksturīgas "medus krāsas" kreveles.
- Pūslīšu impetigo – veidojas lielāki, ar šķidrumu pildīti pūslīši. Vēlāk to sienas saplok, šķidrums kļūst duļķains, un plīsušiem pūslīšiem veidojas dzeltenīgi brūnas kreveles.
- Ektima – dziļāka, retāka forma, kas ietekmē ne tikai epidermu, bet arī dziļākus ādas slāņus. Veidojas sāpīgas čūlas ar paceltām malām, pārklātas ar dzeltenu kreveli, var ilgāk dzīt un atstāt rētas.
Impetigo visbiežāk redzama uz sejas (īpaši ap degunu un muti), uz rokām vai kājām, taču tā var izraisīt izsitumus jebkurā ķermeņa vietā. Sakarā ar vieglo izplatīšanos šī infekcija bieži izplatās kolektīvos – bērnudārzos, sākumskolās, sporta nodarbībās.
Cēloņi un riska faktori
Impetigo visbiežāk izraisa baktērijas Staphylococcus aureus, retāk – A grupas streptokoki (Streptococcus pyogenes), un dažkārt – abu baktēriju kombinācija. Mikroorganismi nokļūst uz ādas un izraisa infekciju:
- caur nelieliem ādas bojājumiem (skrāpējumiem, iegriezumiem, nobrāzumiem),
- caur kukaiņu kodumiem,
- caur sasprēgājušu vai iekaisuma bojātu ādu (piemēram, atopiskā dermatīta gadījumā),
- tieša ādas kontakta laikā ar inficētu personu,
- izmantojot kopīgus priekšmetus (dvieļus, gultas veļu, ķemmes, sporta inventāru).
Izplatīšanai labvēlīgi apstākļi:
- silta un mitra vide (vasara, baseini, ģērbtuves),
- bērnu kolektīvi (bērnudārzi, skolas),
- tuvs kontakts sportojot (cīņas, kontakta sporta veidi),
- tieksme kasīties, nagu negriešana, slikta roku higiēna,
- ādu bojājošas slimības (ekzēma, kašķis) vai ādas barjeru vājinātāji,
- vājāka imūnsistēma.
Ir svarīgi zināt: impetigo nav "netīrības slimība". Lai gan laba higiēna palīdz samazināt risku, inficēties var arī rūpīgi rūpējoties par tīrību – īpaši, ja āda ir bojāta.
Simptomi
Impetigo izskats var nedaudz atšķirties atkarībā no formas, taču visbiežāk sastopami:
- mazas papulas, pūslīši vai strutaini pūslīši,
- dzeltenas, medus vai brūnas krāsas kreveles,
- ar šķidrumu pildīti pūslīši (pūslīšu forma),
- sāpīgas čūlas ar paceltām malām (ektima),
- apsārtums, dažkārt – neliels pietūkums ap bojājumu,
- nieze vai nelielas sāpes.
Visbiežākās lokalizācijas – seja (īpaši ap degunu un lūpas), ausu apvidus, rokas, apakšdelmi, apakšstilbi. Bērni bieži kasās, tāpēc infekcija var ātri izplatīties uz citām vietām (autoinfekcija).
Tādi simptomi kā drudzis, stipras sāpes, apsārtums un pietūkums, kas ātri izplatās, apetītes zudums vai apātija var liecināt par nopietnāku infekciju un prasa steidzamu ārsta konsultāciju.
Kad vērsties pie ārsta?
Vērsieties pie dermatologa vai ģimenes ārsta, ja:
- jums ir aizdomas par impetigo zīdainim vai mazam bērnam,
- izsitumi ātri izplatās, ir daudz bojājumu vai tie padziļinās,
- bojājumi ir ap acīm vai uz lūpu gļotādas,
- parādījies drudzis, pieaugošas sāpes, pietūkums vai strutošana,
- redzat sarkanas svītras, kas stiepjas no bojājuma (var liecināt par infekcijas izplatīšanos),
- nav uzlabojumu 48–72 stundu laikā pēc uzsāktās aprūpes vai noteiktās ārstēšanas,
- imūnsistēmu ietekmē citas slimības vai ārstēšana,
- impetigo pastāvīgi atkārtojas ģimenē vai kolektīvā.
Bērni parasti var atgriezties bērnudārzā vai skolā aptuveni 24 stundas pēc efektīvas antimikrobiālās ārstēšanas sākuma un pārklājot mitros bojājumus. Ja ārsts sniedzis citādus ieteikumus, ievērojiet tos.
Diagnostika
Visbiežāk impetigo diagnoze tiek noteikta klīniskās apskates laikā, pamatojoties uz raksturīgo izsitumu izskatu un lokalizāciju. Papildu izmeklējumi nepieciešami ne vienmēr, taču var tikt veikti, ja:
- infekcija ir smaga, noturīga vai pastāvīgi atkārtojas,
- ir aizdomas par uzliesmojumiem kolektīvos,
- ir aizdomas par dziļāku infekciju (ektima) vai komplikācijām,
- nepieciešams precizēt izraisītāju un tā jutību pret antibakteriālo ārstēšanu.
Šādos gadījumos var tikt ņemta mikrobioloģiska uztriepe no bojātās vietas, veikta uztriepes krāsošana ar Grama metodi. Izplatoties infekcijai, asins analīzēs dažkārt novērojams palielināts leikocītu un C reaktīvā proteīna daudzums.
Impetigo ir svarīgi atšķirt no citām ādas slimībām: herpes infekcijas, kontaktdermatīta, vējbakām, periorālā dermatīta, kašķa, iekaisuma aknes paasinājuma, kodumu izraisītām reakcijām vai ekzēmas, kas sekundāri pūžņo.
Ārstēšana
Galvenie ārstēšanas mērķi ir apturēt infekcijas izplatīšanos, saīsināt slimības ilgumu, atvieglot simptomus un samazināt komplikāciju risku. Ārstēšanas plānu izvēlas ārsts, ņemot vērā izsitumu izplatību, dziļumu, pacienta vecumu, blakus slimības un situāciju ģimenē vai kolektīvā.
Ārstēšanas principi:
- Vietējā aprūpe – maiga bojāto vietu mazgāšana ar remdenu ūdeni un maigu mazgāšanas līdzekli, mīksto kreveļu mīkstināšana un uzmanīga noņemšana, ādas nosusināšana ar tīru dvieli (neberzēt, bet maigi glāstīt).
- Vietējā antibakteriālā ārstēšana – tiek pielietota, ja ir nelieli, ierobežoti izsitumi. Tiek izmantotas ārsta izrakstītas ziedes vai krēmi uz bojātās ādas, parasti vairākas reizes dienā noteiktu laika periodu.
- Sistēmiskā antibakteriālā ārstēšana – tiek nozīmēta, ja izsitumi ir izplatīti, bojājumi dziļi (ektima), ir daudz bojājumu, parādās vispārēji simptomi vai infekcija atkārtojas. Zāles un to lietošanas ilgumu izvēlas ārsts.
- Simptomu atvieglošana – vēsi kompresi, niezes un sāpju mazināšana, pietiekama šķidruma uzņemšana, nagu griešana, lai samazinātu kasīšanos.
- Bojājumu pārklāšana – mitros bojājumus ieteicams pārklāt ar elpojošu pārsēju, īpaši bērniem vai sportojot, lai samazinātu izplatīšanās risku.
Ļoti svarīgi ārstēšanu turpināt tik ilgi, cik norādījis speciālists, pat ja izsitumi ātri izskatās uzlabojušies. Tas palīdz izvairīties no recidīviem un antibiotiku rezistences veidošanās.
Aprūpe un profilakse
Lai apturētu impetigo izplatīšanos ģimenē vai kolektīvā un samazinātu atkārtošanās risku, svarīga ikdienas higiēna un daži vienkārši ieradumi:
- Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni pēc iespējas biežāk; bērnus iemāciet pareizi mazgāt rokas.
- Nedalieties ar personīgajiem priekšmetiem: dvieļiem, gultas veļu, ķemmēm, cepurēm, sporta inventāru. Mazgājiet audumus karstā ūdenī un labi izžāvējiet.
- Bojājumus turiet pārklātus, īpaši, ja tie ir mitri. Degunu pūšiet ar vienreizlietojamām salvetēm, tās uzreiz izmetiet.
- Šķaudot vai klepojot aizsedziet muti un degunu ar apakšdelmu, nevis plaukstu.
- Kārtīgi tīriet bieži aiztiktas virsmas (durvju rokturus, rotaļlietas, telefonus).
- Turiet nagus īsus, lai samazinātu kasīšanos un baktēriju izplatīšanos.
- Mazus ādas ievainojumus nekavējoties nomazgājiet un pārklājiet ar tīru plāksteri.
- Sportojot – nomazgājieties pēc treniņa, izmantojiet savus dvieļus un apģērbu, nelietojiet uz bojātas ādas kopīgas aizsargierīces.
- Ja impetigo atkārtojas, konsultējieties ar ārstu par iespējamām papildu metodēm ģimenei vai kolektīvam.
Bērniem atgriezties izglītības iestādē ieteicams ne mazāk kā 24 stundas pēc efektīvas ārstēšanas sākuma, un mitros bojājumus nepieciešams pārklāt. Vienmēr ievērojiet ārsta norādījumus un iestādes iekšējās kārtības noteikumus.
