Herpesvīrusa infekcija, biežāk pazīstama kā herpes, ir ļoti izplatīta ādas un gļotādu infekcija, kas izraisa īslaicīgus, bet traucējošus izsitumus un diskomfortu. To izraisa Herpes simplex vīruss (HSV), kas ir divu tipu: HSV-1 un HSV-2. Lai gan herpes daudziem asociējas ar "aukstumpumpu uz lūpas", infekcija var izpausties arī dzimumorgānu apvidū, uz pirkstiem, sejas, ap acīm vai citās vietās. Daļai cilvēku izsitumi atkārtojas, jo vīruss, vienreiz nokļūstot organismā, paliek tur latentā stāvoklī un noteiktos apstākļos atkal aktivizējas.
Labā ziņa ir tā, ka vairumā gadījumu herpes epizodes ir vieglas un pāriet pašas no sevis, bet piemērota aprūpe un ārstēšana saīsina paasinājuma ilgumu, samazina simptomus un ļauj retāk atkārtoties izsitumiem.
Kas tas ir?
Herpes simplex vīrusi ir DNS vīrusi, kas iedalās divos tipos:
- HSV-1 – visbiežāk izraisa mutes, lūpu un sejas apvidus herpes ("aukstumpumpu"), tomēr var inficēt arī dzimumorgānu apvidu, īpaši caur orāli-dzimumorgānu kontaktu.
- HSV-2 – biežāk saistīts ar dzimumorgānu herpes, lai gan retos gadījumos var izpausties arī mutes apvidū.
No herpesvīrusu dzimtas, jostas roze (Varicella-Zoster vīrusa izraisīta) ir atsevišķa infekcija ar citādu klīnisko ainu – to nedrīkst sajaukt ar HSV.
Infekcija parasti norit divās fāzēs: pirmoreiz inficējoties (primārā infekcija) var parādīties izteiktāki simptomi, bet vēlāk vīruss "paslēpjas" nervu mezglos. Provocējošu faktoru laikā tas aktivizējas un izraisa atkārtotas epizodes. Pasaulē HSV nesēji ir liela daļa pieaugušo – tiek uzskatīts, ka ievērojamai daļai pieaugušo ir HSV-1 vai HSV-2 antivielas, bieži pat nezinot par to.
Vīruss ir lipīgs tieša ādas vai gļotādu kontakta laikā, īpaši kontaktējoties ar pūslīšiem vai to saturu. Tomēr inficēties var arī tad, kad acīmredzamu izsitumu nav – dēļ tā sauktās asimptomātiskās vīrusa izdalīšanās.
Cēloņi un riska faktori
HSV izplatās cieša kontakta laikā caur siekalām vai dzimumorgānu sekrētiem. Inficēties var skūpstoties, lietojot kopīgus traukus, veicot orāli-dzimumorgānu kontaktu vai dzimumaktu bez barjeras aizsardzības. Vīrusa aktivāciju un izsitumu atkārtošanos bieži provocē:
- Imūnsistēmas pavājināšanās (blakusslimības, ārstēšana, miega trūkums)
- Stress un nogurums
- Hormonālās svārstības (piemēram, menstruācijas)
- Ādas vai gļotādu traumas (noberzumi, skrāpējumi, procedūras)
- UV stari (saule, solāriji), vējš, aukstums
- Intensīvas sporta apstākļi (kontakta sporta veidi – "herpes gladiatorum")
Simptomi
Pēc kontakta ar inficētu personu pirmie simptomi parasti parādās 3–7 dienu laikā. Primārās infekcijas laikā simptomi var būt izteiktāki, bet atkārtošanās gadījumā – vieglāki un īsāki.
Pirms izsitumiem (prodroms) bieži jūtams:
- Tirpšana, spriedze vai nieze
- Nieze un dedzināšana
- Sāpes vai jutīgums
- Neliels drudzis, vispārēja slikta pašsajūta (īpaši pirmās infekcijas laikā)
- Palielināti, sāpīgi limfmezgli tuvumā
Pēc 12–24 stundām parādās izsitumi:
- Apsārtums un pietūkums
- Sīki, grupēti pūslīši ar caurspīdīgu vai duļķainu saturu
- Vēlāk – sāpīgas čūlas (erozijas)
- Beidzot – kreveles, kas nokrīt, parasti neatstājot rētas
Parasti bojājumi dzīst 1–3 nedēļu laikā (dažreiz līdz 4–6 nedēļām), un sāpīgākā fāze ilgst dažas dienas. Mutes herpes bieži pavada sāpes ēšanas vai runāšanas laikā, bet dzimumorgānu herpes var izraisīt dedzināšanu urinējot, diskomfortu dzimumakta laikā.
Kur var izpausties? Visbiežāk – uz lūpām un dzimumorgānu apvidū. Tomēr iespējami arī citi varianti: uz pirkstiem (herpetiska panarīcija), uz vaigiem un zoda, uz augšstilbiem vai sēžamvietām. Ja vīruss nokļūst acīs, var attīstīties herpetisks keratīts – tā ir steidzama situācija, kas var bojāt redzi.
Lipīguma periods: vislielākais ir no prodroma sākuma līdz kreveļu izveidošanai un pilnīgai brūču sadzīšanai. Tomēr vīruss var tikt pārnests arī bez acīmredzamiem simptomiem (asimptomātiska izplatīšanās).
Kad vērsties pie ārsta?
- Ja izsitumi atkārtojas bieži, ir ļoti sāpīgi vai ilgi nedzīst
- Ja infekcija pirmoreiz parādījās dzimumorgānu apvidū
- Ja ir acu simptomi (sāpes, apsārtums, gaismas bailes, redzes miglošanās)
- Ja jums ir pavājināta imunitāte vai lietojat imunitāti nomācošu ārstēšanu
- Ja izsitumi ir izplatīti, ļoti sāpīgi vai parādījušies uz ekzēmas bojātas ādas (iespējams eczema herpeticum)
- Ja esat grūtniece un aizdomas par herpes (īpaši vēlīnā grūtniecības periodā)
- Ja herpes atsākas pēc kosmētiskām vai dermatoloģiskām procedūrām (piemēram, lāzera, pīlingiem) – var būt nepieciešama profilakse
Diagnostika
Bieži diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz tipisku klīnisko izskatu un anamnēzi (prodroms, grupēti pūslīši, sāpīgas erozijas). Ja ir neskaidrības vai nozīmīgas sekas (piemēram, grūtniecība, acu bojājums), tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi:
- PCR tests – jutīgākā un uzticamākā metode, veikta no aktīva pūslīša vai čūlas parauga (atklāj HSV DNS)
- Seroloģiskie testi (antivielas) – IgG palīdz novērtēt bijušo kontaktu ar vīrusu; IgM interpretācija ierobežota, ne vienmēr uzticama
- Vīrusa kultūra – mazāk jutīga, bet dažos gadījumos tiek izmantota
- Citoloģiskais tests – šodien reti izmantots mazākas jutības dēļ
- Ādas biopsija – nepieciešama izņēmuma, neskaidros gadījumos
Diferenciāldiagnoze ietver aftozas čūlas, bakteriālas infekcijas, sēnīšu ādas slimības, citas pūslīšiem raksturīgas dermatozes un varicella-zoster vīrusa izraisītas izpausmes.
Mūsu klīnikas dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt infekcijas smagumu un izstrādāt individuālu ārstēšanas un aprūpes plānu. Konsultācijas ir pieejamas gan klātienē, gan tiešsaistē – tas ļauj ātri precizēt situāciju un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Ārstēšana
Lai gan pilnībā izvadīt vīrusu no organisma šobrīd nav iespējams, ārstēšana ievērojami samazina simptomus, saīsina paasinājuma ilgumu un var retināt atkārtojumus.
- Episodiska ārstēšana – sākta, tiklīdz jūtams prodroms (tirpšana, dedzināšana) vai pamanīts pirmais pūslītis. Jo agrāk sākta, jo lielāka iespēja īsākai un vieglākai epizodei.
- Uzturoša (profilaktiska) ārstēšana – apsvērta, ja epizodes atkārtojas bieži, ir smagas vai ļoti traucē dzīves kvalitāti; arī kad nepieciešams samazināt pārneses risku partnerim.
- Lokāla aprūpe – maiga mazgāšana, bojājumu žāvēšana, emolienti ap bojātajām vietām ādas barjeras kopšanai, auksti kompresi uz īsu laiku. Izvairieties no berzēšanas, spiešanas vai pūslīšu duršanas.
- Sāpju un diskomforta kontrole – nepieciešamības gadījumā lietojami pretsāpju līdzekļi, lokāli var palīdzēt nomierinoši losjoni vai krēmi. Ja izsitumi ir dzimumorgānu apvidū – izvēlieties brīvus, gaisu caurlaidīgus kokvilnas apģērbus.
- Higiēna – maigi tīriet bojātās vietas, izvairieties no agresīvu antiseptiķu lietošanas; tomēr svarīgi novērst sekundāru bakteriālu infekciju, ievērojot tīrību un nepieskaroties izsitumiem ar netīrām rokām.
Ja ir acu simptomi, neārstējieties paši – nepieciešama steidzama ārsta apskate. Grūtniecības laikā ārstēšanas plāns tiek izvēlēts individuāli, saskaņojot drošību un efektivitāti.
Aprūpe un profilakse
Lai samazinātu atkārtojumu biežumu un aizsargātu tuviniekus, svarīgi ikdienas pasākumi:
- Izvairieties no zināmiem provokatoriem – rūpējieties par atpūtu, stresu pārvaldiet ar fiziskām aktivitātēm, elpošanas vai relaksācijas praksēm
- Ādas barjeras aprūpe – regulāri mitriniet ādu ar emolientiem; lūpām lietojiet aizsargbalzamus
- Saules aizsardzība – UV stari bieži provocē lūpu herpes; lietojiet galvassegas, izvēlieties lūpu balzamus un krēmus ar SPF
- Barjeras aizsardzība – prezervatīvi un mutes aizsardzības līdzekļi samazina, bet pilnībā neizslēdz pārneses risku; izvairieties no cieša kontakta aktīvas epizodes laikā un vēl dažas dienas pēc pilnīgas sadzīšanas
- Nepārnēsājiet sev un citiem – neplēsiet pūslīšus, nepieskarieties acīm ar netīrām rokām, nelietojiet kopīgus lūpu balzamus, krūzītes, cigaretes, zobu birstes vai dvieļus
- Atklātas sarunas ar partneri – apspriediet diagnozi, plānojiet aizsardzību, apsveriet testēšanu uz citām STS, ja ir riska faktori
- Sports – aktīvas herpes laikā izvairieties no kontakta sportiem (piemēram, cīņām) līdz pilnīgai sadzīšanai
- Procedūras – pirms plānotām kosmētiskām vai dermatoloģiskām procedūrām sejas apvidū informējiet speciālistu par noslieci uz herpes; var tikt apsvērta profilakse
- Grūtniecība un jaundzimušie – konsultējieties ar ārstu par pārneses risku dzemdību laikā; ja pūslīši uz krūtīm – zīdīšanu uz laiku pārtrauciet ar bojāto krūti, ievērojiet roku higiēnu
