Ādas slimībasEkzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma ir niezošs ādas iekaisums, kura laikā āda apsārst, kļūst sausa, lobās, reizēm pārklājas ar sīkiem pūslīšiem un plaisā. Tā nav viena slimība, bet vesela grupa: atopiskā ekzēma, kontaktdermatīts, dishidrotiskā, numulārā, seborejiskā, stāzes ekzēma un vēl citi veidi. Pēc DermNet datiem ekzēma kādā dzīves posmā skar aptuveni katru piekto cilvēku, un ziemas apkures sezona ar sausu gaisu to parasti pastiprina. Šajā rakstā paskaidrots, kā ekzēma izskatās, kādi ir tās veidi un cēloņi, ar ko to var sajaukt, kā to ārstē un kad ir jāvēršas pie dermatologa.

Kas ir ekzēma, un ar ko tā atšķiras no dermatīta?

Vārdi „ekzēma” un „dermatīts” ikdienā tiek lietoti kā sinonīmi, un arī ārsti tos bieži nenošķir. Precīzāk: dermatīts ir jebkurš ādas iekaisums, bet ekzēma ir tāds dermatīts, kurā starp ādas virsējā slāņa šūnām uzkrājas šķidrums. Tāpēc svaigai ekzēmai raksturīgi sīki pūslīši un mitrošana. Praktiski atšķirības nav: atopiskais dermatīts un atopiskā ekzēma ir viena un tā pati slimība, kontaktdermatīts un kontakta ekzēma arī.

Visām ekzēmām kopīgs viens mehānisms: ir traucēta ādas barjera, tāpēc āda zaudē mitrumu un ielaiž kairinātājus, alergēnus un mikrobus. Iekaisums izraisa niezi, kasīšanās vēl vairāk bojā barjeru, un veidojas apburtais loks.

Kā izskatās ekzēma?

Izskats ir atkarīgs no tā, cik ilgi iekaisums turpinās.

  • Akūta ekzēma: apsārtums un neliels pietūkums, sīkas pumpiņas un pūslīši, mitrošana, krevelītes. Āda stipri niez un var svilt.
  • Hroniska ekzēma: āda sabiezē, ādas raksts kļūst izteiktāks (lihenifikācija), parādās zvīņas, plaisas, kasījumu pēdas. Pēc iekaisuma var palikt tumšāki vai gaišāki plankumi.
  • Tumšākā ādā apsārtums ir grūtāk pamanāms, toties biežāk paliek pigmentācijas izmaiņas.
Atopiskā ekzēma uz apakšdelma: apsārtusi, sausa āda, kas lobās, ar kasījumu pēdām Numulārā (monētveida) ekzēma: divi apaļi, zvīņaini plankumi uz bērna ādas

Ekzēmas veidi

Dermatologs ekzēmu iedala pēc cēloņa (piemēram, alerģisks kontaktdermatīts), pēc izskata (monētveida, pūslīšu) vai pēc vietas (plaukstu, plakstiņu, apakšstilbu ekzēma). Bieži vienam cilvēkam vienlaikus darbojas vairāki faktori, īpaši, ja ekzēma ir uz rokām. Biežākie veidi apkopoti tabulā.

VeidsKur parasti atrodasRaksturīgās pazīmesKas to uztur vai izraisa
Atopiskā ekzēma (atopiskais dermatīts)Bērniem: vaigi, elkoņu un ceļu locītavu ieloces; pieaugušajiem: plaukstas, kakls, plakstiņi, ielocesSausa, niezoša āda ar uzliesmojumiem un remisijām, bieži kopā ar astmu vai alerģiskām iesnāmIedzimta ādas barjeras vājība, pārmērīga imūnsistēmas reakcija
Kontaktdermatīts (kairinājuma vai alerģiskais)Saskares vieta: rokas, plaukstu locītavas, seja, kaklsAsimetrisks, ar skaidru robežu, piemēram, gumijas cimda malas vietā; alerģiskais var izplatīties ārpus saskares vietasZiepes, mazgāšanas līdzekļi, ūdens (kairinājums); niķelis, smaržvielas, matu krāsa, gumija (alerģija)
Dishidrotiskā ekzēmaPlaukstas, pirkstu sānu virsmas, pēdasDziļi, ļoti niezoši pūslīši, kas pēc dažām nedēļām sakalst un lobāsSvīšana, karstums, stress, mitrs darbs
Numulārā (monētveida) ekzēmaApakšstilbi, rokas, plaukstu virspuseApaļi, 1–3 cm lieli, labi norobežoti, mitrojoši vai sausi plankumiSausa āda, sīkas traumas, kukaiņu kodumi, dažkārt bakteriāla infekcija
Seborejiskā ekzēmaGalvas āda, uzacis, deguna-lūpu krokas, aiz ausīm, krūšu vidusdaļaTaukainas, dzeltenīgas zvīņas uz sārta fona; niez mazĀdas rauga sēnīšu (Malassezia) pastiprināta vairošanās
Stāzes (venozā) ekzēmaApakšstilbi, potīšu apvidusBrūngans apsārtums, zvīņas, tūska, bieži kopā ar paplašinātām vēnāmVēnu vārstuļu nepietiekamība, ilga stāvēšana
Asteatotiskā (sausās ādas) ekzēmaApakšstilbi, retāk rokas un rumpisSausa āda ar sīku plaisu tīklojumu, kas atgādina saplaisājušu porcelānuSauss gaiss, apkure, pārāk bieža mazgāšanās ar ziepēm, vecums
Neirodermīts (vienkāršā hroniskā ēde)Skausts, potītes, apakšdelmi, dzimumorgānu apvidusViens vai daži sabiezējuši, ļoti niezoši plankumiIlgstoša kasīšanās un berzēšana
Baltā dedervene (pityriasis alba)Bērnu vaigi, pleciGaiši, viegli zvīņaini plankumi, kas labāk redzami vasarāViegla ekzēma uz sausas, atopiskas ādas

Ekzēma uz rokām

Plaukstu ekzēma ir viena no biežākajām ekzēmas formām pieaugušajiem. Pēc DermNet datiem tā veido 20–35 % no visiem dermatīta gadījumiem, un hroniska plaukstu ekzēma skar 10–15 % iedzīvotāju. Īpaši bieži tā skar frizierus, apkopējus, medicīnas darbiniekus, pavārus un citas mitra darba profesijas, kā arī cilvēkus, kas aprūpē mazus bērnus, jo visiem viņiem rokas ilgstoši ir saskarē ar ūdeni, mazgāšanas līdzekļiem vai ķimikālijām.

Ekzēmai uz rokām parasti ir vairāki cēloņi vienlaikus: atopiska nosliece, kairinātāji un dažkārt kontaktalerģija. Daži orientieri:

  • Kairinājuma kontaktdermatīts sākas pirkstu starpās un plaukstu virspusē, delnas parasti neskar, un to izraisa atkārtota saskare ar ūdeni, ziepēm un dezinfekcijas līdzekļiem.
  • Alerģisks kontaktdermatīts uzliesmo stundas vai dienas pēc saskares ar konkrētu vielu, ir asimetrisks, un tam var būt skaidra robeža (piemēram, pie cimda malas). Biežākie alergēni ir niķelis, smaržvielas, gumijas piedevas un matu krāsa.
  • Dishidrotiskā ekzēma rada dziļus pūslīšus uz plaukstām un pirkstu sāniem, bieži arī uz pēdām.
  • Hiperkeratotiskā ekzēma ir sausa, sabiezējusi delnu āda bez izteikta apsārtuma, ko viegli sajaukt ar psoriāzi.

Neārstēta plaukstu ekzēma var inficēties, deformēt nagus un izplatīties uz apakšdelmiem un pēdām. Ja ekzēma uz rokām turpinās ilgāk par dažām nedēļām vai atkārtojas, ir vērts veikt aplikāciju testus, lai atrastu vai izslēgtu kontaktalerģiju.

Ekzēma uz kājām

Uz apakšstilbiem visbiežāk sastopami trīs ekzēmas veidi, un tos svarīgi atšķirt, jo ārstēšana atšķiras.

  • Stāzes ekzēma rodas vēnu asinsrites traucējumu dēļ: āda ap potītēm kļūst brūngana, sausa, niez, kāja vakaros tūkst. Bez vēnu problēmas risināšanas (kompresijas zeķes, kustības) krēmi palīdz tikai uz laiku.
  • Asteatotiskā ekzēma ir sausās ādas ekzēma, kas gados vecākiem cilvēkiem parasti sākas ziemā uz apakšstilbiem. Pārāk karsta duša, ziepes un sauss telpu gaiss ir tās galvenie izraisītāji.
  • Numulārā ekzēma veido apaļus, monētas lieluma plankumus uz apakšstilbiem; bieži tā parādās pēc sīkas traumas vai kukaiņu koduma un ziemā atkārtojas.

Bērniem uz pēdu priekšdaļas sastopama juvenilā plantārā dermatoze: spīdīga, saplaisājusi āda uz pēdas priekšdaļas un pirkstu spilventiņiem, ko izraisa sviedri un sintētiski apavi.

Ekzēma uz sejas

Uz sejas ekzēmu visbiežāk rada seborejiskais dermatīts (zvīņas deguna sānos un uzacīs), atopiskā ekzēma (plakstiņi, mutes apvidus, zīdaiņiem vaigi) un kontaktdermatīts no kosmētikas, smaržvielām vai nagu lakas, kas pārnesta uz plakstiņiem ar pirkstiem. Sejas ekzēmu viegli sajaukt ar rozāciju un periorālo dermatītu, tāpēc uz sejas nav ieteicams bez ārsta ziņas ilgstoši lietot hormonālos pretiekaisuma krēmus: tie var izraisīt vai pastiprināt abas šīs slimības.

Ekzēma bērniem

Atopiskā ekzēma ir biežākā bērnu ekzēma: tā skar aptuveni katru piekto bērnu, līdz pusei no viņiem tā sākas pirmajā dzīves gadā, un četriem no pieciem bērniem tā izzūd līdz pusaudža vecumam. Zīdaiņiem izsitumi parasti ir uz vaigiem un rumpja, lielākiem bērniem elkoņu un ceļu locītavu ielocēs, uz plaukstu locītavām un kakla. Bērnu ekzēmas kopšanas pamats ir mitrināšana vairākas reizes dienā, īsas un remdenas vannas bez ziepēm, kokvilnas apģērbs un īsi nagi. Vairāk par to lasiet rakstā par atopisko dermatītu bērniem.

Cēloņi un riska faktori

  • Iedzimta ādas barjeras vājība. Eiropā aptuveni pusei atopiskā dermatīta pacientu ir izmaiņas filagrīna gēnā, kas atbild par ādas raga slāņa stiprību (Doctus). Vāja barjera nenotur mitrumu un neaiztur to, kam ādā nevajadzētu nokļūt.
  • Atopija ģimenē. Ja vecākiem ir ekzēma, astma vai alerģiskās iesnas, bērna risks ir lielāks. Aptuveni 70 % atopiskā dermatīta gadījumu ģimenē ir vēl kāda atopiska slimība.
  • Kairinātāji. Ziepes, dušas želejas, mazgāšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, šķīdinātāji, putekļi, vilna un pat ūdens, ja saskare ir ilga un bieža.
  • Kontaktalergēni. Niķelis, smaržvielas, konservanti kosmētikā, gumijas piedevas, matu krāsa.
  • Klimats un sadzīve. Sauss gaiss, apkure, karsta duša un pārāk bieža mazgāšanās ziemā izžāvē ādu; karstums un svīšana vasarā pastiprina niezi un dishidrotisko ekzēmu.
  • Infekcijas. Zeltainais stafilokoks uz ekzēmas ādas pastiprina iekaisumu, bet herpesvīruss var izraisīt bīstamu uzliesmojumu.
  • Stress un miega trūkums pastiprina niezi un uzliesmojumus, lai gan paši par sevi ekzēmu nerada.
  • Vecums. Atopiskā ekzēma un baltā dedervene biežāk ir bērniem, plaukstu ekzēma jauniem un vidēja vecuma pieaugušajiem, bet stāzes, asteatotiskā un numulārā ekzēma gados vecākiem cilvēkiem.
  • Daži medikamenti izžāvē ādu vai izraisa ekzēmai līdzīgus izsitumus, tāpēc ārstam jāzina, ko lietojat.

Ar ko ekzēmu var sajaukt?

Ne katrs sarkans, niezošs plankums ir ekzēma. Dažas slimības ārstē pavisam citādi, un hormonālie krēmi tām var kaitēt.

SlimībaKā atšķirt no ekzēmas
PsoriāzeBiezākas, labi norobežotas, sudrabaini zvīņainas plāksnes uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas; niez mazāk; bieži skarti nagi
Ādas sēnīte (pēdu, rumpja)Gredzenveida plankums ar aktīvu, zvīņainu malu un gaišāku centru; bieži vienpusējs; apstiprina ar nokasījuma mikroskopiju
KašķisNieze stipri pastiprinās naktī, skar pirkstu starpas, plaukstu locītavas, vidukli, dzimumorgānus; niez arī citiem ģimenes locekļiem
NātrenePietūkušas, gludas tulznas, kas pārvietojas un izzūd dažu stundu laikā; āda nelobās un nemitro
ImpetigoMedus krāsas krevelītes, strauja izplatīšanās, bieži bērniem ap muti un degunu; var pievienoties ekzēmai
RozācijaNoturīgs apsārtums sejas vidusdaļā, paplašināti kapilāri, pumpiņas bez komedoniem; nav zvīņu un mitrošanas
Retas slimības (ādas limfoma, bullozās dermatozes, sarkanā vilkēde)Par tām jādomā, ja „ekzēma” nereaģē uz pareizu ārstēšanu, izplatās neparasti vai ir kopā ar vispārējiem simptomiem; nepieciešama biopsija

Kad vērsties pie ārsta?

Pie ģimenes ārsta vai dermatologa jāvēršas, ja izsitumi niez vai traucē miegu, nepāriet pāris nedēļu laikā ar pareizu mitrināšanu, atkārtojas, skar seju, plaukstas vai dzimumorgānu apvidu vai ja neesat pārliecināts, ka tā ir ekzēma.

Tajā pašā dienā meklējiet palīdzību, ja ekzēmas vietā parādās dzeltenas krevelītes, strutas, sāpes, karstums vai pietūkums, ja izsitumi pēkšņi strauji izplatās vai ir drudzis. Tās ir inficētas ekzēmas pazīmes, kam parasti vajadzīgs pretmikrobu līdzeklis.

Neatliekami jāvēršas pie ārsta (vai jāzvana 113, ja cilvēks, īpaši bērns, ir ļoti slims), ja uz ekzēmas ādas parādās grupās sakārtoti, sāpīgi, vienāda izmēra pūslīši ar ieliektu centru, kas pārvēršas apaļās čūliņās, bieži kopā ar drudzi un sliktu pašsajūtu. Raksturīgi tie parādās 5–12 dienas pēc saskares ar cilvēku ar aukstumpumpām, bet saskare ne vienmēr ir zināma. Tā var būt herpētiskā ekzēma: herpesvīrusa infekcija, kas izplatās pa ekzēmas ādu, var skart acis un ir viena no retajām dermatoloģiskajām neatliekamajām situācijām. Vairāk par vīrusu lasiet rakstā par herpesvīrusu infekciju.

Diagnostika

Vairumā gadījumu dermatologs ekzēmu atpazīst pēc izskata, izvietojuma un slimības gaitas, un papildu izmeklējumi nav vajadzīgi. Tos veic, ja aina nav tipiska vai ārstēšana nepalīdz:

  • ādas nokasījuma mikroskopija, lai izslēgtu sēnīti, kas var izskatīties tieši kā ekzēma;
  • uzsējums no ādas, ja ir aizdomas par bakteriālu vai vīrusu infekciju;
  • aplikāciju testi, lai atrastu kontaktalergēnus, ja ekzēma ir hroniska, atrodas uz rokām vai sejas vai neatbilst atopijas ainai; atopiskā dermatīta pacientiem kontaktalerģija ir biežāka nekā citiem (Doctus);
  • asins analīzes: kopējais IgE bieži ir paaugstināts atopijas gadījumā, bet nav specifisks; vairogdziedzera hormoni, ja sausās ādas ekzēmas gadījumā ir aizdomas par hipotireozi;
  • ādas biopsija reti, lai izslēgtu psoriāzi, ādas limfomu vai citas slimības, kas ekzēmu atdarina.

Ārstēšana

Ekzēmu parasti nevar „izārstēt” vienreiz un uz visiem laikiem, bet to var labi kontrolēt. Ārstēšanai ir četras daļas: novērst izraisītājus, atjaunot ādas barjeru, nomierināt iekaisumu un ārstēt infekciju, ja tā pievienojusies. Konkrēto plānu izvēlas ārsts atkarībā no ekzēmas veida, vietas un smaguma.

  • Izraisītāju novēršana. Ziepju vietā mazgāšanās līdzeklis bez ziepēm, remdens ūdens, īsa duša, cimdi mitram darbam (kokvilnas cimdi zem gumijas vai vinila cimdiem, ne ilgāk par vajadzīgo), pilnīga izvairīšanās no alergēniem, kas atrasti aplikāciju testos.
  • Mitrinātāji (emolienti) katru dienu. Tas ir ārstēšanas pamats visiem ekzēmas veidiem: biezs krēms vai ziede vismaz divas reizes dienā un pēc katras mazgāšanās, arī tad, kad āda izskatās vesela. Noder līdzekļi ar urīnvielu (karbamīdu), glicerīnu, pantenolu vai keramīdiem; labākais mitrinātājs ir tas, ko jūs tiešām lietojat regulāri. Mitrinātāju lieto arī ziepju vietā.
  • Pretiekaisuma krēmi un ziedes. Uzliesmojumu laikā ārsts izraksta hormonālu pretiekaisuma krēmu vai ziedi atbilstošā stiprumā: ziedi sausai ādai, krēmu mitrojošai. Pēc DermNet shēmas to parasti lieto reizi dienā 1–2 nedēļas, tad pēc ārsta norādījumiem retāk, un ilgstoši kontrolētai ekzēmai bieži pietiek ar lietošanu divas reizes nedēļā, lai novērstu atkārtotus uzliesmojumus. Uz sejas, plakstiņiem un ādas krokās priekšroka ir nehormonāliem pretiekaisuma krēmiem, kas neizraisa ādas plānināšanos, vai jaunākās paaudzes krēmiem, kas nomāc iekaisuma signālu ādā.
  • Nieze un miegs. Pretalerģiskās tabletes ekzēmas iekaisumu nemazina; miegainību izraisošās var palīdzēt izgulēties uzliesmojuma naktīs, bet ne ilgstoši. Mitrie apsēji un kokvilnas pārsēji virs krēma mazina kasīšanos un uzlabo krēma iedarbību.
  • Infekcijas ārstēšana. Ja āda ir mitra, ar dzeltenām krevelītēm, ārsts var nozīmēt pretmikrobu līdzekli; herpētisko ekzēmu ārstē ar pretvīrusu preparātu nekavējoties.
  • Fototerapija. Šaura spektra ultravioletā B starojuma kursi fototerapijas kabinetā palīdz plašas, noturīgas ekzēmas gadījumā, ja to ar krēmiem nevar savaldīt.
  • Sistēmiska ārstēšana. Smagai, plašai ekzēmai dermatologs var nozīmēt tabletes vai injekcijas, kas nomierina pārmērīgo imūno atbildi; tās prasa regulāru uzraudzību un analīžu kontroli.

Svarīgs brīdinājums: hormonālos krēmus nedrīkst lietot ilgstoši un bez plāna, īpaši uz sejas, bet arī bailes no tiem nav pamatotas. Pareizi lietoti, tie ir droši, un tos vienmēr lieto kopā ar regulāru mitrināšanu.

Ko darīt mājās, lai ekzēma uzliesmotu retāk

  • Mitriniet ādu vismaz divas reizes dienā un uzreiz pēc dušas, kamēr āda vēl mitra.
  • Mazgājieties īsi, remdenā ūdenī, bez ziepēm un vannas putām; nosusiniet ādu, nevis berziet.
  • Nekasiet: viegli paspiediet vai paberzējiet niezošo vietu ar plaukstu, turiet nagus īsus, mazākiem bērniem naktī uzvelciet kokvilnas cimdiņus.
  • Valkājiet kokvilnas vai zīda apģērbu; vilna un sintētika kairina.
  • Turiet guļamistabu vēsu, ziemā mitriniet telpu gaisu un nesēdiet tieši pie sildītāja.
  • Mazgājot veļu, izvēlieties līdzekli bez smaržvielām un papildus izskalojiet.
  • Nemainiet uzturu bez ārsta ieteikuma: bez pierādītas pārtikas alerģijas diēta ekzēmu neuzlabo, bet bērniem var radīt uzturvielu trūkumu.
  • Neņemiet mitrinātāju no burciņas ar pirkstiem (lietojiet karoti vai dozatoru) un nedalieties ar to, lai neienestu baktērijas.
  • Ja lietojat taukainas ziedes, uzmanieties no atklātas liesmas: tās iesūcas apģērbā un gultas veļā un padara tos viegli uzliesmojošus.

Kā var palīdzēt iDerma dermatologs

Lielāko daļu ekzēmas veidu dermatologs var atpazīt pēc labiem fotoattēliem un apraksta: kur un kad izsitumi parādījās, kas tos pastiprina, kādi krēmi jau lietoti, vai ģimenē ir atopija. Attālinātā konsultācijā jūs saņemat diagnozi vai iespējamo diagnožu sarakstu, ārstēšanas un kopšanas plānu ar konkrētiem līdzekļiem un norādi, vai kaut kas jāpārbauda klātienē, piemēram, jāveic aplikāciju testi vai nokasījuma analīze. Ja jums ir ilgstošs vai atkārtots ādas iekaisums, vairāk par attālinātu dermatīta ārstēšanu lasiet pakalpojuma lapā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ekzēma ir lipīga?
Nē. Neviens ekzēmas veids nav lipīgs: to nevar iegūt no cita cilvēka, pieskaroties, lietojot kopīgus dvieļus vai peldoties kopā. Lipīgas var būt tikai komplikācijas, piemēram, impetigo vai herpesvīrusa infekcija uz ekzēmas ādas, un arī tad lipīga ir infekcija, nevis pati ekzēma.
Vai ekzēmu var izārstēt pavisam?
Atkarīgs no veida. Kontaktdermatīts pāriet, ja atrod un novērš izraisītāju; asteatotiskā ekzēma ātri uzlabojas, atjaunojot ādas mitrumu. Atopiskā ekzēma ir hroniska: lielākajai daļai bērnu tā ar gadiem izzūd, bet sausa āda bieži paliek uz mūžu, tāpēc „izārstēta” šeit nozīmē „ilgstoši mierīga” – bez uzliesmojumiem, pateicoties ikdienas mitrināšanai un savlaicīgai pretiekaisuma ārstēšanai, kad tie tomēr sākas.
Kā atšķirt ekzēmu no psoriāzes?
Psoriāzes plāksnes ir biezākas, ar skaidru malu un sudrabainām zvīņām, tās parasti atrodas uz elkoņu un ceļu ārējās virsmas, galvas ādas un krustiem un niez mazāk. Ekzēma biežāk ir ieloču pusē, āda ir sausāka, mitro vai veido pūslīšus un stipri niez. Uz delnām un pēdām abas slimības var izskatīties ļoti līdzīgi, tad palīdz nagu apskate, dermatoskopija vai biopsija.
Vai ekzēmu izraisa uzturs?
Lielākoties nē. Pārtikas alerģija var izraisīt uzliesmojumus daļai mazu bērnu ar smagu atopisko ekzēmu, bet pieaugušajiem tas ir reti. Ja alerģija nav pierādīta, izslēgšanas diēta ekzēmu neuzlabos, bet bērna augšanai var kaitēt. Aizdomas par pārtikas alerģiju (nātrene, lūpu tūska vai vemšana drīz pēc konkrēta produkta) ir iemesls alergologa izmeklējumiem, nevis pašrocīgai diētai.
Kādu krēmu lietot pret ekzēmu?
Atkarīgs no ādas stāvokļa. Sausai ādai, kas lobās, labāk der ziede vai biezs krēms, mitrojošai ādai un ādai ar pūslīšiem – vieglāks krēms. Jebkurā gadījumā izvēlieties līdzekli bez smaržvielām un krāsvielām, jauno mitrinātāju vispirms izmēģiniet uz neliela ādas laukuma un lietojiet to tik daudz, lai āda nekad nebūtu sausa. Ja ar mitrinātāju nepietiek, krēmu ar pretiekaisuma iedarbību izvēlas ārsts, nevis aptiekas plaukts.
Vai ekzēma var sākties pieaugušā vecumā?
Jā. Aptuveni trešdaļai pieaugušo ar atopisko ekzēmu tā pirmo reizi parādās tikai pieaugušo vecumā, bieži 20–40 gadu vecumā, un nereti kā plaukstu ekzēma, sākot darbu mitrā vidē vai aprūpējot mazus bērnus. Pieaugušajiem tas, kas izskatās pēc ekzēmas, bieži izrādās kontaktdermatīts, stāzes vai sausās ādas ekzēma, tāpēc jauns ilgstošs iekaisums pieaugušā vecumā ir iemesls apskatei pie dermatologa.
Kad ekzēma jāārstē steidzami?
Divos gadījumos: ja ekzēma ir inficējusies (dzeltenas krevelītes, strutas, sāpes, karstums, drudzis) – tajā pašā dienā pie ārsta, un ja uz ekzēmas ādas strauji izplatās sāpīgi, grupās sakārtoti pūslīši ar ieliektu centru (ar drudzi vai bez tā) – nekavējoties, jo tā var būt herpētiskā ekzēma. Ja bērns ir ļoti slims, zvaniet 113.
Vai dermatologs var diagnosticēt ekzēmu attālināti?
Vairumā gadījumu jā, ja fotoattēli ir labi: dienas gaismā, bez filtriem, viens kopskats un viens tuvplāns katrai skartajai vietai, ideālā gadījumā arī uzliesmojuma brīdī. Pievienojiet sarakstu ar līdzekļiem, ko jau esat lietojis, un to, kas izsitumus pastiprina. Ja ainu nevar izšķirt bez testiem, ārsts to pateiks uzreiz, un jūs neesat zaudējis laiku: izmeklējumu plāns jau būs rokā.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Aija Šmite(Dermatologs)

Citi mūsu raksti

Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: kā pēc izskata, niezes un drudža atšķirt nātreni, ekzēmu, kašķi un vīrusu izsitumus, kad tie ir ārkārtas situācija un kad doties pie ārsta.

Oniholīze (naga atdalīšanās no gultnes): cēloņi, pazīmes un ārstēšana

Oniholīze – naga atdalīšanās no gultnes. Kad vainīga ir trauma, sēnīte vai psoriāze, ko nozīmē zaļgans nags, kā palīdzēt nagam ataugt un kad jādodas pie ārsta.

Strijas: cēloņi, veidi un kā tās mazināt

Strijas ir bieži sastopamas, nekaitīgas rētiņas, kas rodas, ādai strauji stiepjoties. Kāpēc tās parādās, vai var atbrīvoties un kad vērsties pie dermatologa.