Daudzveidīgā eritēma (latīniski erythema multiforme, saukta arī par multiformo eritēmu) ir akūta imūnsistēmas izraisīta ādas un gļotādu reakcija, ko atpazīst pēc raksturīgajiem „mērķa” formas izsitumiem: apaļiem plankumiem ar tumšāku centru, gaišāku gredzenu un sarkanu ārējo malu. Visbiežāk to ierosina nesen pārslimota infekcija, pirmām kārtām herpes simplex vīruss, kas izraisa aukstumpumpas uz lūpām.
Slimība parasti pāriet pati 2–4 nedēļu laikā un rētas neatstāj. Tomēr to ir svarīgi atpazīt laikus, jo gļotādu bojājumi apgrūtina ēšanu un dzeršanu, bet neārstēts acu bojājums var atstāt paliekošas sekas. Daudzveidīgā eritēma skar mazāk nekā 1 % cilvēku, visbiežāk 20–40 gadu vecumā, vīriešus nedaudz biežāk nekā sievietes.
Kas ir eritēma, un ar ko daudzveidīgā eritēma atšķiras no citām eritēmām?
Vārds „eritēma” nozīmē ādas apsārtumu, bet „multiforme” tulkojumā ir „daudzveidīga”. Eritēma nav atsevišķas slimības nosaukums: šis vārds ietilpst vairāku ļoti dažādu diagnožu nosaukumos, tāpēc vispirms noskaidrojiet, kura eritēma ir domāta.
| Nosaukums | Kas tas ir | Kā izskatās |
|---|---|---|
| Daudzveidīgā eritēma | Imūnsistēmas reakcija, visbiežāk uz herpesa infekciju (šis raksts) | „Mērķa” formas plankumi 1–3 cm, simetriski uz plaukstām, pēdām un apakšdelmiem; dažkārt pūslīši un gļotādu erozijas |
| Mezglainā eritēma | Zemādas taukaudu iekaisums; līdz 55 % gadījumu cēlonis paliek nezināms, citos to pavada infekcija, medikaments vai iekšēja slimība | Sāpīgi, silti, sarkani mezgli 3–20 cm uz abu apakšstilbu priekšējās virsmas, bieži ar drudzi un locītavu sāpēm; izzūd astoņu nedēļu laikā, izskatoties kā zilumi |
| Migrējošā eritēma | Laima slimības agrīnā pazīme pēc ērces koduma | Apaļš vai ovāls apsārtums ap koduma vietu, kas saglabājas vairākas nedēļas un var atgādināt šautriņu mērķi; parādās parasti 1–4 nedēļas, retāk līdz 3 mēnešiem pēc koduma |
| Gredzenveida centrifugālā eritēma | Hroniska reaktīva eritēma; 33–72 % gadījumu to pavada cita slimība vai medikaments (pēdu sēnīte, grūtniecība, asins vai endokrīnās slimības, iekšējs audzējs) | Rozā papula, kas vairāku nedēļu laikā paplašinās gredzenā ar gaišu centru un smalkām zvīņām malas iekšpusē; biežāk uz augšstilbiem, sēžamvietas un augšdelmiem |
| Infekciozā eritēma (piektā slimība) | Parvovīrusa B19 infekcija, visbiežāk bērniem; pieaugušajiem retāk, bet smagāk | Spilgti sarkani, karsti vaigi 2–4 dienas, pēc tam mežģīņveida rozā izsitumi uz rokām un kājām; pāriet 1–3 nedēļās, pieaugušajiem var sāpēt locītavas |
| Eritrodermija | Rets, smags stāvoklis: iekaisuma dēļ apsārtusi gandrīz visa āda; biežākie cēloņi ir reakcija uz medikamentiem, atopiskais dermatīts un psoriāze | Intensīvs, plašs apsārtums ar ādas lobīšanos; nepieciešama steidzama ārsta palīdzība |
| Eritrazma | Nav eritēma, bet baktēriju infekcija ādas krokās; nosaukumi ir līdzīgi | Skaidri norobežoti rozā vai brūni plankumi ar smalkām zvīņām padusēs, cirkšņos un starp kāju pirkstiem |
| Roze un celulīts | Baktēriju infekcija ādā un zemādā | Sarkans, sāpīgs, pietūcis laukums kopā ar vispārēju savārgumu; neārstēta infekcija var apdraudēt dzīvību |
Ja neesat pārliecināts, kura eritēma jums ir, fotoattēls un apraksts dermatologam parasti ļauj to atšķirt.
Kas ir daudzveidīgā eritēma?
Tā ir vēlīnā tipa (IV tipa) paaugstinātas jutības reakcija. Organisms reaģē uz vīrusa vai cita ierosinātāja antigēniem, aktivizējas imūnās šūnas, un ādā un gļotādās veidojas iekaisuma elementi ar skaidrām malām un vairākiem krāsu gredzeniem. Herpesa izraisītās formas gadījumā imūnās šūnas pārnes vīrusa DNS fragmentus uz epidermu, un pret tiem sākas šūnu imūnreakcija. Noslieci palielina arī iedzimtība: slimība biežāk sastopama cilvēkiem ar noteiktu HLA gēna variantu (HLA-DQB1*0301).
Izšķir divas klīniskās formas:
- Mazā daudzveidīgā eritēma: skarta tikai āda, visbiežāk ekstremitāšu izstiepuma virsmas, nereti arī seja; gļotādas ir neskartas vai skartas minimāli.
- Lielā daudzveidīgā eritēma: līdztekus ādas izsitumiem izteikti skartas vismaz divas gļotādas (mute, acis, dzimumorgāni, anālā atvere), bieži ar drudzi un locītavu sāpēm; sāp, ir grūti ēst un rīt.
Daudzveidīgā eritēma ir atsevišķa slimība, nevis vieglāks Stīvensa-Džonsona sindroma vai toksiskās epidermas nekrolīzes variants. Šīs retās, smagās un gandrīz vienmēr medikamentu izraisītās reakcijas sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem, pēc kuriem uz rumpja parādās sāpīgi izsitumi, kas stundu vai dienu laikā izplatās uz seju un ekstremitātēm un pāriet plašā ādas atslāņošanā. Daudzveidīgās eritēmas „mērķi” turpretī ir ar skaidrām malām un koncentrējas uz plaukstām, pēdām un citām ekstremitāšu daļām.
Kam rodas daudzveidīgā eritēma?
Visbiežāk slimība parādās 20–40 gadu vecumā, bet saslimt var jebkurā vecumā, arī jaundzimušie un bērni. Saistība ar rasi nav novērota. Zīdaiņiem biežākais ierosinātājs ir vakcinācija.
Cēloņi: kas ierosina izsitumus
Apmēram 90 % gadījumu ierosina infekcija. Biežākie ierosinātāji:
- Aukstumpumpas: pirmā tipa herpes simplex vīruss ir galvenais cēlonis. Izsitumi parādās 3–14 dienas pēc herpesa epizodes, pat ja tā bija tik viegla, ka palika nepamanīta.
- Citas infekcijas: otrā tipa herpes vīruss, citomegalovīruss, Epšteina-Barra vīruss, gripas vīruss, SARS-CoV-2 un kandidoze, kā arī vējbaku vīruss un B hepatīts. Mikoplazmas infekcijas izraisītos izsitumus tagad uzskata par atsevišķu stāvokli.
- Medikamenti: pēc Lielbritānijas primārās aprūpes dermatologu biedrības datiem tie izraisa, iespējams, mazāk nekā 10 % gadījumu. Starp tiem ir antibiotikas, pretepilepsijas līdzekļi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, holesterīnu pazeminoši medikamenti un vakcīnas. Par aizdomīgā medikamenta lietošanas pārtraukšanu lemj ārsts, nevis pacients.
- Hroniskas slimības: ieilgusi forma dažkārt ir saistīta ar iekaisīgu zarnu slimību, C hepatītu, leikēmiju vai limfomu, tāpēc ilgstoši nepārejošus izsitumus izmeklē plašāk.
Līdz pat pusei pacientu ierosinātāju neizdodas atrast. Atkārtotas epizodes veicina viss, kas atjauno herpesa infekciju, piemēram, saules iedarbība un slimības ar drudzi.



Simptomi: kā izskatās izsitumi
Dažas dienas pirms izsitumu daļa cilvēku jūt nogurumu, galvassāpes, muskuļu sāpes vai drudzi. Visbiežāk tās ir pašas ierosinošās infekcijas pazīmes, nevis eritēmas priekšvēstneši. Lielās formas gadījumā savārgums un drudzis ir izteiktāki.
- Izsitumi parādās vairākās kārtās 3–4 dienu laikā, sākas uz plaukstām un pēdām un izplatās uz augšu: uz apakšdelmiem, apakšstilbiem, vēderu, krūtīm, muguru un seju. Izkārtojums parasti ir simetrisks.
- Sākumā tie ir rozā vai sarkani apaļi plankumi un papulas, kas dažu dienu laikā kļūst par tipiskiem „mērķiem” ar trim zonām: tumšāku centru, gaišāku pietūkušu gredzenu un sarkanu ārējo malu. Centrā var veidoties pūslītis vai krevele.
- Elementi ir 1–3 cm lieli, ar skaidrām malām un nedaudz pacelti. Tie var niezēt vai dedzināt, bet bieži nerada nekādas sajūtas.
- Uz tumšākas ādas plankumi izskatās violeti vai tumšāki par apkārtējo ādu, nevis sarkani.
- Smagos gadījumos elementu ir simtiem, un tie ir dažādās attīstības stadijās; blakus esošie var saplūst, veidojot gredzenveida rakstus. Jauni elementi mēdz parādīties ādas skrāpējumu vai berzes vietās.
Atsevišķi elementi izbalē apmēram divu nedēļu laikā, un visi izsitumi izzūd 2–4 nedēļās, smagas gaitas gadījumā līdz 6 nedēļām. Rētas nepaliek, taču izsitumu vietās vairākus mēnešus var saglabāties tumšāki plankumi.
Gļotādu izsitumi: mute, acis un dzimumorgāni
Gļotādu bojājumi var parādīties pirms ādas izsitumu vai pēc tiem. Mazās formas gadījumā tie ir viegli vai skar tikai vienu vietu, lielās formas gadījumā vismaz divas gļotādas.
- Mute: visbiežāk skartās vietas ir lūpas un aukslējas. Pūslīši ātri plīst un atstāj sāpīgas erozijas ar bālganu aplikumu; lielās formas gadījumā uz lūpām veidojas asiņainas kreveles. Sāp ēst, dzert un tīrīt zobus, tāpēc daļa pacientu uzņem pārāk maz šķidruma.
- Acis: apsārtums, dedzināšana vai izdalījumi; lielās formas gadījumā gaismas nepanesamība un redzes miglošanās. Acu iekaisums var pasliktināt redzi, tāpēc tas jāārstē acu ārstam.
- Dzimumorgāni: sāpīgas erozijas, kuru dēļ sāp urinēt.
Izsitumi uz gļotādām rodas arī citu slimību gadījumā. Aukstumpumpas skar lūpas un ādu ap muti, roku-kāju-mutes slimība (galvenokārt bērniem līdz 5 gadu vecumam) rada sāpīgas čūliņas mutē kopā ar pūslīšiem uz plaukstām un pēdām, bet Stīvensa-Džonsona sindroma gadījumā pūšļi parādās uz lūpām, mutē, rīklē, urīnceļos un acīs vienlaikus ar strauji plīstošiem ādas pūšļiem. Ja gļotādu bojājumi traucē dzert vai ir skartas acis, pie ārsta jāvēršas tajā pašā dienā.
Mazā vai lielā forma: ātrs salīdzinājums
| Mazā daudzveidīgā eritēma | Lielā daudzveidīgā eritēma | |
|---|---|---|
| Āda | „Mērķa” formas elementi uz ekstremitātēm un sejas | Tie paši elementi, bieži lielāki un saplūstoši, ar lieliem pūšļiem, kas plīst un sulo |
| Gļotādas | Neskartas vai skarta viena vieta, viegli | Vismaz divas gļotādas: mute ar asiņainām krevelēm uz lūpām, acis, dzimumorgāni |
| Vispārējie simptomi | Nav vai viegla nieze un dedzināšana | Drudzis, galvassāpes, savārgums dažas dienas pirms izsitumu, locītavu sāpes |
| Kur ārstē | Mājās, ārsta uzraudzībā | Bieži slimnīcā: šķidrumu ievade, brūču aprūpe, acu ārsta apskate |
Vai daudzveidīgā eritēma ir lipīga?
Nē. Pati reakcija no cilvēka uz cilvēku netiek nodota, tāpēc nav jāizolējas. Lipīga var būt infekcija, kas to ierosina: aukstumpumpa ir lipīga no pirmās tirpšanas sajūtas līdz pilnīgai sadzīšanai, un šajā laikā nevajadzētu skūpstīt citus, īpaši zīdaiņus.
Ar ko var sajaukt daudzveidīgo eritēmu?
| Slimība | Ar ko atšķiras |
|---|---|
| Nātrene | Ļoti niezoši pūslīši, kas maina formu, veido gredzenus un kartei līdzīgus rakstus; katrs elements izzūd 24 stundu laikā, bet eritēmas „mērķi” saglabājas dienām. |
| Fiksēta reakcija uz medikamentu | Viens vai daži apaļi sarkani vai violeti plankumi, kas pēc tā paša medikamenta atkārtotas lietošanas dažu minūšu vai stundu laikā parādās tieši tajā pašā vietā, bieži uz plaukstām, pēdām, plakstiņiem vai dzimumorgāniem. |
| Roku-kāju-mutes slimība | Vīrusu infekcija galvenokārt bērniem līdz 5 gadiem: vispirms drudzis un kakla sāpes, pēc 1–2 dienām pūslīši uz plaukstām un pēdām un čūliņas mutē; pāriet 7–10 dienās. |
| Migrējošā eritēma (Laima slimība) | Viens gredzens ap ērces koduma vietu, kas saglabājas nedēļām; nav simetrisku „mērķu” uz plaukstām un pēdām. |
| Gredzenveida granuloma | Gludi, ādas krāsas vai sarkani mezgliņi gredzenā, visbiežāk virs locītavām un pirkstu kauliņiem; nav pūslīšu, saglabājas mēnešiem. |
| Polimorfais gaismas izsitums | Parādās pavasarī un vasaras sākumā tikai uz saulei pakļautās ādas dažas stundas vai 1–2 dienas pēc sauļošanās; dažkārt arī mērķveida elementi, bet ziemā izzūd. |
| Stīvensa-Džonsona sindroms | Sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem, pēc tam sāpīgi plankumi ar tumšāku centru uz rumpja, kas strauji izplatās; pūšļi plīst, āda atslāņojas plašos laukumos. Nepieciešama neatliekamā palīdzība. |
Kad vērsties pie ārsta?
Pie ģimenes ārsta vai dermatologa jāvēršas ikreiz, kad parādās „mērķa” formas izsitumi, un noteikti tad, ja tie atkārtojas. Tajā pašā dienā sazinieties ar ārstu, ja:
- izsitumi ir mutē, uz lūpām, acīs, dzimumorgānos vai ap anālo atveri;
- ir grūti ēst, dzert vai sāp urinēt;
- ir augsta temperatūra, drebuļi vai stipras sāpes ķermenī;
- izsitumi parādījās drīz pēc jauna medikamenta lietošanas sākuma;
- acis ir sarkanas, sāpīgas vai traucē gaisma.
Zvaniet 113 (ja telefonā nav SIM kartes, 112), ja pietūkst lūpas, mēle vai rīkle, kļūst grūti elpot vai rīt, cilvēks kļūst apjucis, miegains, noģībst vai bērns ir ļengans un nereaģē kā parasti. Tās ir dzīvībai bīstamas situācijas. Zvaniet 113 vai dodieties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu arī tad, ja izsitumi strauji izplatās, uz ādas veidojas lieli pūšļi un tā lobās pēc infekcijas vai jauna medikamenta: tā var sākties Stīvensa-Džonsona sindroms.
Diagnostika
Diagnozi parasti nosaka pēc izsitumu izskata, izkārtojuma, gļotādu stāvokļa un anamnēzes. Ārsts noskaidro, vai pēdējo nedēļu laikā ir bijusi aukstumpumpa vai cita infekcija, vai sākti vai mainīti medikamenti, vai veikta vakcinācija.
Specifiska testa nav. Vajadzības gadījumā veic izmeklējumus:
- pilnu asinsainu un aknu funkcijas rādītājus;
- infekciju noteikšanu asinīs; herpes vīrusu meklē visiem, kam slimība atkārtojas (uztriepe no bojājuma vai asins analīze);
- ādas biopsiju, ja aina ir netipiska vai jāizslēdz autoimūnas pūšļu slimības; mikroskopā redz tūsku dermas augšējā slānī un atsevišķu epidermas šūnu bojāeju;
- acu ārsta apskati, ja ir skartas acis.
Ja slimība atkārtojas vai ieilgst bez skaidra ierosinātāja, ārsts var izmeklēt arī asins un iekšējo orgānu slimības.
Ārstēšana
Daudzveidīgā eritēma pāriet pati, tāpēc ārstēšanas mērķis ir atvieglot simptomus, pasargāt gļotādas un acis un novērst atkārtošanos. Ārstēšanas apjoms ir atkarīgs no gļotādu bojājuma, sāpju un cēloņa.
Viegla un vidēji smaga gaita:
- pret niezi: mitrinoši līdzekļi, hormonālie pretiekaisuma krēmi un antihistamīna tabletes, kuras izvēlas ārsts;
- mutes bojājumiem: antiseptiski vai sāpes remdinoši mutes skalojamie līdzekļi, mīksts un nekarsts ēdiens, saudzīga mutes higiēna;
- cēloņa novēršana: infekciju ārstē atbilstoši tās veidam, bet aizdomīgā medikamenta lietošanu pēc ārsta lēmuma pārtrauc un turpmāk to nelieto. Herpesa ārstēšana vienas epizodes gaitu būtiski nemaina;
- ādas aprūpe: mitrināšana, vēsas mitras kompreses, saudzīga mazgāšana, atvērtām erozijām aizsargājoši pārsēji; ja erozijās iekļūst baktērijas, var būt vajadzīgas antibiotikas;
- acis: parādoties pirmajiem acu simptomiem, steidzama acu ārsta konsultācija.
Smaga gaita: ja gļotādas ir skartas plaši un cilvēks nespēj ēst un dzert, nepieciešama ārstēšana slimnīcā ar šķidrumu ievadi, brūču aprūpi un pārsējiem. Dažkārt slimības sākumā īsu laiku lieto hormonālos pretiekaisuma medikamentus tabletēs; pierādījumi par to ieguvumu ir ierobežoti, un lēmumu pieņem ārsts.
Atkārtota gaita: ja epizodes atkārtojas vairākas reizes gadā, īpaši pēc aukstumpumpām, ārsts var izrakstīt pretvīrusu medikamentu nelielā devā ilgstošai lietošanai, no vismaz sešiem mēnešiem līdz 1–2 gadiem vai ilgāk, arī tad, ja herpesa pazīmes nav redzamas. Daļai pacientu remisiju izdodas panākt tikai ar ilgāku kursu vai citu pretvīrusu līdzekli; grūti ārstējamos gadījumos izmanto medikamentus, kas nomāc imūnsistēmas pārmērīgo reakciju.
Ko varat darīt pats
- Pierakstiet, kas bija pirms katras epizodes: aukstumpumpa, cita infekcija, saule, jauns medikaments. Tas palīdz ārstam atrast jūsu ierosinātāju.
- Lietojiet saules aizsargkrēmu un lūpu balzamu ar SPF, neizmantojiet solāriju, jo saule atjauno herpesa infekciju.
- Mitriniet ādu, mazgājieties ar maigiem līdzekļiem bez smaržvielām un valkājiet brīvu, elpojošu apģērbu, kas izsitumus neberž.
- Ja ir skarta mute, pēc ārsta ieteikuma veiciet mutes atvēršanas vingrinājumus, lai dzīstošās erozijas neveidotu saaugumus.
- Nepārtrauciet un nesāciet lietot medikamentus bez ārsta ziņas.
Daudzveidīgā eritēma bērniem
Bērni slimo retāk nekā gados jauni pieaugušie, bet saslimt var jebkurā vecumā. Zīdaiņiem biežākais ierosinātājs ir vakcinācija, vecākiem bērniem infekcijas. Bērnam izsitumi uz plaukstām un pēdām kopā ar čūliņām mutē biežāk nozīmē roku-kāju-mutes slimību, tāpēc diagnozi vajadzētu apstiprināt ārstam. Svarīgākais mājās: sekot līdzi, lai bērns pietiekami dzer, vērsties pie ārsta tajā pašā dienā, ja viņš atsakās dzert vai ir skartas acis, un zvanīt 113, ja bērns ir ļengans vai nereaģē kā parasti.
Dermatologa konsultācija tiešsaistē
Vieglu formu, kas skar tikai ādu, var izvērtēt attālināti: iDerma dermatologs pēc fotoattēliem un apraksta pateiks, vai izsitumi atbilst daudzveidīgajai eritēmai, ar ko tos var sajaukt un kāda aprūpe vajadzīga. Attālināti nevar novērtēt acu bojājumu, paņemt uztriepi vai veikt biopsiju: šādos gadījumos dermatologs ieteiks vērsties pie ārsta ārstniecības iestādē un paskaidros, cik steidzami tas jādara. Nosūtiet fotoattēlus labā apgaismojumā: visu skarto zonu kopskatu un tuvplānu, kurā redzama „mērķa” uzbūve.






