Fototerapija ir metode, ko izmanto ādas slimību ārstēšanai, kad āda tiek pakļauta dažāda garuma ultravioletās gaismas iedarbībai. Pēc procedūras laikā izmantotā viļņa garuma fototerapiju var iedalīt:

plaša spektra UVB (270-350 nm)
šaura spektra UVB (311-313nm)
UVA (320-400nm)
PUVA (psoralēns + UVA)

UVB fototerapijai ir pretiekaisuma, citotoksiska un imūnsupresīva iedarbība. Taču visi minētie efekti ir lokāli, tāpēc fototerapija ir daudz drošāka par daudzām zālēm, kas sistēmiski iedarbojas uz visu organismu.

UVA fototerapija iekļūst dziļākajos ādas slāņos, mīkstinot dažādu slimību izraisīto sacietējušo ādu.

PUVA fototerapija ir spēcīgākā no iepriekš minētajām. To lieto nopietnākām slimībām, bieži vien nesaņemot vēlamo efektu pēc cita veida fototerapijas izmantošanas.

Fototerapiju dermatoloģijā izmanto dažādu ādas slimību ārstēšanai:

parapsoriāze, psoriāze,
pityriasis lichenoides,
ekzēma, atopiskais dermatīts,
vitiligo,
fotodermatīts,
aktīniskā nieze,
ādas porfīrija,
Mycosis fungoides un citi

ARTICLE_GIF

Fototerapija absolūti nav iespējama šādām slimībām:

displāzijas naevus sindroms
sistēmiskā sarkanā vilkēde
dermatomiozīts
ģenētiski ādas vēža sindromi (pigmentēta kseroderma, Gorlina sindroms)
Blūma sindroms, Cockayne sindroms
pacienti, kuri procedūras laikā nevēlas vai nespēj ievērot drošības prasības
pacientiem ar sliktu vispārējo veselību un smagām blakusslimībām (piemēram, smagām sirds un asinsvadu vai elpceļu slimībām)
Tādējādi fototerapija ir droša, vienkārša, efektīva procedūra, ko bieži izvēlas hronisku iekaisīgu ādas slimību ārstēšanai, jo tai ir mazāka blakusparādību biežums un zemas izmaksas, salīdzinot ar medikamentozo ārstēšanu.