Stāzes dermatīts:

Nē, stāzes dermatīts nav infekcijas slimība. Tas ir saistīts ar nepietiekamu venozu asinsriti apakšstilbos, nevis ar baktērijām vai vīrusiem. Inficēties no cita cilvēka nav iespējams.

Lai gan nieze, apsārtums un zvīņošanās var izskatīties līdzīgi citām ekzēmas formām, stāzes dermatīta pamatā ir vēnu nepietiekamība un asiņu sastrēgums. Ārstēšana tāpēc ietver ne tikai ādas iekaisuma mazināšanu, bet arī venozās asinsrites uzlabošanu – kompresiju, kāju pacelšanu un kustību.

Bieži vien kompresija ir ilgtermiņa aprūpes daļa, jo tā palīdz kontrolēt pietūkumu un novērst pasliktināšanos. Kompresijas stiprumu un valkāšanas režīmu izvēlas individuāli, ņemot vērā simptomu smagumu un asinsrites stāvokli.

Jā, vidējas intensitātes kustības – staigāšana, peldēšana, riteņbraukšana – parasti ir noderīgas, jo tās stiprina apakšstilbu muskuļu sūkni un uzlabo venozu asinsriti. Izvairīties ieteicams no ilgstoša nekustīguma, nevis no fiziskās aktivitātes.

Pirmās uzlabošanās pazīmes bieži redzamas dažu nedēļu laikā, ja konsekventi tiek pielietota kompresija, rūpīga ādas kopšana un koriģēti ikdienas ieradumi. Dziļākām ādas izmaiņām un pigmentācijas samazināšanai var būt nepieciešami vairāki mēneši.

Bez pienācīgas aprūpes stāvoklis var progresēt līdz ādas sacietēšanai un nostiprinājumam – lipodermatosklerozei. Visbīstamākā komplikācija ir venozās čūlas ap iekšējo potīti, kas grūti dzīst un rada pastāvīgas sāpes. Tāpēc agrīna ārstēšana ir svarīga.

Jāmeklē palīdzība, ja parādās ādas krāsas izmaiņas, pastāvīgs pietūkums, nieze vai sāpes kājās, kas nemazinās. Nekavējoties jāvēršas pie mediķiem, ja rodas drudzis, strauji izplatīts apsārtums, stipras sāpes vai čūla – tās var būt infekcijas vai dziļo vēnu trombozes pazīmes. iDerma dermatologs var novērtēt ādas stāvokli attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un palīdzēt noteikt nākamos soļus.