Seborejiskais dermatīts ir bieža, hroniska ādas slimība, kas izpaužas ar zvīņainiem, apsārtušiem un niezējošiem ādas laukumiem, īpaši uz galvas ādas, sejas un ap degunu. Lai gan slimība nav dzīvībai bīstama, tā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, radīt diskomfortu, estētisku neapmierinātību un emocionālu stresu. Savlaicīga ārstēšana un pareiza ādas kopšana var ievērojami uzlabot stāvokli.

Kas tas ir?

Seborejiskais dermatīts ir hronisks ādas iekaisums, kas visbiežāk skar vietas ar daudz tauku dziedzeriem — galvas ādu, seju (īpaši ap degunu, uzacīm, aiz ausīm), krūškurvi un muguru.
Slimība ir saistīta ar pārmērīgu sebuma (ādas tauku) izdalīšanos un noteikta rauga — Malassezia — pāraugšanu, kas izraisa iekaisumu.

Cēloņi un riska faktori

Galvenie cēloņi:

Pārmērīga sebuma (ādas tauku) izdalīšanās
Rauga Malassezia pāraugšana — tas dabiski dzīvo uz ādas, bet pārmērīgā daudzumā izraisa iekaisumu

Riska faktori:

Stress
Novājināta imūnsistēma (piemēram, slimību vai medikamentu dēļ)
Hormonālas izmaiņas
Taukaina āda
Auksts vai ļoti sauss klimats
Nepiemērota kosmētika vai nepietiekama higiēna

Simptomi

Seborejiskā dermatīta simptomi var atšķirties atkarībā no vecuma, sezonas un skartās vietas, bet visbiežāk ietver:

Apsārtumu (īpaši ap deguna spārniem, uzacīm, aiz ausīm)
Zvīņošanos (smalkas vai rupjas, dzeltenīgas zvīņas)
Niezi
Āda var izskatīties taukaina un spīdīga vai, gluži pretēji, sausa
Uz galvas ādas — blaugznas, nieze, dažkārt matu izkrišana

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ieteicams konsultēties ar dermatologu, ja:

Simptomi nepāriet 2–4 nedēļu laikā, neskatoties uz ārstniecisko šampūnu vai krēmu lietošanu
Parādās spēcīga nieze, dedzināšana vai sāpes
Slimība bieži atkārtojas vai izplatās uz jaunām vietām
Parādās plaisas, brūces vai infekcijas pazīmes

Diagnostika

Seborejiskais dermatīts parasti tiek diagnosticēts pēc klīniskajām pazīmēm. Ārsts apskata ādu un novērtē bojājuma raksturu. Papildu izmeklējumi parasti nav nepieciešami, taču dažos gadījumos var tikt veikti:

Ādas skrāpējuma tests (lai izslēgtu sēnīšu infekciju)
Alerģijas testi (ja ir aizdomas par kontaktdermatītu)
Asins analīzes (ja ir aizdomas par imūnsistēmas traucējumiem)

Ārstēšana

Seborejiskā dermatīta ārstēšana bieži ir ilgstoša un prasa pacietību. Mērķis — samazināt iekaisumu, niezi un zvīņošanos, kā arī novērst slimības atkārtošanos.

Lokālā (vietējā) ārstēšana:

Ārstnieciskie šampūni
Kortikosteroīdu krēmi
Pretsēnīšu līdzekļi
Kalcineurīna inhibitori

Sistēmiskā ārstēšana:

Smagākos gadījumos — pretsēnīšu medikamenti vai imūnsupresanti perorāli

Ādas kopšana un profilakse

Lai samazinātu slimības atkārtošanās risku, svarīgi ievērot pareizu ādas kopšanas rutīnu:

Galvas āda:

Lietot speciālus šampūnus 2–3 reizes nedēļā
Izvairīties no līdzekļiem ar stiprām smaržvielām un sulfātiem

Seja un ķermenis:

Attīrīt ādu ar maigiem, bezspirta līdzekļiem
Mitrināt ar nekomedogēniem krēmiem
Izvairīties no smagas, taukainas kosmētikas
Nomazgāt seju pēc svīšanas

Dzīvesveids:

Samazināt stresu (meditācija, sports, pietiekams miegs)
Izvairīties no alkohola un smēķēšanas
Uzturēt sabalansētu uzturu (dažkārt tas palīdz mazināt simptomus)

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Vai seborejiskais dermatīts ir lipīgs?
Nē, šī slimība nav lipīga.

Vai tas saistīts ar sliktu higiēnu?
Nē, slimība rodas ādas tauku un mikrofloras nelīdzsvarotības dēļ, nevis netīrības dēļ.

Vai seborejisko dermatītu var pilnībā izārstēt?
Slimība ir hroniska, taču ar pareizu kopšanu un ārstēšanu var panākt ilgstošu remisiju.

Vai seborejiskais dermatīts var būt zīdaiņiem?
Jā, zīdaiņiem tas bieži izpaužas kā tā sauktā “šūpuļa vāciņa” forma — taukainas zvīņas uz galvas. Parasti pāriet pats no sevis.

Secinājums

Seborejiskais dermatīts ir bieža, bet kontrolējama ādas slimība. Lai gan tā mēdz atkārtoties, ar pareizu kopšanu, dzīvesveida izmaiņām un atbilstošu ārstēšanu to iespējams labi kontrolēt. Galvenais — neignorēt simptomus un vajadzības gadījumā vērsties pie speciālista. Savlaicīga ārstēšana palīdz izvairīties no komplikācijām un uzlabo dzīves kvalitāti.