Seborejiskais dermatīts ir bieža, hroniska ādas slimība, kas izpaužas ar zvīņainiem, apsārtušiem un niezējošiem ādas laukumiem, īpaši uz galvas ādas, sejas un ap degunu. Lai gan slimība nav dzīvībai bīstama, tā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, radīt diskomfortu, estētisku neapmierinātību un emocionālu stresu. Savlaicīga ārstēšana un pareiza ādas kopšana var ievērojami uzlabot stāvokli.
Kas tas ir?
Seborejiskais dermatīts ir hronisks ādas iekaisums, kas visbiežāk skar vietas ar daudz tauku dziedzeriem — galvas ādu, seju (īpaši ap degunu, uzacīm, aiz ausīm), krūškurvi un muguru.
Slimība ir saistīta ar pārmērīgu sebuma (ādas tauku) izdalīšanos un noteikta rauga — Malassezia — pāraugšanu, kas izraisa iekaisumu.
Cēloņi un riska faktori
Galvenie cēloņi:
-
Pārmērīga sebuma (ādas tauku) izdalīšanās
-
Rauga Malassezia pāraugšana — tas dabiski dzīvo uz ādas, bet pārmērīgā daudzumā izraisa iekaisumu
Riska faktori:
-
Stress
-
Novājināta imūnsistēma (piemēram, slimību vai medikamentu dēļ)
-
Hormonālas izmaiņas
-
Taukaina āda
-
Auksts vai ļoti sauss klimats
-
Nepiemērota kosmētika vai nepietiekama higiēna
Simptomi
Seborejiskā dermatīta simptomi var atšķirties atkarībā no vecuma, sezonas un skartās vietas, bet visbiežāk ietver:
-
Apsārtumu (īpaši ap deguna spārniem, uzacīm, aiz ausīm)
-
Zvīņošanos (smalkas vai rupjas, dzeltenīgas zvīņas)
-
Niezi
-
Āda var izskatīties taukaina un spīdīga vai, gluži pretēji, sausa
-
Uz galvas ādas — blaugznas, nieze, dažkārt matu izkrišana
Kad jāvēršas pie ārsta?
Ieteicams konsultēties ar dermatologu, ja:
-
Simptomi nepāriet 2–4 nedēļu laikā, neskatoties uz ārstniecisko šampūnu vai krēmu lietošanu
-
Parādās spēcīga nieze, dedzināšana vai sāpes
-
Slimība bieži atkārtojas vai izplatās uz jaunām vietām
-
Parādās plaisas, brūces vai infekcijas pazīmes
Diagnostika
Seborejiskais dermatīts parasti tiek diagnosticēts pēc klīniskajām pazīmēm. Ārsts apskata ādu un novērtē bojājuma raksturu. Papildu izmeklējumi parasti nav nepieciešami, taču dažos gadījumos var tikt veikti:
-
Ādas skrāpējuma tests (lai izslēgtu sēnīšu infekciju)
-
Alerģijas testi (ja ir aizdomas par kontaktdermatītu)
-
Asins analīzes (ja ir aizdomas par imūnsistēmas traucējumiem)
Ārstēšana
Seborejiskā dermatīta ārstēšana bieži ir ilgstoša un prasa pacietību. Mērķis — samazināt iekaisumu, niezi un zvīņošanos, kā arī novērst slimības atkārtošanos.
Lokālā (vietējā) ārstēšana:
-
Ārstnieciskie šampūni
-
Kortikosteroīdu krēmi
-
Pretsēnīšu līdzekļi
-
Kalcineurīna inhibitori
Sistēmiskā ārstēšana:
-
Smagākos gadījumos — pretsēnīšu medikamenti vai imūnsupresanti perorāli
Ādas kopšana un profilakse
Lai samazinātu slimības atkārtošanās risku, svarīgi ievērot pareizu ādas kopšanas rutīnu:
Galvas āda:
-
Lietot speciālus šampūnus 2–3 reizes nedēļā
-
Izvairīties no līdzekļiem ar stiprām smaržvielām un sulfātiem
Seja un ķermenis:
-
Attīrīt ādu ar maigiem, bezspirta līdzekļiem
-
Mitrināt ar nekomedogēniem krēmiem
-
Izvairīties no smagas, taukainas kosmētikas
-
Nomazgāt seju pēc svīšanas
Dzīvesveids:
-
Samazināt stresu (meditācija, sports, pietiekams miegs)
-
Izvairīties no alkohola un smēķēšanas
-
Uzturēt sabalansētu uzturu (dažkārt tas palīdz mazināt simptomus)
Secinājums
Seborejiskais dermatīts ir bieža, bet kontrolējama ādas slimība. Lai gan tā mēdz atkārtoties, ar pareizu kopšanu, dzīvesveida izmaiņām un atbilstošu ārstēšanu to iespējams labi kontrolēt. Galvenais — neignorēt simptomus un vajadzības gadījumā vērsties pie speciālista. Savlaicīga ārstēšana palīdz izvairīties no komplikācijām un uzlabo dzīves kvalitāti.
