Seborejiskais dermatīts ir bieža, hroniska iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar dzeltenīgām, taukainām zvīņām, apsārtumu un niezi vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru – uz galvas ādas, sejas (ap degunu, uz uzacīm, aiz ausīm) un krūškurvja. Tā skar aptuveni 3–12 % cilvēku; blaugznas, tās vieglākā forma, ir vēl izplatītākas. Slimība nav lipīga un nav saistīta ar higiēnas trūkumu. Pilnībā to izārstēt parasti nevar, taču ar pareizi izvēlētu ārstēšanu un kopšanu simptomus var kontrolēt ilgstoši.
Kas tas ir?
Seborejiskais dermatīts ir hronisks ādas iekaisums vietās ar lielu tauku dziedzeru blīvumu. Tā attīstībā piedalās divi galvenie faktori: sebums (ādas tauki), kura klātbūtne un sastāvs rada labvēlīgu vidi, un uz ādas dabiski dzīvojošās rauga sēnītes Malassezia savairošanās. Šīs sēnītes fermenti šķeļ ādas taukus, un radušies savienojumi kairina ādu un izraisa iekaisumu. Pati tauku izdalīšanās ne vienmēr ir pārmērīga.
Slimība visbiežāk sākas divos vecuma posmos: zīdaiņiem pirmajos dzīves mēnešos un pusaudža vecuma beigās vai jaunībā, biežāk vīriešiem. Latvijas klimatā raksturīga sezonāla gaita: simptomi pastiprinās rudenī un ziemā, bet vasarā, saulē, parasti uzlabojas.


Cēloņi un riska faktori
Galvenie cēloņi:
- sebums (ādas tauki) – taukaina āda rada rauga sēnītei labvēlīgu vidi;
- rauga sēnītes Malassezia savairošanās – tā dzīvo uz katra cilvēka ādas, bet pārmērīgā daudzumā izraisa iekaisumu.
Uzliesmojumus veicina:
- stress, pārpūle un miega trūkums;
- novājināta imūnsistēma – piemēram, HIV infekcijas gadījumā vai imūnsistēmu nomācošas ārstēšanas laikā;
- neiroloģiskas slimības, piemēram, Parkinsona slimība;
- hormonālas svārstības – tāpēc slimība bieži sākas pusaudžiem un jauniešiem;
- taukains ādas tips;
- auksts, sauss gaiss un apkures sezona;
- kairinoša kosmētika, pārāk agresīva mazgāšana vai ādas pārsausināšana.
Simptomi
Izpausmes ir atkarīgas no vecuma, sezonas un skartās vietas. Biežāk novēro:
- apsārtumu ap deguna spārniem, uz uzacīm un starp tām, aiz ausīm un ārējā dzirdes ejā;
- zvīņošanos – smalkas, baltas vai rupjākas, dzeltenīgas un taukainas zvīņas;
- niezi – no vieglas līdz traucējošai, īpaši uz galvas ādas;
- ādu, kas vienlaikus ir taukaina un spīdīga, bet vietām sausa un lobās;
- uz galvas ādas – blaugznas un niezi; izteikta, ilgstoša iekaisuma gadījumā reizēm nedaudz pastiprinātu matu izkrišanu – mati pēc ārstēšanas ataug;
- retāk – sārtus, zvīņainus plankumus uz krūškurvja, muguras augšdaļā, padusēs vai cirkšņos.
Ar ko seborejisko dermatītu var sajaukt?
Sejas un galvas ādas izmaiņas nereti līdzinās citām slimībām, tāpēc diagnozi ir vērts apstiprināt pie dermatologa:
- Psoriāze – zvīņas ir sudrabainas, sausas un biezākas, plankumi skaidri norobežoti; galvas ādas psoriāze bieži sniedzas pāri matu līnijai. Ja abas slimības pārklājas, to sauc par sebopsoriāzi.
- Atopiskais dermatīts – āda ir sausa, nieze izteikta, bojājumi biežāk elkoņu un paceļu krokās.
- Rozācija – pietvīkums, paplašināti asinsvadi un pumpiņas uz vaigiem un deguna, bez taukainām zvīņām.
- Demodikoze – Demodex ērču savairošanās var izraisīt līdzīgu apsārtumu un zvīņošanos uz sejas.
- Ādas sēnīšu infekcijas – galvas matainās daļas sēnīšu infekcija bērniem vai daudzkrāsainā ēde uz krūškurvja; šaubu gadījumā ārsts veic mikoloģisko izmeklēšanu.
- Parastas blaugznas – vieglākā seborejiskā dermatīta forma bez apsārtuma un iekaisuma.
Seborejiskais dermatīts zīdaiņiem
Zīdaiņiem seborejiskais dermatīts izpaužas kā piena krevele jeb gneiss – taukainas, dzeltenīgas zvīņas un krevelītes uz galvas ādas, dažkārt arī uz uzacīm, aiz ausīm un ādas krokās. Tā parasti parādās pirmajos trīs dzīves mēnešos, bērnu netraucē un lielākoties pāriet pati līdz 6–12 mēnešu vecumam. Zvīņas nedrīkst kasīt nost ar spēku: tās mīkstina ar bērnu eļļu vai mīkstinošu krēmu un pēc tam maigi izķemmē. Ja izmaiņas izplatās, sulo vai ilgstoši nepāriet, bērns jārāda ārstam. Vairāk par mazuļu ādu: jaundzimušo ādas stāvokļi.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Konsultējieties ar dermatologu, ja:
- simptomi nepāriet 2–4 nedēļu laikā, lai gan lietojat pretblaugznu šampūnu un ādu kopjat saudzīgi;
- parādās spēcīga nieze, dedzināšana vai sāpes;
- slimība bieži atkārtojas vai izplatās uz jaunām vietām;
- āda plaisā, sulo vai ir infekcijas pazīmes;
- izmaiņas ir zīdainim un vajadzīgs drošs rīcības plāns;
- neesat pārliecināts, vai tas ir seborejiskais dermatīts, psoriāze vai sēnīšu infekcija.
iDerma dermatologi pēc fotoattēliem un apraksta palīdz noteikt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un izstrādāt individuālu ārstēšanas un kopšanas plānu – vairumā gadījumu jums nav jādodas uz klīniku.
Diagnostika
Diagnozi parasti nosaka pēc klīniskās ainas – raksturīgā izvietojuma un zvīņu izskata. Papildu izmeklējumi vajadzīgi reti, bet neskaidros gadījumos ārsts var ieteikt:
- ādas nokasījuma mikoloģisko izmeklēšanu, lai izslēgtu sēnīšu infekciju (rauga sēnītes Malassezia konstatēšana pati par sevi diagnozi neapstiprina, jo tā dzīvo arī uz veselas ādas);
- alerģijas testus, ja ir aizdomas par kontaktdermatītu;
- asins analīzes, ja ir aizdomas par imūnsistēmas traucējumiem;
- retos gadījumos – ādas biopsiju, lai slimību atšķirtu no psoriāzes vai citām slimībām.
Ārstēšana
Mērķis ir mazināt iekaisumu, niezi un zvīņošanos un pagarināt periodus bez simptomiem. Ārstēšana bieži ir ilgstoša, un plānu pielāgo skartajai vietai un smaguma pakāpei.
Vietējā ārstēšana:
- Galvas āda: ārstnieciskie pretsēnīšu un pretblaugznu šampūni, ko lieto regulāri pēc ārsta norādījumiem; biezas zvīņas vispirms mīkstina ar keratolītiskiem līdzekļiem, piemēram, karbamīdu vai pienskābi saturošiem produktiem.
- Seja un ķermenis: vietēji pretsēnīšu krēmi, kas samazina sēnītes daudzumu, un īsi kursi ar vietējiem pretiekaisuma līdzekļiem uzliesmojuma laikā.
- Jutīgas vietas (plakstiņi, ādas krokas): līdzekļi, kas modulē ādas imūnreakciju un ir piemēroti ilgstošai lietošanai uz plānas ādas – tos izvēlas dermatologs.
Sistēmiskā ārstēšana: smagos vai izplatītos gadījumos dermatologs var ieteikt pretsēnīšu līdzekļus tablešu veidā vai, ļoti reti, īsu pretiekaisuma līdzekļu kursu. Šādu ārstēšanu izvēlas un uzrauga speciālists.
Cik ilgi jāārstējas? Pirmais uzlabojums parasti redzams dažu nedēļu laikā. Tā kā slimība mēdz atgriezties, pēc simptomu norimšanas turpina uzturošo ārstēšanu – piemēram, ārstniecisko šampūnu reizi nedēļā – un saudzīgu ikdienas kopšanu.
Ādas kopšana un profilakse
Galvas āda:
- uzliesmojuma laikā mazgājiet matus ar ārstniecisko šampūnu 2–3 reizes nedēļā (uzturošai kopšanai – reizi nedēļā) un ļaujiet tam iedarboties 3–5 minūtes pirms noskalošanas;
- izvairieties no līdzekļiem ar stiprām smaržvielām un agresīvām mazgāšanas vielām.
Seja un ķermenis:
- attīriet ādu ar maigiem līdzekļiem bez spirta un remdenu ūdeni; neberziet;
- mitriniet ar vieglu, nekomedogēnu krēmu – ādas barjeru palīdz atjaunot pantenols, glicerīns un keramīdi;
- izvairieties no smagas, taukainas kosmētikas un eļļām uz sejas;
- pēc sportošanas noskalojiet sviedrus.
Dzīvesveids:
- pietiekams miegs un stresa mazināšana – uzliesmojumi bieži seko saspringtam periodam;
- neliels saules daudzums vasarā parasti uzlabo ādu: sauļojieties ar mēru, lietojiet saules aizsargkrēmu bez eļļām un izvairieties no apdegumiem;
- daļai pacientu palīdz alkohola ierobežošana un smēķēšanas atmešana.
Ja blaugznas vai sejas apsārtums nemazinās, konsultējieties ar iDerma dermatologu – attālināti, pēc fotoattēliem. Pareizi izvēlēta ārstēšana un kopšana ļauj ilgstoši saglabāt ādu bez iekaisuma.






