Matu izkrišanas ārstēšana: Iemesli un efektīvas metodes

Matu izkrišanu var izraisīt dažādi faktori – toksiski bojājumi (piemēram, ķīmijterapija), ķermeņa stress pēc nopietnas slimības, operācijas vai emocionāla pārslodze, kā arī hormonālā nelīdzsvarotība. Svarīgu lomu spēlē arī dzelzs vai citu uzturvielu deficīts, vairogdziedzera darbības traucējumi un svara strauja samazināšanās.

Dermatologi izšķir trīs galvenās formas: anagēno – kad mati izkrīt aktīvās augšanas fāzē toksiska bojājuma dēļ; telogēno – kad stress liek matiem iekļūt atpūtas fāzē pirms laika; un androgēno – kad dzimumhormonu nelīdzsvarotība izraisa raksturīgu matu retināšanu gan sievietēm, gan vīriešiem.

Daudzos gadījumos – jā, ja tiek novērsts izraisošais cēlonis. Telogēnas izkrišanas gadījumā mati parasti ataug pēc stresa faktora izzušanas, savukārt pēc ķīmijterapijas ataugšana notiek aptuveni 3–6 mēnešu laikā. Androgēnas izkrišanas gadījumā process ir hronisks un bez ārstēšanas turpinās.

Sabalansēts uzturs ir būtisks matu augšanas atbalstam. Dzelzs, folijskābes un B12 vitamīna deficīts var pastiprināt matu izkrišanu, tāpēc to deficīta gadījumā ieteicams to novērst ar ārsta ieteiktām uztura bagātinātāju piedevām. Svarīgi arī izvairīties no strauja svara zuduma.

Matu transplantācija ir viens no ārstēšanas variantiem, taču ne vienmēr piemērots. Tā nav ieteicama, ja mati izkrīt toksiskas iedarbības dēļ vai ja pacientam ir nosliece uz keloīdu rētu veidošanos. Pirms jebkuras procedūras ārsts kopā ar pacientu izvērtē piemērotību un iespējamās komplikācijas.

Ieteicams ķemmēt matus uzmanīgi, izvairīties no spēcīgas masāžas un mehāniskas vilkšanas. Svarīgi arī nepārslogot matus ar termisko apstrādi vai ķīmiskiem līdzekļiem. Vispārīga galvas ādas kopšana un maigs ikdienas režīms var palīdzēt samazināt papildu bojājumus.

Ja pamanāt, ka mati izkrīt vairāk nekā parasti, izkrišana turpinās ilgāk par diviem mēnešiem vai parādās pliki laukumi, vērts konsultēties ar speciālistu. Attālinātās konsultācijas laikā iDerma dermatologs var novērtēt jūsu ādu un matu stāvokli pēc fotoattēliem un apraksta, noteikt izkrišanas veidu un ieteikt piemērotāko ārstēšanas pieeju.