Ādas slimībasPerēkļveida alopēcija (alopecia areata): cēloņi, simptomi un ārstēšana

Perēkļveida alopēcija (alopecia areata): cēloņi, simptomi un ārstēšana

Vairāki apaļi matu izkrišanas laukumi vīrieša pakausī, raksturīgi perēkļainajai alopēcijai

Perēkļveida alopēcija (alopecia areata) ir autoimūna slimība, kuras dēļ galvā, bārdā, uzacīs vai citur uz ķermeņa pēkšņi parādās apaļi, gludi laukumi bez matiem. Āda tajos parasti nav apsārtusi un nezvīņojas, rētas nerodas, un matu saknes saglabājas, tāpēc mati bieži ataug paši. Dzīves laikā ar to saskaras aptuveni 2 % cilvēku; visbiežāk tā sākas pirms 30 gadu vecuma, un slimo arī bērni. Gaita atšķiras: perēklis var aizaugt dažu mēnešu laikā, atkārtoties vai, retāk, izplatīties pa visu galvu.

Kas ir perēkļveida alopēcija?

Mata folikuls augšanas (anagēna) fāzē parasti ir pasargāts no imūnsistēmas uzmanības. Perēkļveida alopēcijas gadījumā šī aizsardzība zūd: T limfocīti aplenc folikulu, tas pāragri pārtrauc augšanu, mats kļūst trausls un nolūst vai izkrīt. Folikuls netiek iznīcināts, tāpēc slimība pieder pie nerētojošajām alopēcijām, un matu ataugšana ir iespējama.

Pēc izplatības izšķir vairākas formas:

  • Perēkļveida (lokalizētā) forma: viens vai vairāki apaļi laukumi līdz dažiem centimetriem diametrā. Visbiežākā forma.
  • Ophiasis: mati izkrīt joslā gar pakausi un deniņus; šī forma ir noturīgāka un grūtāk ārstējama.
  • Sisaipho (apgrieztais ophiasis): mati izkrīt pieres, deniņu un paura daļā, tāpēc aina atgādina vīriešu tipa matu izkrišanu.
  • Difūzā forma: mati kļūst retāki visā galvā bez skaidriem perēkļiem; to viegli sajaukt ar telogēno matu izkrišanu.
  • Alopecia totalis: izkrīt visi galvas mati (līdz 5 % pacientu).
  • Alopecia universalis: izkrīt arī uzacis, skropstas un ķermeņa apmatojums (mazāk nekā 1 % pacientu).
Perēkļveida alopēcija: apaļš gluds laukums bez matiem galvas ādā Perēkļveida alopēcijas perēklis ar veselu, nezvīņojošu ādu Vairāki perēkļveida alopēcijas laukumi galvas matainajā daļā Perēkļveida alopēcija: viens apaļš, gluds pliks laukums galvas ādā

Cēloņi un riska faktori

Viena konkrēta cēloņa nav. Slimība attīstās, kad iedzimta nosliece sakrīt ar imūnsistēmas traucējumu; kas tieši to iedarbina, līdz galam nav zināms. Risku palielina:

  • Ģimenes anamnēze: aptuveni katram piektajam pacientam ir radinieks ar perēkļveida alopēciju.
  • Citas autoimūnas slimības: vairogdziedzera autoimūnas slimības, vitiligo, 1. tipa cukura diabēts, psoriāze.
  • Atopija: atopiskais dermatīts, alerģiskas iesnas vai astma. Atopija ir saistīta arī ar noturīgāku gaitu.
  • Dauna sindroms un daži citi hromosomu traucējumi.
  • Stress: daudzi pacienti pirmo perēkli saista ar smagu pārdzīvojumu, taču lielos pētījumos cēloņsakarība nav pierādīta. Stress drīzāk ir viens no provocējošajiem faktoriem, nevis cēlonis.

Slimība skar abus dzimumus un visus ādas tipus vienādi bieži; apmēram piektā daļa gadījumu sākas bērnībā.

Simptomi

  • Apaļi vai ovāli gludi laukumi bez matiem, visbiežāk galvā, bārdā vai uzacīs. Āda tajos izskatās vesela: bez apsārtuma, zvīņām vai rētām.
  • „Izsaukuma zīmes” mati perēkļa malā: īsi, nolūzuši matiņi, kas pie saknes kļūst plānāki un gaišāki.
  • Viegla nieze, tirpšana vai savilkuma sajūta ādā dažas dienas pirms matu izkrišanas. Vairumam cilvēku sajūtu nav.
  • Sirmu matu saglabāšanās perēklī: slimība biežāk skar pigmentētos matus, tāpēc gados vecākiem cilvēkiem perēklī var palikt balti mati.
  • Nagu izmaiņas 10–40 % pacientu: smalki punktveida iedobumi, gareniskas rievas, raupja virsma. Tās biežāk pavada smagāku slimību. Līdzīgas izmaiņas rodas arī nagu psoriāzes gadījumā, tāpēc ārsts nagus apskata kopā ar galvas ādu.

Ataugot pirmie matiņi bieži ir smalki un balti; ar laiku tie kļūst biezāki un atgūst krāsu.

Kā atšķirt no citiem matu izkrišanas veidiem?

Ne katrs laukums bez matiem ir perēkļveida alopēcija. Tabulā apkopotas biežākās slimības, ar kurām to jauc, un galvenās atšķirības.

SlimībaKā izskatās un ar ko atšķirasKo darīt
Perēkļveida alopēcijaAsi norobežoti gludi laukumi, āda vesela, malās „izsaukuma zīmes” mati; sākas pēkšņi.Dermatologa apskate, trihoskopija.
Androgēnā alopēcijaMati pakāpeniski kļūst retāki paurī un pieres stūros (vīriešiem) vai gar matu celiņu (sievietēm); tie kļūst smalkāki, nevis izkrīt laukumiem.Trihoskopija diagnozes apstiprināšanai; ārstēšana ir ilgstoša.
Telogēnā matu izkrišanaVienmērīgi pastiprināta matu izkrišana visā galvā 2–3 mēnešus pēc slimības, dzemdībām, operācijas, strauja svara zuduma vai smaga stresa; perēkļu nav.Vairumā gadījumu pāriet pati pusgada laikā; pārbauda dzelzs un vairogdziedzera rādītājus.
Galvas ādas sēnīte (tinea capitis)Laukums ar zvīņām un nolūzušiem matiņiem, reizēm ar pūtītēm vai kreveli; biežāk bērniem; ir lipīga.Ārsta apskate, uzsējums un pretsēnīšu ārstēšana; bērns jāparāda ārstam tuvākajās dienās, jo sēnīte ir lipīga.
TrihotilomānijaNeregulāras formas laukumi ar dažāda garuma nolauztiem matiem; saistīta ar matu plūkšanas ieradumu.Dermatologs kopā ar psihologu vai psihiatru.
Rētojošā alopēcija (piemēram, lichen planopilaris, diskoīdā sarkanā vilkēde)Āda perēklī ir gluda un spīdīga, folikulu atveres nav redzamas, var būt apsārtums, zvīņas vai sāpes; mati neataug.Steidzama dermatologa apskate, bieži biopsija, lai procesu apturētu laikus.

Trihoskopija vairumā gadījumu ļauj dermatologam šīs slimības atšķirt jau pirmajā apskatē; rētojošas alopēcijas gadījumā diagnozi apstiprina biopsija, sēnītes gadījumā uzsējums. Pacientam svarīgi nevilcināties: rētojošās alopēcijas gadījumā kavēšanās nozīmē neatgriezenisku matu zudumu, bet galvas ādas sēnīte var inficēt citus ģimenes locekļus.

Kad vērsties pie ārsta?

Pie dermatologa jādodas, ja:

  • parādījies jauns laukums bez matiem vai esošais strauji paplašinās;
  • mati krīt kušķiem, kļūst retākas uzacis vai skropstas;
  • laukumā ir apsārtums, zvīņas, pūtītes, krevele vai sāpes — tas liecina par citu slimību (sēnīti, rētojošu alopēciju), un ārsts jāapmeklē tuvākajās dienās; ja laukums ir pietūkušs, strutojošs vai ir drudzis, tajā pašā dienā;
  • kopā ar matu izkrišanu mainās nagi;
  • laukums bez matiem parādījies bērnam.

Tipisku perēkli dermatologs var atpazīt arī pēc kvalitatīviem fotoattēliem, tāpēc pirmo vērtējumu ērti saņemt iDerma attālinātā konsultācijā. Trihoskopija, injekcijas perēkļos un biopsija ir klātienes procedūras; ārsts konsultācijā norādīs, vai tās ir nepieciešamas.

Diagnostika

Diagnozi parasti nosaka pēc raksturīgās ainas apskatē. Papildus var būt nepieciešams:

  • Trihoskopija: galvas ādas un matu apskate ar dermatoskopu. Aktīvai slimībai raksturīgi „izsaukuma zīmes” mati, nolūzuši un distrofiski mati, melnie punkti un dzeltenie punkti; pēdējos konstatē aptuveni 60 % pacientu ar perēkļveida alopēciju.
  • Matu vilkšanas tests: ārsts satver 40–60 matu šķipsnu un viegli pavelk; tests ir pozitīvs, ja viegli izvelkas vairāk nekā 10 % matu.
  • Asins analīzes: pēc vajadzības vairogdziedzera rādītāji, dzelzs rezerves un citi rādītāji, lai atrastu pavadošas autoimūnas slimības vai citus matu izkrišanas cēloņus. Analīzes izvēlas individuāli.
  • Ādas biopsija: tikai tad, ja aina ir netipiska vai ir aizdomas par rētojošu alopēciju.
  • Smaguma novērtējums: SALT skala parāda, cik procentu galvas ādas ir bez matiem; tā ļauj objektīvi sekot līdzi ārstēšanas rezultātam.

Ārstēšana

Perēkļveida alopēciju izārstēt pilnībā nevar, bet iekaisumu folikulos var nomākt un matu ataugšanu paātrināt. Taktiku dermatologs izvēlas pēc perēkļu izplatības (vairāk vai mazāk nekā puse galvas ādas), slimības ilguma, vecuma un tā, cik stipri matu zudums traucē. Pirmā izvēle ne vienmēr ir medikamenti.

  • Novērošana: ja matu zudums sākumā ir neliels, mati gada laikā ataug paši līdz četriem no pieciem cilvēkiem. Bērniem ar vienu vai dažiem perēkļiem šī bieži ir pirmā izvēle.
  • Ārīgi lietojami pretiekaisuma līdzekļi: spēcīgas iedarbības hormonālie krēmi, šķīdumi vai ziedes, ko uzklāj perēkļiem; zem pārsēja tie iedarbojas labāk, bet tā tos lieto tikai pēc ārsta norādījuma. Izraksta un uzrauga dermatologs.
  • Injekcijas perēkļos: pretiekaisuma līdzekli ievada tieši laukumā bez matiem galvā, bārdā vai uzacīs, procedūru atkārto ik pēc 4–6 nedēļām, līdz mati ataug. Pieaugušajiem ar atsevišķiem perēkļiem šo metodi izmanto visbiežāk.
  • Lokālā imūnterapija: plašas vai noturīgas slimības gadījumā uz ādas regulāri uzklāj vielu, kas izraisa vieglu kontaktalerģiju un novērš imūnsistēmas uzmanību no folikuliem. Ilgstoša ārstēšana speciālista uzraudzībā.
  • Asinsriti veicinoši ārīgi lietojami līdzekļi un fototerapija: retāk, kā papildinājums citām metodēm; pierādījumi par to iedarbību ir vājāki.
  • Sistēmiska ārstēšana: strauji progresējošas vai plašas alopēcijas gadījumā īslaicīgi iekšķīgi pretiekaisuma līdzekļi. Jaunākā grupa ir JAK inhibitori: tabletes, kas bloķē imūnsistēmas signālu ceļu, kurš bojā folikulu. Klīniskajos pētījumos pēc gada ilgas lietošanas lielāko daļu galvas matu atguva līdz 40 % pacientu ar smagu alopēciju. Tie ir dārgi medikamenti ar iespējamām nopietnām blaknēm, un to ilgtermiņa drošums vēl tiek pētīts; lēmumu pieņem kopā ar dermatologu, un, pārtraucot lietošanu, mati var izkrist atkal.
  • Maskēšana un atbalsts: parūka vai matu protēze, uzacu permanentais grims, kosmētiskie pūderi, psihologa konsultācija un pacientu atbalsta grupas. Tā ir pilnvērtīga ārstēšanas daļa, nevis padošanās: cilvēkiem ar perēkļveida alopēciju trauksme un depresija ir biežākas nekā citiem.

Pirmie ataugušie matiņi var būt gaiši un smalki; tas ir normāli. Ja 3–6 mēnešos rezultāta nav, taktiku maina. Patvaļīgi lietot spēcīgus līdzekļus vai „matu augšanas” uztura bagātinātājus nav jēgas: vitamīnu trūkums nav perēkļveida alopēcijas cēlonis.

Prognoze

Slimības gaitu paredzēt nevar. Vairumam cilvēku ar atsevišķiem perēkļiem mati ataug gada laikā, bet recidīvi ir bieži, un slimība var noritēt vairākos izkrišanas un ataugšanas posmos. Risks, ka tā pāries alopecia totalis vai universalis formā, dažādos avotos ir 5–10 %; bez ārstēšanas atlabšana no šīm formām ir maz ticama. Sliktākas prognozes pazīmes: sākums bērnībā, plaša izplatība, perēkļi, kas pastāv ilgāk nekā gadu, nagu izmaiņas, ophiasis forma, atopija vai cita autoimūna slimība, perēkļveida alopēcija ģimenē.

Aprūpe un profilakse

  • Saudzīga matu kopšana: maigs šampūns, bez cieši savilktu frizūru, veidošanas ar karstumu un ķīmisku procedūru perēkļu zonā.
  • Aizsardzība pret sauli un aukstumu: āda bez matiem ātri apdeg; vasarā galvassega vai saules aizsarglīdzeklis, ziemā cepure.
  • Acu aizsardzība, ja izkrīt skropstas un uzacis: brilles pret putekļiem un sauli, mitrinoši acu pilieni.
  • Pavadošo slimību kontrole: vairogdziedzera, atopisko un citu autoimūno slimību uzraudzība.
  • Miegs, kustības un stresa mazināšana slimību neārstē, bet palīdz izturēt gaidīšanas un ārstēšanas periodu.

Ja galvā, bārdā vai uzacīs parādījies gluds laukums bez matiem, nemēģiniet diagnozi uzminēt pēc attēliem internetā. Nosūtiet fotoattēlus iDerma matu izkrišanas konsultācijai: ārsts novērtēs, vai tā ir perēkļveida alopēcija vai cits matu izkrišanas veids, un pateiks, vai nepieciešama trihoskopija un ārstēšana klātienē.

Foto: Thirunavukkarasye-Raveendran, CC BY 4.0, via Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai perēkļveida alopēcija ir lipīga?
Nē. Perēkļveida alopēcija nav infekcija un nav lipīga. Tā ir autoimūna slimība: imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma matu folikuliem, nevis kādam ārējam ierosinātājam.
Vai mati var ataugt pēc perēkļveida alopēcijas?
Jā, vairumā gadījumu. Matu folikuli netiek iznīcināti, tāpēc mati var ataugt arī bez ārstēšanas: ja matu zudums sākumā ir neliels, gada laikā tas notiek līdz četriem no pieciem cilvēkiem. Daļai slimība atkārtojas, un gaita ir ļoti individuāla.
Kādi simptomi norāda uz šo slimību?
Biežākā pazīme ir pēkšņi radušies apaļi, gludi laukumi bez matiem galvas ādā, uzacīs, skropstās vai bārdā; āda tajos ir vesela, bez zvīņām un apsārtuma. Perēkļa malā redzami īsi, nolūzuši „izsaukuma zīmes” mati. Reizēm pirms izkrišanas rodas nieze, savilkuma vai tirpšanas sajūta, un 10–40 % gadījumu ir nagu izmaiņas: smalki iedobumi vai raupja virsma.
Kā atšķirt perēkļveida alopēciju no androgēnās alopēcijas vai parastas matu izkrišanas?
Perēkļveida alopēcijai raksturīgi asi norobežoti, gludi laukumi, kas parādās pēkšņi. Androgēnās alopēcijas gadījumā mati pakāpeniski kļūst smalkāki un retāki paurī, pieres stūros vai gar matu celiņu, bet laukumu bez matiem nav. Telogēnā matu izkrišana skar visu galvu vienmērīgi un parasti sākas 2–3 mēnešus pēc slimības, dzemdībām vai smaga stresa. Precīzi šīs formas atšķir trihoskopija.
Cik ilga ir ārstēšana un kad gaidīt rezultātus?
Pirmās ataugšanas pazīmes parasti parādās dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc ārstēšanas sākuma, bet pilnu rezultātu vērtē pēc 3–6 mēnešiem. Injekcijas perēkļos atkārto ik pēc 4–6 nedēļām, līdz mati ataug. Ārstēšanas ilgumu nosaka perēkļu lielums, slimības ilgums un katra pacienta reakcija uz ārstēšanu; pārtraucot ārstēšanu, mati var izkrist atkal.
Vai uzturs un dzīvesveids var ietekmēt slimības gaitu?
Vitamīnu vai mikroelementu trūkums perēkļveida alopēciju neizraisa, tāpēc uztura bagātinātāji to neārstē. Sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un stresa mazināšana palīdz vispārējai pašsajūtai un atvieglo ārstēšanas periodu, bet tie papildina, nevis aizstāj dermatologa ieteikto plānu.
Vai uzacu un skropstu izkrišana ir atgriezeniska?
Bieži jā: arī šajās vietās folikuli saglabājas, un mati var ataugt, lai gan tas var prasīt laiku. Dermatologs var ieteikt ārīgi lietojamus pretiekaisuma līdzekļus vai injekcijas uzacu zonā, bet pārejas periodā palīdz uzacu zīmulis, permanentais grims vai mākslīgās skropstas. Ja skropstu nav, acis jāsargā no putekļiem un saules.
Vai stress izraisa perēkļveida alopēciju?
Stress nav pierādīts cēlonis. Daudzi pacienti pirmo perēkli saista ar smagu pārdzīvojumu, un stress var būt viens no provocējošajiem faktoriem cilvēkam ar iedzimtu noslieci, taču lielos pētījumos tieša cēloņsakarība nav apstiprināta. Galvenie riska faktori ir ģimenes anamnēze, citas autoimūnas slimības un atopija.
Vai perēkļveida alopēcija skar bērnus?
Jā, aptuveni piektā daļa gadījumu sākas bērnībā. Bērniem ar vienu vai dažiem nelieliem perēkļiem ārsts bieži izvēlas novērošanu, jo mati nereti ataug paši. Laukums ar zvīņām, pūtītēm vai kreveli bērnam biežāk ir galvas ādas sēnīte, kas ir lipīga, tāpēc bērns tuvākajās dienās jāparāda ārstam.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Konsultācija ieteicama, ja parādās jauns vai strauji pieaugošs laukums bez matiem, ja mati krīt kušķiem vai ja līdztekus mainās nagi. Tipisku perēkli iDerma dermatologs var novērtēt attālināti pēc fotoattēliem un apraksta un pateikt, vai nepieciešama trihoskopija, injekcijas vai cita ārstēšana klātienē. Ja laukums ir sāpīgs, apsārtis, zvīņains vai ar kreveli, ārsts jāapmeklē tuvākajās dienās, jo tā parasti ir cita slimība.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Agnė Panavienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi, ārstēšana un atšķirība no rozes

Jostas roze (herpes zoster): kā izskatās izsitumi, vai tā ir lipīga, kāpēc ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā, kas palīdz mājās un ar ko tā atšķiras no rozes.
Plaukstas āda ar zvīņojošiem, sārtiem plankumiem, kas raksturīgi plakanajam ķērpim.

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): simptomi, cēloņi, ārstēšana un cik ilgi tā ilgst

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): violetas niezošas papulas, balts zīmējums mutē, nagu un matu izmaiņas. Cēloņi, cik ilgi ilgst, ārstēšana, kad pie ārsta.
Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze (keratoma): cēloņi, pazīmes un noņemšana

Seborejiskā keratoze jeb keratoma ir labdabīgs brūns, raupjš veidojums. Kā to atšķirt no melanomas un aktīniskās keratozes, kad tā jāpārbauda un kā to noņem.