Ādas slimībasAlopecija: matu izkrišanas veidi un ārstēšanas iespējas

Alopecija: matu izkrišanas veidi un ārstēšanas iespējas

Cilvēks ar perēkļaino alopēciju (alopecia areata) – skaidri redzami plikie plankumi galvas matainajā daļā

Matu izkrišana ir bieži sastopama problēma, kas skar gan vīriešus, gan sievietes. Neliels matu daudzuma zudums ir dabisks process, tomēr pastiprināta izkrišana vai plikuma laukumi var liecināt par alopeciju. Šim stāvoklim var būt dažādi cēloņi, formas un ārstēšanas metodes. Rakstā apskatīsim alopecijas veidus, mūsdienīgu diagnostiku un efektīvākās ārstēšanas iespējas.

 

Kas tas ir?

Alopecija ir vispārīgs termins, kas apzīmē matu izkrišanu vai plikumu. Tā var būt īslaicīga vai pastāvīga, ietekmēt tikai galvas ādu vai visu ķermeni. Dažos gadījumos mati ataugs paši, citos – nepieciešama medicīniska palīdzība.

 

 

Cēloņi un riska faktori

  • Ģenētiskie faktori (androgēnā alopecija)

  • Hormonālās izmaiņas (grūtniecība, menopauze, vairogdziedzera traucējumi)

  • Autoimūnas slimības (piemēram, alopecia areata)

  • Stress un emocionāls disbalanss

  • Nepietiekams uzturs (dzelzs, D vitamīna, biotīna deficīts)

  • Medikamenti (ķīmijterapija, daži antidepresanti)

  • Infekcijas (sēnīšu ādas slimības)

 

Veidi

1. Androgēnā alopecija

  • Visbiežāk sastopamā forma, ko izraisa matu folikulu jutība pret androgēniem.

  • Vīriešiem: matu līnijas atkāpšanās, plikums galvas vidusdaļā.

  • Sievietēm: matu retināšanās virsotnē.

  • Jaunākās terapijas: recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu, PRP terapija, lāzerterapija.

2. Alopecia areata

  • Autoimūna slimība, kas izraisa lokālu matu izkrišanu.

  • Var progresēt līdz alopecia totalis (pilnīgs galvas apmatojuma zudums) vai universalis (visa ķermeņa).

  • Jaunumi: JAK inhibitori, īpaši vidēji smagām un smagām formām.

3. Telogen effluvium

  • Pagaidu matu izkrišana pēc stresa, operācijām, infekcijām vai dzemdībām.

  • Parasti atjaunojas pats 3–6 mēnešu laikā.

4. Rētainā alopecija (cicatricial alopecia)

  • Matu folikuli tiek neatgriezeniski bojāti iekaisuma rezultātā, veidojot rētas.

  • Mati šajās vietās vairs neataug.

5. Trichotillomanija

  • Psiholoģisks traucējums, kad cilvēks pats izrauj savus matus.

 

 

Simptomi

  • Acīmredzama matu retināšanās vai plikuma laukumi

  • Daudz matu uz ķemmes, spilvena, vannas istabā

  • Gludi, bezmatu plankumi (alopecia areata)

  • Nieze, kreveles, ādas apsārtums (īpaši rētainās alopecijas gadījumos)

 

Kad vērsties pie ārsta?

  • Ja matu izkrišana turpinās ilgāk par 3 mēnešiem

  • Ja parādās plikuma laukumi

  • Ja ģimenē ir bijuši plikuma gadījumi

  • Ja jūtama nieze vai sāpes galvas ādā

 

Diagnostika

  • Trichoskopija (matu dermatoskopija) – ļauj novērtēt folikulu izmaiņas, “dzeltenos punktus”, miniaturizāciju.

  • “Pull test” – matu izraušanas tests

  • Asins analīzes – feritīns, B12, D vitamīns, vairogdziedzera hormoni, sievietēm arī androgēni

  • Biopsija – ja ir aizdomas par rētaino alopeciju vai diagnoze nav skaidra

 

Ārstēšanas iespējas

Lokāla terapija

  • Recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu (vīriešiem un sievietēm)

  • Kortikosteroīdi (krēma vai injekciju veidā, īpaši alopecia areata gadījumā)

  • Recepšu medikaments (jaunāka alternatīva sistēmiskai lietošanai)

Sistēmiska terapija

  • Recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu (vīriešiem ar AGA)

  • Antiandrogēns (hormonus regulējošs) medikaments (sievietēm ar hiperandrogēniju)

  • JAK inhibitori (lietojami tikai ārsta uzraudzībā, AA ārstēšanai)

Citi paņēmieni

  • PRP (plazmas) terapija – uzlabo folikulu atjaunošanos

  • Zema līmeņa lāzerterapija – stimulē matu augšanu

  • Mikroadatu terapija (microneedling) – bieži kombinē ar PRP

  • Matu transplantācija

 

Aprūpe un profilakse

  • Izvairīties no biežas karstuma iedarbības (fēns, taisnotājs)

  • Lietot saudzīgus šampūnus, piemērotus galvas ādai

  • Ēst sabalansētu uzturu, papildināt trūkstošos mikroelementus

  • Samazināt stresu

  • Regulāri pārbaudīties pie dermatologa

 

Psiholoģiskais atbalsts

Matu zudums var radīt nopietnu psiholoģisku ietekmi. Dažos gadījumos nepieciešama psihologa palīdzība vai atbalsta grupas. Ļoti svarīgi ir pacienta informēšana un reālistisku cerību vadība ārstēšanas procesā.

 

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir alopecija un vai tā vienmēr ir pastāvīga?
Alopecija ir vispārīgs termins matu izkrišanai vai plikumam, kas var būt gan īslaicīga, gan pastāvīga. Dažos gadījumos, piemēram, pēc stresa vai slimības, mati ataug paši no sevis 3–6 mēnešu laikā. Citos gadījumos – īpaši rētainās alopecijas gadījumā – folikuli tiek neatgriezeniski bojāti un mati vairs neataug.
Kādi ir visbiežāk sastopamie alopecijas veidi?
Visbiežāk sastopamā forma ir androgēnā alopecija, ko izraisa matu folikulu jutība pret noteiktiem hormoniem – tā izpaužas kā matu retināšanās vainagā vai matu līnijas atkāpšanās. Alopecia areata ir autoimūna slimība, kas rada lokālus bezmatu plankumus un var progresēt līdz pilnīgam apmatojuma zudumam. Telogen effluvium ir pagaidu forma, ko bieži izraisa stress, operācija vai dzemdības.
Kādi faktori var veicināt matu izkrišanu?
Matu izkrišanas cēloņi ir dažādi – ģenētiskā nosliece, hormonālas izmaiņas, autoimūnas slimības, stress un emocionāls disbalanss. Nozīme var būt arī nepietiekamam uzturam – īpaši dzelzs, D vitamīna vai biotīna trūkumam. Dažreiz matu izkrišanu izraisa infekcijas vai citi veselības traucējumi, tādēļ svarīgi noskaidrot konkrēto cēloni.
Kā tiek diagnosticēta alopecija?
Diagnozi nosaka dermatologs, izmantojot vairākas metodes. Trichoskopija jeb matu dermatoskopija ļauj novērtēt folikulu izmaiņas un miniaturizāciju. Papildus var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu iekšējo faktoru ietekmi, vai biopsiju, ja aizdomas par rētaino alopeciju.
Kādas ārstēšanas iespējas pastāv?
Ārstēšana ir atkarīga no alopecijas veida un smaguma. Lokālā terapija var palīdzēt stimulēt folikulu darbību un mazināt iekaisumu. Klīniskās procedūras – piemēram, plazmas terapija, lāzerterapija vai mikroadatu terapija – uzlabo matu atjaunošanos. Smagos vai pastāvīgos gadījumos var apsvērt matu transplantāciju.
Vai alopeciju var novērst vai palēnināt tās attīstību?
Pilnīgi novērst ģenētiski noteiktu alopeciju nav iespējams, taču daži pasākumi var palēnināt procesu. Ieteicams izvairīties no biežas karstuma iedarbības, lietot galvas ādai piemērotus kopšanas līdzekļus un ēst sabalansētu uzturu. Stresa mazināšana un regulāra dermatologa uzraudzība palīdz laikus pamanīt un risināt problēmas.
Vai matu zudums var ietekmēt psiholoģisko labsajūtu?
Jā, matu zudums bieži rada būtisku psiholoģisku ietekmi – samazinātu pašapziņu, trauksmi vai sāpīgas emocijas. Šīs reakcijas ir pilnīgi saprotamas un nereti prasa tikpat daudz uzmanības cik fiziskā ārstēšana. Psihologa atbalsts vai atbalsta grupas var palīdzēt tikt galā ar šīm grūtībām.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Konsultācija ir ieteicama, ja matu izkrišana turpinās ilgāk par 3 mēnešiem, parādās plikuma laukumi, jūtama nieze vai sāpes galvas ādā, vai arī ģimenē ir bijuši plikuma gadījumi. iDerma dermatologs var novērtēt situāciju attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt piemērotāko rīcības plānu, negaidot uz klātienes vizīti.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Vīrieša pakausis ar retiniem matiem un redzamu difūzu matu izkrišanu matainās galvas augšdaļā.

Matu izkrišanas ārstēšana: iemesli un efektīvas metodes

Matu izkrišana ietekmē gan sievietes, gan vīriešus. Šajā rakstā apskatīsim dažādus izkrišanas tipus (anagēns, telogēns, androgēns), diagnostikas metodes un ārstēšanas iespējas — no lokāliem līdzekļiem līdz recepšu medikamentiem. Uzziniet, kad vērsties pie dermatologa.
Skaitīt vairāk
Vīrieša pakausis ar retinošiem matiem galvas virsotnē – androgēnās matu izkrišanas pazīmes.

Androgēnais matu izkrišana: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Uzziniet visu par androgēno matu izkrišanu, tās cēloņiem, simptomiem un efektīvām ārstēšanas metodēm, kas palīdzēs saglabāt veselīgus un biezus matus. Atklājiet, kā novērst matu izkrišanu un uzlabot galvas ādas veselību.
Skaitīt vairāk
Augšējās muguras un kakla āda ar izplatītiem sarkaniem papulopustuloziem izsitumiem.

Ķīmijterapijas zāļu blakusparādības ādai: cēloņi un risinājumi

Izsitumi, nieze, sausums vai matu izkrišana – biežākās ādas reakcijas uz ķīmijterapiju. Uzziniet, kā ar tām rīkoties.
Skaitīt vairāk
Vairāki apaļi matu izkrišanas laukumi vīrieša pakausī, raksturīgi perēkļainajai alopēcijai

Perēkļveida alopēcija

Uzziniet par perēkļveida alopēciju – tās cēloņiem, simptomiem un efektīvām ārstēšanas iespējām. Atklājiet, kā pārvaldīt matu izkrišanu un stimulēt matu ataugšanu, lai uzlabotu matu veselību.
Skaitīt vairāk