Matu izkrišana ir bieži sastopama problēma, kas skar gan vīriešus, gan sievietes. Neliels matu daudzuma zudums ir dabisks process, tomēr pastiprināta izkrišana vai plikuma laukumi var liecināt par alopeciju. Šim stāvoklim var būt dažādi cēloņi, formas un ārstēšanas metodes. Rakstā apskatīsim alopecijas veidus, mūsdienīgu diagnostiku un efektīvākās ārstēšanas iespējas.
Kas tas ir?
Alopecija ir vispārīgs termins, kas apzīmē matu izkrišanu vai plikumu. Tā var būt īslaicīga vai pastāvīga, ietekmēt tikai galvas ādu vai visu ķermeni. Dažos gadījumos mati ataugs paši, citos – nepieciešama medicīniska palīdzība.
Cēloņi un riska faktori
-
Ģenētiskie faktori (androgēnā alopecija)
-
Hormonālās izmaiņas (grūtniecība, menopauze, vairogdziedzera traucējumi)
-
Autoimūnas slimības (piemēram, alopecia areata)
-
Stress un emocionāls disbalanss
-
Nepietiekams uzturs (dzelzs, D vitamīna, biotīna deficīts)
-
Medikamenti (ķīmijterapija, daži antidepresanti)
-
Infekcijas (sēnīšu ādas slimības)
Veidi
1. Androgēnā alopecija
-
Visbiežāk sastopamā forma, ko izraisa matu folikulu jutība pret androgēniem.
-
Vīriešiem: matu līnijas atkāpšanās, plikums galvas vidusdaļā.
-
Sievietēm: matu retināšanās virsotnē.
-
Jaunākās terapijas: recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu, PRP terapija, lāzerterapija.
2. Alopecia areata
-
Autoimūna slimība, kas izraisa lokālu matu izkrišanu.
-
Var progresēt līdz alopecia totalis (pilnīgs galvas apmatojuma zudums) vai universalis (visa ķermeņa).
-
Jaunumi: JAK inhibitori, īpaši vidēji smagām un smagām formām.
3. Telogen effluvium
-
Pagaidu matu izkrišana pēc stresa, operācijām, infekcijām vai dzemdībām.
-
Parasti atjaunojas pats 3–6 mēnešu laikā.
4. Rētainā alopecija (cicatricial alopecia)
-
Matu folikuli tiek neatgriezeniski bojāti iekaisuma rezultātā, veidojot rētas.
-
Mati šajās vietās vairs neataug.
5. Trichotillomanija
-
Psiholoģisks traucējums, kad cilvēks pats izrauj savus matus.
Simptomi
-
Acīmredzama matu retināšanās vai plikuma laukumi
-
Daudz matu uz ķemmes, spilvena, vannas istabā
-
Gludi, bezmatu plankumi (alopecia areata)
-
Nieze, kreveles, ādas apsārtums (īpaši rētainās alopecijas gadījumos)
Kad vērsties pie ārsta?
-
Ja matu izkrišana turpinās ilgāk par 3 mēnešiem
-
Ja parādās plikuma laukumi
-
Ja ģimenē ir bijuši plikuma gadījumi
-
Ja jūtama nieze vai sāpes galvas ādā
Diagnostika
-
Trichoskopija (matu dermatoskopija) – ļauj novērtēt folikulu izmaiņas, “dzeltenos punktus”, miniaturizāciju.
-
“Pull test” – matu izraušanas tests
-
Asins analīzes – feritīns, B12, D vitamīns, vairogdziedzera hormoni, sievietēm arī androgēni
-
Biopsija – ja ir aizdomas par rētaino alopeciju vai diagnoze nav skaidra
Ārstēšanas iespējas
Lokāla terapija
-
Recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu (vīriešiem un sievietēm)
-
Kortikosteroīdi (krēma vai injekciju veidā, īpaši alopecia areata gadījumā)
-
Recepšu medikaments (jaunāka alternatīva sistēmiskai lietošanai)
Sistēmiska terapija
-
Recepšu medikamenti, kas var palēnināt matu izkrišanu (vīriešiem ar AGA)
-
Antiandrogēns (hormonus regulējošs) medikaments (sievietēm ar hiperandrogēniju)
-
JAK inhibitori (lietojami tikai ārsta uzraudzībā, AA ārstēšanai)
Citi paņēmieni
-
PRP (plazmas) terapija – uzlabo folikulu atjaunošanos
-
Zema līmeņa lāzerterapija – stimulē matu augšanu
-
Mikroadatu terapija (microneedling) – bieži kombinē ar PRP
-
Matu transplantācija
Aprūpe un profilakse
-
Izvairīties no biežas karstuma iedarbības (fēns, taisnotājs)
-
Lietot saudzīgus šampūnus, piemērotus galvas ādai
-
Ēst sabalansētu uzturu, papildināt trūkstošos mikroelementus
-
Samazināt stresu
-
Regulāri pārbaudīties pie dermatologa
Psiholoģiskais atbalsts
Matu zudums var radīt nopietnu psiholoģisku ietekmi. Dažos gadījumos nepieciešama psihologa palīdzība vai atbalsta grupas. Ļoti svarīgi ir pacienta informēšana un reālistisku cerību vadība ārstēšanas procesā.
