Alopecija: matu izkrišanas veidi un ārstēšanas iespējas

Alopecija ir vispārīgs termins matu izkrišanai vai plikumam, kas var būt gan īslaicīga, gan pastāvīga. Dažos gadījumos, piemēram, pēc stresa vai slimības, mati ataug paši no sevis 3–6 mēnešu laikā. Citos gadījumos – īpaši rētainās alopecijas gadījumā – folikuli tiek neatgriezeniski bojāti un mati vairs neataug.

Visbiežāk sastopamā forma ir androgēnā alopecija, ko izraisa matu folikulu jutība pret noteiktiem hormoniem – tā izpaužas kā matu retināšanās vainagā vai matu līnijas atkāpšanās. Alopecia areata ir autoimūna slimība, kas rada lokālus bezmatu plankumus un var progresēt līdz pilnīgam apmatojuma zudumam. Telogen effluvium ir pagaidu forma, ko bieži izraisa stress, operācija vai dzemdības.

Matu izkrišanas cēloņi ir dažādi – ģenētiskā nosliece, hormonālas izmaiņas, autoimūnas slimības, stress un emocionāls disbalanss. Nozīme var būt arī nepietiekamam uzturam – īpaši dzelzs, D vitamīna vai biotīna trūkumam. Dažreiz matu izkrišanu izraisa infekcijas vai citi veselības traucējumi, tādēļ svarīgi noskaidrot konkrēto cēloni.

Diagnozi nosaka dermatologs, izmantojot vairākas metodes. Trichoskopija jeb matu dermatoskopija ļauj novērtēt folikulu izmaiņas un miniaturizāciju. Papildus var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu iekšējo faktoru ietekmi, vai biopsiju, ja aizdomas par rētaino alopeciju.

Ārstēšana ir atkarīga no alopecijas veida un smaguma. Lokālā terapija var palīdzēt stimulēt folikulu darbību un mazināt iekaisumu. Klīniskās procedūras – piemēram, plazmas terapija, lāzerterapija vai mikroadatu terapija – uzlabo matu atjaunošanos. Smagos vai pastāvīgos gadījumos var apsvērt matu transplantāciju.

Pilnīgi novērst ģenētiski noteiktu alopeciju nav iespējams, taču daži pasākumi var palēnināt procesu. Ieteicams izvairīties no biežas karstuma iedarbības, lietot galvas ādai piemērotus kopšanas līdzekļus un ēst sabalansētu uzturu. Stresa mazināšana un regulāra dermatologa uzraudzība palīdz laikus pamanīt un risināt problēmas.

Jā, matu zudums bieži rada būtisku psiholoģisku ietekmi – samazinātu pašapziņu, trauksmi vai sāpīgas emocijas. Šīs reakcijas ir pilnīgi saprotamas un nereti prasa tikpat daudz uzmanības cik fiziskā ārstēšana. Psihologa atbalsts vai atbalsta grupas var palīdzēt tikt galā ar šīm grūtībām.

Konsultācija ir ieteicama, ja matu izkrišana turpinās ilgāk par 3 mēnešiem, parādās plikuma laukumi, jūtama nieze vai sāpes galvas ādā, vai arī ģimenē ir bijuši plikuma gadījumi. iDerma dermatologs var novērtēt situāciju attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt piemērotāko rīcības plānu, negaidot uz klātienes vizīti.