Dermatoloģiskie pakalpojumiDermatoskopija: dzimumzīmju un ādas veidojumu izmeklēšana

Dermatoskopija: dzimumzīmju un ādas veidojumu izmeklēšana

Ārsta cimdotā roka izmeklē pacienta plaukstas ādu ar dermatoskopu dzimumzīmju pārbaudes laikā.

Dermatoskopija ir neinvazīva ādas veidojumu izmeklēšana ar dermatoskopu – ierīci, kas ādu apgaismo un palielina vismaz 10 reizes. Ārsts redz struktūras, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas – pigmenta tīklu, asinsvadus, veidojuma malu un simetriju. Izmeklējums palīdz laikus atpazīt melanomu un atšķirt labdabīgas dzimumzīmes no aizdomīgiem veidojumiem.

Kā dermatoskops darbojas?

Dermatoskops būtībā ir palielināmais stikls ar īpašu apgaismojumu. Polarizēta gaisma vai uz ādas uzklāts gels novērš ādas virsmas atspīdumu, tāpēc kļūst redzami dziļāki slāņi – epiderma un dermas augšējā daļa. Metodi sauc arī par ādas virsmas mikroskopiju vai epiluminiscences mikroskopiju.

Digitālā dermatoskopija ļauj veidojumu attēlus saglabāt un pēc dažiem mēnešiem salīdzināt. Kopā ar visa ķermeņa fotografēšanu tā ļauj izveidot dzimumzīmju karti (dzimumzīmju kartēšana), kas noder cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm – izmaiņas pamana agrāk, nekā veidojums kļūst acīmredzami aizdomīgs.

Dzimumzīmes dermatoskopija ar viedtālrunim pievienotu dermatoskopuRokas dermatoskops, pielikts pie ādas uz apakšdelma

Kā notiek izmeklējums?

Dermatoskopu pieliek pie ādas vai tur nedaudz virs tās. Izmeklējums ir nesāpīgs, un ādu tas nebojā. Viena veidojuma apskate aizņem dažas sekundes; visa ķermeņa dzimumzīmju pārbaude aizņem vairāk laika atkarībā no dzimumzīmju skaita. Ja veidojums ir aizdomīgs, ārsts to nofotografē un, ja nepieciešams, iesaka noņemt un nosūtīt histoloģiskajai izmeklēšanai.

Ko ārsts vērtē dermatoskopijas laikā?

Katru veidojumu vērtē pēc vairākām pazīmēm:

  • struktūra: simetrija un viendabīgums;
  • krāsa un tās vienmērīgums;
  • pigmenta izkārtojums: tīkls, punkti, globulas (lodītes), bezstruktūru zonas;
  • asinsvadu forma un izkārtojums;
  • veidojuma mala: skaidri norobežota, izplūdusi vai ar radiālām svītrām;
  • citas izmaiņas: izčūlojums, asiņošana, baltas spīdīgas struktūras un regresijas zonas.

Par ļaundabīgu procesu liek domāt asimetrija, vairākas krāsas un neregulārs pigmenta tīkls. Aizdomīgi ir arī dažādu formu (polimorfi) asinsvadi, neregulāra mala, izčūlojums vai asiņošana.

Kādus veidojumus dermatoskopija palīdz atpazīt?

Daudziem veidojumiem dermatoskopijā ir raksturīga aina, tāpēc izmeklējums palīdz atšķirt:

Kur vēl izmanto dermatoskopiju?

Dermatoskopu izmanto arī citu ādas slimību un problēmu izmeklēšanai:

  • matu izkrišanas veida noteikšanai (trihoskopija): palielinājumā apskata matus un galvas ādu;
  • kašķa diagnostikai: redzama ērce un tās izraktā eja;
  • hronisku iekaisīgu ādas slimību atšķiršanai: psoriāze, ekzēma, plakanā ēde (lichen planus);
  • naga valnīša kapilāru novērtēšanai (kapilaroskopija, piemēram, saistaudu slimību gadījumā);
  • neliela iestrēguša svešķermeņa, piemēram, skabargas, atrašanai.

Vai dermatoskopija ir droša?

Jā. Izmeklējums ir neinvazīvs, bez jonizējošā starojuma, piemērots grūtniecēm un bērniem, un to var atkārtot tik bieži, cik nepieciešams, lai veidojumu novērotu. Kontaktdermatoskopijā lietoto gelu noslauka uzreiz pēc izmeklējuma.

Kad ir vērts veikt dermatoskopiju?

Dermatoskopiju ir vērts veikt, ja:

  • parādījies jauns veidojums vai esošais ir mainījies: palielinājies, mainījis krāsu vai formu, sācis niezēt vai asiņot;
  • jums ir daudz dzimumzīmju (vairāk nekā 50) vai atipiskas dzimumzīmes;
  • jums jau ir bijusi melanoma vai cits ādas vēzis vai ir novājināta imūnsistēma;
  • ģimenē ir bijusi melanoma;
  • āda ir gaiša un saulē viegli apdeg, bērnībā ir bijuši saules apdegumi;
  • vēlaties profilaktisku pārbaudi – cilvēkiem ar riska faktoriem ārsts var ieteikt regulāru, piemēram, ikgadēju dzimumzīmju pārbaudi.

Vairāk par to, kā notiek dzimumzīmju pārbaude ar dermatoskopu, lasiet iDerma pakalpojumu lapā. Ja šaubāties, vai veidojums vispār jāizmeklē, piesakieties attālinātai konsultācijai: dermatologs to novērtēs pēc fotoattēliem un ieteiks, cik steidzami nepieciešama apskate klātienē. Pēc fotoattēliem melanomu izslēgt nevar.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir dermatoskopija?
Dermatoskopija ir ādas virsējo slāņu izmeklēšana ar dermatoskopu – rokas ierīci ar spēcīgu apgaismojumu un vismaz desmitkārtīgu palielinājumu. Tā ļauj novērtēt veidojuma struktūru, krāsu, pigmenta un asinsvadu izkārtojumu, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt. Dermatologi to izmanto ikdienā, lai atšķirtu labdabīgas dzimumzīmes no aizdomīgiem veidojumiem.
Kā notiek dermatoskopija un cik ilgs ir izmeklējums?
Dermatoskopu pieliek pie ādas vai tur nedaudz virs tās; kontaktdermatoskopijā uz ādas uzklāj nedaudz gela. Vienu veidojumu apskata dažās sekundēs, bet visa ķermeņa pārbaude aizņem vairāk laika – jo vairāk dzimumzīmju, jo ilgāk. Īpaša sagatavošanās nav vajadzīga; ja plānojat pārbaudīt visu ķermeni, ieteicams nelietot kosmētiku un nagu laku, jo tās apgrūtina ādas un nagu apskati.
Kādus veidojumus izmeklē ar dermatoskopu?
Visbiežāk dzimumzīmes, kā arī seborejisko keratozi, hemangiomas un ķiršu angiomas, dermatofibromas, vasaras raibumus un lentigo. Ārsts vērtē veidojuma simetriju, krāsu, pigmenta un asinsvadu izkārtojumu un malu; redzams ir arī izčūlojums un asiņošana. Dermatoskopija noder arī nepigmentētu veidojumu novērtēšanai pēc asinsvadu zīmējuma.
Kā dermatoskopija palīdz atpazīt bīstamus veidojumus?
Dermatoskopijā redzamas pazīmes, ko bez palielinājuma nevar saskatīt: neregulārs pigmenta tīkls, vairāku krāsu kombinācija, neregulāri asinsvadi un regresijas zonas. Pēc tām ārsts izlemj, vai veidojums jānoņem un jāizmeklē histoloģiski. Tā melanomu, bazālo šūnu karcinomu un citas ādas slimības var pamanīt agrīnā stadijā.
Kādu citu slimību diagnostikā izmanto dermatoskopiju?
Dermatoskopiju izmanto matu izkrišanas veida noteikšanai (trihoskopija), kašķa diagnostikai, naga valnīša kapilāru novērtēšanai un hronisku iekaisīgu ādas slimību, piemēram, psoriāzes, ekzēmas un plakanās ēdes (lichen planus), atšķiršanai. Ar to var atrast arī nelielu iestrēgušu svešķermeni, piemēram, skabargu.
Vai dermatoskopija ir sāpīga vai bīstama?
Nē. Izmeklējums ir nesāpīgs un neinvazīvs – dermatoskops ādu tikai apgaismo un palielina, to nebojā un neizmanto jonizējošo starojumu. To var atkārtot tik bieži, cik nepieciešams, arī grūtniecēm un bērniem.
Cik bieži jāveic dzimumzīmju pārbaude ar dermatoskopu?
Cilvēkiem bez riska faktoriem pietiek pārbaudīt dzimumzīmes pašiem reizi mēnesī un vērsties pie ārsta, ja kāda mainās. Ja dzimumzīmju ir daudz, ir atipiskas dzimumzīmes, jums vai ģimenē jau ir bijusi melanoma vai āda ir gaiša un bērnībā ir bijuši saules apdegumi, dermatologs parasti iesaka regulāru pārbaudi – reizi gadā vai biežāk, ja risks ir augsts. Precīzu biežumu nosaka ārsts pēc pirmās apskates.
Vai attālināta konsultācija var aizstāt dermatoskopiju?
Ne pilnībā. Pēc fotoattēliem dermatologs var novērtēt, vai veidojums izskatās aizdomīgs un cik steidzami tas jāizmeklē, taču dermatoskopijai parasti ir vajadzīga ierīce un apskate klātienē. Attālināta konsultācija ir piemērota pirmajam novērtējumam un lēmumam, vai vizīte ir nepieciešama; melanomu pēc fotoattēliem izslēgt nevar.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Kakla sānu āda ar vairākām ādas papilomām un pigmentētām dzimumzīmēm gar kaklu.

Papilomas: kāpēc rodas, vai ir bīstamas un kad noņemt

Papilomas – mīksti, labdabīgi ādas izaugumi uz kakla, padusēs un ādas krokās. Kāpēc tās rodas, kā atšķirt no kārpas un kad tās noņemt – skaidro dermatologs.
Izciļņveida papiloma un divi pigmentēti dzimumzīmes uz ādas – bieži ādas veidojumi, ko izvērtē dermatologs konsultācijā.

Dzimumzīmju noņemšana: kad tā patiešām ir nepieciešama?

Dzimumzīmju noņemšana var būt nepieciešama gan estētisku, gan medicīnisku iemeslu dēļ. Rakstā skaidrojam, kā atpazīt bīstamas izmaiņas, kad jāvēršas pie dermatologa un kādas ir mūsdienīgas noņemšanas metodes.
Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze (keratoma): cēloņi, pazīmes un noņemšana

Seborejiskā keratoze jeb keratoma ir labdabīgs brūns, raupjš veidojums. Kā to atšķirt no melanomas un aktīniskās keratozes, kad tā jāpārbauda un kā to noņem.
Sešu fotoattēlu kolāža, kurā parādīti dažādi dzimumzīmju un nevu veidi uz ādas

Dzimumzīmju noņemšana: kad nepieciešama, kā izvēlēties metodi un ko sagaidīt

Plānojat noņemt dzimumzīmi? Uzziniet, kura metode – lāzers vai ķirurģija – der tieši jums, un ko sagaidīt pēc procedūras dzīšanas laikā.