Seborejiskā keratoze

Seborejiskā keratoze ir labdabīgs ādas veidojums, kas rodas traucētas ādas virsējo šūnu atdalīšanās dēļ. Raksturīga raupja virsma un dažādi brūni toņi – no gaiši brūna līdz gandrīz melnam. Šie veidojumi parasti ir nekaitīgi un nerada veselībai nopietnus draudus.

Veidojums izskatās it kā pielipis pie ādas, ar raupju, drupošu virsmu un dažādiem brūniem toņiem. Tas parasti ir nesāpīgs un nesamitrinās. Veidojums var parādīties gandrīz jebkurā ķermeņa vietā, izņemot plaukstas, pēdas un gļotādas apgabalus.

Galvenie riska faktori ir ģenētiskā nosliece – ja radiniekiem ir bijuši šādi veidojumi, risks ir lielāks. Ilgstoša UV starojuma iedarbība no saules vai solārija arī var veicināt to parādīšanos. Veidojumi biežāk rodas cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma un tiem, kam ir gaišāka āda.

Dermatologs parasti diagnozi nosaka pēc raksturīgām klīniskām pazīmēm. Precīzākai novērtēšanai tiek izmantots dermatoskops – speciāla ierīce, kas ļauj detalizētāk apskatīt ādas struktūru. Netipiskas izmaiņas gadījumā var būt nepieciešams histoloģisks izmeklējums.

Seborejiskās keratozes ārstēšana visbiežāk tiek veikta estētisku iemeslu dēļ. Ārsts var ieteikt aukstuma terapiju, elektroķirurģisku noņemšanu vai lāzerterapiju – metodi izvēlas individuāli. Jāņem vērā, ka dažas keratozes pēc noņemšanas var atjaunoties, tāpēc svarīga ir regulāra ādas uzraudzība.

Ģenētisko faktoru mainīt nav iespējams, taču pareiza aizsardzība pret sauli var samazināt to skaitu. Ieteicams lietot krēmus ar SPF 30–50 aizsardzību, īpaši ilgstoši uzturoties saulē. Regulāra ādas stāvokļa novērošana palīdz laicīgi pamanīt jebkādas izmaiņas.

Konsultācija nepieciešama, ja veidojums strauji mainās – palielinās, maina krāsu vai tekstūru, sāk kairināt vai asiņot. Tāpat jāvēršas pie speciālista, ja parādās mitras brūces, kas ilgstoši nepadzīst. iDerma dermatologs var novērtēt ādas veidojumu attālinātas konsultācijas laikā – pēc fotoattēliem un apraksta, bez nepieciešamības doties uz klīniku.