Kas tas ir?
Seborejiskā keratoze ir labdabīgs ādas veidojums, kas visbiežāk ir dažādos brūnos toņos un raksturojas ar raupju virsmu. Šīs keratozes veidojas traucētas ādas virsējo šūnu atdalīšanās dēļ – šūnas uzkrājas un izveido paceltu, raupju plāksni uz ādas virsmas. Seborejiskās keratozes bieži rada kosmētiskas bažas, taču parasti ir nekaitīgas un nerada diskomfortu.
Cēloņi un riska faktori
Cēloņi, kāpēc rodas seborejiskā keratoze, nav pilnībā skaidri, taču ir zināmi vairāki svarīgi riska faktori:
- Ģenētiskā nosliece: Ja jūsu radiniekiem ir bijušas vai ir daudz seborejisko keratožu, ir lielāka iespēja, ka tās pārmantosiet.
- UV starojums: Ilgstoša un intensīva saules vai solārija iedarbība var veicināt šo veidojumu parādīšanos.
- Vecums: Seborejiskās keratozes biežāk diagnosticē cilvēkiem, kas vecāki par 40–50 gadiem.
- Ādas tips: Tās biežāk novēro cilvēkiem ar gaišāku ādu.
Simptomi
Seborejiskā keratoze bieži tiek atpazīta pēc specifiskiem simptomiem:
- Raupjā virsma: Virsmas šūnu uzkrāšanās dēļ mezgls vai plāksne izskatās it kā pielipusi pie ādas.
- Krāsa: Var būt dažādos brūnos toņos - no gaiši līdz tumši brūnai, gandrīz melnai.
- Nesāpīgs: Šie veidojumi nesāp, parasti bez izdalījumiem.
- Lokalizācija: Var parādīties jebkurā ķermeņa vietā, izņemot plaukstas, pēdas un gļotādas apgabalus, piemēram, muti vai dzimumorgānus.
Kad vērsties pie ārsta?
Tumši brūna vai melna seborejiskā keratoze pēc izskata dažkārt atgādina melanomu, tāpēc jaunu vai mainīgu veidojumu nevajadzētu vērtēt pašam – drošāk to parādīt dermatologam. Neskaidros gadījumos palīdz ādas veidojumu pārbaude ar dermatoskopu.
Lai gan seborejiskās keratozes parasti nerada veselības problēmas, ir svarīgi pievērst uzmanību, ja:
- uz ādas parādās pēkšņas izmaiņas, piemēram, palielinājums, krāsas vai tekstūras izmaiņas;
- parādās kairinājums vai asiņošana;
- parādās mitrājoši vai asiņojoši veidojumi, kas ilgstoši nepadzīst.
Šādos gadījumos iesakām konsultēties ar dermatologu. iDerma speciālisti var palīdzēt precīzi noteikt diagnozi un piedāvāt piemērotāko ārstēšanas plānu. Konsultācija pieejama arī tiešsaistē.
Diagnostika
Seborejiskā keratoze parasti tiek diagnosticēta pēc raksturīgām klīniskām pazīmēm. Dermatologs precizē diagnozi, apskatot ādas veidojumu ar dermatoskopu - speciālu ierīci, kas palīdz detalizētāk novērot ādas struktūras. Ja rodas neskaidrības, var tikt veikta ādas biopsija vai ķirurģiska veidojuma noņemšana, pēc kuras tiek veikts histoloģisks izmeklējums.
Ārstēšana
Seborejiskās keratozes ārstēšana visbiežāk tiek veikta estētisku iemeslu dēļ. Iespējamās ārstēšanas metodes ietver:
- Krioterapiju: Tā ir aukstuma terapija, kurā izmanto ogļskābo gāzi vai šķidro slāpekli.
- Elektroķirurģiju: Elektriskā strāva tiek izmantota nevēlamo audu noņemšanai.
- Lāzerterapiju: Precīza metode, kas mazina apkārtējo audu bojājumus.
Neatkarīgi no izvēlētās ārstēšanas metodes, dažas keratozes var atjaunoties – regulāra ādas uzraudzība tāpēc ir svarīga.
Aprūpe un profilakse
Ģenētiku mainīt nav iespējams, taču ādas aizsardzība no saules mazina šo veidojumu parādīšanās risku:
- Aizsardzība pret sauli: Izmantojiet sauļošanās krēmu ar SPF 30–50, īpaši ilgstoši uzturoties saulē.
- Regulāra ādas aprūpe: Uzmanīgi novērojiet ādas stāvokli un konsultējieties ar speciālistu, ja parādās kādas izmaiņas.
