Ādas slimībasDermatofibroma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Dermatofibroma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Mazs kupola formas brūngans dermatofibromas veidojums uz ādas – labdabīgs un ciets mezgliņš.

Dermatofibroma, pazīstama arī kā histocitoma, ir bieži sastopams, labdabīgs ādas veidojums, kas veidojas lokālas makrofāgu proliferācijas (vairošanās) rezultātā ādas vidējā slānī — dermā. Visbiežāk tā parādās uz apakšējām ekstremitātēm, sastopama visās rasēs, taču biežāk novērojama sievietēm vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

 

Bieži dermatofibroma attīstās pēc nelieliem ādas ievainojumiem — piemēram, kukaiņu kodumiem, adatas dūrieniem, skūšanās griezumiem vai ērkšķu skrāpējumiem. Palielināts risks novērojams arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, HIV pacientiem vai tiem, kuri slimo ar autoimūnām slimībām.

 

Klīniskās pazīmes

Dermatofibroma parasti izskatās kā:

  • Ciets, nedaudz pacelts vai plakans mezgliņš vai papula

  • Gluda virsma, krāsa atkarīga no ādas tipa: no rozā līdz gaiši brūnai gaišai ādai, no tumši brūnas līdz melnai tumšai ādai

  • Dažkārt centrā ir gaišāka zona

  • Izmērs parasti ir 0,5–1,5 cm, visbiežāk 7–10 mm

Parasti šis veidojums nerada sūdzības, taču dažiem cilvēkiem var būt:

  • Ādas savilkuma sajūta

  • Sāpes vai jutīgums

  • Nieze

  • Paaugstināta jutība skartajā zonā

Tipiska pazīme — "bedrītes simptoms" (angļu val. pinch sign): kad apkārtējā āda tiek viegli saspiedīta, veidojuma centrs iegrimst.

 

 
 

 

Diagnostika

Dermatologs bieži vien var noteikt diagnozi, balstoties uz vizuālu apskati un pacienta anamnēzi. Noderīga ir arī dermatoskopija — veidojuma izmeklēšana palielinājumā, lai sīkāk izvērtētu tā struktūru.

Ja ir aizdomas par citu veidojumu vai netipisku izskatu, var tikt veikta ķirurģiska izgriešana un histoloģiskā izmeklēšana (ādas biopsija), lai apstiprinātu diagnozi un izslēgtu ļaundabīgu procesu.

 

 

 

Ārstēšana

Dermatofibroma parasti ir nekaitīga un nesāpīga, tāpēc ārstēšana nav obligāta, ja vien:

  • Veidojums izraisa diskomfortu

  • Nepieciešama precīza diagnostika

  • Pacients vēlas noņemt estētisku apsvērumu dēļ

Iespējamās noņemšanas metodes:

  • Ķirurģiska izgriešana

  • Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli)

  • Elektroķirurģija

  • Lāzerterapija

Svarīgi zināt:

  • Veidojums var atjaunoties pēc noņemšanas

  • Rētas pēc ķirurģiskas ārstēšanas var būt redzamas un ne vienmēr estētiski apmierinošas

 

Svarīgi

Dažos gadījumos dermatofibroma var līdzināties ļaundabīgiem ādas audzējiem, piemēram, dermatofibrosarkomai vai melanomai. Tāpēc jebkurš jauns vai mainīgs veidojums uz ādas jānovērtē dermatologam, izmantojot dermatoskopiju un, ja nepieciešams, veicot ādas biopsiju.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir dermatofibroma un vai tā ir bīstama?
Dermatofibroma jeb histocitoma ir labdabīgs ādas veidojums, kas rodas ādas vidējā slānī – dermā. Tas nav ļaundabīgs un parasti nerada veselības apdraudējumu. Tomēr dažos gadījumos tas var izskatīties līdzīgi nopietnākiem veidojumiem, tāpēc ir svarīgi to novērtēt speciālistam.
Kādi ir raksturīgākie dermatofibroma simptomi?
Dermatofibroma parādās kā ciets, nedaudz pacelts vai plakans mezgliņš ar gludu virsmu, kura krāsa var atšķirties no rozā līdz tumši brūnai atkarībā no ādas tipa. Tā izmērs parasti ir 0,5–1,5 cm, un dažiem cilvēkiem tā var radīt sāpes, niezi vai paaugstinātu jutību. Raksturīga pazīme ir bedrītes simptoms – kad apkārtējā āda tiek viegli saspiesta, veidojuma centrs iegrimst.
Kādi ir dermatofibroma cēloņi?
Bieži dermatofibroma veidojas pēc nelieliem ādas ievainojumiem – kukaiņu kodumiem, adatas dūrieniem, skūšanās griezumiem vai ērkšķu skrāpējumiem. Paaugstināts risks ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, tiem, kas slimo ar autoimūnām slimībām. Biežāk tā novērojama sievietēm vecumā no 20 līdz 50 gadiem.
Kā dermatologs nosaka dermatofibroma diagnozi?
Diagnozi parasti var noteikt, balstoties uz vizuālu apskati un pacienta anamnēzi. Papildus tiek izmantota dermatoskopija – veidojuma izmeklēšana palielinājumā, lai sīkāk izvērtētu tā struktūru. Ja ir šaubas par veidojuma dabu, var tikt veikta ķirurģiska izgriezšana un histoloģiskā izmeklēšana, lai apstiprinātu diagnozi un izslēgtu ļaundabīgu procesu.
Vai dermatofibroma ir jānoņem?
Ārstēšana nav obligāta, ja veidojums nerada diskomfortu. Ja tas traucē vai pacients vēlas to noņemt estētisku apsvērumu dēļ, pieejamas vairākas noņemšanas metodes – ķirurģiska izgriezšana, krioterapija, elektroķirurģija vai lāzerterapija. Svarīgi zināt, ka veidojums var atjaunoties pēc noņemšanas, un ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā var palikt redzama rēta.
Vai dermatofibroma var pārvērsties par ļaundabīgu veidojumu?
Pati dermatofibroma ir labdabīga un ļaundabīga pārvēršanās risks ir ļoti zems. Tomēr tā var izskatīties līdzīgi ļaundabīgiem ādas veidojumiem, piemēram, melanomam vai dermatofibrosarkomai. Tāpēc jebkurš jauns vai mainīgs veidojums uz ādas ir jānovērtē speciālistam ar dermatoskopiju un, ja nepieciešams, ādas biopsiju.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja veidojums mainās izmērā, krāsā vai formā, rada sāpes, asiņo vai izskatās netipiskā veidā. Nekavējoties jākonsultējas, ja parādās jauni veidojumi ar neregulārām malām vai dažādām krāsām. iDerma dermatologs var novērtēt ādas veidojumu attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta, sniedzot profesionālu atzinumu bez nepieciešamības doties uz klīniku.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts: cēloņi, simptomi un ārstēšanas metodes

Nieze, sausums un izsitumi, kas traucē miegu? Uzziniet, kādi faktori izraisa atopiskā dermatīta paasinājumus un ko dermatologs iesaka ādas kopšanā.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Jostas roze izraisa sāpīgus pūslīšu izsitumus gar nervu gaitu. Uzziniet cēloņus, simptomus un kāpēc svarīga ārstēšana pirmajās 72 stundās.
Gaišāki, neregulāras formas plankumi uz ādas, kas raksturīgi daudzkrāsainajai ēdei (sēnīšu infekcijai).

Daudzkrāsainā ķērpja: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Uzziniet par daudzkrāsaino ķērpi — tās cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas metodēm. Atklājiet, kā efektīvi ārstēt šo sēnīšu infekciju, lai novērstu ādas plankumus un atjaunotu ādas veselību.
Plaukstas āda ar zvīņojošiem, sārtiem plankumiem, kas raksturīgi plakanajam ķērpim.

Plakanā ķērpja slimība: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Uzziniet visu par plakanās ķērpja slimību – tās cēloņiem, simptomiem un efektīvām ārstēšanas metodēm. Atklājiet, kā pārvaldīt šo hronisko ādas slimību un uzlabot ādas, nagu un matu veselību.