Dermatofibroma, saukta arī par histiocitomu vai ādas fibrozo histiocitomu, ir bieži sastopams labdabīgs ādas veidojums: ciets saistaudu mezgliņš, kas veidojas dermā, visbiežāk uz apakšstilba. Tas sastāv no fibroblastiem, saistaudu šūnām, kas vairojas; tā veidošanā var piedalīties arī histiocīti. Dermatofibromas rodas pieaugušajiem ar jebkuru ādas krāsu, sievietēm biežāk nekā vīriešiem. Vēzī dermatofibroma nepārvēršas, taču pēc izskata var atgādināt bīstamus veidojumus, tāpēc jaunu mezgliņu ir vērts parādīt ārstam.
Kāpēc rodas dermatofibroma?
Precīzs cēlonis nav zināms. Nav pat skaidrs, vai dermatofibroma ir ādas reakcija uz bojājumu vai īsts audzējs. Pēc MSD rokasgrāmatas datiem cēlonis, visticamāk, ir ģenētisks, tas ir, saistīts ar izmaiņām paša mezgliņa šūnās. Pierādījumu, ka dermatofibroma būtu pārmantojama, nav. Bieži mezgliņš parādās pēc neliela ādas bojājuma: kukaiņa koduma, injekcijas vai rozes ērkšķa skrāpējuma, lai gan šāda saistība ne vienmēr ir novērojama.
Vairumam cilvēku dermatofibroma ir viena. Ja dažu mēnešu laikā to parādās daudz, tas var būt saistīts ar novājinātu imūnsistēmu un tās cēloņiem: HIV infekciju, imūnsistēmu nomācošu ārstēšanu, autoimūnām slimībām, piemēram, sarkano vilkēdi, retos gadījumos ar onkoloģiskām slimībām. Šādā situācijā ir vajadzīga ārsta apskate.
Kā dermatofibroma izskatās?
Lielbritānijas Dermatologu asociācija to salīdzina ar mazu gumijas pogu, kas atrodas tieši zem ādas virsmas:
- Izmērs: parasti 7–10 mm. Lielbritānijas Dermatologu asociācija raksta, ka mezgliņš reti pārsniedz 1 cm, DermNet min izmēru līdz 1,5 cm.
- Konsistence: ciets mezgliņš, kas taustot atgādina gumijas pogu. Tas ir saaudzis ar ādas virsmu, bet brīvi kustas pār zemādas audiem.
- Krāsa: gaišai ādai no rozā līdz gaiši brūnai, tumšai ādai no tumši brūnas līdz melnai; centrs dažkārt ir gaišāks. Sastopami arī violeti un pelēcīgi mezgliņi.
- Vieta: visbiežāk apakšstilbi, sievietēm arī augšdelmi. Parādīties mezgliņš var jebkurā ādas vietā.
- Sajūtas: parasti nekādu. Dažiem cilvēkiem mezgliņš niez vai sāp, to piespiežot vai atsitot, un, skujot kājas, tas var asiņot.
Raksturīgākā pazīme ir bedrītes simptoms (to sauc arī par Ficpatrika pazīmi): ja ādu abās mezgliņa pusēs viegli saspiež, tā centrs ievelkas uz iekšu, nevis izspiežas. Sastopamas arī retākas formas: gigantiskā, eruptīvā (kad dažu mēnešu laikā parādās desmitiem mezgliņu, parasti novājinātas imūnsistēmas gadījumā) un multiplā.


Pa kreisi: tipiska dermatofibroma uz apakšstilba. Pa labi: bedrītes simptoms – saspiežot ādu, mezgliņa centrs ievelkas.
Vai dermatofibroma ir bīstama, un vai tā var pārvērsties vēzī?
Nē. Dermatofibroma vēzī nepārvēršas un to neizraisa. Bīstama tā ir tikai tādā ziņā, ka pēc izskata to var noturēt par ļaundabīgu audzēju. DermNet norāda, ka dermatofibromu dažkārt notur par izvirzīto dermatofibrosarkomu (dermatofibrosarcoma protuberans) vai desmoplastisko melanomu. Izvirzītā dermatofibrosarkoma ir rets dermas audzējs: tas rodas mazāk nekā vienam cilvēkam no 100 000 gadā. Tā ir nesāpīga sabiezējusi plāksne vai ar ādu saaudzis sarkanbrūns vai ādas krāsas mezgls, 50–60 % gadījumu uz rumpja. Atšķirībā no dermatofibromas, kas nemainās, tā mēnešiem un gadiem ļoti lēni aug. Nereti to atklāj tikai tad, kad tā sāk augt straujāk; pēc izgriešanas tā mēdz atjaunoties, bet reti izplatās ārpus ādas. MSD rokasgrāmata uzsver, ka no dermatofibromas to atšķir tieši augšanas ātrums: tā var ievērojami palielināties un ieaugt dziļākajos audos. Tāpēc jebkurš augošs vai mainīgs mezgliņš ir jāparāda ārstam.
Ar ko var sajaukt dermatofibromu?
| Veidojums | Ar ko atšķiras |
|---|---|
| Dermatofibroma | Ciets rozā vai brūngans (uz tumšas ādas tumšs) mezgliņš līdz 1,5 cm, kas mēnešiem un gadiem nemaina izmēru un, saspiežot ādu, ievelkas. |
| Melanoma (mezglainā forma) | Ciets kupolveida mezgls, kas dažu nedēļu vai mēnešu laikā manāmi palielinās, bieži lielāks par 6 mm, melns, sarkans vai ādas krāsas. Galvenā atšķirība ir augšana. |
| Izvirzītā dermatofibrosarkoma | Reta: mazāk nekā 1 gadījums uz 100 000 cilvēku gadā. Nesāpīga sabiezējusi plāksne vai ar ādu saaudzis mezgls, kas mēnešiem un gadiem lēni aug, 50–60 % gadījumu uz rumpja. |
| Bazālo šūnu karcinoma | Lēni augošs spīdīgs, pērļains mezgliņš ar paplašinātiem asinsvadiem, var veidot čūlu; uz sejas visbiežāk sastopama tieši mezglainā forma. |
| Keloīds vai hipertrofiska rēta | Ciets, gluds rētaudu veidojums ādas bojājuma vietā; keloīds pāraug bijušās brūces robežas, hipertrofiska rēta paliek bojājuma robežās. |
| Intradermāls nēvuss (dzimumzīme) | Kupolveida vai uz kātiņa esošs veidojums ar gludu vai kārpainu virsmu, bieži uz sejas. |
| Epidermoīdā cista | Apaļš mezgls 1–3 cm, saaudzis ar ādas virsmu, bet kustīgs pār dziļākajiem slāņiem, ar centrālu atveri, no kuras var izdalīties nepatīkami smakojošs saturs; biežāk uz rumpja un sejas. |
| Seborejiskā keratoze | Nekaitīgs kārpains plankums, kas parādās pieaugušā vecumā un izskatās kā uzlīmēts uz ādas; pēc 60 gadu vecuma tāds ir vairāk nekā 90 % cilvēku. |
| Piogēnā granuloma | Nesāpīgs sarkans, gaļīgs mezgliņš 5–10 mm, kas dažu nedēļu laikā strauji izaug un viegli asiņo pat pēc nelielas traumas; biežāk uz pirkstiem un sejas. |
| Lipoma | Mīksts vai gumijains, bieži daivains zemādas mezgls no 1 līdz vairāk nekā 10 cm; āda virs tā ir nemainīta un ar veidojumu nav saaugusi. |
Diagnostika
Parasti dermatologs dermatofibromu bez grūtībām atpazīst pēc izskata. Diagnozi palīdz apstiprināt dermatoskopija, veidojuma apskate ar palielinošu lēcu un spēcīgu apgaismojumu. Tipiskākā aina ir bālgans centrs, ko ieskauj smalks pigmenta tīkls. Uz tumšas ādas aina var būt citāda.
Ja ir netipiskas pazīmes (mezgliņš nesen palielinājies, izčūlojis, dermatoskopijā redzamas asimetriskas struktūras vai vairākas krāsas), to izgriež pilnībā vai paņem biopsiju un paraugu izmeklē mikroskopā. Biopsija dažkārt ir vajadzīga arī tādēļ, lai izslēgtu melanocitāros veidojumus, tostarp nēvusu, saules lentigo un melanomu. Mikroskopā dermatofibromai ir daudz uzbūves variantu, tāpēc šaubīgos gadījumos izmanto papildu imūnhistoķīmiskās krāsošanas metodes.


Pa kreisi: dermatofibromas dermatoskopija, bālgans centrs un pigmenta tīkls gar malu. Pa labi: uz tumšas ādas dermatofibroma var izskatīties gandrīz melna.
Vai dermatofibromu var ārstēt ar ziedi?
Nē. DermNet, Lielbritānijas Dermatologu asociācijas un MSD rokasgrāmatas ārstēšanas metožu sarakstos ārīgi lietojamu līdzekļu nav: tajos ir tikai novērošana un procedūras, ko veic ārsts. Mezgliņš ir saistaudu veidojums dermā, un nav pamata gaidīt, ka tas izzustu no ziedes vai kompreses. Ja diagnoze ir apstiprināta un mezgliņš netraucē, ārstēšana nav vajadzīga vispār.
Novērošana un aprūpe
Apstiprinātai dermatofibromai ārstēšana nav nepieciešama: pietiek to novērot. Nereti tā saglabājas nenoteikti ilgi, bet dažkārt izzūd arī bez ārstēšanas. Strauji tā neaug. Ja mezgliņš dažu nedēļu vai mēnešu laikā ir manāmi palielinājies, dermatofibromai tas nav raksturīgi un ir iemesls izmeklēties. Mezgliņu ir viegli savainot, piemēram, ar skuvekli, tāpēc, skujot apakšstilbus, to labāk apiet. Noder reizi dažos mēnešos nofotografēt mezgliņu blakus lineālam: tā vieglāk pamanīt izmaiņas, un fotoattēli noderēs arī tiešsaistes konsultācijā.
Ārstēšana: kad un kā dermatofibromu noņem
Tā kā dermatofibroma ir labdabīga un reti rada sūdzības, parasti pietiek ar precīzu diagnozi un skaidrojumu, ka veidojums nav bīstams. Noņemt to ir jēga trīs gadījumos: ja ir šaubas par diagnozi, ja mezgliņš niez vai sāp un ja tā izskats traucē. Pirms lēmuma ir vērts zināt, ka rēta pēc noņemšanas var būt ne mazāk pamanāma kā pats mezgliņš, bet nieze un sāpes ar laiku var pāriet pašas.
Iespējamās metodes:
- Ķirurģiska izgriešana vietējā anestēzijā noņem redzamo veidojumu un ļauj to izmeklēt mikroskopā. Rēta paliek vienmēr, un recidīvi nav reti, jo mezgliņš bieži sniedzas ārpus redzamajām robežām.
- Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli) var atvieglot sūdzības, bet var atstāt rētu, un mezgliņš var parādīties atkal. Pēc DermNet datiem ar krioterapiju, tāpat kā ar virspusēju nogriešanu, reti izdodas panākt pilnīgu izzušanu.
- Lāzeri: oglekļa dioksīda lāzers mezgliņu saplacina, bet impulsa krāsvielas lāzers iedarbojas uz tā asinsapgādi. Lielbritānijas Dermatologu asociācija ziņo par labiem rezultātiem, taču arī pēc lāzera var palikt rēta, un pēc DermNet datiem arī lāzeri reti panāk pilnīgu izzušanu.
- Hormonāla pretiekaisuma līdzekļa injekcijas mezgliņā var to nedaudz saplacināt.
Nemēģiniet dermatofibromu noņemt mājās. Veidojums atrodas dermā, tāpēc paliks rēta, bet neizmeklēts mezgliņš var izrādīties pavisam cits veidojums.
Kad vērsties pie dermatologa?
Jebkuru jaunu sacietējumu ādā, īpaši pigmentētu, ir vērts parādīt ārstam. Neatlieciet vizīti, ja mezgliņš:
- vairāku nedēļu vai mēnešu laikā aug;
- maina krāsu, kļūst daudzkrāsains vai iegūst nelīdzenas malas;
- izčūlo, asiņo vai pastāvīgi sāp;
- ir lielāks par tipisko, tas ir, pārsniedz 1,5 cm;
- nav viens: īsā laikā parādījušies vairāki jauni.
Pirmais solis var būt attālināts. Sazinieties ar iDerma dermatologu tiešsaistē. Pēc fotoattēliem un apraksta ārsts pateiks, vai mezgliņš izskatās pēc dermatofibromas un vai ir vajadzīga apskate ārstniecības iestādē. Ja tāda ir vajadzīga, ārsts apskates laikā izmeklēs veidojumu ar dermatoskopu un šaubu gadījumā to izgriezīs vai paņems biopsiju galīgai diagnozei. Ja uz ādas ir arī citi neskaidri veidojumi, parādiet tos vienlaikus; par aizdomīgu dzimumzīmju pazīmēm lasiet rakstā par dzimumzīmju pārbaudi.
Foto: Jmarchn, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons.






