Ādas slimībasDermatofibroma: kas tā ir, vai tā ir bīstama un vai to vajag noņemt

Dermatofibroma: kas tā ir, vai tā ir bīstama un vai to vajag noņemt

Mazs kupola formas brūngans dermatofibromas veidojums uz ādas – labdabīgs un ciets mezgliņš.

Dermatofibroma, saukta arī par histiocitomu vai ādas fibrozo histiocitomu, ir bieži sastopams labdabīgs ādas veidojums: ciets saistaudu mezgliņš, kas veidojas dermā, visbiežāk uz apakšstilba. Tas sastāv no fibroblastiem, saistaudu šūnām, kas vairojas; tā veidošanā var piedalīties arī histiocīti. Dermatofibromas rodas pieaugušajiem ar jebkuru ādas krāsu, sievietēm biežāk nekā vīriešiem. Vēzī dermatofibroma nepārvēršas, taču pēc izskata var atgādināt bīstamus veidojumus, tāpēc jaunu mezgliņu ir vērts parādīt ārstam.

Kāpēc rodas dermatofibroma?

Precīzs cēlonis nav zināms. Nav pat skaidrs, vai dermatofibroma ir ādas reakcija uz bojājumu vai īsts audzējs. Pēc MSD rokasgrāmatas datiem cēlonis, visticamāk, ir ģenētisks, tas ir, saistīts ar izmaiņām paša mezgliņa šūnās. Pierādījumu, ka dermatofibroma būtu pārmantojama, nav. Bieži mezgliņš parādās pēc neliela ādas bojājuma: kukaiņa koduma, injekcijas vai rozes ērkšķa skrāpējuma, lai gan šāda saistība ne vienmēr ir novērojama.

Vairumam cilvēku dermatofibroma ir viena. Ja dažu mēnešu laikā to parādās daudz, tas var būt saistīts ar novājinātu imūnsistēmu un tās cēloņiem: HIV infekciju, imūnsistēmu nomācošu ārstēšanu, autoimūnām slimībām, piemēram, sarkano vilkēdi, retos gadījumos ar onkoloģiskām slimībām. Šādā situācijā ir vajadzīga ārsta apskate.

Kā dermatofibroma izskatās?

Lielbritānijas Dermatologu asociācija to salīdzina ar mazu gumijas pogu, kas atrodas tieši zem ādas virsmas:

  • Izmērs: parasti 7–10 mm. Lielbritānijas Dermatologu asociācija raksta, ka mezgliņš reti pārsniedz 1 cm, DermNet min izmēru līdz 1,5 cm.
  • Konsistence: ciets mezgliņš, kas taustot atgādina gumijas pogu. Tas ir saaudzis ar ādas virsmu, bet brīvi kustas pār zemādas audiem.
  • Krāsa: gaišai ādai no rozā līdz gaiši brūnai, tumšai ādai no tumši brūnas līdz melnai; centrs dažkārt ir gaišāks. Sastopami arī violeti un pelēcīgi mezgliņi.
  • Vieta: visbiežāk apakšstilbi, sievietēm arī augšdelmi. Parādīties mezgliņš var jebkurā ādas vietā.
  • Sajūtas: parasti nekādu. Dažiem cilvēkiem mezgliņš niez vai sāp, to piespiežot vai atsitot, un, skujot kājas, tas var asiņot.

Raksturīgākā pazīme ir bedrītes simptoms (to sauc arī par Ficpatrika pazīmi): ja ādu abās mezgliņa pusēs viegli saspiež, tā centrs ievelkas uz iekšu, nevis izspiežas. Sastopamas arī retākas formas: gigantiskā, eruptīvā (kad dažu mēnešu laikā parādās desmitiem mezgliņu, parasti novājinātas imūnsistēmas gadījumā) un multiplā.

Dermatofibroma: ciets, brūngans mezgliņš ar tumšāku centru matainā ādāIedobes (saspiešanas) pazīmes ilustrācija: saspiežot ādu no abām pusēm, āda virs dermatofibromas ievelkas uz iekšu

Pa kreisi: tipiska dermatofibroma uz apakšstilba. Pa labi: bedrītes simptoms – saspiežot ādu, mezgliņa centrs ievelkas.

Vai dermatofibroma ir bīstama, un vai tā var pārvērsties vēzī?

Nē. Dermatofibroma vēzī nepārvēršas un to neizraisa. Bīstama tā ir tikai tādā ziņā, ka pēc izskata to var noturēt par ļaundabīgu audzēju. DermNet norāda, ka dermatofibromu dažkārt notur par izvirzīto dermatofibrosarkomu (dermatofibrosarcoma protuberans) vai desmoplastisko melanomu. Izvirzītā dermatofibrosarkoma ir rets dermas audzējs: tas rodas mazāk nekā vienam cilvēkam no 100 000 gadā. Tā ir nesāpīga sabiezējusi plāksne vai ar ādu saaudzis sarkanbrūns vai ādas krāsas mezgls, 50–60 % gadījumu uz rumpja. Atšķirībā no dermatofibromas, kas nemainās, tā mēnešiem un gadiem ļoti lēni aug. Nereti to atklāj tikai tad, kad tā sāk augt straujāk; pēc izgriešanas tā mēdz atjaunoties, bet reti izplatās ārpus ādas. MSD rokasgrāmata uzsver, ka no dermatofibromas to atšķir tieši augšanas ātrums: tā var ievērojami palielināties un ieaugt dziļākajos audos. Tāpēc jebkurš augošs vai mainīgs mezgliņš ir jāparāda ārstam.

Ar ko var sajaukt dermatofibromu?

VeidojumsAr ko atšķiras
DermatofibromaCiets rozā vai brūngans (uz tumšas ādas tumšs) mezgliņš līdz 1,5 cm, kas mēnešiem un gadiem nemaina izmēru un, saspiežot ādu, ievelkas.
Melanoma (mezglainā forma)Ciets kupolveida mezgls, kas dažu nedēļu vai mēnešu laikā manāmi palielinās, bieži lielāks par 6 mm, melns, sarkans vai ādas krāsas. Galvenā atšķirība ir augšana.
Izvirzītā dermatofibrosarkomaReta: mazāk nekā 1 gadījums uz 100 000 cilvēku gadā. Nesāpīga sabiezējusi plāksne vai ar ādu saaudzis mezgls, kas mēnešiem un gadiem lēni aug, 50–60 % gadījumu uz rumpja.
Bazālo šūnu karcinomaLēni augošs spīdīgs, pērļains mezgliņš ar paplašinātiem asinsvadiem, var veidot čūlu; uz sejas visbiežāk sastopama tieši mezglainā forma.
Keloīds vai hipertrofiska rētaCiets, gluds rētaudu veidojums ādas bojājuma vietā; keloīds pāraug bijušās brūces robežas, hipertrofiska rēta paliek bojājuma robežās.
Intradermāls nēvuss (dzimumzīme)Kupolveida vai uz kātiņa esošs veidojums ar gludu vai kārpainu virsmu, bieži uz sejas.
Epidermoīdā cistaApaļš mezgls 1–3 cm, saaudzis ar ādas virsmu, bet kustīgs pār dziļākajiem slāņiem, ar centrālu atveri, no kuras var izdalīties nepatīkami smakojošs saturs; biežāk uz rumpja un sejas.
Seborejiskā keratozeNekaitīgs kārpains plankums, kas parādās pieaugušā vecumā un izskatās kā uzlīmēts uz ādas; pēc 60 gadu vecuma tāds ir vairāk nekā 90 % cilvēku.
Piogēnā granulomaNesāpīgs sarkans, gaļīgs mezgliņš 5–10 mm, kas dažu nedēļu laikā strauji izaug un viegli asiņo pat pēc nelielas traumas; biežāk uz pirkstiem un sejas.
LipomaMīksts vai gumijains, bieži daivains zemādas mezgls no 1 līdz vairāk nekā 10 cm; āda virs tā ir nemainīta un ar veidojumu nav saaugusi.

Diagnostika

Parasti dermatologs dermatofibromu bez grūtībām atpazīst pēc izskata. Diagnozi palīdz apstiprināt dermatoskopija, veidojuma apskate ar palielinošu lēcu un spēcīgu apgaismojumu. Tipiskākā aina ir bālgans centrs, ko ieskauj smalks pigmenta tīkls. Uz tumšas ādas aina var būt citāda.

Ja ir netipiskas pazīmes (mezgliņš nesen palielinājies, izčūlojis, dermatoskopijā redzamas asimetriskas struktūras vai vairākas krāsas), to izgriež pilnībā vai paņem biopsiju un paraugu izmeklē mikroskopā. Biopsija dažkārt ir vajadzīga arī tādēļ, lai izslēgtu melanocitāros veidojumus, tostarp nēvusu, saules lentigo un melanomu. Mikroskopā dermatofibromai ir daudz uzbūves variantu, tāpēc šaubīgos gadījumos izmanto papildu imūnhistoķīmiskās krāsošanas metodes.

Dermatofibromas dermatoskopija: bālgans centrs, ko ieskauj smalks brūns pigmenta tīklsDermatofibroma mikroskopā: blīvs saistaudu perēklis dermā zem epidermas

Pa kreisi: dermatofibromas dermatoskopija, bālgans centrs un pigmenta tīkls gar malu. Pa labi: uz tumšas ādas dermatofibroma var izskatīties gandrīz melna.

Vai dermatofibromu var ārstēt ar ziedi?

Nē. DermNet, Lielbritānijas Dermatologu asociācijas un MSD rokasgrāmatas ārstēšanas metožu sarakstos ārīgi lietojamu līdzekļu nav: tajos ir tikai novērošana un procedūras, ko veic ārsts. Mezgliņš ir saistaudu veidojums dermā, un nav pamata gaidīt, ka tas izzustu no ziedes vai kompreses. Ja diagnoze ir apstiprināta un mezgliņš netraucē, ārstēšana nav vajadzīga vispār.

Novērošana un aprūpe

Apstiprinātai dermatofibromai ārstēšana nav nepieciešama: pietiek to novērot. Nereti tā saglabājas nenoteikti ilgi, bet dažkārt izzūd arī bez ārstēšanas. Strauji tā neaug. Ja mezgliņš dažu nedēļu vai mēnešu laikā ir manāmi palielinājies, dermatofibromai tas nav raksturīgi un ir iemesls izmeklēties. Mezgliņu ir viegli savainot, piemēram, ar skuvekli, tāpēc, skujot apakšstilbus, to labāk apiet. Noder reizi dažos mēnešos nofotografēt mezgliņu blakus lineālam: tā vieglāk pamanīt izmaiņas, un fotoattēli noderēs arī tiešsaistes konsultācijā.

Ārstēšana: kad un kā dermatofibromu noņem

Tā kā dermatofibroma ir labdabīga un reti rada sūdzības, parasti pietiek ar precīzu diagnozi un skaidrojumu, ka veidojums nav bīstams. Noņemt to ir jēga trīs gadījumos: ja ir šaubas par diagnozi, ja mezgliņš niez vai sāp un ja tā izskats traucē. Pirms lēmuma ir vērts zināt, ka rēta pēc noņemšanas var būt ne mazāk pamanāma kā pats mezgliņš, bet nieze un sāpes ar laiku var pāriet pašas.

Iespējamās metodes:

  • Ķirurģiska izgriešana vietējā anestēzijā noņem redzamo veidojumu un ļauj to izmeklēt mikroskopā. Rēta paliek vienmēr, un recidīvi nav reti, jo mezgliņš bieži sniedzas ārpus redzamajām robežām.
  • Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli) var atvieglot sūdzības, bet var atstāt rētu, un mezgliņš var parādīties atkal. Pēc DermNet datiem ar krioterapiju, tāpat kā ar virspusēju nogriešanu, reti izdodas panākt pilnīgu izzušanu.
  • Lāzeri: oglekļa dioksīda lāzers mezgliņu saplacina, bet impulsa krāsvielas lāzers iedarbojas uz tā asinsapgādi. Lielbritānijas Dermatologu asociācija ziņo par labiem rezultātiem, taču arī pēc lāzera var palikt rēta, un pēc DermNet datiem arī lāzeri reti panāk pilnīgu izzušanu.
  • Hormonāla pretiekaisuma līdzekļa injekcijas mezgliņā var to nedaudz saplacināt.

Nemēģiniet dermatofibromu noņemt mājās. Veidojums atrodas dermā, tāpēc paliks rēta, bet neizmeklēts mezgliņš var izrādīties pavisam cits veidojums.

Kad vērsties pie dermatologa?

Jebkuru jaunu sacietējumu ādā, īpaši pigmentētu, ir vērts parādīt ārstam. Neatlieciet vizīti, ja mezgliņš:

  • vairāku nedēļu vai mēnešu laikā aug;
  • maina krāsu, kļūst daudzkrāsains vai iegūst nelīdzenas malas;
  • izčūlo, asiņo vai pastāvīgi sāp;
  • ir lielāks par tipisko, tas ir, pārsniedz 1,5 cm;
  • nav viens: īsā laikā parādījušies vairāki jauni.

Pirmais solis var būt attālināts. Sazinieties ar iDerma dermatologu tiešsaistē. Pēc fotoattēliem un apraksta ārsts pateiks, vai mezgliņš izskatās pēc dermatofibromas un vai ir vajadzīga apskate ārstniecības iestādē. Ja tāda ir vajadzīga, ārsts apskates laikā izmeklēs veidojumu ar dermatoskopu un šaubu gadījumā to izgriezīs vai paņems biopsiju galīgai diagnozei. Ja uz ādas ir arī citi neskaidri veidojumi, parādiet tos vienlaikus; par aizdomīgu dzimumzīmju pazīmēm lasiet rakstā par dzimumzīmju pārbaudi.

Foto: Jmarchn, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir dermatofibroma?
Ciets, labdabīgs saistaudu mezgliņš dermā, kas rodas, kad vairojas fibroblasti (saistaudu šūnas); visbiežāk tas atrodas uz apakšstilba, un sievietēm tas rodas biežāk nekā vīriešiem. Tas nav vēzis, bet jaunu mezgliņu tomēr ir vērts parādīt dermatologam, jo pēc izskata to var sajaukt ar bīstamākiem veidojumiem.
Vai dermatofibroma ir vēzis, un vai tā var pārvērsties vēzī?
Dermatofibroma nav vēzis un vēzī nepārvēršas. Vienīgais risks ir sajaukt to ar izvirzīto dermatofibrosarkomu vai desmoplastisko melanomu, kas pēc izskata var būt līdzīgas. Tāpēc augošs, izčūlojis vai krāsu mainošs mezgliņš ir jāparāda ārstam, kurš šaubu gadījumā to izgriezīs vai paņems biopsiju.
Kāpēc rodas dermatofibroma? Vai tiešām pēc kukaiņa koduma?
Nav zināms. Visticamāk, iemesls ir izmaiņas paša mezgliņa šūnās, nevis pārmantota slimība: pierādījumu par pārmantojamību nav. Kukaiņa kodums, injekcija vai ērkšķa skrāpējums bieži ir bijis tieši tajā vietā, bet ne vienmēr.
Kas ir bedrītes simptoms?
Ja ādu abās dermatofibromas pusēs viegli saspiež, tās centrs ievelkas uz iekšu, nevis izspiežas. Šo pazīmi sauc arī par Ficpatrika pazīmi. Ar to vien nepietiek: diagnozi nosaka dermatologs apskatē ar dermatoskopu, kurā redzams bālgans centrs un pigmenta tīkls ap to, bet šaubīgos gadījumos pēc biopsijas rezultāta.
Vai dermatofibromu var ārstēt ar ziedi?
Ārīgi lietojami līdzekļi nav dermatofibromas ārstēšanas metode. Ne DermNet, ne Lielbritānijas Dermatologu asociācija, ne MSD rokasgrāmata starp dermatofibromas ārstēšanas metodēm nemin ziedes vai krēmus: runa ir tikai par novērošanu un procedūrām pie ārsta. Kamēr mezgliņš netraucē un diagnoze ir apstiprināta, to ārstēt nevajag.
Vai dermatofibroma ir jānoņem?
Parasti nē: pietiek ar precīzu diagnozi un novērošanu. Noņemšanai ir jēga, ja ir šaubas par diagnozi, ja mezgliņš niez vai sāp un ja tā izskats traucē. Jāņem vērā, ka rēta pēc noņemšanas var būt pamanāmāka par pašu mezgliņu.
Vai pēc dermatofibromas noņemšanas paliks rēta?
Pēc ķirurģiskas izgriešanas rēta paliek vienmēr un var būt ne mazāk pamanāma kā pats mezgliņš; arī krioterapija un lāzeri var atstāt rētu. Tāpēc dermatofibromu tikai izskata dēļ ir vērts noņemt vienīgi tad, kad ieguvumi un trūkumi ir izsvērti.
Vai dermatofibroma pēc noņemšanas var parādīties atkal?
Jā. Pēc ķirurģiskas noņemšanas tā nereti atjaunojas, jo mezgliņa robežas ir platākas, nekā redzams uz ādas. Pēc krioterapijas mezgliņš arī var parādīties atkal, un pēc DermNet datiem krioterapija vai virspusēja nogriešana pilnīgu izzušanu panāk reti.
Vai dermatofibroma pāriet pati?
Dažkārt jā: Lielbritānijas Dermatologu asociācija norāda, ka mezgliņš var izzust bez ārstēšanas, taču daudzos gadījumos tas saglabājas nenoteikti ilgi. Ja diagnoze ir apstiprināta un mezgliņš nemainās, to var vienkārši novērot.
Kā atšķirt dermatofibromu no melanomas?
Dermatofibroma ir cieta, ilgi nemaina izmēru un, saspiežot ādu, ievelkas. Mezglainā melanoma dažu nedēļu vai mēnešu laikā manāmi palielinās, bieži ir lielāka par 6 mm, kupolveida, melna, sarkana vai ādas krāsas. Ar aci tās droši atšķirt nevar, tāpēc augošs mezgliņš jāizmeklē dermatologam ar dermatoskopu, bet šaubu gadījumā jāizgriež vai jāpaņem biopsija.
Kāpēc dermatofibroma sāp vai niez?
Parasti tā nerada nekādas sajūtas, bet dažiem cilvēkiem mezgliņš niez vai sāp, to piespiežot vai atsitot, un, skujot kājas, var asiņot. Šādas sūdzības ar laiku var pāriet pašas; ja tās saglabājas, tas ir viens no iemesliem veidojumu noņemt.
Uzreiz parādījās daudz dermatofibromu. Ko tas nozīmē?
Parasti dermatofibroma ir viena. Ja dažu mēnešu laikā parādās desmitiem mezgliņu, tas visbiežāk notiek novājinātas imūnsistēmas dēļ: HIV infekcijas, imūnsistēmu nomācošas ārstēšanas, sarkanās vilkēdes vai citas autoimūnas slimības, retumis onkoloģiskas slimības. Vajadzīga ārsta apskate un izmeklēšana.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi, ārstēšana un atšķirība no rozes

Jostas roze (herpes zoster): kā izskatās izsitumi, vai tā ir lipīga, kāpēc ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā, kas palīdz mājās un ar ko tā atšķiras no rozes.
Plaukstas āda ar zvīņojošiem, sārtiem plankumiem, kas raksturīgi plakanajam ķērpim.

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): simptomi, cēloņi, ārstēšana un cik ilgi tā ilgst

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): violetas niezošas papulas, balts zīmējums mutē, nagu un matu izmaiņas. Cēloņi, cik ilgi ilgst, ārstēšana, kad pie ārsta.
Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze (keratoma): cēloņi, pazīmes un noņemšana

Seborejiskā keratoze jeb keratoma ir labdabīgs brūns, raupjš veidojums. Kā to atšķirt no melanomas un aktīniskās keratozes, kad tā jāpārbauda un kā to noņem.