Dermatoloģiskie pakalpojumiPapilomas: kāpēc rodas, vai ir bīstamas un kad noņemt

Papilomas: kāpēc rodas, vai ir bīstamas un kad noņemt

Kakla sānu āda ar vairākām ādas papilomām un pigmentētām dzimumzīmēm gar kaklu.

Papilomas ir bieži sastopami, mīksti ādas izaugumi, kas parādās uz kakla, padusēs, zem krūtīm, cirkšņos vai uz plakstiņiem. Gandrīz vienmēr tās ir nekaitīgas, taču dažas ir vērts noņemt, un dažkārt tās vispirms jāatšķir no kārpas vai dzimumzīmes.

Kas ir papiloma?

Papiloma ir mīksts, parasti 2–5 mm liels ādas izaugums, kas pie ādas turas ar plānu kātiņu un izskatās it kā „piekārts”. Tā ir ādas krāsā vai nedaudz tumšāka. Medicīnā šādu veidojumu sauc par mīksto fibromu (akrohordonu), bet ikdienas valodā ir iegājies vārds „papiloma”.

Īsumā:

  • papilomas ir labdabīgi veidojumi un par ādas vēzi nepārvēršas;
  • tās nav lipīgas – atšķirībā no vīrusu kārpām tās neizplatās no cilvēka uz cilvēku;
  • biežāk parādās pieaugušajiem, un ar vecumu to skaits pieaug;
  • var būt gan atsevišķas, gan vairākas – reizēm izveidojas vairāki desmiti.

Kā papilomas izskatās un kur tās rodas?

Papilomas veidojas tur, kur āda berzējas pret ādu vai apģērbu. Biežākās vietas:

  • kakls – īpaši vietās, kur pieskaras apkakle vai ķēdīte;
  • paduses;
  • plakstiņi;
  • āda zem krūtīm un cirkšņi;
  • retāk – seja, mugura, kroka zem sēžamvietas.

Parastais izmērs ir 2–5 mm, retos gadījumos veidojums izaug līdz dažiem centimetriem. Papiloma nesāp un neniez. Nepatīkamas sajūtas rodas tikai tad, ja tā tiek pastāvīgi berzēta, savērpjas ap kātiņu vai aizķeras aiz rotaslietām. Savērpusies papiloma var pēkšņi kļūt tumša un sāpīga – parasti tas nav bīstami, taču šāds veidojums ir jāparāda ārstam.

Kāpēc rodas papilomas?

Precīzs cēlonis nav noskaidrots, taču ir zināmi faktori, kas palielina to iespējamību:

  • ādas berze krokās – tāpēc papilomu visvairāk ir tur, kur āda saskaras ar ādu;
  • liekais svars – vairāk ādas kroku, vairāk berzes;
  • insulīnrezistence un 2. tipa cukura diabēts – cilvēkiem ar šiem traucējumiem papilomas ir ievērojami biežāk;
  • grūtniecība un citas hormonālas pārmaiņas – tiek uzskatīts, ka augšanu veicina palielināts augšanas faktoru daudzums;
  • vecums – vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem papilomu kļūst vairāk;
  • iedzimtība – nosliece bieži atkārtojas ģimenē.

Ja īsā laikā parādījušās daudzas jaunas papilomas, ārsts var ieteikt pārbaudīt glikozes vielmaiņu, jo liels papilomu skaits ir saistīts ar insulīnrezistenci.

Papiloma, kārpa vai dzimumzīme – kā atšķirt?

Ne katrs mazs ādas izaugums ir papiloma. Visbiežāk to sajauc ar:

  • vīrusu kārpām – tās ir cietākas, ar raupju virsmu, biežāk uz pirkstiem un pēdām; tās izraisa vīruss un var izplatīties;
  • seborejisko keratozi – tā ir plakanāka, brūngana vai brūna, it kā „pielīmēta” pie ādas, ar taukainu vai raupju virsmu;
  • dzimumzīmēm – tās parasti ir pigmentētas, plakanas vai paceltas virs ādas līmeņa; daļa intradermālo dzimumzīmju var būt arī uz kātiņa, tāpēc šaubu gadījumā veidojums jāapskata ārstam;
  • lipīgo molusku – spīdīgi, pērļaini mezgliņi ar iedobi centrā, biežāk bērniem.

Ja veidojums ir tumšs, nevienmērīgā krāsā, ātri aug vai asiņo bez iemesla, ārsta apskate ir obligāta – jāpārliecinās, ka tas nav melanoma vai cits ādas vēzis.

Vai papilomas ir jānoņem?

No medicīniskā viedokļa – parasti nē. Papiloma nav jānoņem, ja tā:

  • nesāp;
  • neasiņo;
  • nemainās;
  • netiek traumēta.

Noņemšana ir ieteicama, ja:

  • papiloma tiek pastāvīgi kairināta – uz kakla, padusēs vai cirkšņos to berzē apģērbs vai rotaslietas, tāpēc tā var iekaist, asiņot un sāpēt;
  • parādās iekaisuma pazīmes – veidojums kļūst sarkans, pietūkst un sāp;
  • ir diagnostiskas šaubas – veidojums neizskatās pēc parastas papilomas, un dermatologs vēlas pārliecināties, kas tas ir;
  • traucē izskata dēļ – papilomas redzamās vietās (uz kakla, sejas, plakstiņiem) bieži noņem estētisku apsvērumu dēļ.

Kā notiek apskate ārsta kabinetā?

Konsultācijas laikā dermatologs novērtē veidojuma izskatu un, ja nepieciešams, veic dermatoskopiju – apskata veidojumu palielinājumā un precīzāk nosaka tā raksturu. Vairumā gadījumu papildu izmeklējumi nav nepieciešami. Ja veidojums izskatās neparasti, to visbiežāk noņem ķirurģiski un nosūta histoloģiskai izmeklēšanai.

Kā noņem papilomas?

Papilomu noņemšana ir ātra ambulatora procedūra, kas ilgst dažas minūtes. Metodi izvēlas ārsts atkarībā no veidojuma izmēra, atrašanās vietas un skaita:

  • Elektrokoagulācija. Veidojumu noņem ar elektrisko strāvu; asinsvadi uzreiz tiek koagulēti, tāpēc brūcīte gandrīz neasiņo.
  • Lāzers. Veidojumu iztvaicē ar lāzera staru, kas vienlaikus aptur asiņošanu.
  • Ķirurģiska noņemšana. Papilomu nogriež vai izgriež pie kātiņa. To izmanto lielākiem veidojumiem vai tad, ja ir šaubas par diagnozi, jo noņemto veidojumu var izmeklēt.
  • Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli). Piemērota sīkām papilomām; reizēm procedūra jāatkārto.

Pirms procedūras, īpaši, ja veidojums ir lielāks, veic vietējo anestēziju. Vienā apmeklējumā var noņemt arī vairākas papilomas. Vairāk par metodēm lasiet lapā papilomu noņemšana.

Vai papilomu noņemšana ir droša?

Jā, procedūra ir droša, ja to veic medicīnas speciālists. Iespējamās, bet retās komplikācijas:

  • neliela asiņošana;
  • pārejošs apsārtums;
  • retos gadījumos – infekcija;
  • neliela rēta vai īslaicīgi gaišāks vai tumšāks plankums noņemšanas vietā.

Risks ievērojami pieaug, ja papilomas mēģina noņemt mājās vai ar neuzticamām metodēm.

Ko nedrīkst darīt mājās?

  • Neapsiet papilomu ar diegu un nemēģināt to „nožņaugt”.
  • Nelietot brīvi nopērkamos kārpu un papilomu noņemšanas līdzekļus.
  • Nemēģināt veidojumu nogriezt vai noplēst.

Šādas darbības var izraisīt infekciju vai rētu veidošanos. Ja veidojumu nav apskatījis ārsts, pēc noņemšanas mājās vairs nav iespējams izmeklēt, kas tas bija.

Aprūpe pēc procedūras

Pēc noņemšanas ieteicams:

  • uzturēt apstrādāto vietu tīru;
  • izvairīties no saules iedarbības;
  • neaiztikt un nekasīt izveidojušos kreveli;
  • ievērot ārsta norādījumus.

Dzīšana parasti ilgst 5–10 dienas. Noņemta papiloma tajā pašā vietā parasti neataug, taču jaunas var parādīties citās ķermeņa vietās – to nosaka tie paši faktori: berze, liekais svars, hormonālas pārmaiņas vai iedzimtība.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Nekavējieties, ja veidojums maina formu, krāsu vai izmēru, asiņo, kļūst sarkans vai sāpīgs. Pārbaudīties ir vērts arī tad, ja neesat pārliecināts, vai tā ir papiloma, nevis cits ādas veidojums. Attālinātās iDerma konsultācijas laikā dermatologs novērtē veidojumu pēc fotoattēliem un apraksta, norāda, vai nepieciešama apskate klātienē, un iesaka, kā rīkoties tālāk.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir papiloma un vai tā ir bīstama?
Papiloma ir mīksts, neliels ādas izaugums, ko medicīnā sauc par mīksto fibromu jeb akrohordonu. Tas ir labdabīgs veidojums, kas par ādas vēzi nepārvēršas un vairumā gadījumu veselību neapdraud. Papilomas biežāk parādās pieaugušajiem uz kakla, padusēs, cirkšņos vai uz plakstiņiem, un ar vecumu to skaits pieaug.
Kāpēc veidojas papilomas?
Precīzs cēlonis nav noskaidrots, taču zināmi riska faktori ir ādas berze krokās, liekais svars, hormonālas pārmaiņas, grūtniecība un iedzimtība. Vielmaiņas traucējumi, piemēram, insulīnrezistence un 2. tipa cukura diabēts, ir saistīti ar biežāku to veidošanos.
Vai papilomas ir lipīgas?
Nē. Papilomas (mīkstās fibromas) neizplatās no cilvēka uz cilvēku – tās saista ar berzi, hormonāliem un vielmaiņas faktoriem. Lipīgas ir vīrusu kārpas, kas var izplatīties saskarē, tāpēc šie veidojumi ir jāatšķir.
Ar ko papiloma atšķiras no kārpas?
Papiloma ir mīksts, gluds, ādas krāsas izaugums uz plāna kātiņa, visbiežāk uz kakla, padusēs vai ādas krokās. Kārpa ir cietāks veidojums ar raupju virsmu, biežāk uz pirkstiem vai pēdām; to izraisa vīruss, un tā var izplatīties. Šaubu gadījumā veidojumu novērtē dermatologs.
Vai papilomas obligāti jānoņem?
Vairumā gadījumu noņemšana medicīniski nav obligāta, ja veidojums nesāp, neasiņo, nemainās un netiek regulāri traumēts. Noņemšana ir ieteicama, ja papilomu pastāvīgi berzē apģērbs vai rotaslietas, parādās iekaisuma pazīmes vai ārsts vēlas precizēt diagnozi. Arī estētiski apsvērumi ir izplatīts noņemšanas iemesls.
Kādas metodes izmanto papilomu noņemšanai?
Papilomu noņemšana ir ātra ambulatora procedūra ārsta kabinetā. Biežāk izmantotās metodes ir elektrokoagulācija, lāzers, krioterapija un ķirurģiska noņemšana – pēdējo izmanto lielākiem veidojumiem vai tad, ja ir šaubas par diagnozi, jo noņemto veidojumu var izmeklēt. Ja nepieciešams, pirms procedūras veic vietējo anestēziju.
Vai papilomu noņemšana ir droša un vai var rasties komplikācijas?
Jā, procedūra ir droša, ja to veic medicīnas speciālists. Iespējamās, bet retās komplikācijas ir neliela asiņošana, pārejošs apsārtums, retos gadījumos infekcija vai neliela rēta. Risks ievērojami pieaug, ja papilomas mēģina noņemt mājās.
Vai noņemtā papiloma var ataugt?
Noņemta papiloma tajā pašā vietā parasti neataug. Tomēr jaunas papilomas var parādīties citās ķermeņa vietās, jo riska faktori – piemēram, ādas berze vai hormonālas pārmaiņas – saglabājas. Pēc noņemšanas ieteicams uzturēt apstrādāto vietu tīru un ievērot ārsta norādījumus; dzīšana parasti ilgst 5–10 dienas.
Ko nedrīkst darīt ar papilomām mājās?
Nedrīkst apsiet papilomu ar diegu, mēģināt to nogriezt vai noplēst, kā arī lietot brīvi nopērkamos kārpu un papilomu noņemšanas līdzekļus. Šādas darbības var izraisīt infekciju vai rētu veidošanos, turklāt mājās noņemtu veidojumu vairs nevar izmeklēt. Papilomu noņemšanu ieteicams uzticēt medicīnas speciālistam.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja papiloma kļūst sarkana, pietūkusi, sāpīga vai asiņo, ja tā strauji mainās vai izskatās citādi nekā parasts ādas izaugums. Konsultācija ir svarīga arī tad, ja veidojums regulāri tiek traumēts vai vēlaties noskaidrot, kas tas ir. iDerma dermatologs var novērtēt veidojumu attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt, vai nepieciešama apskate klātienē un kā rīkoties tālāk.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Andra Šukienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Sešu fotoattēlu kolāža, kurā parādīti dažādi dzimumzīmju un nevu veidi uz ādas

Dzimumzīmju noņemšana: kad nepieciešama, kā izvēlēties metodi un ko sagaidīt

Plānojat noņemt dzimumzīmi? Uzziniet, kura metode – lāzers vai ķirurģija – der tieši jums, un ko sagaidīt pēc procedūras dzīšanas laikā.
Izciļņveida papiloma un divi pigmentēti dzimumzīmes uz ādas – bieži ādas veidojumi, ko izvērtē dermatologs konsultācijā.

Dzimumzīmju noņemšana: kad tā patiešām ir nepieciešama?

Dzimumzīmju noņemšana var būt nepieciešama gan estētisku, gan medicīnisku iemeslu dēļ. Rakstā skaidrojam, kā atpazīt bīstamas izmaiņas, kad jāvēršas pie dermatologa un kādas ir mūsdienīgas noņemšanas metodes.
Abas plaukstas ar lobošās ādas sindromu – āda lobās lielās plēvēs, atklājot apsārtušu ādu.

Lobošās ādas sindroms: simptomi, cēloņi, ārstēšana

Uzziniet par lobošās ādas sindromu - retu ģenētisku traucējumu ar pastāvīgu ādas lobīšanos. Simptomi, diagnostikas metodes, ārstēšanas iespējas un praktiski padomi. Pilnīgs ceļvedis pacientiem un ģimenēm.
Pieaugušas sievietes pūtītes ar pūtītēm un hiperpigmentāciju ap lūpām un uz zoda

Pieaugušo akne: cēloņi, simptomi un efektīva ārstēšana

Uzziniet, kāpēc rodas pieaugušo akne, kā to atpazīt un kādas ir efektīvas ārstēšanas un ādas kopšanas iespējas veselīgākai ādai.