Dzimumzīmes ir ļoti bieži ādas veidojumi, kurus ir iespējams novērot gandrīz katram cilvēkam. Lielākā daļa no tiem ir pilnīgi nekaitīgi, taču ir svarīgi zināt, kā pamanīt izmaiņas un kad jāvēršas pie dermatologa. Labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes ir visizplatītākie pigmentētie ādas veidojumi, kas rodas no šūnām, kas ražo pigmentu – melanocītiem.

Kas ir melanocītiskie dzimumzīmes?

Melanocītiskie dzimumzīmes (angļu val. melanocytic nevi) ir labdabīgi pigmentēti ādas veidojumi, kas veidojas, kad melanocīti uzkrājas vienā vietā ādā. Šie dzimumzīmes var būt iedzimti (jau piedzimstot) vai iegūti – tie parasti parādās bērnībā vai pusaudža gados.

Cēloņi un riska faktori

Dzimumzīmju skaitu un veidošanos ietekmē dažādi faktori:

Ģenētika – ja vecākiem ir daudz dzimumzīmju, tās, visticamāk, būs arī bērniem
Ādas tips – gaišas ādas cilvēkiem dzimumzīmes ir biežāk sastopamas
Ultravioletais starojums (UV) – ilgstoša saules iedarbība stimulē pigmenta veidošanos
Imūnsistēmas stāvoklis – cilvēkiem ar nomāktu imunitāti dzimumzīmju var būt vairāk

Apmēram 1 % cilvēku jau piedzimst ar vienu vai vairākām dzimumzīmēm.

Tipi un simptomi

Tipiski labdabīgi dzimumzīmes:

Simetriski, apaļi vai ovāli
Vienmērīgas krāsas – no miesas krāsas līdz tumši brūnai
Parasti nelieli – līdz 6 mm
Var būt plakanas vai nedaudz paceltas virs ādas
Ar gadiem var kļūt gaišāki vai nedaudz mainīt virsmu

Atipiski (displastiski) dzimumzīmes:

Neregulāras formas un nesimetriski
Robežas ir izplūdušas vai nevienmērīgas
Krāsa nevienmērīga – tajā pašā dzimumzīmē var būt dažādi toņi
Parasti lielāki par 6 mm
Var būt gan plakanas, gan daļēji paceltas

Personām ar daudz atipiskām dzimumzīmēm ir paaugstināts ādas vēža (melanomas) risks.

Kad jākonsultējas ar ārstu?

Jums vajadzētu vērsties pie dermatologa, ja:

Dzimumzīme sāk mainīt formu, izmēru vai krāsu
Parādās nieze, sāpes, asiņošana vai lobīšanās
Dzimumzīme regulāri tiek traumēta (piemēram, ar apģērbu vai skūšanos)
Ir ģimenes vēsturē bijusi melanoma

Jo ātrāk iespējams konstatēt izmaiņas, jo efektīvāka būs ārstēšana, ja tā būs nepieciešama.

Diagnostika

Dermatologs dzimumzīmi novērtē vizuāli, kā arī ar dermatoskopiju – speciālu palielinošu ierīci, kas ļauj redzēt ādas veidojuma struktūru dziļākos slāņos.

Ja pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesu, ārsts var ieteikt:

Dzimumzīmes ķirurģisku izņemšanu
Histoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu veidojuma raksturu

Ārstēšanas iespējas

Ja dzimumzīme ir labdabīga, to parasti nav nepieciešams noņemt. Tomēr ir situācijas, kad ārstēšana ir ieteicama:

Kad ieteicams dzimumzīmi noņemt:

Pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesu
Dzimumzīme tiek bieži traumēta
Kosmētiski traucējoša vieta – piemēram, uz sejas

Noņemšanas metodes:

Ķirurģiska izņemšana (ar vai bez biopsijas)
Lāzerķirurģija – piemērota nelieliem, vizuāli traucējošiem dzimumzīmēm
Elektrokoagulācija – veidojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu

Pirms jebkādas noņemšanas ir būtiski pārliecināties, ka dzimumzīme nav ļaundabīga.

Profilakse un ādas kopšana

Lai mazinātu risku un rūpētos par ādas veselību, ieteicams:

Izvairīties no saules starojuma pīķa stundās (11:00–16:00)
Lietot saules aizsargkrēmu ar augstu SPF
Nedoties uz solāriju
Regulāri veikt pašpārbaudi – reizi mēnesī apsekot dzimumzīmes spogulī
Apmeklēt dermatologu reizi gadā, īpaši, ja ir daudz vai mainīgas dzimumzīmes

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai visas dzimumzīmes ir bīstamas?
Nē, lielākā daļa ir pilnīgi labdabīgas. Tomēr svarīgi sekot līdzi izmaiņām.

Cik bieži jāpārbauda dzimumzīmes?
Ieteicams reizi gadā profilaktiski, vai biežāk, ja ir riska faktori.

Vai dzimumzīmi var noņemt estētisku iemeslu dēļ?
Jā, bet pirms tam jāveic dermatoloģisks novērtējums, lai izslēgtu ļaundabīgumu.

Kā zināt, vai dzimumzīme ir aizdomīga?
Ievērojiet ABCDE principu: A – asimetrija, B – robežas, C – krāsa, D – diametrs, E – evolūcija (izmaiņas). Ja parādās kāda no šīm pazīmēm – konsultējieties ar ārstu.

Secinājumi

Lai gan labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes lielākoties nerada veselības apdraudējumu, ir būtiski regulāri sekot to izmaiņām un laicīgi konsultēties ar dermatologu, ja rodas aizdomas. Profilakse, saules aizsardzība un profesionāla uzraudzība palīdz saglabāt ādas veselību un novērst iespējamās komplikācijas.