Ādas slimībasLabdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes: Cēloņi, simptomi un novērošana

Labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes: Cēloņi, simptomi un novērošana

Izcelta tumši brūna melanocītiska dzimumzīme uz ādas, ko dermatologs novērtē tās labdabīguma dēļ.

Dzimumzīmes ir ļoti bieži ādas veidojumi, kurus ir iespējams novērot gandrīz katram cilvēkam. Lielākā daļa no tiem ir pilnīgi nekaitīgi, taču ir svarīgi zināt, kā pamanīt izmaiņas un kad jāvēršas pie dermatologa. Labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes ir visizplatītākie pigmentētie ādas veidojumi, kas rodas no šūnām, kas ražo pigmentu – melanocītiem.

 

Kas ir melanocītiskie dzimumzīmes?

Melanocītiskie dzimumzīmes (angļu val. melanocytic nevi) ir labdabīgi pigmentēti ādas veidojumi, kas veidojas, kad melanocīti uzkrājas vienā vietā ādā. Šie dzimumzīmes var būt iedzimti (jau piedzimstot) vai iegūti – tie parasti parādās bērnībā vai pusaudža gados.

 

Cēloņi un riska faktori

Dzimumzīmju skaitu un veidošanos ietekmē dažādi faktori:

  • Ģenētika – ja vecākiem ir daudz dzimumzīmju, tās, visticamāk, būs arī bērniem

  • Ādas tips – gaišas ādas cilvēkiem dzimumzīmes ir biežāk sastopamas

  • Ultravioletais starojums (UV) – ilgstoša saules iedarbība stimulē pigmenta veidošanos

  • Imūnsistēmas stāvoklis – cilvēkiem ar nomāktu imunitāti dzimumzīmju var būt vairāk

Apmēram 1 % cilvēku jau piedzimst ar vienu vai vairākām dzimumzīmēm.

 

Tipi un simptomi

Tipiski labdabīgi dzimumzīmes:

  • Simetriski, apaļi vai ovāli

  • Vienmērīgas krāsas – no miesas krāsas līdz tumši brūnai

  • Parasti nelieli – līdz 6 mm

  • Var būt plakanas vai nedaudz paceltas virs ādas

  • Ar gadiem var kļūt gaišāki vai nedaudz mainīt virsmu

 

Atipiski (displastiski) dzimumzīmes:

  • Neregulāras formas un nesimetriski

  • Robežas ir izplūdušas vai nevienmērīgas

  • Krāsa nevienmērīga – tajā pašā dzimumzīmē var būt dažādi toņi

  • Parasti lielāki par 6 mm

  • Var būt gan plakanas, gan daļēji paceltas

Personām ar daudz atipiskām dzimumzīmēm ir paaugstināts ādas vēža (melanomas) risks.

 

Kad jākonsultējas ar ārstu?

Jums vajadzētu vērsties pie dermatologa, ja:

  • Dzimumzīme sāk mainīt formu, izmēru vai krāsu

  • Parādās nieze, sāpes, asiņošana vai lobīšanās

  • Dzimumzīme regulāri tiek traumēta (piemēram, ar apģērbu vai skūšanos)

  • Ir ģimenes vēsturē bijusi melanoma

Jo ātrāk iespējams konstatēt izmaiņas, jo efektīvāka būs ārstēšana, ja tā būs nepieciešama.

 

Diagnostika

Dermatologs dzimumzīmi novērtē vizuāli, kā arī ar dermatoskopiju – speciālu palielinošu ierīci, kas ļauj redzēt ādas veidojuma struktūru dziļākos slāņos.

Ja pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesu, ārsts var ieteikt:

  • Dzimumzīmes ķirurģisku izņemšanu

  • Histoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu veidojuma raksturu

 

Ārstēšanas iespējas

Ja dzimumzīme ir labdabīga, to parasti nav nepieciešams noņemt. Tomēr ir situācijas, kad ārstēšana ir ieteicama:

Kad ieteicams dzimumzīmi noņemt:

  • Pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesu

  • Dzimumzīme tiek bieži traumēta

  • Kosmētiski traucējoša vieta – piemēram, uz sejas

Noņemšanas metodes:

  • Ķirurģiska izņemšana (ar vai bez biopsijas)

  • Lāzerķirurģija – piemērota nelieliem, vizuāli traucējošiem dzimumzīmēm

  • Elektrokoagulācija – veidojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu

Pirms jebkādas noņemšanas ir būtiski pārliecināties, ka dzimumzīme nav ļaundabīga.

 

Profilakse un ādas kopšana

Lai mazinātu risku un rūpētos par ādas veselību, ieteicams:

  • Izvairīties no saules starojuma pīķa stundās (11:00–16:00)

  • Lietot saules aizsargkrēmu ar augstu SPF

  • Nedoties uz solāriju

  • Regulāri veikt pašpārbaudi – reizi mēnesī apsekot dzimumzīmes spogulī

  • Apmeklēt dermatologu reizi gadā, īpaši, ja ir daudz vai mainīgas dzimumzīmes

 

Secinājumi

Lai gan labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes lielākoties nerada veselības apdraudējumu, ir būtiski regulāri sekot to izmaiņām un laicīgi konsultēties ar dermatologu, ja rodas aizdomas. Profilakse, saules aizsardzība un profesionāla uzraudzība palīdz saglabāt ādas veselību un novērst iespējamās komplikācijas.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir melanocītiskie dzimumzīmes un kā tās rodas?
Melanocītiskie dzimumzīmes ir labdabīgi pigmentēti ādas veidojumi, kas veidojas, kad melanocīti – pigmentu ražojošās šūnas – uzkrājas vienā vietā ādā. Tās var būt iedzimtas vai iegūtas, un parasti parādās bērnībā vai pusaudža gados. Apmēram 1 % cilvēku jau piedzimst ar vienu vai vairākām dzimumzīmēm.
Kādi faktori ietekmē dzimumzīmju skaitu un veidošanos?
Galvenie riska faktori ir ģenētika – ja vecākiem ir daudz dzimumzīmju, tās visticamāk būs arī bērniem. Nozīme ir arī ādas tipam: gaišas ādas cilvēkiem dzimumzīmes ir biežāk sastopamas. Ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbība stimulē pigmenta veidošanos, un cilvēkiem ar nomāktu imunitāti dzimumzīmju var būt vairāk.
Vai visas dzimumzīmes ir bīstamas?
Nē, lielākā daļa dzimumzīmju ir pilnīgi labdabīgas un nerada veselības apdraudējumu. Tomēr ir svarīgi regulāri sekot to izmaiņām. Atipiskās jeb displastiskās dzimumzīmes – ar neregulārām robežām, nevienmērīgu krāsu un izmēru virs 6 mm – var liecināt par paaugstinātu risku, tāpēc tās jāuzrauga īpaši rūpīgi.
Kā zināt, vai dzimumzīme ir aizdomīga?
Izmantojiet ABCDE principu: A – asimetrija, B – robežas (izplūdušas vai nevienmērīgas), C – krāsa (nevienmērīgi toņi), D – diametrs (virs 6 mm), E – evolūcija jeb izmaiņas laika gaitā. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, vērsieties pie dermatologa novērtējumam.
Cik bieži jāpārbauda dzimumzīmes?
Ieteicams veikt pašpārbaudi spogulī reizi mēnesī, lai laicīgi pamanītu izmaiņas. Profilaktiska apmeklēšana pie dermatologa – vismaz reizi gadā, bet biežāk, ja ir riska faktori vai daudz mainīgu dzimumzīmju. Dermatoskopija ļauj ārstam redzēt veidojuma struktūru daudz dziļāk nekā ar neapbruņotu aci.
Vai dzimumzīmi var noņemt estētisku iemeslu dēļ?
Jā, taču pirms noņemšanas ir obligāti jāveic dermatoloģisks novērtējums, lai izslēgtu ļaundabīgumu. Ja dzimumzīme ir labdabīga, speciālists var piedāvāt piemērotāko noņemšanas metodi – ķirurģisku izņemšanu, lāzerķirurģiju vai elektrokoagulāciju. Noņemšana ir ieteicama arī tad, ja dzimumzīme tiek bieži traumēta.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja dzimumzīme sāk mainīt formu, izmēru vai krāsu, parādās nieze, sāpes, asiņošana vai lobīšanās, vai ja ģimenes vēsturē bijusi melanoma. iDerma dermatologs var novērtēt jūsu ādas veidojumus attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – ātri un ērti no mājām.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Agnė Panavienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Sešu fotoattēlu kolāža, kurā parādīti dažādi dzimumzīmju un nevu veidi uz ādas

Dzimumzīmju noņemšana: kad nepieciešama, kā izvēlēties metodi un ko sagaidīt

Dzimumzīmju noņemšana var būt nepieciešama gan veselības, gan estētisku iemeslu dēļ. Rakstā apskatītas metodes, riski un pēcaprūpe.
Izciļņveida papiloma un divi pigmentēti dzimumzīmes uz ādas – bieži ādas veidojumi, ko izvērtē dermatologs konsultācijā.

Dzimumzīmju noņemšana: kad tā patiešām ir nepieciešama?

Dzimumzīmju noņemšana var būt nepieciešama gan estētisku, gan medicīnisku iemeslu dēļ. Rakstā skaidrojam, kā atpazīt bīstamas izmaiņas, kad jāvēršas pie dermatologa un kādas ir mūsdienīgas noņemšanas metodes.
Vairākas tumši sarkanas ķiršu angiomas – izciļņi labdabīgi asinsvadu veidojumi uz ādas.

Ķiršu angioma: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Ķiršu angioma parasti nav bīstama, bet var radīt estētiskas vai praktiskas neērtības. Uzziniet, kad nepieciešama ārstēšana un kā tā notiek.
Sablīvētas sīkas siringomu papulas uz kakla ādas — labdabīgi sviedru dziedzeru kanālu veidojumi.

Siringoma: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Siringoma ir bieža, bet nekaitīga ādas izmaiņa, kas visbiežāk veidojas ap acīm. Uzziniet par tās cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas iespējām.