Ādas slimībasAktīniskā keratoze: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Aktīniskā keratoze: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Aktīniskā keratoze (saules keratoze, keratosis actinica) ir raupjš, zvīņains plankums ādā, kas gadiem ilgi bijusi pakļauta saulei. Tas vēl nav vēzis, bet priekšvēža stāvoklis: no daļas šādu plankumu ar laiku var attīstīties ādas plakanšūnu karcinoma. Lielākā daļa plankumu paliek nekaitīgi, taču iepriekš nav iespējams pateikt, kurš no tiem kļūs bīstams. Tāpēc aktīniskā keratoze nav kosmētisks sīkums, bet signāls, ka āda ir jāārstē un regulāri jāpārbauda.

Kas ir aktīniskā keratoze?

Ultravioletais starojums gadu gaitā bojā epidermas šūnu (keratinocītu) DNS. Bojājumi summējas, un daļa šūnu sāk vairoties nepareizi. Uz ādas virsmas tas redzams kā sauss, cieši pieguļošs raga slānis dažu milimetru līdz centimetra lielumā. Viens plankums var pats izzust, gadiem palikt nemainīgs vai pāriet plakanšūnu karcinomā. Pēc Doctus apkopotajiem datiem spontāni izzūd 15–63 % atsevišķu plankumu, taču to vietā parādās jauni, tāpēc kopējais skaits parasti nemazinās. Aktīniskā keratoze nav lipīga.

Kam tā rodas?

Aktīniskā keratoze skar galvenokārt cilvēkus pēc 40–50 gadu vecuma ar gaišu ādu. Tā ir bieža arī mērenā klimatā: Īrijas dienvidos un Anglijas ziemeļrietumos vismaz viens plankums ir līdz 25 % cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Latvijā, pēc dermatologa vērtējuma, kas publicēts portālā Doctus, tipiskais pacients ir vecāks par 60 gadiem un gadiem strādājis vai atpūties saulē; pēc 2015. gada novērojuma aplēsēm vecumgrupā pēc 65 gadiem aktīniskā keratoze ir aptuveni 50 000 Latvijas iedzīvotājiem. Risks ir lielāks cilvēkiem, kuri:

  • viegli apdeg saulē, ir gaišmataini vai rudmataini, ar vasaras raibumiem;
  • gadiem strādā ārā: lauksaimnieki, celtnieki, mežstrādnieki, jūrnieki, dārznieki;
  • ilgstoši sauļojušies vai apmeklējuši solāriju;
  • lieto imunitāti nomācošu ārstēšanu, piemēram, pēc orgānu transplantācijas: viņiem plankumi biežāk un ātrāk pāriet vēzī;
  • jau ir slimojuši ar ādas vēzi.

Vīriešiem aktīniskā keratoze ir biežāka nekā sievietēm, arī tāpēc, ka pliku galvas ādu vairs nesargā mati.

Aktīniskā keratoze plaukstas mugurpusē: vairāki raupji, zvīņaini plankumi saules bojātā ādāAktīniskā keratoze uz plikas galvas ādas: sārti, raupji plankumi ar fotonovecošanas pazīmēm

Kā izskatās aktīniskā keratoze?

  • Raupjums. Plankumu bieži ir vieglāk sataustīt nekā ieraudzīt: tas atgādina smilšpapīru vai sausas ādas laukumu, ko mitrinošs krēms nemazina.
  • Krāsa. Sārta, sarkana, brūngana vai ādas krāsas, ar sausām zvīņām vai plānu kreveli. Noņemot zvīņu, atsedzas sārta, nedaudz asiņojoša virsma.
  • Izmērs. Parasti no dažiem milimetriem līdz 1 cm, retāk līdz 2 cm; robežas ir neskaidras.
  • Sajūtas. Visbiežāk nekādu, dažreiz nieze, dedzināšana vai jutīgums; plankums var ķerties aiz apģērba.
  • Skaits. Plankums reti ir tikai viens: parasti vienā zonā ir vairāki, un apkārtējai ādai ir fotonovecošanas pazīmes: pigmenta plankumi, grumbas, paplašināti asinsvadi.

Tipiskās vietas ir seja (piere, deguns, deniņi, vaigi), ausis, plika galvas āda, apakšlūpa, kakls, dekoltē, apakšdelmi un plaukstu mugurpuses. Cilvēkiem ar ļoti izteiktu saules bojājumu plankumi parādās arī uz apakšstilbiem.

Dermatologi izšķir trīs pakāpes: I pakāpe ir tikko redzami, bet sataustāmi plankumi; II pakāpe ir skaidri sabiezēti, raupji plankumi; III pakāpe ir biezas, ragveida plāksnes. Dažkārt raga masa izveido konusveida veidojumu, ko sauc par ādas ragu; tā pamatnē var būt gan aktīniskā keratoze, gan jau plakanšūnu karcinoma, tāpēc ādas ragu vienmēr noņem un izmeklē histoloģiski.

Izmaiņas uz lūpas, visbiežāk apakšlūpas, sauc par aktīnisko heilītu: lūpa ir hroniski sausa, saplaisājusi, ar bālganiem, zvīņainiem laukumiem, un robeža starp lūpas sarkano daļu un ādu izplūst.

Kancerizācijas lauks: kāpēc svarīga ir visa zona

Redzamie plankumi ir tikai daļa problēmas. Visa āda apkārt, kas tos pašus gadus bijusi saulē, satur šūnas ar līdzīgiem bojājumiem, kas vēl nav redzami. Šo zonu sauc par kancerizācijas lauku. Tas skaidro, kāpēc pēc viena plankuma noņemšanas blakus parādās nākamie un kāpēc, ja plankumu ir daudz, ārstē visu zonu, nevis katru plankumu atsevišķi.

Vai aktīniskā keratoze ir vēzis?

Nē, bet tā ir biežākais plakanšūnu karcinomas sākumpunkts: apmēram 60 % invazīvo plakanšūnu karcinomu attīstās tieši no aktīniskās keratozes. Viena plankuma risks pāriet vēzī ir mazs un dažādos pētījumos svārstās plašā diapazonā; risks pieaug ar plankumu skaitu, un pēc DermNet datiem cilvēkam ar vairāk nekā 10 plankumiem plakanšūnu karcinomas risks kādā dzīves posmā ir ap 10–15 %. Cilvēkiem ar aktīnisko keratozi biežāk rodas arī bazālo šūnu karcinoma un melanoma, jo viņu āda gadiem bijusi pakļauta tai pašai saulei.

Par plankuma pāreju vēzī var liecināt: strauja augšana, sabiezēšana un sacietēšana pamatnē, sāpes vai jutīgums, čūla, asiņošana pat pēc nelielas traumas, piemēram, noslaukoties ar dvieli, un sarkana iekaisuma mala apkārt. Šāds plankums steidzami jāparāda dermatologam kabinetā.

Ar ko var sajaukt aktīnisko keratozi?

VeidojumsKas to atšķir
Seborejiskā keratozeLabdabīga, parasti tumšāka, taukaina un it kā uzlīmēta ar skaidrām robežām; ar sauli nav saistīta.
Plakanšūnu karcinomaCiets, augošs mezgls vai čūla aktīniskās keratozes vietā; infiltrāts pamatnē, asiņošana. Izšķir histoloģiskā izmeklēšana.
Bazālo šūnu karcinomaPerlamutra spīduma mezgliņš ar paplašinātiem asinsvadiem vai plakana, sārta plāksne, kas mēnešiem nedzīst.
Bovena slimība (plakanšūnu karcinoma in situ)Lielāka, labi norobežota, sarkana un zvīņaina plāksne, bieži uz apakšstilba; atgādina psoriāzi vai ekzēmu.
Saules lentigo (pigmenta plankums)Plakans, gluds, brūns plankums bez zvīņām un raupjuma.
Ekzēma, psoriāzeNiez, lobās lielākā laukumā un uzlabojas pēc pretiekaisuma ārstēšanas; neaprobežojas ar saulei pakļautām vietām.
Vīrusu kārpaCieta, kārpveida pumpa ar melniem punktiņiem, bieži jaunākiem cilvēkiem, arī vietās, kas nav pakļautas saulei.

Pigmentēti plankumi uz sejas jāatšķir arī no lentigo maligna, agrīnas melanomas formas. Palīdz dermatoskopija, un šaubu gadījumā dermatologs ņem audu paraugu histoloģiskai izmeklēšanai.

Kad vērsties pie dermatologa?

  • Raupjš plankums uz sejas, ausīm, galvas vai plaukstām nepazūd vairākas nedēļas.
  • Parādās jauni plankumi vai esošie aug, sabiezē, sāp, asiņo vai čūlo.
  • Izmaiņas ir uz lūpas.
  • Jums ir novājināta imunitāte, pārslimots ādas vēzis vai daudz plankumu vienlaikus.

Plankums, kas asiņo, čūlo, sacietē vai strauji aug, prasa dermatologa apskati kabinetā ar dermatoskopiju un, ja vajadzīgs, biopsiju. Attālināta konsultācija der tipiskam, mierīgam plankumam, lai izlemtu, vai un cik steidzami vajadzīga vizīte.

Cilvēkiem ar gaišu ādu, kuri daudz uzturas saulē, un tiem, kam jau bijis ādas vēzis, ieteicama regulāra ādas pārbaude pie dermatologa; pārbaužu biežumu nosaka ārsts.

Diagnostika

Dermatologs aktīnisko keratozi parasti atpazīst pēc izskata un taustes. Izmeklēšanu papildina dermatoskopija: palielinājumā redzams sārts asinsvadu tīkls ap matu folikuliem, dzeltenīgas zvīņas un raga korķi folikulu atverēs, kas uz sejas veido tā saukto zemenes rakstu. Dermatoskops ļauj novērtēt arī ādu ap plankumiem un sekot ārstēšanas rezultātam.

Biopsija, audu parauga ņemšana vietējā anestēzijā, ir vajadzīga, ja plankums ir liels, biezs, iekaisis, asiņo, sāp vai niez, nereaģē uz ārstēšanu vai ja jāizslēdz plakanšūnu karcinoma. Biezākus plankumus noņem un audus nosūta histoloģiskai izmeklēšanai.

Ārstēšana

Vadlīnijas iesaka aktīniskās keratozes plankumus ārstēt vai, ja tie ir plāni un bez simptomiem, regulāri novērot, jo nav zināms, kurš no tiem kļūs ļaundabīgs. Metodi izvēlas pēc plankumu skaita, biezuma, vietas un apkārtējās ādas stāvokļa.

Atsevišķi plankumi:

  • Krioterapija: sasaldēšana ar šķidro slāpekli. Plaši lietota, ātra un efektīva metode lielākajai daļai atsevišķu plankumu. Pēc procedūras veidojas pūslītis, tad krevele, kas nokrīt 1–4 nedēļās atkarībā no vietas (uz sejas ātrāk, uz kājām lēnāk). Ilgāka sasaldēšana var atstāt gaišāku plankumu.
  • Kiretāža, elektrokoagulācija, ablatīvais lāzers: biezākiem, ragveida plankumiem un ādas ragiem, vietējā anestēzijā. Kiretāžas materiālu nosūta histoloģiskai izmeklēšanai; lāzers un elektrokoagulācija audus iznīcina, tāpēc paraugu histoloģijai iegūt nevar. Šīs metodes biežāk atstāj rētu vai gaišāku plankumu.
  • Ķirurģiska izgriešana nav standarta metode aktīniskajai keratozei; to izvēlas, ja jau ir aizdomas par vēzi.

Daudz plankumu un kancerizācijas lauks:

  • Visa lauka ārstēšana ar lokāli lietojamiem līdzekļiem: dermatologa izrakstīts krēms vai gels, ko mājās vairākas nedēļas vai mēnešus uzklāj uz visas bojātās zonas; tas iznīcina izmainītās šūnas, arī tās, kas vēl nav redzamas. Kursa laikā āda apsārst, lobās un deg; tā ir gaidāma reakcija, kas pāriet pēc kursa beigām. Preparātu, shēmu un ilgumu nosaka dermatologs.
  • Fotodinamiskā terapija (PDT): uz ādas uzklāj gaismjutīgu vielu un zonu apstaro ar sarkano gaismu (pēc dažu stundu iedarbības) vai izmanto dienasgaismu. Metode dod labu kosmētisko rezultātu un mazu rētu risku; apstarošana ar lampu var būt sāpīga, dienasgaismas variants ir gandrīz nesāpīgs.
  • Kombinēta ārstēšana: piemēram, biezāko plankumu krioterapija un pēc tam visa lauka kurss.

Plakanus plankumus bez simptomiem cilvēkiem, kuri ārstēšanu panes slikti, var novērot, bet tikai dermatologa regulārā uzraudzībā.

Pēc ārstēšanas: kontrole un atgriešanās

Aktīniskā keratoze var atgriezties pēc mēnešiem vai gadiem, jo gadu desmitos uzkrātais saules bojājums nepazūd. Tad to ārstē atkal ar to pašu vai citu metodi. Dažas dienas pēc procedūras un pat vairākas nedēļas pēc lauka kursa āda ir apsārtusi un jutīga, un šajā laikā tā īpaši jāsargā no saules. Pēc tam ādu vērts apskatīt reizi mēnesī un ierasties uz kontroli dermatologa noteiktajā laikā: parasti reizi vai divas gadā, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti biežāk.

Profilakse

  • Katru dienu, visu gadu, uz sejas, ausīm, kakla, plikās galvas ādas un plaukstu mugurpusess uzklājiet plaša spektra (UVA un UVB) saules aizsarglīdzekli ar SPF vismaz 30, bet, ja aktīniskā keratoze jau diagnosticēta, SPF 50+. Regulāra lietošana samazina jaunu plankumu skaitu, un daļa esošo var izzust.
  • No plkst. 11.00 līdz 15.00 uzturieties ēnā, valkājiet platmali, saulesbrilles ar UV filtru un apģērbu ar garām piedurknēm.
  • Nesauļojieties un neapmeklējiet solāriju.
  • Ja strādājat ārā, uztveriet aizsardzību pret sauli kā darba drošības daļu.
  • Reizi mēnesī apskatiet ādu spogulī; jauns raupjš plankums, kas vairākas nedēļas nepazūd, ir iemesls vizītei.
  • Ja no saules izvairāties visu gadu, pajautājiet ārstam par D vitamīna līmeņa pārbaudi.

Ko darīt tālāk?

Ja uz sejas, ausīm, galvas vai plaukstām ir raupjš plankums, kas nepazūd, parādiet to dermatologam. Attālinātajā konsultācijā iDerma dermatologs izvērtē fotoattēlus un aprakstu, novērtē, vai aina atbilst aktīniskajai keratozei, un norāda, cik steidzami vajadzīga vizīte kabinetā dermatoskopijai, krioterapijai vai biopsijai. Plankums, kas strauji aug, sāp, asiņo vai čūlo, prasa dermatologa apskati kabinetā bez kavēšanās, nevis attālinātu konsultāciju.

Fotoattēlu avots: Future FamDoc (galvenais attēls un galvas ādas attēls), James Heilman, MD (plaukstas mugurpuse), CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai aktīniskā keratoze ir vēzis?
Nē, tā ir priekšvēža stāvoklis. Pats plankums vēl nav invazīvs ādas vēzis, bet tas rāda, ka ādu smagi bojājusi saule, un no daļas šādu plankumu ar laiku var attīstīties plakanšūnu karcinoma. Viens plankums ļaundabīgs kļūst reti, bet risks pieaug ar plankumu skaitu, tāpēc aktīnisko keratozi ārstē un kontrolē.
Vai aktīniskā keratoze var pāriet pati?
Daļa plankumu izzūd pati, īpaši, ja āda tiek pasargāta no saules; pēc Doctus apkopotajiem datiem pašas izzūd 15–63 % atsevišķu plankumu. Tomēr to vietā parādās jauni, un nav iespējams paredzēt, kurš plankums kļūs ļaundabīgs. Katrs raupjš plankums, kas vairākas nedēļas nepazūd, jāparāda dermatologam.
Kā atšķirt aktīnisko keratozi no seborejiskās keratozes?
Aktīniskā keratoze ir raupja, sausa, parasti sārta un vieglāk sataustāma nekā redzama; tā rodas saulei pakļautās vietās. Seborejiskā keratoze parasti ir tumšāka, ar taukainu virsmu, skaidrām robežām un izskatās kā uzlīmēta uz ādas. Tās atšķir dermatologs ar dermatoskopiju, šaubu gadījumā ar audu parauga histoloģisko izmeklēšanu.
Vai ārstēšana ir sāpīga?
Lielākā daļa procedūru ir īsas un labi panesamas. Krioterapijas laikā dažas sekundes jūtama dedzināšana, pēc tam veidojas pūslītis un krevele. Fotodinamiskajā terapijā apstarošana ar lampu var būt diezgan sāpīga; sakiet to ārstam, kurš var procedūru pārtraukt vai atvēsināt ādu. Dienasgaismas variants ir gandrīz nesāpīgs. Pēc visa lauka ārstēšanas ar krēmu āda vairākas nedēļas ir apsārtusi un deg.
Vai plankumi atgriezīsies pēc ārstēšanas?
Var atgriezties, jo gadu gaitā uzkrātais saules bojājums nepazūd. Jauni plankumi bieži parādās tajā pašā zonā, kancerizācijas laukā. Tāpēc pēc ārstēšanas ir svarīga ikdienas aizsardzība pret sauli, ādas apskate reizi mēnesī un dermatologa kontroles noteiktajā laikā.
Kad vērsties steidzami?
Ja plankums sabiezē, sacietē, sāp, asiņo pat pēc nelielas traumas, strauji aug, veido čūlu vai vairākas nedēļas nedzīst. Šādas pazīmes var nozīmēt, ka plankums jau pārgājis ādas vēzī, un prasa drīzu izmeklēšanu kabinetā, parasti ar audu parauga ņemšanu.
Vai aktīniskā keratoze ir lipīga?
Nē. Tā rodas, kad ultravioletais starojums bojā epidermas šūnas, nevis no vīrusiem vai baktērijām. Tā neizplatās ar pieskārienu, dvieļiem vai saskarē ar citu cilvēku.
Vai aktīnisko keratozi var ārstēt mājas līdzekļiem?
Nē. Mitrinošie krēmi mīkstina zvīņas, bet neiznīcina izmainītās šūnas, savukārt kasīšana, dedzināšana vai internetā nopirkti līdzekļi aizkavē diagnozi un var atstāt rētas. Mājās var izdarīt svarīgāko: katru dienu lietot saules aizsarglīdzekli un reizi mēnesī apskatīt ādu. Lauka ārstēšanas krēmus mājās lieto tikai tad, ja tos izrakstījis dermatologs, un pēc viņa norādītās shēmas.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Aija Šmite(Dermatologs)

Citi mūsu raksti

Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kas ir ekzēma un kā tā izskatās? Ekzēmas veidi (atopiskā, kontaktekzēma, dishidrotiskā), ekzēma uz rokām, kājām un sejas, cēloņi, ārstēšana, kad pie ārsta.
Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: kā pēc izskata, niezes un drudža atšķirt nātreni, ekzēmu, kašķi un vīrusu izsitumus, kad tie ir ārkārtas situācija un kad doties pie ārsta.

Oniholīze (naga atdalīšanās no gultnes): cēloņi, pazīmes un ārstēšana

Oniholīze – naga atdalīšanās no gultnes. Kad vainīga ir trauma, sēnīte vai psoriāze, ko nozīmē zaļgans nags, kā palīdzēt nagam ataugt un kad jādodas pie ārsta.