Dermatoloģiskie pakalpojumiKrioterapija (kriodestrukcija): ādas veidojumu noņemšana ar šķidro slāpekli

Krioterapija (kriodestrukcija): ādas veidojumu noņemšana ar šķidro slāpekli

Speciālists cimdos ar krioterapijas instrumentu noņem ādas veidojumu uz pacienta rokas.

Krioterapija jeb kriodestrukcija ir ādas veidojumu noņemšana, tos piesaldējot. Visbiežāk izmanto šķidro slāpekli, kura temperatūra ir −196 °C: aukstums iznīcina veidojuma šūnas, un pēc dažām nedēļām to vietā izveidojas vesela āda. Ikdienā šo metodi sauc arī par piesaldēšanu, piemēram, „kārpu piesaldēšanu”.

Procedūra ir ātra, lēta un notiek ambulatori. Tomēr tā nav piemērota visiem veidojumiem, un pēc tās āda dzīst kā pēc neliela apdeguma.

Kādus veidojumus noņem ar krioterapiju?

Krioterapiju izmanto galvenokārt labdabīgu veidojumu ārstēšanai:

  • vīrusu kārpas uz rokām, pēdām un citur;
  • seborejiskā keratoze – brūni, vaskaini vecuma veidojumi;
  • aktīniskā (saules) keratoze – raupji plankumi uz saulē bojātas ādas;
  • lipīgais molusks (molluscum contagiosum);
  • nelielas ādas fibromas un papilomas.
Kārpas krioterapija: šķidrais slāpeklis ar vates kociņu tiek uzklāts uz kārpas pēdas ādā

Atsevišķos gadījumos dermatologs ar krioterapiju ārstē arī virspusēju bazālo šūnu karcinomu vai plakanšūnu karcinomu in situ uz ķermeņa vai ekstremitātēm – tikai nelielus, skaidri norobežotus zema riska veidojumus, kuru diagnoze pirms tam apstiprināta ar biopsiju. Ļaundabīgiem veidojumiem tā nav pirmās izvēles metode: saldē ilgāk, divos ciklos un ar 3–5 mm veselas ādas malu, un recidīvu biežums pēc DermNet datiem ir 6–34 %, tāpēc pēc šādas ārstēšanas vajadzīga regulāra novērošana.

Kam krioterapija nav piemērota?

Aukstums audus iznīcina, tāpēc pēc procedūras nav ko nosūtīt histoloģiskajai izmeklēšanai. Tas nosaka galvenos ierobežojumus:

  • Dzimumzīmes un citi pigmentēti veidojumi. Dzimumzīmes ar krioterapiju parasti nenoņem: ja tajās slēpjas melanoma, piesaldēšana diagnozi aizkavē un var atstāt ļaundabīgas šūnas. Aizdomīgus veidojumus izgriež ķirurģiski un izmeklē.
  • Veidojums bez skaidras diagnozes vai tāds, kam nepieciešama histoloģiskā izmeklēšana.
  • Cistas, ateromas un lipomas – tās atrodas dziļāk ādā un ir noņemamas ķirurģiski, nevis piesaldējamas.
  • Tumša āda – augstāks paliekošu gaišu plankumu risks; ārsts izvērtē, vai ieguvums to attaisno.
  • Vietas ar traucētu asinsriti, piemēram, apakšstilbi cilvēkiem ar vēnu vai artēriju slimībām – brūce tur dzīst lēni.
  • Slimības, ko saasina aukstums – Reino sindroms, aukstuma nātrene, krioglobulinēmija.
  • Mazi bērni – procedūra sāp, un bērnam ir grūti nosēdēt mierīgi; kārpas bērniem bieži pāriet pašas, tāpēc ārsts nereti iesaka nogaidīt.
  • Slikta panesamība iepriekš – ja pēc krioterapijas jau bijušas izteiktas blakusparādības.

Kā notiek procedūra?

Krioterapiju veic dermatologa kabinetā, parasti bez vietējās anestēzijas. Šķidro slāpekli uzsmidzina vai uzklāj ar metāla zondi vai vates kociņu. Ārsts veidojumu saldē 5–30 sekundes, līdz ap to izveidojas balta ledus zona ar nelielu veselas ādas malu; saldēšanas ilgums ir atkarīgs no veidojuma veida, biezuma un vietas. Āda atkūst vienas līdz divu minūšu laikā. Biezākiem veidojumiem saldēšanu tajā pašā reizē atkārto – to sauc par dubulto saldēšanas un atkušanas ciklu.

Viena veidojuma apstrāde ilgst dažas sekundes, un tajā pašā dienā varat atgriezties ikdienas gaitās. Sāpes ir dedzinošas vai durstošas, parasti vieglas un īslaicīgas; izteiktākas tās ir uz pirkstiem un pēdām, kā arī pēc dziļākas saldēšanas. Ja zināt, ka slikti panesat sāpes, ārsts var ieteikt stundu pirms procedūras iedzert parastu pretsāpju līdzekli.

Kārpas bieži vien pēc vienas procedūras nepāriet: pēc DermNet datiem izārstēšanas biežums trīs mēnešos ir 39–84 %, un var būt vajadzīgas vairākas procedūras ar dažu nedēļu intervālu. Biezām kārpām rezultāts ir labāks, ja pirms saldēšanas sabiezējušo virsējo ādas slāni mīkstina un noņem – kā to darīt, pateiks ārsts. Aktīniskajai keratozei parasti pietiek ar vienu saldēšanas ciklu, seborejiskajai keratozei var būt vajadzīga ilgāka vai atkārtota saldēšana.

Kas notiek pēc procedūras un kā dzīst āda?

Reakcija ir līdzīga apdegumam. Dažu stundu laikā apstrādātā vieta kļūst sarkana un uztūkst, bieži veidojas pūslis – dažkārt ar asiņainu saturu, kas nav bīstami. Pūsli paši nepārduriet; ja tas ir liels un sāpīgs, sazinieties ar ārstu. Pēc dažām dienām veidojas krevele, kas nokrīt pēc vienas līdz trim nedēļām: uz sejas ātrāk, uz rokām lēnāk. Uz apakšstilbiem, kur asinsrite ir vājāka, dzīšana var ilgt vairākus mēnešus.

Vairumā gadījumu vieta pēc sadzīšanas izskatās kā normāla āda. Tumšāks plankums, ja tāds rodas, parasti izbalē mēnešu laikā; gaišāks plankums var palikt pastāvīgi, īpaši tumšākai ādai.

Ādas kopšana pēc krioterapijas

  • Pirmās 24 stundas apstrādāto vietu turiet sausu, pēc tam to var saudzīgi mazgāt un nosusināt ar tīru dvieli.
  • Reizi dienā uzklājiet vazelīnu vai citu mitrinošu aizsargkrēmu – tas mazina kreveles veidošanos un palīdz ādai dzīt.
  • Kreveli neplēsiet nost – tas palielina rētas risku.
  • Pārsējs parasti nav vajadzīgs; uzlieciet plāksteri, ja vietu berzē apģērbs vai apavi.
  • Kamēr āda ir rozā, sargājiet to no saules, lai neveidotos tumšs plankums.
  • Ja sāpes pieaug, parādās strutas vai apsārtums izplešas, sazinieties ar ārstu – tā var būt infekcija.

Blakusparādības un riski

Uzreiz pēc procedūras: sāpes, pietūkums un apsārtums, pūslis. Saldējot uz pieres vai deniņiem, var sāpēt galva; ap acīm nereti izveidojas izteikts plakstiņu pietūkums, kas dažu dienu laikā pāriet.

Vēlāk:

  • pigmentācijas izmaiņas – tumšāks plankums parasti izbalē, gaišāks var palikt pastāvīgi, biežāk tumšākai ādai;
  • rēta – reti; ļoti reti veidojas izvirzīta rēta (keloīds);
  • nejutīgums – ja sasaldēts virspusējs nervs, piemēram, pirksta sānā; jušana parasti atjaunojas dažu mēnešu laikā;
  • recidīvs – veidojums var atjaunoties, un tad vajadzīga atkārtota procedūra vai cita metode.

Krioterapija vai cita metode?

Izvēle ir atkarīga no diagnozes, veidojuma lieluma un vietas. Krioterapija ir piemērota virspusējiem, klīniski nepārprotami labdabīgiem veidojumiem, kad histoloģiskā izmeklēšana nav vajadzīga. Lāzers un elektrokoagulācija ļauj strādāt precīzāk uz sejas un ar asinsvadu veidojumiem. Ķirurģiska izgriešana vai biopsija ir metodes, kas ļauj audus izmeklēt mikroskopā, tāpēc tās izvēlas aizdomīgiem veidojumiem un dzimumzīmēm.

Kad vērsties pie dermatologa?

Pirms jebkuras noņemšanas ir nepieciešama ārsta apskate, lai precizētu veidojuma diagnozi. Ja veidojums aug, maina krāsu vai formu, asiņo, niez vai atšķiras no pārējiem, vajadzīga klātienes apskate ar dermatoskopiju – pēc fotoattēla melanomu izslēgt nevar. Tipisku kārpu, seborejisko keratozi vai molusku iDerma dermatologs pēc fotoattēliem un apraksta var novērtēt attālināti un ieteikt, vai ir vērts pieteikties uz krioterapiju; dermatoskopiju, histoloģisko izmeklēšanu un pašu procedūru veic klātienē. Piesakiet konsultāciju vai uzziniet vairāk par kārpu noņemšanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir krioterapija un kā tā darbojas?
Krioterapija jeb kriodestrukcija ir ādas veidojumu noņemšana, tos piesaldējot ar šķidro slāpekli (−196 °C) vai retāk ar citiem aukstuma līdzekļiem. Aukstums iznīcina veidojuma šūnas, pēc dažām dienām veidojas krevele, un tās vietā pēc vienas līdz trim nedēļām (uz apakšstilbiem ilgāk) izveidojas vesela āda.
Kādus veidojumus var noņemt ar krioterapiju?
Galvenokārt labdabīgus: vīrusu kārpas, seborejisko un aktīnisko keratozi, lipīgo molusku, nelielas fibromas un papilomas. Atsevišķos gadījumos dermatologs ar to ārstē arī nelielu, ar biopsiju apstiprinātu virspusēju bazālo šūnu karcinomu vai plakanšūnu karcinomu in situ, taču tad nepieciešama regulāra novērošana.
Vai ar krioterapiju var noņemt dzimumzīmi?
Parasti nē. Piesaldēšana audus iznīcina, tāpēc tos vairs nevar izmeklēt mikroskopā, bet tieši histoloģiskā izmeklēšana ir drošākais veids, kā izslēgt melanomu. Dzimumzīmes vērtē ar dermatoskopiju, un, ja tās jānoņem, izgriež ķirurģiski.
Vai krioterapija sāp?
Saldēšanas brīdī ir dedzinošas vai durstošas sāpes, kas parasti ir vieglas un ilgst no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm; anestēzija parasti nav vajadzīga. Sāpīgāka ir dziļa saldēšana un procedūra uz pirkstiem vai pēdām, kur diskomforts var saglabāties vēl vairākas stundas. Ārsts var ieteikt stundu pirms procedūras iedzert parastu pretsāpju līdzekli.
Cik reižu jāatkārto krioterapija kārpām?
Bieži vajadzīgas vairākas procedūras ar dažu nedēļu intervālu, īpaši biezām kārpām uz pēdām. Pēc DermNet datiem kārpu izārstēšanas biežums trīs mēnešos ir 39–84 %. Rezultāts ir labāks, ja pirms saldēšanas sabiezējušo ādu mīkstina un noņem tā, kā ieteicis ārsts.
Kādas blakusparādības var rasties pēc procedūras?
Uzreiz – sāpes, pietūkums, apsārtums, pūslis (dažkārt ar asiņainu saturu), retāk galvassāpes. Vēlāk – gaišāks vai tumšāks plankums, reti rēta, nejutīgums, ja skarts virspusējs nervs, un veidojuma atjaunošanās. Infekcija ir reta; ja sāpes pieaug vai parādās strutas, vērsieties pie ārsta.
Vai pēc krioterapijas paliek rēta?
Vairumā gadījumu nē – pēc kreveles nokrišanas vieta izskatās kā normāla āda. Visbiežāk paliek gaišāks plankums, īpaši tumšākai ādai; tas var būt pastāvīgs. Rēta veidojas reti, biežāk pēc dziļas saldēšanas vai tad, ja krevele tiek noplēsta.
Kā kopt ādu pēc krioterapijas?
Pirmās 24 stundas turiet vietu sausu, pēc tam saudzīgi mazgājiet un uzklājiet vazelīnu vai mitrinošu aizsargkrēmu. Neplēsiet kreveli, sargājiet vietu no berzes un saules. Pārsējs vajadzīgs tikai tad, ja vietu berzē apģērbs vai apavi.
Kam krioterapija nav piemērota?
Neskaidras diagnozes veidojumiem, dzimumzīmēm un citiem pigmentētiem veidojumiem, cistām un ateromām, kā arī cilvēkiem ar Reino sindromu, aukstuma nātreni vai krioglobulinēmiju. Piesardzība vajadzīga, ja āda ir tumša, ja veidojums atrodas vietā ar traucētu asinsriti, kā arī maziem bērniem.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pirms jebkuras noņemšanas, lai precizētu diagnozi. Ja veidojums aug, maina krāsu vai formu, asiņo vai niez, vajadzīga klātienes apskate ar dermatoskopiju – pēc fotoattēla melanomu izslēgt nevar. Tipisku kārpu vai keratozi iDerma dermatologs pēc fotoattēliem var novērtēt attālināti un ieteikt, vai ir vērts pieteikties uz krioterapiju; pašu procedūru veic klātienē.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Živilė Gabdrafikė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Sīkas plakanas vīrusu kārpas, izkaisītas uz bērna pieres ādas.

Kārpas (vīrusu kārpas): veidi, cēloņi un ārstēšana

Kārpas izraisa HPV vīruss. Kādi ir kārpu veidi, kā tās atšķirt no varžacs un „vecuma kārpām”, kad tās pāriet pašas un kādas noņemšanas metodes tiešām palīdz.
Speciāliste veic lāzera procedūru uz kājas – aleksandrīta lāzeri izmanto matiņu un tetovējumu noņemšanai.

Lāzerķirurģija dermatoloģijā: mūsdienīgas ādas ārstēšanas un atjaunošanas iespējas

Atklājiet, kā lāzerķirurģija dermatoloģijā palīdz noņemt ādas veidojumus, rētas, pigmentāciju un uzlabot ādas izskatu droši un precīzi
Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi, ārstēšana un atšķirība no rozes

Jostas roze (herpes zoster): kā izskatās izsitumi, vai tā ir lipīga, kāpēc ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā, kas palīdz mājās un ar ko tā atšķiras no rozes.