Krioterapija jeb kriodestrukcija ir ādas veidojumu noņemšana, tos piesaldējot. Visbiežāk izmanto šķidro slāpekli, kura temperatūra ir −196 °C: aukstums iznīcina veidojuma šūnas, un pēc dažām nedēļām to vietā izveidojas vesela āda. Ikdienā šo metodi sauc arī par piesaldēšanu, piemēram, „kārpu piesaldēšanu”.
Procedūra ir ātra, lēta un notiek ambulatori. Tomēr tā nav piemērota visiem veidojumiem, un pēc tās āda dzīst kā pēc neliela apdeguma.
Kādus veidojumus noņem ar krioterapiju?
Krioterapiju izmanto galvenokārt labdabīgu veidojumu ārstēšanai:
- vīrusu kārpas uz rokām, pēdām un citur;
- seborejiskā keratoze – brūni, vaskaini vecuma veidojumi;
- aktīniskā (saules) keratoze – raupji plankumi uz saulē bojātas ādas;
- lipīgais molusks (molluscum contagiosum);
- nelielas ādas fibromas un papilomas.


Atsevišķos gadījumos dermatologs ar krioterapiju ārstē arī virspusēju bazālo šūnu karcinomu vai plakanšūnu karcinomu in situ uz ķermeņa vai ekstremitātēm – tikai nelielus, skaidri norobežotus zema riska veidojumus, kuru diagnoze pirms tam apstiprināta ar biopsiju. Ļaundabīgiem veidojumiem tā nav pirmās izvēles metode: saldē ilgāk, divos ciklos un ar 3–5 mm veselas ādas malu, un recidīvu biežums pēc DermNet datiem ir 6–34 %, tāpēc pēc šādas ārstēšanas vajadzīga regulāra novērošana.
Kam krioterapija nav piemērota?
Aukstums audus iznīcina, tāpēc pēc procedūras nav ko nosūtīt histoloģiskajai izmeklēšanai. Tas nosaka galvenos ierobežojumus:
- Dzimumzīmes un citi pigmentēti veidojumi. Dzimumzīmes ar krioterapiju parasti nenoņem: ja tajās slēpjas melanoma, piesaldēšana diagnozi aizkavē un var atstāt ļaundabīgas šūnas. Aizdomīgus veidojumus izgriež ķirurģiski un izmeklē.
- Veidojums bez skaidras diagnozes vai tāds, kam nepieciešama histoloģiskā izmeklēšana.
- Cistas, ateromas un lipomas – tās atrodas dziļāk ādā un ir noņemamas ķirurģiski, nevis piesaldējamas.
- Tumša āda – augstāks paliekošu gaišu plankumu risks; ārsts izvērtē, vai ieguvums to attaisno.
- Vietas ar traucētu asinsriti, piemēram, apakšstilbi cilvēkiem ar vēnu vai artēriju slimībām – brūce tur dzīst lēni.
- Slimības, ko saasina aukstums – Reino sindroms, aukstuma nātrene, krioglobulinēmija.
- Mazi bērni – procedūra sāp, un bērnam ir grūti nosēdēt mierīgi; kārpas bērniem bieži pāriet pašas, tāpēc ārsts nereti iesaka nogaidīt.
- Slikta panesamība iepriekš – ja pēc krioterapijas jau bijušas izteiktas blakusparādības.
Kā notiek procedūra?
Krioterapiju veic dermatologa kabinetā, parasti bez vietējās anestēzijas. Šķidro slāpekli uzsmidzina vai uzklāj ar metāla zondi vai vates kociņu. Ārsts veidojumu saldē 5–30 sekundes, līdz ap to izveidojas balta ledus zona ar nelielu veselas ādas malu; saldēšanas ilgums ir atkarīgs no veidojuma veida, biezuma un vietas. Āda atkūst vienas līdz divu minūšu laikā. Biezākiem veidojumiem saldēšanu tajā pašā reizē atkārto – to sauc par dubulto saldēšanas un atkušanas ciklu.
Viena veidojuma apstrāde ilgst dažas sekundes, un tajā pašā dienā varat atgriezties ikdienas gaitās. Sāpes ir dedzinošas vai durstošas, parasti vieglas un īslaicīgas; izteiktākas tās ir uz pirkstiem un pēdām, kā arī pēc dziļākas saldēšanas. Ja zināt, ka slikti panesat sāpes, ārsts var ieteikt stundu pirms procedūras iedzert parastu pretsāpju līdzekli.
Kārpas bieži vien pēc vienas procedūras nepāriet: pēc DermNet datiem izārstēšanas biežums trīs mēnešos ir 39–84 %, un var būt vajadzīgas vairākas procedūras ar dažu nedēļu intervālu. Biezām kārpām rezultāts ir labāks, ja pirms saldēšanas sabiezējušo virsējo ādas slāni mīkstina un noņem – kā to darīt, pateiks ārsts. Aktīniskajai keratozei parasti pietiek ar vienu saldēšanas ciklu, seborejiskajai keratozei var būt vajadzīga ilgāka vai atkārtota saldēšana.
Kas notiek pēc procedūras un kā dzīst āda?
Reakcija ir līdzīga apdegumam. Dažu stundu laikā apstrādātā vieta kļūst sarkana un uztūkst, bieži veidojas pūslis – dažkārt ar asiņainu saturu, kas nav bīstami. Pūsli paši nepārduriet; ja tas ir liels un sāpīgs, sazinieties ar ārstu. Pēc dažām dienām veidojas krevele, kas nokrīt pēc vienas līdz trim nedēļām: uz sejas ātrāk, uz rokām lēnāk. Uz apakšstilbiem, kur asinsrite ir vājāka, dzīšana var ilgt vairākus mēnešus.
Vairumā gadījumu vieta pēc sadzīšanas izskatās kā normāla āda. Tumšāks plankums, ja tāds rodas, parasti izbalē mēnešu laikā; gaišāks plankums var palikt pastāvīgi, īpaši tumšākai ādai.
Ādas kopšana pēc krioterapijas
- Pirmās 24 stundas apstrādāto vietu turiet sausu, pēc tam to var saudzīgi mazgāt un nosusināt ar tīru dvieli.
- Reizi dienā uzklājiet vazelīnu vai citu mitrinošu aizsargkrēmu – tas mazina kreveles veidošanos un palīdz ādai dzīt.
- Kreveli neplēsiet nost – tas palielina rētas risku.
- Pārsējs parasti nav vajadzīgs; uzlieciet plāksteri, ja vietu berzē apģērbs vai apavi.
- Kamēr āda ir rozā, sargājiet to no saules, lai neveidotos tumšs plankums.
- Ja sāpes pieaug, parādās strutas vai apsārtums izplešas, sazinieties ar ārstu – tā var būt infekcija.
Blakusparādības un riski
Uzreiz pēc procedūras: sāpes, pietūkums un apsārtums, pūslis. Saldējot uz pieres vai deniņiem, var sāpēt galva; ap acīm nereti izveidojas izteikts plakstiņu pietūkums, kas dažu dienu laikā pāriet.
Vēlāk:
- pigmentācijas izmaiņas – tumšāks plankums parasti izbalē, gaišāks var palikt pastāvīgi, biežāk tumšākai ādai;
- rēta – reti; ļoti reti veidojas izvirzīta rēta (keloīds);
- nejutīgums – ja sasaldēts virspusējs nervs, piemēram, pirksta sānā; jušana parasti atjaunojas dažu mēnešu laikā;
- recidīvs – veidojums var atjaunoties, un tad vajadzīga atkārtota procedūra vai cita metode.
Krioterapija vai cita metode?
Izvēle ir atkarīga no diagnozes, veidojuma lieluma un vietas. Krioterapija ir piemērota virspusējiem, klīniski nepārprotami labdabīgiem veidojumiem, kad histoloģiskā izmeklēšana nav vajadzīga. Lāzers un elektrokoagulācija ļauj strādāt precīzāk uz sejas un ar asinsvadu veidojumiem. Ķirurģiska izgriešana vai biopsija ir metodes, kas ļauj audus izmeklēt mikroskopā, tāpēc tās izvēlas aizdomīgiem veidojumiem un dzimumzīmēm.
Kad vērsties pie dermatologa?
Pirms jebkuras noņemšanas ir nepieciešama ārsta apskate, lai precizētu veidojuma diagnozi. Ja veidojums aug, maina krāsu vai formu, asiņo, niez vai atšķiras no pārējiem, vajadzīga klātienes apskate ar dermatoskopiju – pēc fotoattēla melanomu izslēgt nevar. Tipisku kārpu, seborejisko keratozi vai molusku iDerma dermatologs pēc fotoattēliem un apraksta var novērtēt attālināti un ieteikt, vai ir vērts pieteikties uz krioterapiju; dermatoskopiju, histoloģisko izmeklēšanu un pašu procedūru veic klātienē. Piesakiet konsultāciju vai uzziniet vairāk par kārpu noņemšanu.






