Ādas slimībasKārpas (vīrusu kārpas): veidi, cēloņi un ārstēšana

Kārpas (vīrusu kārpas): veidi, cēloņi un ārstēšana

Sīkas plakanas vīrusu kārpas, izkaisītas uz bērna pieres ādas.

Kārpas (vīrusu kārpas, verrucae) ir bieži sastopami labdabīgi ādas izaugumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV). Tās var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Lielākajai daļai cilvēku kārpa ir estētiska vai mehāniska neērtība, taču tā var sāpēt, asiņot, izplatīties uz citām ķermeņa vietām un atgriezties pēc noņemšanas.

Kas ir kārpas un kā tās rodas?

Vīruss iekļūst ādā caur mikroplaisām vai mīkstinātu (macerētu) ādu un inficē epidermas pamatslāņa šūnas, kuras sāk pastiprināti vairoties un veido raga masu. Ir zināmi vairāk nekā 150 HPV tipi; ādas kārpas visbiežāk izraisa 1., 2., 3., 4., 10., 27. un 57. tips, un tie atšķiras no tiem, kas izraisa dzimumorgānu kārpas vai dzemdes kakla vēzi. Imūnsistēma ar vīrusu bieži tiek galā pati, tāpēc daļa kārpu izzūd bez ārstēšanas, īpaši bērniem. Pieaugušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti kārpas ir noturīgākas.

Kārpu virsmā ar dermatoskopu vai pat ar neapbruņotu aci bieži redzami sīki tumši punktiņi. Tie ir trombozēti kapilāri, kurus tautā sauc par „kārpas saknēm”, lai gan sakņu kārpām nav: vīruss atrodas epidermā, un kārpa neaug dziļāk par to.

Sīkas parastās kārpas uz diviem pirkstiemPavedienveida kārpa uz apakšējā plakstiņa malas starp skropstām

Kārpu veidi

VeidsKurKā izskatās
Parastās kārpas (verruca vulgaris)Pirksti, plaukstu mugurpuse, ceļi, ap nagiemCieti, nelīdzeni, ziedkāpostam līdzīgi izaugumi 1 mm – 1 cm; var būt viena vai vairākas.
Pēdu (plantārās) kārpasPēdas zole, papēdis, pirkstu pamatnesAug uz iekšu, un tās ieskauj dzeltenīga sabiezēta āda; sāp ejot un tad, ja tās saspiež no sāniem. Vairākas mazas kārpas kopā veido mozaīkveida kārpu.
Plakanās kārpas (verruca plana)Seja, plaukstu mugurpuse, apakšstilbiMazas, gludas, ādas krāsas vai iedzeltenas pumpiņas, bieži daudzas; skūšanās tās izplata pa visu skūto zonu.
Diegveida (filiformās) kārpasAp muti, degunu, acīm, uz kaklaŠauras, uz kātiņa izaugušas, ar bārkstainu galu.
Periungvālās kārpasAp nagu un zem nagaGrūti ārstējamas, var deformēt nagu plātnīti un sāpēt.
Dzimumorgānu kārpas (kondilomas)Dzimumorgāni, starpeneCiti HPV tipi, cits inficēšanās ceļš un cita ārstēšana; nepieciešama atsevišķa ārsta apskate.

Kā kārpas izplatās un kas palielina risku?

HPV izplatās tiešā ādas kontaktā ar inficētu cilvēku un netieši: caur kopīgiem dvieļiem, grīdām baseinos un dušās, apaviem, nagu kopšanas piederumiem. Vīruss vieglāk iekļūst ādā, kas ir samitrināta, saplaisājusi vai savainota. Inkubācijas periods ir no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem, dažkārt līdz gadam, tāpēc inficēšanās brīdi parasti nevar noteikt. Kārpas izplatās arī paša cilvēka ādā (autoinokulācija): ja kārpu kasa, vīruss nonāk zem nagiem un uz citām vietām, un skrāpējuma vietā var parādīties vesela kārpu rinda.

Risku palielina:

  • mikrotraumas: skrāpējumi, nagu graušana, ādiņu plēšana ap nagiem, skūšanās;
  • basas kājas publiskās dušās, baseinos, pirtīs un sporta zālēs;
  • pastiprināta plaukstu vai pēdu svīšana un ilgstoši mitra āda;
  • ādas barjeras traucējumi, piemēram, atopiskais dermatīts vai saplaisājuši papēži;
  • novājināta imūnsistēma hronisku slimību vai imunitāti nomācošas ārstēšanas dēļ;
  • kārpas ģimenes loceklim vai sporta komandas biedram;
  • smēķēšana: smēķētājiem kārpas pēc ārstēšanas atgriežas biežāk.

Simptomi

  • Ciets, nelīdzens vai ragveida izaugums ar skaidru robežu pret apkārtējo ādu.
  • Sīki tumši vai sarkani punktiņi kārpas virsmā (trombozēti kapilāri); ja virskārtu nokasa, tie asiņo punktveidā.
  • Kārpa pārtrauc dabisko ādas līniju zīmējumu. Kad līnijas atkal iet pāri bijušajai vietai, kārpa ir izārstēta.
  • Sāpes ejot vai saspiežot no sāniem (pēdu kārpas).
  • Plakanās kārpas parasti netraucē, bet to skaits var strauji augt.

Ar ko kārpu var sajaukt?

Ne katrs cietais izaugums ir vīrusu kārpa, un no tā ir atkarīga ārstēšana.

  • Varžacis un tulznas (ādas sabiezējumi) rodas tikai spiediena vietās, saglabā ādas līniju zīmējumu, sāp, ja tās spiež no augšas, un tām nav tumšo punktiņu. Kārpa sāp, ja to spiež no sāniem, un var būt arī tur, kur āda nav noslogota.
  • „Vecuma kārpas” nav vīrusu kārpas. Tā tautā sauc seborejisko keratozi: brūnganus, it kā uzlīmētus veidojumus, kas parādās pēc 40 gadu vecuma, nav lipīgi un nav saistīti ar HPV. Noņemšanas metodes ir līdzīgas, bet „vecuma kārpas” nerodas no kontakta ar citu cilvēku.
  • Mīkstās fibromas (tautā „papilomas”) ir mīksti, ādas krāsas izaugumi uz kātiņa, kas rodas kakla, padušu un cirkšņu krokās; tie nav vīrusu izraisīti.
  • Lipīgais molusks (molluscum contagiosum) veido gludas, spīdīgas pumpiņas ar iedobi centrā, biežāk bērniem.
  • Ādas vēzis. Vecākiem cilvēkiem, īpaši saules bojātā ādā, un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti kārpai līdzīgs veidojums, kas aug, asiņo un nedzīst, var būt plakanšūnu karcinoma. Šādu veidojumu nedrīkst „piededzināt” mājās: vajadzīga dermatologa apskate un, ja nepieciešams, biopsija.

Kad vērsties pie ārsta?

  • Kārpa strauji palielinās, sāp, asiņo vai bieži tiek traumēta.
  • Veidojums ir uz sejas, plakstiņiem, lūpām vai dzimumorgānu apvidū.
  • Kārpu ir daudz, tās izplatās vai atgriežas pēc ārstēšanas.
  • Pašārstēšanās ar aptiekas līdzekļiem 3 mēnešos nav devusi rezultātu.
  • Jums ir cukura diabēts, asinsrites traucējumi kājās vai novājināta imunitāte: pēdu kārpu pašārstēšana šādos gadījumos ir riskanta.
  • Neesat pārliecināti, ka tā ir kārpa, vai veidojums parādījies pēc 50 gadu vecuma saules bojātā ādā.
  • Bērnam kārpa traucē staigāt, sportot vai rakstīt.

Diagnostika

Dermatologs kārpu parasti atpazīst pēc izskata un vietas. Dermatoskopija palīdz ieraudzīt raksturīgos trombozētos kapilārus un atšķirt kārpu no varžacs, seborejiskās keratozes un citiem veidojumiem. Biopsija ir vajadzīga reti: ja veidojums izskatās netipiski, strauji mainās vai pēc ārstēšanas nedzīst, lai izslēgtu plakanšūnu karcinomu.

iDerma dermatologs tipisku kārpu novērtē arī attālināti: pēc skaidriem fotoattēliem un apraksta ārsts izvērtē, vai veidojums izskatās kā vīrusu kārpa, vai to ir vērts ārstēt un kura metode būs piemērotākā. Netipisks, asiņojošs vai nedzīstošs veidojums jāapskata kabinetā, ja vajadzīgs, ar dermatoskopiju vai biopsiju. Pašas procedūras, piemēram, sasaldēšanu vai noņemšanu ar lāzeru, veic ārsta kabinetā.

Vai kārpas pāriet pašas?

Bieži jā. Bērniem bez ārstēšanas puse kārpu izzūd 6 mēnešos un apmēram 90 % divos gados. Pieaugušajiem tas notiek lēnāk, un kārpas var saglabāties gadiem. Nogaidīt ir saprātīgi, ja kārpa nesāp, neizplatās un netraucē. Ārstēšana ir ieteicama, ja kārpas sāp, traucē staigāt vai strādāt, strauji vairojas, atrodas ap nagiem vai uz sejas, rada psiholoģisku diskomfortu vai ja imūnsistēma ir novājināta.

Ārstēšana

Neviena metode nenogalina pašu vīrusu: visas noņem vīrusa inficētās ādas šūnas, un daļa no tām arī rosina imūnsistēmu. Tāpēc vajadzīga pacietība, un bieži ir nepieciešami vairāki seansi. Metodi izvēlas pēc kārpas veida, vietas, skaita un pacienta vecuma.

  • Keratolītiski līdzekļi mājās. Aptiekā nopērkami šķīdumi, plāksteri un ziedes, kas pakāpeniski šķīdina raga masu. Tos lieto katru dienu vairākas nedēļas: kārpu izmērcē siltā ūdenī, nolīdzina ar vienreizlietojamu vīlīti, uzklāj līdzekli tikai uz kārpas un ļauj nožūt. Pēc DermNet datiem ar šādu kursu 12 nedēļās izzūd līdz 70 % kārpu. Līdzekļus nelieto uz sejas un dzimumorgāniem, un tie nav piemēroti cilvēkiem ar diabētu vai asinsrites traucējumiem kājās.
  • Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli) ir biežākā metode ārsta kabinetā. Procedūru atkārto ik pēc 1–3 nedēļām; pēc 3–4 mēnešu regulāras sasaldēšanas izzūd līdz 70 % kārpu; pētījumos sasaldēšana nav efektīvāka par keratolītisko kursu. Pēc procedūras rodas pūslītis un krevele, un dziļāka sasaldēšana var atstāt gaišāku plankumu.
  • Elektrokoagulāciju un kiretāžu (izkasīšanu ar asu karotīti vietējā anestēzijā) izmanto lielām vai noturīgām kārpām. Dzīšana ilgst 2 nedēļas vai ilgāk, paliek rēta, un apmēram piektā daļa kārpu dažu mēnešu laikā atgriežas. Uz pēdas zoles rēta var sāpēt ejot, tāpēc tur šo metodi izvēlas reti.
  • Lāzers: iztvaicē kārpas audus vai aizver tās asinsvadus; noder noturīgām un periungvālām kārpām.
  • Imūno atbildi stimulējošu ārstēšanu dermatologs izvēlas noturīgām vai plašām kārpām, ja iepriekšējās metodes nav līdzējušas.

Pēc procedūras svarīga ir brūces kopšana: turiet vietu tīru un sausu, nekasiet kreveli, pēdu kārpas gadījumā izmantojiet spiedienu mazinošu ieliktni. Kārpu uzskata par izārstētu, kad virs bijušās vietas atjaunojas normālais ādas līniju zīmējums.

Sejas un nagu apvidus kārpām, kā arī bērniem izvēlas maigākas metodes, lai nepaliktu rētas un pigmentācijas izmaiņas. Dzimumorgānu apvidū parādījušos izaugumus vērtē atsevišķi. Ja šaubāties, vai kārpu vispār ir vērts ārstēt un ar ko sākt, attālināta dermatologa konsultācija ļauj to izlemt, neejot uz vizīti; ja ir vajadzīga procedūra, iDerma kārpu noņemšanu piedāvā arī kabinetā.

Profilakse

  • Nekasiet un neplēsiet kārpas; pēc pieskaršanās nomazgājiet rokas.
  • Publiskās dušās, pirtīs un pie baseiniem valkājiet savas čības.
  • Pēdu kārpu nosedziet ar ūdensizturīgu plāksteri, kad peldaties.
  • Lietojiet savu dvieli, zeķes, vīlīti un nagu šķēres; neaizdodiet tos citiem.
  • Rūpējieties par ādas barjeru: mitriniet sausu ādu, ārstējiet plaisas, neplēsiet ādiņas ap nagiem.
  • Skujoties plakano kārpu zonā izmantojiet elektrisko skuvekli vai pagaidiet, kamēr kārpas izārstētas: asmens izplata vīrusu.
  • Vakcīna pret HPV pasargā no dzimumorgānu kārpām un ar HPV saistītiem vēža veidiem; ādas kārpām tā nav paredzēta.

Nemēģiniet kārpu izgriezt, piededzināt vai nokost: tā vīruss izplatās, un brūce var inficēties. Drošāk ir parādīt veidojumu dermatologam un sekot individuālam plānam.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kārpas ir lipīgas?
Jā. HPV izplatās tiešā kontaktā ar inficētu ādu un netieši: caur kopīgiem dvieļiem, baseinu un dušu grīdām, apaviem un nagu kopšanas piederumiem. Kārpa ir lipīga vismaz tik ilgi, kamēr tā redzama vai sataustāma. Risku samazina savas čības publiskās dušās, savs dvielis un piederumi, kā arī kārpu nekasīšana.
Vai kārpas pāriet pašas?
Bieži jā, īpaši bērniem: bez ārstēšanas puse kārpu izzūd 6 mēnešos un apmēram 90 % divos gados. Pieaugušajiem kārpas ir noturīgākas un var saglabāties gadiem. Nogaidīt var, ja kārpa nesāp, neizplatās un netraucē; ārstēšana ir ieteicama, ja kārpas sāp, vairojas, atrodas ap nagiem vai uz sejas vai ja imūnsistēma ir novājināta.
Kā atšķirt pēdu kārpu no varžacs vai tulznas?
Pēdu kārpa sāp, ja to spiež no sāniem, pārtrauc dabisko ādas līniju zīmējumu, un tās virsmā redzami sīki tumši punktiņi, kas pēc virskārtas nokasīšanas punktveidā asiņo. Varžacs un tulzna rodas tikai spiediena vietās, sāp, ja tās spiež no augšas, saglabā ādas līnijas, un tumšo punktiņu tām nav. Šaubu gadījumā atšķirt palīdz dermatoskopija.
Kas ir „vecuma kārpas” un vai tās ir lipīgas?
Tā tautā sauc seborejisko keratozi: brūnganus, raupjus, it kā uz ādas uzlīmētus veidojumus, kas parādās pēc 40 gadu vecuma. „Vecuma kārpas” nav saistītas ar HPV, nav lipīgas un neizplatās uz citiem cilvēkiem. Noņemšanas metodes ir tādas pašas kā vīrusu kārpām, bet pirms tam dermatologs pārliecinās, ka veidojums ir labdabīgs.
Vai kārpas var pārvērsties vēzī?
Parastās ādas kārpas ir labdabīgas un vēzī nepārvēršas. Tomēr kārpai līdzīgs veidojums, kas aug, asiņo, nedzīst vai parādījies vecākam cilvēkam saules bojātā ādā, var būt plakanšūnu karcinoma, un tas jānovērtē dermatologam kabinetā. Onkogēnie HPV tipi ir saistīti ar dzimumorgānu un dzemdes kakla vēzi, nevis ar parastajām ādas kārpām.
Vai kārpas var noņemt mājās?
Aptiekā nopērkamos keratolītiskos šķīdumus un plāksterus var lietot plaukstu un pēdu kārpām: katru dienu vairākas nedēļas, uzklājot tikai uz kārpas. Tos nelieto uz sejas un dzimumorgāniem, un tie nav piemēroti cilvēkiem ar diabētu vai asinsrites traucējumiem kājās. Kārpu nedrīkst izgriezt, nokost vai piededzināt: tā vīruss izplatās, un brūce var inficēties. Ja 3 mēnešos nav rezultāta, vērsieties pie dermatologa.
Cik ilga ir kārpu ārstēšana?
Tas ir atkarīgs no kārpu veida, vietas un skaita. Keratolītisks kurss mājās ilgst līdz 12 nedēļām, krioterapiju atkārto ik pēc 1–3 nedēļām 3–4 mēnešus. Plakanās kārpas bieži izzūd pašas, bet tas var ilgt mēnešus; pēdu un periungvālās kārpas ir noturīgākas un var prasīt vairākas procedūras vai metožu kombināciju. Ārstēšanu plāno individuāli.
Vai pēc kārpu noņemšanas paliks rēta?
Pēc krioterapijas un keratolītiskas ārstēšanas rētas parasti nepaliek, bet dziļāka sasaldēšana var atstāt gaišāku plankumu. Elektrokoagulācija un kiretāža atstāj rētu, kas uz pēdas zoles var sāpēt ejot, tāpēc tur šīs metodes izvēlas reti. Uz sejas un ap nagiem ārstēšanu izvēlas īpaši uzmanīgi un dod priekšroku maigākām metodēm.
Vai kārpas var atgriezties pēc ārstēšanas?
Jā. Neviena metode nenogalina pašu vīrusu, tāpēc, ja vīruss saglabājas apkārtējā ādā vai noņemtas nav visas inficētās šūnas, kārpa var atgriezties; pēc elektrokoagulācijas dažu mēnešu laikā atgriežas apmēram piektā daļa kārpu. Biežāk kārpas atgriežas cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un smēķētājiem. Risku samazina kursa pabeigšana līdz galam, metožu kombinēšana un higiēnas ieteikumu ievērošana.
Kā kopt ādu, lai kārpas neizplatītos?
Nekasiet un neplēsiet kārpas, pēc pieskaršanās nomazgājiet rokas. Publiskās dušās valkājiet čības, peldoties nosedziet pēdu kārpu ar ūdensizturīgu plāksteri, lietojiet savu dvieli, zeķes un nagu piederumus. Plakano kārpu zonā neskujieties ar asmeni, kamēr kārpas nav izārstētas. Mitriniet sausu ādu un ārstējiet plaisas, lai vīrusam nebūtu ieejas vārtu.
Kad vērsties pie dermatologa?
Ja kārpa strauji aug, sāp, asiņo, nedzīst vai neesat pārliecināti par diagnozi, veidojums jāparāda dermatologam kabinetā, kur to apskata ar dermatoskopu un vajadzības gadījumā ņem biopsiju. Pie dermatologa vērsieties arī tad, ja kārpas izplatās vai atgriežas, ja tās ir uz sejas, plakstiņiem vai dzimumorgānu apvidū, ja jums ir diabēts vai novājināta imunitāte. Tipisku kārpu un ārstēšanas izvēli iDerma dermatologs novērtē attālināti pēc fotoattēliem un apraksta; pašas procedūras veic ārsta kabinetā.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Eglė Zinkevičienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi, ārstēšana un atšķirība no rozes

Jostas roze (herpes zoster): kā izskatās izsitumi, vai tā ir lipīga, kāpēc ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā, kas palīdz mājās un ar ko tā atšķiras no rozes.
Speciālists cimdos ar krioterapijas instrumentu noņem ādas veidojumu uz pacienta rokas.

Krioterapija (kriodestrukcija): ādas veidojumu noņemšana ar šķidro slāpekli

Krioterapija jeb piesaldēšana ar šķidro slāpekli: kādus ādas veidojumus ar to noņem, kā notiek procedūra, cik sāp, kā dzīst āda un kad tā nav piemērota.
Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze (keratoma): cēloņi, pazīmes un noņemšana

Seborejiskā keratoze jeb keratoma ir labdabīgs brūns, raupjš veidojums. Kā to atšķirt no melanomas un aktīniskās keratozes, kad tā jāpārbauda un kā to noņem.