Kārpas (vīrusu kārpas, verrucae) ir bieži sastopami labdabīgi ādas izaugumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV). Tās var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Lielākajai daļai cilvēku kārpa ir estētiska vai mehāniska neērtība, taču tā var sāpēt, asiņot, izplatīties uz citām ķermeņa vietām un atgriezties pēc noņemšanas.
Kas ir kārpas un kā tās rodas?
Vīruss iekļūst ādā caur mikroplaisām vai mīkstinātu (macerētu) ādu un inficē epidermas pamatslāņa šūnas, kuras sāk pastiprināti vairoties un veido raga masu. Ir zināmi vairāk nekā 150 HPV tipi; ādas kārpas visbiežāk izraisa 1., 2., 3., 4., 10., 27. un 57. tips, un tie atšķiras no tiem, kas izraisa dzimumorgānu kārpas vai dzemdes kakla vēzi. Imūnsistēma ar vīrusu bieži tiek galā pati, tāpēc daļa kārpu izzūd bez ārstēšanas, īpaši bērniem. Pieaugušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti kārpas ir noturīgākas.
Kārpu virsmā ar dermatoskopu vai pat ar neapbruņotu aci bieži redzami sīki tumši punktiņi. Tie ir trombozēti kapilāri, kurus tautā sauc par „kārpas saknēm”, lai gan sakņu kārpām nav: vīruss atrodas epidermā, un kārpa neaug dziļāk par to.


Kārpu veidi
| Veids | Kur | Kā izskatās |
|---|---|---|
| Parastās kārpas (verruca vulgaris) | Pirksti, plaukstu mugurpuse, ceļi, ap nagiem | Cieti, nelīdzeni, ziedkāpostam līdzīgi izaugumi 1 mm – 1 cm; var būt viena vai vairākas. |
| Pēdu (plantārās) kārpas | Pēdas zole, papēdis, pirkstu pamatnes | Aug uz iekšu, un tās ieskauj dzeltenīga sabiezēta āda; sāp ejot un tad, ja tās saspiež no sāniem. Vairākas mazas kārpas kopā veido mozaīkveida kārpu. |
| Plakanās kārpas (verruca plana) | Seja, plaukstu mugurpuse, apakšstilbi | Mazas, gludas, ādas krāsas vai iedzeltenas pumpiņas, bieži daudzas; skūšanās tās izplata pa visu skūto zonu. |
| Diegveida (filiformās) kārpas | Ap muti, degunu, acīm, uz kakla | Šauras, uz kātiņa izaugušas, ar bārkstainu galu. |
| Periungvālās kārpas | Ap nagu un zem naga | Grūti ārstējamas, var deformēt nagu plātnīti un sāpēt. |
| Dzimumorgānu kārpas (kondilomas) | Dzimumorgāni, starpene | Citi HPV tipi, cits inficēšanās ceļš un cita ārstēšana; nepieciešama atsevišķa ārsta apskate. |
Kā kārpas izplatās un kas palielina risku?
HPV izplatās tiešā ādas kontaktā ar inficētu cilvēku un netieši: caur kopīgiem dvieļiem, grīdām baseinos un dušās, apaviem, nagu kopšanas piederumiem. Vīruss vieglāk iekļūst ādā, kas ir samitrināta, saplaisājusi vai savainota. Inkubācijas periods ir no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem, dažkārt līdz gadam, tāpēc inficēšanās brīdi parasti nevar noteikt. Kārpas izplatās arī paša cilvēka ādā (autoinokulācija): ja kārpu kasa, vīruss nonāk zem nagiem un uz citām vietām, un skrāpējuma vietā var parādīties vesela kārpu rinda.
Risku palielina:
- mikrotraumas: skrāpējumi, nagu graušana, ādiņu plēšana ap nagiem, skūšanās;
- basas kājas publiskās dušās, baseinos, pirtīs un sporta zālēs;
- pastiprināta plaukstu vai pēdu svīšana un ilgstoši mitra āda;
- ādas barjeras traucējumi, piemēram, atopiskais dermatīts vai saplaisājuši papēži;
- novājināta imūnsistēma hronisku slimību vai imunitāti nomācošas ārstēšanas dēļ;
- kārpas ģimenes loceklim vai sporta komandas biedram;
- smēķēšana: smēķētājiem kārpas pēc ārstēšanas atgriežas biežāk.
Simptomi
- Ciets, nelīdzens vai ragveida izaugums ar skaidru robežu pret apkārtējo ādu.
- Sīki tumši vai sarkani punktiņi kārpas virsmā (trombozēti kapilāri); ja virskārtu nokasa, tie asiņo punktveidā.
- Kārpa pārtrauc dabisko ādas līniju zīmējumu. Kad līnijas atkal iet pāri bijušajai vietai, kārpa ir izārstēta.
- Sāpes ejot vai saspiežot no sāniem (pēdu kārpas).
- Plakanās kārpas parasti netraucē, bet to skaits var strauji augt.
Ar ko kārpu var sajaukt?
Ne katrs cietais izaugums ir vīrusu kārpa, un no tā ir atkarīga ārstēšana.
- Varžacis un tulznas (ādas sabiezējumi) rodas tikai spiediena vietās, saglabā ādas līniju zīmējumu, sāp, ja tās spiež no augšas, un tām nav tumšo punktiņu. Kārpa sāp, ja to spiež no sāniem, un var būt arī tur, kur āda nav noslogota.
- „Vecuma kārpas” nav vīrusu kārpas. Tā tautā sauc seborejisko keratozi: brūnganus, it kā uzlīmētus veidojumus, kas parādās pēc 40 gadu vecuma, nav lipīgi un nav saistīti ar HPV. Noņemšanas metodes ir līdzīgas, bet „vecuma kārpas” nerodas no kontakta ar citu cilvēku.
- Mīkstās fibromas (tautā „papilomas”) ir mīksti, ādas krāsas izaugumi uz kātiņa, kas rodas kakla, padušu un cirkšņu krokās; tie nav vīrusu izraisīti.
- Lipīgais molusks (molluscum contagiosum) veido gludas, spīdīgas pumpiņas ar iedobi centrā, biežāk bērniem.
- Ādas vēzis. Vecākiem cilvēkiem, īpaši saules bojātā ādā, un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti kārpai līdzīgs veidojums, kas aug, asiņo un nedzīst, var būt plakanšūnu karcinoma. Šādu veidojumu nedrīkst „piededzināt” mājās: vajadzīga dermatologa apskate un, ja nepieciešams, biopsija.
Kad vērsties pie ārsta?
- Kārpa strauji palielinās, sāp, asiņo vai bieži tiek traumēta.
- Veidojums ir uz sejas, plakstiņiem, lūpām vai dzimumorgānu apvidū.
- Kārpu ir daudz, tās izplatās vai atgriežas pēc ārstēšanas.
- Pašārstēšanās ar aptiekas līdzekļiem 3 mēnešos nav devusi rezultātu.
- Jums ir cukura diabēts, asinsrites traucējumi kājās vai novājināta imunitāte: pēdu kārpu pašārstēšana šādos gadījumos ir riskanta.
- Neesat pārliecināti, ka tā ir kārpa, vai veidojums parādījies pēc 50 gadu vecuma saules bojātā ādā.
- Bērnam kārpa traucē staigāt, sportot vai rakstīt.
Diagnostika
Dermatologs kārpu parasti atpazīst pēc izskata un vietas. Dermatoskopija palīdz ieraudzīt raksturīgos trombozētos kapilārus un atšķirt kārpu no varžacs, seborejiskās keratozes un citiem veidojumiem. Biopsija ir vajadzīga reti: ja veidojums izskatās netipiski, strauji mainās vai pēc ārstēšanas nedzīst, lai izslēgtu plakanšūnu karcinomu.
iDerma dermatologs tipisku kārpu novērtē arī attālināti: pēc skaidriem fotoattēliem un apraksta ārsts izvērtē, vai veidojums izskatās kā vīrusu kārpa, vai to ir vērts ārstēt un kura metode būs piemērotākā. Netipisks, asiņojošs vai nedzīstošs veidojums jāapskata kabinetā, ja vajadzīgs, ar dermatoskopiju vai biopsiju. Pašas procedūras, piemēram, sasaldēšanu vai noņemšanu ar lāzeru, veic ārsta kabinetā.
Vai kārpas pāriet pašas?
Bieži jā. Bērniem bez ārstēšanas puse kārpu izzūd 6 mēnešos un apmēram 90 % divos gados. Pieaugušajiem tas notiek lēnāk, un kārpas var saglabāties gadiem. Nogaidīt ir saprātīgi, ja kārpa nesāp, neizplatās un netraucē. Ārstēšana ir ieteicama, ja kārpas sāp, traucē staigāt vai strādāt, strauji vairojas, atrodas ap nagiem vai uz sejas, rada psiholoģisku diskomfortu vai ja imūnsistēma ir novājināta.
Ārstēšana
Neviena metode nenogalina pašu vīrusu: visas noņem vīrusa inficētās ādas šūnas, un daļa no tām arī rosina imūnsistēmu. Tāpēc vajadzīga pacietība, un bieži ir nepieciešami vairāki seansi. Metodi izvēlas pēc kārpas veida, vietas, skaita un pacienta vecuma.
- Keratolītiski līdzekļi mājās. Aptiekā nopērkami šķīdumi, plāksteri un ziedes, kas pakāpeniski šķīdina raga masu. Tos lieto katru dienu vairākas nedēļas: kārpu izmērcē siltā ūdenī, nolīdzina ar vienreizlietojamu vīlīti, uzklāj līdzekli tikai uz kārpas un ļauj nožūt. Pēc DermNet datiem ar šādu kursu 12 nedēļās izzūd līdz 70 % kārpu. Līdzekļus nelieto uz sejas un dzimumorgāniem, un tie nav piemēroti cilvēkiem ar diabētu vai asinsrites traucējumiem kājās.
- Krioterapija (sasaldēšana ar šķidro slāpekli) ir biežākā metode ārsta kabinetā. Procedūru atkārto ik pēc 1–3 nedēļām; pēc 3–4 mēnešu regulāras sasaldēšanas izzūd līdz 70 % kārpu; pētījumos sasaldēšana nav efektīvāka par keratolītisko kursu. Pēc procedūras rodas pūslītis un krevele, un dziļāka sasaldēšana var atstāt gaišāku plankumu.
- Elektrokoagulāciju un kiretāžu (izkasīšanu ar asu karotīti vietējā anestēzijā) izmanto lielām vai noturīgām kārpām. Dzīšana ilgst 2 nedēļas vai ilgāk, paliek rēta, un apmēram piektā daļa kārpu dažu mēnešu laikā atgriežas. Uz pēdas zoles rēta var sāpēt ejot, tāpēc tur šo metodi izvēlas reti.
- Lāzers: iztvaicē kārpas audus vai aizver tās asinsvadus; noder noturīgām un periungvālām kārpām.
- Imūno atbildi stimulējošu ārstēšanu dermatologs izvēlas noturīgām vai plašām kārpām, ja iepriekšējās metodes nav līdzējušas.
Pēc procedūras svarīga ir brūces kopšana: turiet vietu tīru un sausu, nekasiet kreveli, pēdu kārpas gadījumā izmantojiet spiedienu mazinošu ieliktni. Kārpu uzskata par izārstētu, kad virs bijušās vietas atjaunojas normālais ādas līniju zīmējums.
Sejas un nagu apvidus kārpām, kā arī bērniem izvēlas maigākas metodes, lai nepaliktu rētas un pigmentācijas izmaiņas. Dzimumorgānu apvidū parādījušos izaugumus vērtē atsevišķi. Ja šaubāties, vai kārpu vispār ir vērts ārstēt un ar ko sākt, attālināta dermatologa konsultācija ļauj to izlemt, neejot uz vizīti; ja ir vajadzīga procedūra, iDerma kārpu noņemšanu piedāvā arī kabinetā.
Profilakse
- Nekasiet un neplēsiet kārpas; pēc pieskaršanās nomazgājiet rokas.
- Publiskās dušās, pirtīs un pie baseiniem valkājiet savas čības.
- Pēdu kārpu nosedziet ar ūdensizturīgu plāksteri, kad peldaties.
- Lietojiet savu dvieli, zeķes, vīlīti un nagu šķēres; neaizdodiet tos citiem.
- Rūpējieties par ādas barjeru: mitriniet sausu ādu, ārstējiet plaisas, neplēsiet ādiņas ap nagiem.
- Skujoties plakano kārpu zonā izmantojiet elektrisko skuvekli vai pagaidiet, kamēr kārpas izārstētas: asmens izplata vīrusu.
- Vakcīna pret HPV pasargā no dzimumorgānu kārpām un ar HPV saistītiem vēža veidiem; ādas kārpām tā nav paredzēta.
Nemēģiniet kārpu izgriezt, piededzināt vai nokost: tā vīruss izplatās, un brūce var inficēties. Drošāk ir parādīt veidojumu dermatologam un sekot individuālam plānam.






