Epidermoīdā cista ir viens no biežākajiem labdabīgajiem ādas veidojumiem pieaugušajiem: lēni augošs, apaļš bumbulis zem ādas, kas piepildīts ar keratīnu, olbaltumvielu, no kuras veidojas ādas raga slānis, mati un nagi. Latvijā šādu veidojumu ikdienā bieži sauc par ateromu vai „tauku cistu”. Cista nav bīstama un nav lipīga, bet tā var iekaist, plīst vai vienkārši traucēt, un tad to noņem ķirurģiski.
Kas ir epidermoīdā cista?
Epidermoīdā cista (saukta arī par epidermālo cistu, keratīna cistu vai ateromu) ir kapsula zem ādas ar plānu sieniņu, kuras iekšpusē uzkrājas keratīns. Tā visbiežāk veidojas matu folikula augšdaļā, kad aizsprostojas folikula atvere vai ādas šūnas nonāk dziļāk ādā, piemēram, pēc mikrotraumas. Ārēji tā izskatās kā apaļš, elastīgs vai stingrāks mezgliņš, parasti 1–3 cm diametrā, bet tā var būt gan mazāka, gan lielāka.
Tipiskās vietas ir seja, kakls, mugura, krūtis un pleci. Cistas var parādīties arī intīmajā zonā, uz vulvas vai sēklinieku maisiņa. Bieži cistas centrā ir redzams mazs tumšāks punkts (punctum), kas ir aizsprostotā folikula atvere. Epidermoīdā cista nav saistīta ar sliktu higiēnu, un to nevar „saķert” no cita cilvēka.
Nosaukums „tauku cista” ir maldinošs: pēc DermNet skaidrojuma šīs cistas nav saistītas ar tauku dziedzeriem un nesatur taukus, bet gan biezu, bālganu keratīna masu. Latviešu valodā to mēdz dēvēt arī par tauku dziedzera nosprostojumu, un tas ir tas pats veidojums.
Kāda cista tā ir? Cista, ateroma, lipoma vai furunkuls
Vārds „cista” nozīmē tikai dobumu ar sieniņu, un tādas veidojas arī olnīcās, nierēs, locītavās un kaulos. Šis raksts ir par cistām ādā. Ja bumbulis ir dziļi krūtīs, vēderā vai locītavas apvidū, ar to jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis dermatologa. Ādā un zem ādas visbiežāk sajauc šādus veidojumus:
| Veidojums | Kā izskatās un kur atrodas | Atšķirīgā pazīme |
|---|---|---|
| Epidermoīdā cista (ateroma) | Apaļš, stingrs vai elastīgs mezgliņš 1–3 cm, seja, kakls, rumpis, intīmā zona. Pieaudzis pie ādas, bet kustīgs attiecībā pret dziļākajiem audiem. | Centrā bieži tumšs punkts; saturs ar nepatīkamu smaku; var iekaist. |
| Pilārā (matu saknes) cista | Stingrs, gluds mezgliņš 0,5–5 cm, 90 % gadījumu galvas matainajā daļā; bieži vairākas, mēdz būt iedzimta nosliece. | Nav centrālā punkta; bieza kapsula, reti plīst. |
| Lipoma | Mīksts vai gumijveida, bieži daivains veidojums 1–10 cm zem ādas, visbiežāk uz rumpja un augšdelmiem. | Āda virs tā nemainīga, nav punkta, iekaist reti. |
| Furunkuls vai abscess | Sāpīgs, sarkans, karsts mezgls, kas dažu dienu laikā palielinās un veido strutainu galviņu. | Sāp jau no sākuma; iepriekš tajā vietā nebija bumbuļa. |
| Iekaisis aknes mezgls | Sāpīgs sarkans mezgls uz sejas, muguras vai krūtīm cilvēkam ar citām pūtītēm un komedoniem. | Nav kapsulas; apkārt citas aknes izpausmes. |
| Tauku dziedzeru hiperplāzija | Sīkas, līdz 3 mm lielas dzeltenīgas pumpiņas uz pieres un vaigiem, biežāk pēc 40 gadu vecuma. | Daudz sīku veidojumu, nevis viens bumbulis; centrā neliels iedobums. |
| Milijas | Cieti, balti graudiņi 1–2 mm ap acīm un uz vaigiem. | Ļoti mazi, virspusēji, parasti neiekaist. |
Dermatologs cistu no lipomas vai citiem veidojumiem parasti atšķir apskatē, nepieciešamības gadījumā izmantojot dermatoskopiju vai ultrasonogrāfiju. Ja veidojums strauji aug, ir ciets, nevienmērīgs vai asiņo, to izmeklē tāpat kā aizdomīgu ādas veidojumu, lai nepalaistu garām ādas vēzi.




Cēloņi un riska faktori
Ne vienmēr izdodas noteikt, kāpēc konkrētam cilvēkam izveidojusies cista. Visbiežāk tā rodas, kad aizsprostojas matu folikula atvere un ādas šūnas, kurām būtu jānolobās no virsmas, turpina vairoties slēgtā dobumā. Pēc DermNet datiem cistas vietās bez matiem, piemēram, uz plaukstām vai pēdām, bieži rodas pēc traumas, kad ādas virsējā slāņa šūnas tiek iespiestas dziļāk ādā. Biežākie faktori:
- Folikula aizsprostojums: keratīna, tauku un ādas šūnu uzkrāšanās aizsprosto folikula atveri, un keratīns sāk krāties kapsulā.
- Ādas mikrotraumas: skūšanās, ieauguši mati, ilgstoša berze vai spiediens, rētas pēc pūtītēm vai cita iekaisuma.
- Akne: cilvēkiem ar akni un taukaināku ādu cistas veidojas biežāk (NHS). Tā ir ādas īpatnība, nevis higiēnas trūkums.
- Vecums un dzimums: cistas visbiežāk parādās jauniem un vidēja vecuma pieaugušajiem, pēc DermNet datiem vīriešiem aptuveni divreiz biežāk nekā sievietēm.
- Iedzimti sindromi: ja cistu ir daudz un tās parādās jau pusaudža vecumā, iespējams rets iedzimts stāvoklis, kas jāapspriež ar ārstu.
Epidermoīdās cistas nav infekciozas izcelsmes un netiek pārnestas no cilvēka uz cilvēku. Ja cista plīst vai tajā nonāk baktērijas, pievienojas iekaisums, kas maina gan izskatu, gan ārstēšanas taktiku.
Simptomi
Lielākā daļa epidermoīdo cistu gadiem nerada nekādas sūdzības un tiek pamanīta nejauši. Raksturīgās pazīmes:
- Apaļš, kustīgs mezgliņš zem ādas ar skaidrām robežām, elastīgs vai stingrāks.
- Izmērs parasti 1–3 cm, bet cista var būt gan mazāka, gan vairākus centimetrus liela.
- Krāsa kā ādai vai nedaudz dzeltenīga; centrā dažkārt redzams tumšāks punkts.
- Saturs ir biezs, bālgani dzeltens keratīns ar specifisku, nepatīkamu smaku, kas jūtama, ja cista plīst vai no tās kaut kas izdalās.
Ja cista iekaist vai plīst
Iekaisusi cista dažu dienu laikā kļūst sāpīga, apsarkusi un pietūkusi, āda virs tās ir karsta, var parādīties strutaini izdalījumi. Iekaisumu izraisa cistas satura nonākšana apkārtējos audos pēc traumas vai bakteriāla infekcija, visbiežāk stafilokoku izraisīta. Iekaisums ne vienmēr nozīmē infekciju: bieži tā ir audu reakcija uz keratīnu, tāpēc pretbakteriāla ārstēšana nav vajadzīga katrā gadījumā. Šādu cistu viegli sajaukt ar furunkulu vai abscesu.
Ko darīt: nespiediet un neduriet cistu, šajā posmā tas veicina infekcijas izplatīšanos un palielina rētas risku. Silta komprese vairākas reizes dienā mazina spriegumu un sāpes. Ja āda ap cistu kļūst plaši sarkana, parādās drudzis vai sāpes strauji pieaug, tajā pašā dienā jāvēršas pie ārsta: iekaisusi cista dažkārt ir jāiegriež un jāiztukšo, un var būt nepieciešams ārsta nozīmēts pretbakteriāls kurss. Pilnīga noņemšana parasti tiek atlikta uz laiku, kad iekaisums ir norimis, jo iekaisusi kapsula ir saaugusi ar apkārtējiem audiem un to ir grūti izņemt veselu.
Komplikācijas ir retas: atkārtota cista tajā pašā vietā, rēta, atkārtots iekaisums, retos gadījumos kalcifikācija. Ļaundabīga pārvēršanās epidermoīdā cistā ir aprakstīta ļoti reti, tāpēc noņemto cistu nosūta histoloģiskai izmeklēšanai.
Kad vērsties pie ārsta?
Lielāko daļu cistu var tikai novērot. Konsultācija ar dermatologu ir nepieciešama, ja:
- cista strauji aug vai maina formu un krāsu;
- parādās sāpes, apsārtums, karstums, drudzis vai strutas;
- cista plīst vai atkārtojas tajā pašā vietā;
- veidojums atrodas sejā, intīmajā zonā vai traucē ikdienā, piemēram, ķeras aiz apģērba;
- neesat pārliecināts, vai tā tiešām ir cista, nevis cits veidojums;
- cista estētiski traucē un vēlaties to noņemt.
Latvijā ar ādas veidojumu vispirms var vērsties pie ģimenes ārsta vai tieši pie dermatologa; nelielas cistas noņem dermatologa kabinetā, lielākas vai iekaisušas nosūta pie ķirurga. Ārpus ģimenes ārsta darba laika padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. iDerma dermatologs var novērtēt veidojumu attālināti pēc fotoattēliem un apraksta, pateikt, vai tā, visticamāk, ir cista, un ieteikt, vai vajadzīga klātienes apskate un kur to noņemt.
Diagnostika
Epidermoīdo cistu parasti atpazīst apskatē: ārsts novērtē veidojuma izmēru, konsistenci, kustīgumu, centrālo punktu un ādas izmaiņas virs tā. Ja cista izskatās tipiski, papildu izmeklējumi nav vajadzīgi.
Netipiskas vietas, neparasta izskata vai straujas augšanas gadījumā ārsts var ieteikt:
- Ultrasonogrāfiju: parāda veidojuma struktūru, dziļumu un novietojumu attiecībā pret apkārtējiem audiem, piemēram, pirms lielākas cistas noņemšanas.
- Dermatoskopiju: ādas virsmas apskati palielinājumā, kas palīdz atšķirt cistu no pigmentētiem veidojumiem.
- Histoloģisku izmeklēšanu: noņemtās cistas sieniņas un satura izpēti mikroskopā; noņemto cistu parasti nosūta izmeklēšanai, jo tā izslēdz retu ļaundabīgu procesu un diagnozes kļūdu.
Ārstēšana
Ārstēšanas taktika ir atkarīga no cistas izmēra, simptomiem, vietas un paša cilvēka vēlmēm:
- Novērošana. Maza, nesāpīga cista, kas netraucē, nav jāārstē. Daļa cistu paliek nemainīga gadiem, un retos gadījumos tās izzūd pašas.
- Iekaisuma mazināšana. Iekaisušai cistai vispirms mazina iekaisumu un, ja ir infekcijas pazīmes, ārsts nozīmē pretbakteriālu ārstēšanu vai iegriež un iztukšo cistu. Pašrocīgi spiest vai durt nedrīkst.
- Satura iztukšošana. Lielai, cieši piepildītai cistai saturu dažkārt izlaiž, lai mazinātu sāpes. Tas sniedz atvieglojumu, bet kapsula paliek, un cista pildās no jauna.
- Ķirurģiska noņemšana (ekscīzija). Ārstēšana ar vismazāko atkārtošanās risku ir visas kapsulas izņemšana. Pēc DermNet datiem pilnīga kapsulas izņemšana samazina atkārtošanās risku, un to ir grūtāk panākt pēc cistas plīšanas.
Kā notiek cistas noņemšana un kas sagaidāms
Noņemšana ir īsa ambulatora procedūra vietējā anestēzijā. Ārsts virs cistas veic nelielu griezienu un „izloba” kapsulu kopā ar saturu; mazām cistām izmanto minimālu griezienu vai biopsijas perforatoru, caur kuru kapsulu izvelk veselu. Brūci parasti sašuj, šuves noņem pēc 5–14 dienām atkarībā no vietas. Ķirurgi iesaka cistu noņemt, kamēr nav iekaisuma pazīmju: tad kapsulu var viegli izlobīt, bet pēc iekaisuma plānā kapsula cieši saaug ar apkārtējiem audiem, un, ja tās fragmenti paliek audos, cista bieži atjaunojas.
Pēc noņemšanas paliek neliela rēta, kuras izskats ir atkarīgs no cistas izmēra, vietas un ādas dzīšanas īpatnībām; krūšu un plecu zonā cilvēkiem ar noslieci uz keloīdiem rēta var kļūt bieza un pacelta. Noņemto materiālu nosūta histoloģiskai izmeklēšanai. Latvijā cistas noņemšanu ķirurgs vai dermatologs parasti var veikt gan valsts apmaksātā kārtībā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja cista rada sūdzības, gan par maksu; tikai estētisku iemeslu dēļ noņemšana parasti ir maksas pakalpojums.
Aprūpe un profilakse
Gan iekaisuma laikā, gan pēc procedūras svarīga ir pareiza aprūpe:
- Nespiediet un neduriet cistu: tas palielina infekcijas, rētas un atkārtošanās risku.
- Vietējā higiēna: mazgājiet ādu maigi, iekaisuma laikā izvairieties no skrubjiem un kairinošiem līdzekļiem.
- Brūces aprūpe pēc noņemšanas: ievērojiet ārsta norādījumus, sargājiet vietu no berzes un mitruma, mainiet pārsējus, kamēr brūce dzīst, izvairieties no pirts, baseina un intensīva sporta.
- Mazāk berzes: ja cistu kairina mugursoma, apkakle vai josta, mēģiniet mazināt mehānisko kairinājumu, kamēr nav izlemts par noņemšanu.
- Ikdienas ādas kopšana: izvēlieties nekomedogēnus līdzekļus, nemazgājiet ādu pārāk bieži un nespiediet komedonus; aknes un folikulīta savlaicīga ārstēšana samazina jaunu cistu risku.
- Atkārtotas cistas: ja cistas atkārtojas vai to ir daudz, nepieciešams dermatologa izvērtējums un dažkārt plašāka izmeklēšana.
Pilnībā pasargāties no epidermoīdām cistām nav iespējams, un pēc vienas cistas noņemšanas citā vietā var parādīties jauna. Ja esat pamanījis bumbuli zem ādas un nezināt, kas tas ir, nosūtiet tā fotoattēlus iDerma dermatologam: ārsts novērtēs, vai tā ir cista, vai nepieciešams steidzami rīkoties un kāds noņemšanas veids ir piemērotākais.
Foto: Dermanonymous, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons.






