Vitiligo – kāpēc uz ādas parādās baltie plankumi un kā tos ārstēt?

Vitiligo ir hroniska ādas slimība, kurā imūnsistēma kļūdaini iznīcina melanocītus – šūnas, kas ražo ādas pigmentu melanīnu. Tā rezultātā skartajās vietās āda zaudē krāsu un veidojas skaidri norobežoti balti plankumi. Slimība var parādīties jebkurā vecumā gan vīriešiem, gan sievietēm, un tā nav lipīga.

Aptuveni 20–30 % gadījumu konstatē ģenētisku noslieci, taču iedzimtība ne vienmēr nozīmē, ka slimība izpaudīsies. Papildu riska faktori ir citas autoimūnas slimības, fiziskas ādas traumas un hronisks stress. Ja ģimenē ir bijuši vitiligo gadījumi, regulāra dermatologa apskate palīdz savlaicīgi pamanīt izmaiņas.

Dažos gadījumos jā – jauni plankumi var veidoties vai esošie var paplašināties, taču tas ir ļoti individuāli. Stressa periodi vai ādas bojājumi var veicināt jaunu plankumu rašanos (Kebnera fenomens). Regulāra novērošana pie dermatologa palīdz sekot līdzi slimības gaitai un laikus reaģēt.

Šobrīd pilnīga izārstēšana vēl nav iespējama, taču mūsdienu dermatoloģija piedāvā dažādas metodes, kas palīdz kontrolēt slimības gaitu, palēnināt izplatību un dažos gadījumos daļēji atjaunot pigmentāciju. Pieejas izvēle ir stingri individuāla un jānosaka ārstam, jo pašārstēšanās nav ieteicama.

Depigmentētā āda ir ļoti jutīga pret UV stariem, jo tajā trūkst dabiskā aizsargpigmenta. Tāpēc ikdienā ieteicams lietot saules aizsargkrēmu ar SPF 50+ un izvairīties no ilgstošas tiešas sauļošanās. Pārmērīga UV iedarbība var veicināt ādas bojājumus un padziļināt kontrastu starp plankumiem un iedegušo ādu.

Jā, dekoratīvā kosmētika ir droša lietošanā un palīdz maskēt plankumus, tādējādi uzlabojot emocionālo pašsajūtu. Ieteicams izvēlēties kosmētiku bez smaržvielām un spirta, lai mazinātu ādas kairinājuma risku. Šī nav ārstēšanas metode, bet var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

Ja parādās jauni balti plankumi vai esošie izplatās, kā arī tad, ja vitiligo ietekmē emocionālo pašsajūtu vai ir aizdomas par citām ādas slimībām, nepieciešama dermatologa konsultācija. iDerma dermatologs var novērtēt ādas stāvokli attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt piemērotāko turpmāko rīcību.