Ievads

Plaukstu un pēdu pustuloze (saukta arī par palmoplantar pustulozi) ir hroniska iekaisuma ādas slimība, kuras laikā plaukstu un pēdu rajonā cikliski parādās sāpīgas, niezošas pustulas un zvīņošanās. Lai gan šis stāvoklis nav ļoti izplatīts, tas var ievērojami ietekmēt ikdienas dzīvi: grūtības staigāt, neērtības strādāt ar rokām, sāpes un dedzināšana, kā arī redzamas ādas izmaiņas var ietekmēt emocionālo pašsajūtu. Pareizi kopjot ādu, atpazīstot izraisītājus un izvēloties individuālu ārstēšanas plānu, simptomus parasti izdodas kontrolēt un samazināt recidīvu biežumu.

Kas tas ir?

Plaukstu un pēdu pustuloze ir iekaisuma ādas traucējums, kam raksturīgas atkārtotas sterilās (ne baktēriju izcelsmes) pustulas, pūslīši un apsārtums plaukstu un pēdu rajonā. Pūslīši var saplūst lielākos perēkļos, vēlāk izžūt un pārvērsties dzeltenīgās garozās vai biezā zvīņošanās. Ādas sabiezējuma (hiperkeratozes) dēļ bieži rodas sāpīgas plaisas, kas ierobežo ikdienas aktivitātes.

Šis stāvoklis tiek pieskaitīts pustulāro dermatožu grupai un dažiem cilvēkiem var būt saistīts ar psoriāzes (zvīņēdes) spektru. Tomēr plaukstu un pēdu pustuloze ir neinfekcioza – ar to nevar inficēties caur kontaktu, baseinā vai caur personīgajiem priekšmetiem.

Cēloņi un riska faktori

Precīzs slimības cēlonis nav pilnībā zināms, taču ir identificēti vairāki faktori, kas saistīti ar pustulozes attīstību un recidīviem:

Smēķēšana. Viens no svarīgākajiem modificējamiem riska faktoriem. Smēķēšana saistīta ar biežākiem un smagākiem saasinājumiem. Atmest smēķēšanu ir viens no efektīvākajiem dzīvesveida soļiem, lai uzlabotu stāvokli.
Dzimums un vecums. Biežāk slimo sievietes, visbiežāk izpaužas no vidēja līdz vecākam vecumam.
Ģenētiskā predispozīcija. Ģimenes anamnēze (tuvinieku ādas slimības, īpaši zvīņēde) var palielināt risku.
Hroniskas infekcijas perēkļi. Ilgstošs tonsilīts, sinusīts, nekārtīgi zobi un smaganu iekaisums var uzturēt iekaisumu organismā un veicināt recidīvus.
Kontakta dermatīts. Dažiem pacientiem parādās kontakta alerģija (piemēram, metāliem), kairinātāji vai alergēni var pasliktināt stāvokli.
Ādas barjeras bojājums. Bieža roku mazgāšana ar agresīviem līdzekļiem, darbs mitros apstākļos, berze un spiediens palielina saasinājumu risku.
Stress un miega trūkums. Psiholoģiskie faktori var būt recidīvus provocējoši izraisītāji.
Imūnsistēmu ietekmējoši faktori. Dažas zāļu grupas vai sistēmiskie stāvokļi var ietekmēt slimības gaitu (vērtē ārsts individuāli).

Simptomi

Plaukstu un pēdu pustulozes pazīmes parasti attīstās viļņveidīgi – saasinājumi un uzlabojumi mainās viens ar otru. Biežākie simptomi:

Sterilas pustulas un pūslīši plaukstās un/vai pēdu zoles, bieži grupējas, var saplūst lielākos laukumos.
Apsārtums un siltums ap izsitumiem, dažreiz – pietūkums.
Zvīņošanās un garozas pēc dažām dienām, vēlāk – ādas sabiezējums (hiperkeratoze).
Sāpīgas plaisas (īpaši uz pēdu un pirkstu spilventiņiem), apgrūtinot staigāšanu un darbu ar rokām.
Intensīva nieze, dedzināšana vai savilkums.
Dažreiz nagu izmaiņas – sabiezējums, nagu plāksnes trauslums vai krāsas izmaiņas.

Saasinājumus var izraisīt smēķēšana, stress, kontakts ar kairinātājiem, mitra vai silta vide, ilga uzturēšanās ar slēgtiem, necaurlaidīgiem apaviem.

Kad vērsties pie ārsta?

Vērsties pie dermatologa ir vērts, ja:

Simptomi traucē ikdienas darbiem, staigāšanai vai miegam.
Izsitumi atkārtojas vai paplašinās, neskatoties uz mājas aprūpi.
Parādījušās infekcijas pazīmes – izteiktas sāpes, dzeltenīgas strutainas izdalījumi, izplatīts apsārtums, drudzis.
Jums ir hroniskas slimības (piemēram, cukura diabēts) vai esat grūtniece un uztraucaties par drošu ārstēšanu.
Neesat pārliecināts par diagnozi (līdzīgi simptomi raksturīgi arī citām slimībām, piemēram, pomfoliksam, sēnīšu infekcijai).

Mūsu iDerma klīnikas dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt slimības smagumu un izvēlēties individuālu, zinātniski pamatotu ārstēšanas un aprūpes plānu. Konsultējam klātienē un attālināti – tas ļauj ātri sākt piemērotu ārstēšanu un kontrolēt recidīvus.

Diagnostika

Diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz sarunu un ādas apskati. Dermatologs novērtē izsitumu izkārtojumu, cikliskumu, ādas barjeras stāvokli, iespējamos izraisītājus. Ja nepieciešams, tiek veikti papildu izmeklējumi:

Ādas nokasījumi – palīdz izslēgt sēnīšu infekciju, ja ir līdzīgas pazīmes (īpaši uz pēdām).
Uzmavas no skartajām vietām – ja ir aizdomas par sekundāru bakteriālu infekciju.
Plākstera (plākstera) testi – alerģiskā kontakta dermatīta diagnostikai, ja ir aizdomas par saistību ar metālu vai citiem kairinātājiem.
Biopsija – retos gadījumos, kad nepieciešams apstiprināt diagnozi un atšķirt no citām pustulārām dermatozēm.

Tiek vērtēti arī līdzās esošie stāvokļi (piemēram, iekaisuma perēkļi deguna rīklē vai mutē), jo to ārstēšana var palīdzēt samazināt recidīvus.

ARTICLE_GIF

Ārstēšana

Plaukstu un pēdu pustulozes ārstēšana ir individuāla, bieži vien kompleksa. Mērķis ir mazināt saasinājumu, atjaunot ādas barjeru, samazināt sāpes un novērst recidīvus. Visefektīvāk, ja tiek kombinētas vairākas metodes:

Ikdienas ādas kopšana. Regulāra emolientu lietošana, īpaši pēc mazgāšanas un pirms gulētiešanas, palīdz atjaunot ādas barjeru. Izvēlieties bez smaržas, jutīgai ādai paredzētus produktus. Uz sabiezējušas ādas var tikt izmantoti keratolītiskie līdzekļi (pēc ārsta ieteikuma), lai samazinātu ragveida veidošanos un plaisu risku.
Vietējās iedarbības pretiekaisuma līdzekļi. Izrakstīti saasinājumu laikā un uzturošai ārstēšanai. Bieži tiek izmantota pārklāšana (oklūzija), lai pastiprinātu iedarbību uz sabiezējušām vietām.
Brūču un plaisu kopšana. Aizsargājoši pārsēji, mīkstinoši ziedes, silikona papēžu ieliktņi vai mīkstinājumi samazina sāpes staigājot un veicina dziedināšanu.
Fototerapija. Specializēta gaismas terapija var palīdzēt samazināt iekaisumu un izsitumu intensitāti. Kursi tiek izvēlēti individuāli, ņemot vērā ādas tipu un slimības aktivitāti.
Sistēmiskā terapija. Smagas, izplatītas vai uz vietējo ārstēšanu nereaģējošas slimības gadījumā tiek apsvērti vispārējo imūno atbildi ietekmējoši preparāti. Lēmumi tiek pieņemti, novērtējot ieguvumu un iespējamo risku, veicot nepieciešamos novērošanas izmeklējumus.
Izraisītāju pārvaldība. Smēķēšanas atmešana, kairinātāju izvairīšanās, hronisku infekcijas perēkļu (tonsilīta, sinusīta, zobu problēmu) ārstēšana – svarīga ārstēšanas daļa.

Praktisks padoms: mitriniet ādu vairākas reizes dienā, īpaši pirms fiziskās aktivitātes vai ilgstošas stāvēšanas/iešanas; izmantojiet aizsargcimdus ar kokvilnas ieliktņiem, veicot mājas vai darba uzdevumus; izvēlieties elpojošus apavus un mitrumu no pēdas ādas izvadošas zeķes.

Ja nezināt, ar ko sākt, iDerma klīnikas dermatologi palīdz izveidot skaidru, pa posmiem izkārtotu ārstēšanas plānu, pielāgotu jūsu ādai, darbam un ieradumiem. Konsultācijas pieejamas gan klātienē, gan attālināti, kas ir īpaši ērti saasinājumu vai ierobežota laika gadījumā.

Aprūpe un profilakse

Stāvokļa pārvaldība – tas nav tikai medikamenti vai procedūras, bet arī ikdienas ieradumi. Šie soļi palīdz samazināt saasinājumu biežumu:

Atmetiet smēķēšanu. Tas ir viens no svarīgākajiem izmaiņām. Uzlabojums bieži nav momentāns – ilgtspējīgs efekts var parādīties dažu mēnešu laikā, taču ieguvums ādai un vispārējai veselībai ir milzīgs.
Aizsargājiet ādu darbā un mājās. Izmantojiet piemērotus cimdus, strādājot ar ūdeni, tīrīšanas līdzekļiem vai smērvielām; izvēlieties maigus, bez smaržas mazgāšanas līdzekļus; pēc mazgāšanas – nekavējoties mitriniet ādu.
Izvairieties no kairinātājiem un alergēnu kontakta. Ja aizdomas, ka noteiktas vielas (piemēram, metāli) pasliktina ādas stāvokli, konsultējieties par plākstera testiem. Atklājot alerģiju, rūpīga izvairīšanās sniedz taustāmu labumu.
Izvēlieties elpojošus apavus. Gaisam caurlaidīgi apavi, mitrumu izvadošas zeķes, apavu maiņa dienas gaitā palīdz samazināt mitruma un siltuma izraisītu kairinājumu.
Pārvaldiet stresu. Regulāra fiziskā aktivitāte, kvalitatīvs miegs, psiholoģiskās veselības uzturēšana samazina recidīvus provocējošo stresu.
Laicīgi ārstējiet infekcijas. Zobu, smaganu, deguna rīkles infekciju kontrole var samazināt iekaisuma slogu un atvieglot ādas stāvokli.
Novērojiet savus izraisītājus. Veiciet īsu "ādas dienasgrāmatu" – atzīmējiet, kad parādās saasinājumi, kādos apstākļos, kādus līdzekļus izmantojāt. Tas palīdz precīzāk pielāgot aprūpi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai plaukstu un pēdu pustuloze ir infekcioza? Nē. Pustulas ir sterilās, slimība neizplatās no cilvēka uz cilvēku un ar to nevar inficēties baseinā vai caur priekšmetiem.
Vai tas ir tas pats, kas zvīņēde? Plaukstu un pēdu pustuloze dažiem pacientiem ir saistīta ar zvīņēdes spektru, taču tas ir atsevišķs stāvoklis. Diagnozi un saistības novērtē dermatologs.
Kas visbiežāk izraisa saasinājumus? Smēķēšana, kontakts ar kairinātājiem, mitri/silti apstākļi, intensīva roku mazgāšana ar agresīviem līdzekļiem, stress, nepiemēroti apavi.
Vai uzturs var ietekmēt? Lai gan specifiskas "diētas" nav, sabalansēts, pretiekaisuma uzturs un veselīgs dzīvesveids var pozitīvi ietekmēt vispārējo ādas stāvokli. Ja aizdomas par pārtikas produktu saistību, ir vērts konsultēties ar ārstu.
Cik ilgi redzami ārstēšanas rezultāti? Pirmie uzlabojuma pazīmes bieži tiek novērotas dažu nedēļu laikā pēc konsekventas ārstēšanas un aprūpes, taču ilgtspējīga stabilitāte var prasīt vairākus mēnešus. Hroniskas slimības pārvaldība – tas ir maratons, nevis sprints.
Vai varu sportot un apmeklēt baseinu? Jā, ja nav aktīvas infekcijas. Izvēlieties ērtus, elpojošus apavus un pēc ūdens – mitriniet ādu. Ja hlors kairina, saīsiniet laiku ūdenī un izmantojiet aizsargājošu aprūpi pēc tam.

Secinājumi

Plaukstu un pēdu pustuloze – hroniska, taču pārvaldāma ādas slimība. Lai gan saasinājumi var būt apgrūtinoši un ierobežot ikdienas aktivitātes, konsekventa ārstēšana, gudra aprūpe un izraisītāju pārvaldība ļauj samazināt simptomu intensitāti un recidīvu biežumu. Jo ātrāk precīzi noteikta diagnoze un sākts individuāls ārstēšanas un aprūpes plāns, jo labāki ilgtermiņa rezultāti un dzīves kvalitāte.