Ādas slimībasKapilārīts: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Kapilārīts: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Sīki sarkani plankumiņi un apsārtums uz ekstremitātes ādas, raksturīgi kapilarītam vai asinsvadu iekaisumam.

Kapilārīts (angļu val.: pigmented purpura) ir labdabīgs ādas stāvoklis, kad uz ādas parādās sarkanīgi vai purpursarkani plankumi, plātnītes un asinsizplūdumi kapilāru paaugstinātas caurlaidības dēļ. Palielinoties kapilāru caurlaidībai, eritrocīti (sarkanās asins šūnas) migrē caur kapilāru sieniņām un uzkrājas ādā, izraisot raksturīgas krāsas un struktūras izmaiņas.

  • Kapilārīts var skart jebkura vecuma cilvēkus; bērniem tas ir retāk sastopams, biežāk novērojams vīriešiem.
  • Bieži rodas veseliem cilvēkiem bez skaidra iemesla.
  • Dažkārt attīstās kā reakcija uz medikamentiem, vīrusu infekcijām, pārtikas piedevām vai pēc intensīvas fiziskās slodzes.
  • Vairumā gadījumu precīzu cēloni nav iespējams noteikt.

Klīniskā aina

Kapilārītim raksturīgi:

  • Nelielas papulas (taustāmi ādas pacēlumi), dažāda lieluma plankumi un plātnītes.
  • Krāsa variē no sarkanīgi purpursarkanas līdz brūnai un laika gaitā mainās – sabrūkot eritrocītiem un ādā uzkrājoties hemosiderīnam.
  • Dažkārt var parādīties nieze skartajās vietās.
  • Lokalizācija: visbiežāk uz apakšējām ekstremitātēm, retāk – uz rokām.

Diagnostika

Diagnozei parasti pietiek ar pacienta iztaujāšanu un ādas apskati. Reti, lai izslēgtu citas slimības – piemēram, vaskulītu, ādas T-šūnu limfomu vai dermatītus –, var būt nepieciešama ādas biopsija. Lai pārbaudītu asins recēšanas rādītājus, var nozīmēt arī laboratorijas analīzes (koagulogrammu).

Ārstēšana

Kapilārīta ārstēšana var būt sarežģīts un ilgstošs process. Dermatologs katram pacientam individuāli izstrādā vispiemērotāko ārstēšanas plānu, ņemot vērā stāvokļa izraisītāju.

Biežāk izmantotās ārstēšanas metodes:

  • Ja ir zināms izraisītājs (medikaments, alergēns, pārtikas piedeva), tā ietekme jānovērš pēc iespējas ātrāk. Pēc tam ādas izmaiņas jānovēro vairāku mēnešu garumā – likvidējot cēloni, parasti vērojams uzlabojums.
  • Ja skartās ādas vietas niez, ārsts var nozīmēt lokālus krēmus.
  • Ja izmaiņas parādījušās uz apakšējām ekstremitātēm, dzīšanas paātrināšanai var palīdzēt kompresijas zeķu valkāšana.
  • Iespējama skarto ādas zonu ārstēšana ar fototerapiju.
  • Smagākos gadījumos ārsts var nozīmēt vietēju pretiekaisuma terapiju.

Kad vērsties pie dermatologa?

Vērsieties pie ārsta, ja plankumi izplatās, nemazinās ilgāk par dažām nedēļām, izraisa niezi vai parādās jaunās ķermeņa vietās. Savlaicīga konsultācija ļauj laikus izslēgt smagākus ādas stāvokļus vai iekšēju cēloni. iDerma dermatologs var novērtēt ādas izmaiņas attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt tālākos soļus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir kapilārīts un kāpēc tas rodas?
Kapilārīts jeb pigmentētā purpura ir labdabīgs ādas stāvoklis, kurā paaugstinātas kapilāru caurlaidības dēļ eritrocīti izplūst ādā, veidojot sarkanīgus vai purpursarkanus plankumus. Biežāk tas novērojams vīriešiem, taču var skart jebkura vecuma cilvēkus. Vairumā gadījumu precīzu cēloni nav iespējams noskaidrot, tomēr dažkārt stāvokli var izraisīt noteiktas vielas, vīrusu infekcijas vai intensīva fiziskā slodze.
Kādas ir kapilārīta pazīmes?
Raksturīgākās pazīmes ir nelielas papulas, dažāda lieluma plankumi un plātnītes uz ādas, kuru krāsa variē no sarkanīgi purpursarkanas līdz brūnai. Krāsa mainās laika gaitā, jo eritrocīti sabrūk un ādā uzkrājas hemosiderīns. Dažkārt skartās vietas var niezēt. Visbiežāk izmaiņas parādās uz apakšējām ekstremitātēm, retāk – uz rokām.
Vai kapilārīts ir lipīgs?
Nē, kapilārīts nav lipīga slimība – tā neizplatās no cilvēka uz cilvēku. Tas ir labdabīgs stāvoklis, kas saistīts ar kapilāru caurlaidības izmaiņām, nevis infekcijas izraisītāju. Tomēr tas var atkārtoties vai turpināties, ja nav novērsts tā cēlonis.
Kā tiek diagnosticēts kapilārīts?
Diagnozei parasti pietiek ar ārsta veiktu pacienta iztaujāšanu un ādas apskati. Retos gadījumos, lai izslēgtu citas slimības – piemēram, vaskulītus vai ādas audzējus –, var būt nepieciešama ādas biopsija. Lai pārbaudītu asins recēšanas rādītājus, var nozīmēt arī laboratorijas analīzes.
Kādas ārstēšanas iespējas pastāv?
Dermatologs katram pacientam izstrādā individuālu ārstēšanas plānu atkarībā no stāvokļa cēloņa un smaguma pakāpes. Ja zināms izraisītājs, tā ietekme jānovērš pēc iespējas ātrāk, pēc tam ādas izmaiņas novērojamas vairākus mēnešus. Sūdzību mazināšanai var izmantot vietēju ārstēšanu ar ārsta izvēlētiem krēmiem, kompresijas zeķes vai fototerapiju.
Vai kapilārīts pāriet pats no sevis?
Dažos gadījumos, likvidējot zināmo cēloni, stāvoklis laika gaitā uzlabojas un ādas izmaiņas mazinās. Tomēr process var būt ilgstošs un ne vienmēr pilnīgi izzūd bez mērķtiecīgas ārstēšanas. Regulāra ādas novērošana un ārsta konsultācija palīdz izvērtēt dinamiku.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie speciālista vērsties ieteicams, ja plankumi izplatās, nemazinās ilgāk par dažām nedēļām, izraisa niezi vai parādās jaunās ķermeņa vietās. Savlaicīga konsultācija ļauj izslēgt nopietnas blakusslimības un uzsākt piemērotu ārstēšanu. iDerma dermatologs var novērtēt ādas izmaiņas attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt tālākos soļus.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Eglė Zinkevičienė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Gaišāki, neregulāras formas plankumi uz ādas, kas raksturīgi daudzkrāsainajai ēdei (sēnīšu infekcijai).

Daudzkrāsainā ķērpja: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Uzziniet par daudzkrāsaino ķērpi — tās cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas metodēm. Atklājiet, kā efektīvi ārstēt šo sēnīšu infekciju, lai novērstu ādas plankumus un atjaunotu ādas veselību.
Abas plaukstas ar lobošās ādas sindromu – āda lobās lielās plēvēs, atklājot apsārtušu ādu.

Lobošās ādas sindroms: simptomi, cēloņi, ārstēšana

Rets ģenētisks traucējums ar pastāvīgu ādas lobīšanos. Simptomi, diagnostika un ārstēšana. Pārvaldāms ar pareizu kopšanu. Ceļvedis pacientiem un ģimenēm.
Pieaugušā krūškurvja ādā redzami izkaisīti brūngani mastocitozei raksturīgi plankumi.

Ādas mastocitoze: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Ādas mastocitoze – reti sastopama slimība, biežāk bērniem. To raksturo ādas plankumi, nieze un reakcijas uz berzi vai karstumu.
Brūngani pigmenta plankumi uz vaiga ādas, kas liecina par sejas hiperpigmentāciju.

Hiperpigmentācija: cēloņi, veidi un ārstēšana

Hiperpigmentācija ir bieža ādas problēma, ko izraisa saule, hormoni vai iekaisumi. Uzziniet, kā to atpazīt un efektīvi ārstēt ar profesionāliem risinājumiem un ikdienas kopšanu.