Keratosis pilaris jeb folikulārā keratoze ir ļoti bieža, nekaitīga ādas īpatnība: matu folikulos uzkrājas keratīns, un āda uz augšdelmiem, augšstilbiem vai sēžamvietas kļūst raupja, klāta ar sīkām pumpiņām. Tautā to sauc par „zosādu” vai „vistas ādu”. Tā nav infekcija un neapdraud veselību, taču var radīt estētisku diskomfortu un ziemā mēdz pasliktināties.
Kam un kur tā parādās
Folikulārā keratoze parasti sākas bērnībā un kļūst izteiktāka pusaudžu gados: to novēro 50–70 % pusaudžu un aptuveni 40 % pieaugušo. Tipiskās vietas ir augšdelmu ārējā un aizmugurējā virsma un augšstilbu priekšpuse; retāk – sēžamvieta, muguras lejasdaļa, krūškurvis un bērniem vaigi. Cilvēkiem ar sausu ādu, atopisko dermatītu vai iedzimtu ihtiozi tā ir biežāka un izteiktāka.


Cēloņi
Folikulārās keratozes gadījumā matu folikula augšdaļas šūnas pārragojas pārmērīgi: keratīns, kam vajadzētu nolobīties, aizpilda folikulu un veido cietu korķīti. Tajā bieži ir iesprostots savērpts matiņš, un ap folikulu var būt neliels iekaisums, tāpēc pumpiņas mēdz būt sarkanas.
- Iedzimtība. Īpatnība parasti ir vairākiem ģimenes locekļiem un bieži iedzimst autosomāli dominantā ceļā: ja tā ir vienam no vecākiem, katram bērnam ir aptuveni 50 % varbūtība, ka tā parādīsies arī viņam. Pētījumos tā saistīta ar izmaiņām gēnā, kas kodē filagrīnu – ādas barjeras proteīnu.
- Sausa āda. Jo sausāka āda, jo izteiktākas pumpiņas. Tāpēc Latvijā tā saasinās apkures sezonā, kad telpu gaiss ir sauss un ādu vairāk berž biezs apģērbs.
- Blakusslimības. Atopiskais dermatīts un ihtioze padara ādu sausāku, tāpēc arī folikulārā keratoze ir izteiktāka.
Folikulārā keratoze nav saistīta ar higiēnu, uzturu vai alerģiju, un to nevar „noķert” no cita cilvēka.
Simptomi
- Sīkas (1–2 mm), cietas pumpiņas ap matu folikuliem, izvietotas blīvi un vienmērīgi, tāpēc āda izskatās kā zosāda un pieskaroties ir raupja kā smilšpapīrs.
- Pumpiņas ir ādas krāsā vai, uz gaišas ādas, sarkanas vai rozā, uz tumšākas ādas – brūnas vai gandrīz melnas.
- Ap pumpiņām var būt apsārtums (keratosis pilaris rubra).
- Nieze ir reta un vāja; sāpju nav.
- Vasarā, kad āda ir mitrāka, pumpiņas bieži kļūst mazāk pamanāmas.
Retos gadījumos ir citas formas: apsārtums un pigmentācija uz vaigiem un kakla, uzacu matiņu izkrišana vai sīkas atrofiskas rētiņas uz vaigiem. Tās ir jāizvērtē dermatologam.
Ar ko folikulāro keratozi var sajaukt
- Folikulīts – matu folikulu iekaisums ar strutainām pūtītēm, kas sāp un parādās nevienmērīgi, nevis kā blīvs raupjums.
- Akne – komedoni, iekaisušas pūtītes un mezgli uz sejas, muguras un krūškurvja, nevis uz augšdelmu ārpuses.
- Sviedru izsitumi – sīki pūslīši, kas parādās pārkarstot un pāriet dažu dienu laikā.
- Ķērpis nitidus – spīdīgas, gludas, ādas krāsas pumpiņas, kas nav saistītas ar matu folikuliem.
- Ļoti sausa āda vai ekzēma bez folikulāriem korķīšiem.
Kad vērsties pie dermatologa
Tipiska folikulārā keratoze ārsta palīdzību neprasa. Konsultācija ir vērtīga, ja pumpiņas ir iekaisušas, niez vai sāp, ja tās parādās uz sejas vai skar uzacis, ja āda mainās strauji vai ja nav skaidrs, vai tā tiešām ir folikulārā keratoze. iDerma dermatologs to var novērtēt attālināti – pēc fotoattēliem – un ieteikt kopšanas plānu vai izrakstīt ārstēšanu.
Diagnostika
Diagnozi nosaka pēc izskata un izvietojuma; speciāli izmeklējumi nav vajadzīgi. Dermatoskopijā redzami plāni, īsi, savērpti vai zem ādas raga slāņa iesprostoti matiņi, dažreiz zvīņas un apsārtums. Ādas biopsiju veic ļoti reti, tikai tad, ja jāizslēdz cita slimība.
Ārstēšana
Folikulāro keratozi nevar izārstēt pilnībā, bet ādu var padarīt gludāku un pumpiņas – mazāk pamanāmas. Uzlabojums saglabājas, kamēr kopšanu turpina; to pārtraucot, raupjums pēc dažām nedēļām atgriežas.
- Mitrinoši krēmi ar keratolītisku iedarbību. Pamats ir ikdienas emolienti, kas satur urīnvielu vai pienskābi – tie mīkstina ādu un palīdz atbrīvot folikulus no keratīna korķīšiem. Krēmu uzklāj vismaz divas reizes dienā, vēlams arī uz mitras ādas tūlīt pēc dušas.
- Maigs pīlings. Dušā ādu var viegli noberzt ar mīkstu sūkli vai lupatiņu. Agresīvi skrubji un cietas sukas kairina ādu un pumpiņas padara sarkanākas.
- Ārsta izrakstīti krēmi. Ja emolienti nepalīdz, dermatologs var izrakstīt krēmus, kas paātrina ādas šūnu atjaunošanos un attīra folikulus; tie var kairināt ādu, tāpēc tos lieto pēc ārsta norādījumiem. Izteikta apsārtuma vai niezes gadījumā iespējams īss pretiekaisuma krēma kurss.
- Procedūras. Noturīgam apsārtumam var palīdzēt lāzera vai intensīvas impulsu gaismas (IPL) procedūras, ieaugušiem matiņiem – lāzera epilācija. Šīs metodes izvēlas individuāli; pierādījumi par to ilgstošu efektivitāti ir ierobežoti, un tās neaizstāj ikdienas kopšanu.
Ikdienas kopšana
- Mazgājieties īsi, vēsā vai remdenā ūdenī; karsts ūdens sausina ādu.
- Lietojiet maigus mazgāšanas līdzekļus bez smaržvielām, nevis ziepes.
- Pēc dušas ādu nosusiniet, neberzējot, un uzreiz uzklājiet emolientu.
- Apkures sezonā ādu mitriniet divas reizes dienā; ja telpās gaiss ir ļoti sauss, palīdz gaisa mitrinātājs.
- Valkājiet mīkstu, brīvu apģērbu; cieši, raupji audumi pumpiņas berž un kairina.
- Neizspiediet un nekasiet pumpiņas – tā rodas iekaisums, tumši plankumi un rētiņas.
Prognoze
Folikulārā keratoze pieaugušo vecumā bieži, bet ne vienmēr, mazinās vai izzūd. Tā nav ļaundabīga un nerada komplikācijas, ja vien pumpiņas netiek pastāvīgi kasītas. Neatgriezeniskas ir vienīgi retās atrofiskās formas ar rētiņām vai uzacu matiņu zudumu, tāpēc tās ir vērts laikus parādīt dermatologam.
Kā palīdz iDerma dermatologs?
Ja nezināt, vai raupjās pumpiņas uz rokām vai kājām ir folikulārā keratoze, vai ja ikdienas kopšana nelīdz, iDerma dermatologs ādu novērtē attālināti – pēc jūsu fotoattēliem un apraksta – un sniedz rakstisku slēdzienu ar kopšanas plānu vai ārstēšanu. Pieteikt dermatologa konsultāciju var jebkurā diennakts laikā.






