Ādas slimībasHiperhidroze (pastiprināta svīšana): cēloņi, simptomi un ārstēšana

Hiperhidroze (pastiprināta svīšana): cēloņi, simptomi un ārstēšana

Hiperhidroze ir pastiprināta svīšana – ķermenis izdala daudz vairāk sviedru, nekā vajadzīgs, lai atdzistu. Plaukstas ir slapjas pirms katra rokasspiediena, krekls padusēs izmirkst dažu minūšu laikā, pēdas slīd apavos arī ziemā. Tā nav ne higiēnas problēma, ne „nervi”. Tā ir izplatīta dermatoloģiska slimība, un vairumā gadījumu to var labi kontrolēt. Latvijā problēma neizzūd arī ziemā: biezs virsapģērbs, apkurinātas telpas un pilns autobuss sviedrus izraisa tikpat labi kā jūlija tveice.

Kas ir hiperhidroze?

Sviedrus izdala ekrīnie sviedru dziedzeri, kas ir gandrīz visā ādā, bet visblīvāk plaukstās un pēdās. Svīšana ir galvenais ķermeņa temperatūras regulēšanas mehānisms. Par hiperhidrozi runā tad, kad sviedru ir vairāk, nekā vajadzīgs atdzišanai, un tie izdalās neatkarīgi no karstuma vai fiziskas slodzes. Biežākā, primārā forma parasti sākas bērnībā vai pusaudža gados un bez ārstēšanas var turpināties gadiem. Pēc DermNet datiem primārā hiperhidroze skar 1–3 % ASV iedzīvotāju; Latvijas ārstu žurnālā Doctus minēts līdzīgs izplatības diapazons – 0,6–4 %.

Divi veidi: primārā fokālā un sekundārā hiperhidroze

Šī atšķirība ir pirmais, ko dermatologs noskaidro, jo tā nosaka, vai jāmeklē cits cēlonis.

  • Primārā fokālā hiperhidroze skar noteiktas vietas – paduses, plaukstas, pēdas, seju un galvas ādu – gandrīz vienmēr simetriski abās pusēs. Tās pamatā nav citas slimības. Tā sākas bērnībā vai pusaudža gados, bieži svīst arī kāds no ģimenes, un miegā svīšana parasti apstājas. Tā ir biežākā forma.
  • Sekundārā hiperhidroze ir citas slimības izpausme vai ārstniecības līdzekļa blakne. Parasti svīst viss ķermenis vai lielas tā daļas, svīšana var būt vienpusēja, parādās arī naktī un miegā, un bieži sākas vēlākā vecumā.

Cēloņi un riska faktori

Primārajā formā sviedru dziedzeri ir normāli gan pēc skaita, gan uzbūves. Pārāk aktīvs ir nervu signāls, kas tos iedarbina: temperatūras regulēšanas centrs smadzenēs caur simpātisko nervu sistēmu dod komandu svīst daudz vieglāk, nekā vajadzētu. Iedzimtai nosliecei ir skaidra loma – svīst bieži arī vecāki vai brāļi un māsas.

Sekundārajai formai vienmēr ir cēlonis, kas jāatrod. Biežākie:

  • hormonu izmaiņas – vairogdziedzera pastiprināta darbība, cukura diabēts, menopauze, grūtniecība, retāk endokrīno dziedzeru audzēji;
  • liekais svars;
  • infekcijas ar drudzi un hroniskas infekcijas, piemēram, tuberkuloze;
  • sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas slimības;
  • nervu sistēmas slimības, piemēram, Pārkinsona slimība, vai nervu bojājumi pēc traumas vai insulta – tad svīšana bieži ir vienpusēja;
  • daži asins un limfātiskās sistēmas audzēji (limfoma, leikoze), kuriem raksturīga svīšana naktī;
  • alkohols, kafija un atsevišķu ārstniecības līdzekļu blakne, piemēram, dažu pret depresiju vai hroniskām sāpēm lietoto;
  • hroniska trauksme.

Kas pastiprina svīšanu

Arī primārās hiperhidrozes gadījumā svīšana visu dienu nav vienāda. To strauji pastiprina:

  • uztraukums un stress – no darba intervijas līdz parastam rokasspiedienam, īpaši plaukstās un sejā;
  • karstums, mitrs gaiss un fiziska slodze;
  • ass ēdiens, karsti dzērieni, kafija un alkohols;
  • sintētisks apģērbs un slēgti apavi, kas aiztur mitrumu.

Uztraukums rada apburto loku: bailes „tūlīt sasvīdīšu” izraisa svīšanu, un sviedri pastiprina bailes. Tāpēc pirms vizītes ir vērts pāris nedēļas pierakstīt, kad, kur un kādos apstākļos svīstat, – tas palīdz ārstam atšķirt formu.

Simptomi un ietekme uz ikdienu

Simptoms ir viens: sviedri, kurus nevar kontrolēt. Kā tas izpaužas, ir atkarīgs no vietas.

  • Paduses: traipi un slapji plankumi uz apģērba, krekla maiņa dienas vidū, izvairīšanās no gaiša vai pieguļoša apģērba.
  • Plaukstas: slidenas, vēsas rokas, izvairīšanās no rokasspiediena, mitras papīra lapas, grūti rakstīt, skārienekrāni un tastatūras nereaģē.
  • Pēdas: slapjas zeķes, sabojāti apavi, nepatīkama smaka, pēdas slīd sandalēs.
  • Seja un galva: sviedru lāses uz pieres un virslūpas katrā saspringtā brīdī, izplūdis dekoratīvās kosmētikas slānis.

Psiholoģiskās sekas nereti ir smagākas par pašu simptomu: kauns, izvairīšanās no sabiedrības, trauksme darbā un attiecībās. Arī tās ir pietiekams iemesls meklēt ārstēšanu.

Komplikācijas: kas notiek ar pastāvīgi mitru ādu

Pati hiperhidroze nav bīstama. Taču pastāvīgi mitra āda vieglāk kairinās un inficējas:

  • kairinājums un ādas uzmirkšana (macerācija) krokās un starp pirkstiem – ar apsārtumu un dedzināšanu;
  • sēnīšu infekcijas, visbiežāk pēdu sēnīte, un bakteriālas infekcijas – folikulīts padusēs, eritrazma krokās, punktveida keratolīze uz pēdām;
  • nepatīkama smaka (bromhidroze), jo baktērijas mitrā vidē šķeļ sviedrus;
  • sīki pūslīši uz pirkstu sāniem un plaukstām – dishidrozes ekzēma biežāk skar tos, kam stipri svīst rokas un kājas;
  • kairinājuma dermatīts no spēcīgiem antiperspirantiem.

Kad vērsties pie ārsta?

Pie dermatologa ir vērts vērsties, ja svīšana bez redzama iemesla ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ir vismaz divas no šīm pazīmēm:

  • svīst abās pusēs simetriski;
  • epizodes ir vismaz reizi nedēļā;
  • tā traucē ikdienas darbus vai liek izvairīties no cilvēkiem un situācijām;
  • tā sākās pirms 25 gadu vecuma;
  • pastiprināti svīst arī kāds no ģimenes;
  • miegā svīšana apstājas.

Steidzamāka izmeklēšana, ne tikai pie dermatologa, ir vajadzīga, ja svīšana:

  • sākās pēkšņi pieaugušā vecumā;
  • aptver visu ķermeni vai tikai vienu pusi;
  • uzmodina naktī un izmērcē gultasveļu;
  • to pavada svara zudums, drudzis, sirdsklauves, trīce, izteikts nogurums vai palielināti limfmezgli.

Svīšana naktī kopā ar drudzi vai svara zudumu prasa ārsta vizīti klātienē un analīzes. Attālināta konsultācija šo vizīti aizstāt nevar. Izolēta svīšana naktī bez citiem simptomiem, kā norāda Doctus publikācija, parasti neliecina par nopietnu slimību, bet to tomēr ir vērts noskaidrot.

Diagnostika

Diagnozi nosaka pēc sūdzību apraksta un klīniskās ainas. Ārsts jautās, kopš kura laika svīstat, kurās vietās, vai abās pusēs, vai svīšana apstājas miegā, vai svīst arī radinieki un kādus ārstniecības līdzekļus lietojat. Ar šīm atbildēm parasti pietiek, lai atšķirtu primāro formu no sekundārās. Izmeklēšanu papildina divi vienkārši rīki:

  • Joda un cietes tests (Minora tests): uz ādas uzklāj jodu, tad uzkaisa cieti. Vietās, kur izdalās sviedri, ciete kļūst tumši zila līdz melna. Tā precīzi iezīmē ārstējamo laukumu, piemēram, pirms injekcijām.
  • Asins analīzes – tikai tad, ja ir aizdomas par sekundāro formu: cukura līmenis, vairogdziedzera rādītāji un atkarībā no simptomiem pilna asins aina vai iekaisuma rādītāji. Primārās fokālās hiperhidrozes gadījumā analīzes ir vajadzīgas reti.

Ārstēšana: no vienkāršākā uz iedarbīgāko

Ārstēšana ir pakāpeniska. Sāk ar vienkāršākajiem līdzekļiem un pāriet pie nākamajiem tikai tad, ja ar iepriekšējiem nepietiek. Izvēle atkarīga no vietas, smaguma un tā, ko varat ievērot ikdienā. Sekundārās formas gadījumā vispirms ārstē cēloni – bieži ar to pietiek, lai mazinātos arī svīšana.

  • Spēcīgi antiperspiranti. Dezodorants tikai maskē smaku. Antiperspirants satur metālu sāļus, kas uz laiku nosprosto sviedru dziedzera kanālu. Augstas koncentrācijas antiperspirantus (parasti 10–25 %) pārdod aptiekās; tos uzklāj vakarā uz pilnīgi sausas ādas, kad dziedzeri ir mierā, un no rīta nomazgā. Sākumā lieto katru vakaru, pēc tam pietiek ar 1–2 reizēm nedēļā. Ja āda kairinās, lietošanu retina. Tas ir pirmais solis padusēm, plaukstām un pēdām.
  • Jonoforēze. Plaukstas vai pēdas iegremdē ūdenī, caur kuru 20–30 minūtes plūst vāja elektriskā strāva. Sākumā vajadzīgas 3–4 procedūras nedēļā vairākas nedēļas, tad uzturošas reizi nedēļā vai mēnesī. Tā prasa pacietību, bet labi palīdz plaukstām un pēdām; ir arī mājas ierīces, kuru lietošanu sāk ārsta uzraudzībā. Procedūru neveic cilvēkiem ar sirds stimulatoru, ar metāla implantiem ārstējamajā zonā un grūtniecības laikā; par citiem ierobežojumiem lemj ārsts.
  • Krēmi, kas mazina nervu signālu dziedzeriem. Ārīgi lietojami līdzekļi galvenokārt padusēm un sejai; tos izvēlas dermatologs.
  • Injekcijas svīstošajā laukumā. Vairākas sīkas injekcijas, visbiežāk padusēs, uz laiku pārtrauc nervu signālu sviedru dziedzeriem. Svīšana samazinās pirmo divu nedēļu laikā, un efekts saglabājas parasti 3–6 mēnešus; pēc tam procedūru atkārto. Tā ir viena no iedarbīgākajām metodēm padušu hiperhidrozei. Plaukstās to izmanto retāk, jo injekcijas ir sāpīgākas un var īslaicīgi vājināt pirkstu muskuļus.
  • Tabletes, kas mazina sviedru dziedzeru darbību visā ķermenī. Tās palīdz, ja svīst daudzas vietas vai viss ķermenis, bet bieži izraisa sausu muti, aizcietējumus un neskaidru redzi, un tās nelieto glaukomas, urīna aiztures vai prostatas palielināšanās gadījumā. Ārsts tās nozīmē, izsverot ieguvumu un blaknes.
  • Procedūras, kas iznīcina sviedru dziedzerus padusēs – ar mikroviļņu enerģiju vai nelielu ķirurģisku iejaukšanos. Efekts ir ilgstošs, bet procedūras pieejamas ne visur un nav piemērotas plaukstām un pēdām.
  • Operācija, kas pārtrauc simpātiskos nervus (simpatektomija), ir galējais līdzeklis smagai plaukstu hiperhidrozei, kad nekas cits nepalīdz. Pēc DermNet datiem 50–90 % pacientu pēc tās sāk pastiprināti svīst citas ķermeņa daļas (kompensējošā svīšana), un iespējamas nopietnas komplikācijas, piemēram, pneimotorakss. Pēdu svīšanai šo operāciju neiesaka.

Ikdienas kopšana

  • kokvilnas, vilnas vai mitrumu novadošs sporta apģērbs; ādas apavi un zeķu maiņa divreiz dienā; apavu maiņa, lai tie izžūtu;
  • paduses un pēdas pēc mazgāšanas rūpīgi nosusiniet; pēdām noder pūderis, kas uzsūc mitrumu;
  • rezerves krekls un ieliktņi padusēm saspringtām dienām;
  • mazāk kafijas, alkohola un asa ēdiena, ja pamanāt, ka tie pastiprina svīšanu;
  • elpošanas vai relaksācijas vingrinājumi, ja svīšanu iedarbina uztraukums.

Trīs mīti par svīšanu

  • „Tā ir tikai higiēnas problēma.” Primārā hiperhidroze ir nervu signāla īpatnība, nevis netīrība; mazgāšanās to nemaina.
  • „Vajag dzert mazāk ūdens.” Šķidruma ierobežošana svīšanu nesamazina, bet var kaitēt.
  • „Ar to neko nevar darīt.” Gluži pretēji: vairumā gadījumu svīšanu var ievērojami samazināt.

Attālināts dermatologa novērtējums

Primāro fokālo hiperhidrozi var novērtēt attālināti: pēc sūdzību apraksta, svīšanas vietu fotoattēliem un atbildēm uz jautājumiem par sākumu, ritmu un ģimeni iDerma dermatologs noteiks iespējamo formu un ieteiks, ar ko sākt – no antiperspiranta līdz procedūrai. Ja būs aizdomas par sekundāro formu, ārsts norādīs, kādas analīzes veikt un pie kura speciālista vērsties klātienē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik daudz sviedru ir par daudz?
Robeža nav mililitros. Par hiperhidrozi runā tad, kad sviedru ir vairāk, nekā vajadzīgs ķermeņa atdzišanai, tie izdalās bez karstuma vai slodzes un traucē ikdienu – izmirkst apģērbs, slīd rokas, jāizvairās no rokasspiediena vai cilvēkiem. Ja tā notiek ilgāk par sešiem mēnešiem un vismaz reizi nedēļā, to ir vērts novērtēt pie dermatologa.
Kāpēc es stipri svīstu, ja man nav karsti?
Primārās hiperhidrozes gadījumā sviedru dziedzeri ir normāli, bet nervu signāls, kas tos iedarbina, ir pārāk jutīgs – svīšanu izraisa uztraukums, pat parasts rokasspiediens. Tā parasti sākas bērnībā vai pusaudža gados un bieži svīst arī kāds no ģimenes. Ja svīšana sākusies pēkšņi pieaugušā vecumā vai aptver visu ķermeni, jāmeklē cits cēlonis.
Vai hiperhidroze ir bīstama?
Pati primārā hiperhidroze nav bīstama, bet pastāvīgi mitra āda vieglāk kairinās un inficējas – biežāk rodas pēdu sēnīte, folikulīts, nepatīkama smaka un dishidrozes ekzēma. Sekundārā svīšana var būt citas slimības pazīme, tāpēc pēkšņa, vienpusēja vai nakts svīšana ar drudzi vai svara zudumu ir jāizmeklē.
Ko nozīmē svīšana naktī?
Primārā hiperhidroze miegā parasti apstājas. Svīšana, kas uzmodina un izmērcē gultasveļu, biežāk ir saistīta ar hormonu izmaiņām, piemēram, menopauzi vai vairogdziedzera pastiprinātu darbību, infekcijām, dažu līdzekļu blaknēm vai retāk limfomu vai leikozi. Ja tai pievienojas drudzis, svara zudums vai palielināti limfmezgli, vajadzīga ārsta vizīte klātienē un analīzes.
Vai hiperhidroze pāriet ar vecumu?
Daļai cilvēku svīšana ar gadiem kļūst mazāka, bet uz to paļauties nevar – bez ārstēšanas primārā hiperhidroze bieži turpinās gadiem ilgi. Ārstēšana ir pakāpeniska un vairumā gadījumu ļauj svīšanu ievērojami samazināt jau ar antiperspirantiem, jonoforēzi vai injekcijām.
Ar ko antiperspirants atšķiras no dezodoranta?
Dezodorants tikai maskē smaku un nomāc baktērijas, svīšanu tas nemazina. Antiperspirants satur metālu sāļus, kas uz laiku nosprosto sviedru dziedzeru kanālus. Hiperhidrozes gadījumā lieto augstas koncentrācijas antiperspirantus no aptiekas – tos uzklāj vakarā uz pilnīgi sausas ādas un no rīta nomazgā.
Cik ilgi darbojas injekcijas pret svīšanu?
Injekcijas svīstošajā laukumā, visbiežāk padusēs, uz laiku pārtrauc nervu signālu sviedru dziedzeriem. Svīšana samazinās pirmo divu nedēļu laikā, un efekts parasti saglabājas 3–6 mēnešus, pēc tam procedūru atkārto. Plaukstās injekcijas izmanto retāk, jo tās ir sāpīgākas un var īslaicīgi vājināt pirkstu muskuļus.
Vai hiperhidrozi var novērtēt attālināti?
Jā. Primāro fokālo hiperhidrozi iDerma dermatologs var novērtēt pēc sūdzību apraksta, svīšanas vietu fotoattēliem un atbildēm par sākumu, ritmu un ģimeni, un ieteikt, ar ko sākt. Ja būs aizdomas par sekundāro formu, ārsts norādīs, kādas analīzes veikt un pie kura speciālista vērsties klātienē.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Aija Šmite(Dermatologs)

Citi mūsu raksti

Apsārtusi, niezoša ādas vieta ar sīkiem izsitumiem uz sievietes kakla un augšējās krūšu daļas

Ādas nieze: kāpēc niez āda, kad tā liecina par slimību un kā to mazināt

Kāpēc niez āda? Biežākie niezes cēloņi, nieze bez izsitumiem un naktī, kad tā liecina par aknu vai nieru slimību, kādas analīzes vajag un kā niezi mazināt.
Atvērtas plaukstas āda ar apsārtušiem, lobāmiem laukumiem pie pirkstu pamatnes, kas raksturīgi kontaktdermatītam.

Ekzēma: veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kas ir ekzēma un kā tā izskatās? Ekzēmas veidi (atopiskā, kontaktekzēma, dishidrotiskā), ekzēma uz rokām, kājām un sejas, cēloņi, ārstēšana, kad pie ārsta.
Apsārtusi apakšdelma āda ar sīkiem izsitumiem pie elkoņa, kas liecina par kontaktdermatītu.

Izsitumi uz ādas: biežākie veidi, cēloņi un kad jādodas pie ārsta

Izsitumi uz ādas: kā pēc izskata, niezes un drudža atšķirt nātreni, ekzēmu, kašķi un vīrusu izsitumus, kad tie ir ārkārtas situācija un kad doties pie ārsta.

Oniholīze (naga atdalīšanās no gultnes): cēloņi, pazīmes un ārstēšana

Oniholīze – naga atdalīšanās no gultnes. Kad vainīga ir trauma, sēnīte vai psoriāze, ko nozīmē zaļgans nags, kā palīdzēt nagam ataugt un kad jādodas pie ārsta.