Roze (erysipelas): kas jāzina
Roze (erysipelas) ir akūta bakteriāla ādas un virspusējo limfvadu infekcija. Tā sākas strauji. Parādās spilgti sarkans, karsts, pietūkušs ādas laukums ar skaidru robežu, ko bieži pavada drudzis un drebuļi. Bez ārstēšanas infekcija var izplatīties dziļāk, tāpēc roze vienmēr jānovērtē ārstam.
Latviešu valodā nosaukums rada apjukumu. Roze nav tas pats, kas jostas roze (vīrusa izraisīti pūslīši gar nervu), un tā nav saistīta ne ar rozāciju (hronisku sejas apsārtumu), ne ar rozā ēdi (izsitumiem, kas izzūd paši). Šajā rakstā runa ir tikai par bakteriālo rozi.
Kas ir roze?
Roze ir celulīta (dziļākas zemādas infekcijas) virspusēja forma: infekcija skar ādas virsējo daļu (dermas augšējo slāni) un ar to saistītos limfvadus. Tāpēc skartais laukums ir skaidri atdalīts no veselās ādas, nedaudz pacelts un ļoti sarkans. Celulīts turpretī skar dziļākos slāņus un zemādu, tā robežas ir izplūdušas, un tas attīstās lēnāk. Praksē abas slimības mēdz pārklāties, un ārstēšanas principi ir līdzīgi.
Visbiežāk roze skar apakšstilbus, otrajā vietā ir seja. Saslimt var jebkurā vecumā, bet biežāk slimo zīdaiņi un gados vecāki cilvēki, kā arī tie, kam ir traucēta limfas vai venozo asiņu attece kājās.
Cēloņi un riska faktori
Gandrīz visos gadījumos rozi izraisa A grupas beta-hemolītiskais streptokoks (Streptococcus pyogenes); citas baktērijas sastopamas reti. Baktērijas iekļūst ādā pat caur sīkiem bojājumiem, kurus cilvēks bieži nav pamanījis. Risks ir lielāks, ja:
- ādā ir plaisas, brūces vai čūlas, tostarp starppirkstu plaisas pēdu sēnītes dēļ, kukaiņu kodumi, skrāpējumi vai pēcoperācijas brūces;
- ir limfedēma (limfas atteces traucējumi) vai hroniska vēnu mazspēja ar kāju tūsku; limfedēma ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem;
- ir cukura diabēts, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana vai pavājināta imūnsistēma;
- āda jau ir bojāta hroniskas slimības dēļ, piemēram, ekzēmas vai psoriāzes gadījumā;
- roze jau ir bijusi, jo tā mēdz atkārtoties tajā pašā vietā;
- sejas rozes gadījumā nesen bijusi rīkles vai deguna infekcija.
Simptomi
Rozes pazīmes parādās pēkšņi un dažu stundu laikā pastiprinās. Vispārējie simptomi nereti sākas jau 1–2 dienas, pirms parādās ādas izmaiņas:
- drudzis, drebuļi, vājums, galvassāpes, dažkārt slikta dūša;
- spilgti sarkans, spīdīgs, karsts un pietūkušs ādas laukums ar asu, nedaudz paceltu malu; āda var atgādināt apelsīna miziņu;
- sāpes, dedzinoša sajūta un sasprindzinājuma sajūta skartajā vietā;
- smagākos gadījumos pūšļi (bullas), sīki asinsizplūdumi vai tumšāki ādas laukumi;
- palielināti un jutīgi tuvākie limfmezgli.
Sejas roze bieži izplatās pār abiem vaigiem un deguna muguru tauriņa formā, un plakstiņi var stipri uztūkt. Apakšstilba roze rada smaguma sajūtu kājā, un staigāt kļūst grūti.
Kā rozi atšķirt no līdzīgām slimībām?
Sarkans, pietūkušs ādas laukums var būt arī citu slimību pazīme, un daļai no tām ir līdzīgs nosaukums:
- Jostas roze (herpes zoster): vīrusa infekcija, kurā gar nervu vienā ķermeņa pusē joslā parādās sagrupēti pūslīši; raksturīgas dedzinošas sāpes, drudzis ir viegls vai tā nav vispār.
- Rozācija: hronisks, neinfekciozs sejas apsārtums ar redzamiem asinsvadiem un pumpiņām, bez drudža un asām robežām.
- Rozā ēde (pityriasis rosea): parasti nesāpīgi, zvīņaini izsitumi uz rumpja, kas izzūd paši.
- Celulīts: dziļāka zemādas infekcija ar izplūdušām robežām un lēnāku gaitu; tas nav saistīts ar kosmētisko „celulītu”.
- Stāzes dermatīts: hronisks apsārtums un nieze uz abiem apakšstilbiem vēnu mazspējas dēļ, bez drudža; vairāk par to rakstā par stāzes dermatītu.
- Dziļo vēnu tromboze: vienpusēja kājas tūska un sāpes, parasti bez asi norobežota apsārtuma un drudža; aizdomu gadījumā vajadzīga steidzama izmeklēšana, jo precīzi nošķirt šīs slimības var tikai ārsts.
Kad vērsties pie ārsta?
Rozes gadījumā ārsta apskate vajadzīga tajā pašā dienā. Zvaniet 113 vai dodieties uzņemšanas nodaļā, ja:
- apsārtums strauji izplatās (stundu laikā) vai kļūst tumšs, violets;
- ir augsta temperatūra ar drebuļiem, apjukums, slikta dūša vai izteikts vājums;
- skartajā vietā veidojas pūšļi, čūlas, āda kļūst tumši violeta vai melna, vai sāpes ir nesamērīgi stipras.
Aiz šīm pazīmēm var slēpties sepse vai dziļa, strauji progresējoša infekcija. Klātienē tajā pašā dienā pie ģimenes ārsta vai dermatologa jādodas arī tad, ja:
- iekaisums ir uz sejas, īpaši acu apvidū;
- slimniekam ir cukura diabēts vai pavājināta imūnsistēma, vai slimnieks ir zīdainis vai gados vecs cilvēks;
- 48 stundu laikā pēc ārstēšanas sākuma nav uzlabojuma.
Šajās situācijās attālināta konsultācija nav piemērota.
Diagnostika
Rozi diagnosticē klīniski, pēc raksturīgās ainas, kurā skaidri iezīmēts, pacelts, karsts un sāpīgs apsārtums apvienojas ar vispārējām infekcijas pazīmēm. Ārsts meklē infekcijas ieejas vārtus (starppirkstu plaisas, sēnīti, brūces, čūlas) un novērtē riska faktorus, piemēram, kāju tūsku vai diabētu. Vieglos gadījumos izmeklējumi nav nepieciešami. Ja gaita ir smagāka vai aina neskaidra, ārsts var ieteikt asins analīzes (leikocītus, C reaktīvo proteīnu) un, ja ir aizdomas par dziļu infekciju, attēldiagnostikas izmeklējumus. Pēc kvalitatīviem fotoattēliem un simptomu apraksta dermatologs var sniegt sākotnēju vērtējumu vieglā, tipiskā gadījumā; drudzis vai strauja izplatīšanās nozīmē klātienes vizīti.
Ārstēšana
Rozes pamatārstēšana ir antibakteriāla terapija (antibiotiku kurss), ko ordinē ārsts, ņemot vērā slimības smagumu un pacienta veselības stāvokli. Vieglākos gadījumos ārstēšana notiek mājās, smagākos vai strauji progresējošos gadījumos tā nepieciešama slimnīcā. Kurss parasti ilgst no piecām dienām līdz divām nedēļām, un tas jāpabeidz līdz galam, pat ja pašsajūta uzlabojas jau pēc pāris dienām.
Vienlaikus svarīga ir skartās vietas aprūpe:
- atpūta un, ja skarta kāja, tās turēšana paceltā stāvoklī, lai mazinātos tūska;
- vēsas kompreses un ārsta ieteikti līdzekļi sāpju un drudža mazināšanai;
- brūču un pūšļu kopšana ar tīriem, regulāri mainītiem pārsējiem;
- pēc akūtās fāzes ārsts var ieteikt kompresijas zeķes.
Ārsts arī novērtē un ārstē infekcijas ieejas vārtus (pēdu sēnīti, plaisas, ekzēmu), jo bez tā roze mēdz atgriezties.
Iespējamās komplikācijas
Laikus ārstēta roze parasti pāriet bez sekām. Neārstēta vai smaga infekcija var izraisīt:
- abscesu (strutu sakopojumu) vai audu atmiršanu (nekrozi);
- infekcijas izplatīšanos asinsritē (sepsi); retos gadījumos tiek skarti sirds vārstuļi, locītavas vai nieres;
- vēnu iekaisumu (tromboflebītu);
- hronisku kājas pietūkumu, jo infekcija bojā limfvadus;
- sejas rozes gadījumā ļoti reti smadzeņu venozo sinusu trombozi.
Roze atkārtojas līdz pat trešdaļai pacientu, pārsvarā tāpēc, ka saglabājas riska faktori un iepriekšējā epizode ir bojājusi limfvadus.
Roze un kāju pietūkums (limfedēma)
Kāju tūska un roze veido apburto loku. Ja limfas vai venozo asiņu attece ir traucēta, audos krājas šķidrums, āda kļūst spriega un vieglāk plaisā, tāpēc baktērijām ir vieglāk iekļūt. Savukārt pati roze bojā limfvadus un tūsku pastiprina, un nākamā epizode kļūst vēl ticamāka. Tāpēc hroniska kāju tūska jāārstē: kompresija, kustības, svara kontrole un vēnu slimību ārstēšana pēc ārsta ieteikuma vienlaikus samazina arī rozes atkārtošanās risku.
Aprūpe un profilakse
Roze mēdz atkārtoties, tāpēc:
- ik dienu mitriniet ādu, īpaši uz apakšstilbiem, un kopiet katru plaisu vai skrāpējumu;
- laikus ārstējiet pēdu sēnīti un starppirkstu plaisas, rūpīgi nosusiniet pēdas pēc mazgāšanas;
- kontrolējiet kāju tūsku pēc ārsta ieteikumiem;
- uzturiet labu hronisko slimību, piemēram, cukura diabēta, kontroli;
- pamanot pirmās atkārtošanās pazīmes (drebuļus, karstuma sajūtu vai apsārtumu ierastajā vietā), vērsieties pie ārsta nekavējoties;
- ja roze atkārtojas bieži, ārsts var apsvērt ilgstošu profilaktisku antibakteriālu terapiju.
Gaita un prognoze
Pareizi ārstējot, drudzis un vispārējais vājums parasti mazinās 1–2 dienu laikā. Apsārtums un pietūkums izzūd lēnāk, dažkārt vairāku nedēļu laikā, un dzīstošā āda var lobīties. Nekomplicētas rozes gadījumā rētas parasti nepaliek. Prognoze ir labvēlīga, ja palīdzība meklēta laikus un tiek ārstēti arī slimību veicinošie faktori.
Ko darīt tālāk
Ja pamanāt strauji augošu, karstu apsārtumu ar skaidru robežu, īpaši kopā ar drudzi, nevilcinieties, jo rozei ārsta novērtējums vajadzīgs tajā pašā dienā. Vieglā, tipiskā gadījumā bez brīdinošām pazīmēm iDerma dermatologs pēc fotoattēliem un simptomu apraksta var sniegt sākotnējo vērtējumu un ieteikt, kur un kā ārstēšanu sākt vēl šodien; fotokonsultācija nedrīkst aizkavēt antibakteriālās terapijas sākumu, un šaubu gadījumā dodieties pie ārsta klātienē. Pēc akūtā perioda dermatologs attālināti palīdz ārstēt pēdu sēnīti un citus faktorus, kas veicina rozes atkārtošanos. Konsultācijai varat pieteikties sadaļā dermatologa konsultācija.






