Ksantelazma (angļu val. xanthelasma) ir labdabīgs ādas veidojums, kas parasti izpaužas kā dzeltenīgas krāsas plāksnītes vai pacēlumi ap acīm. Lai gan tā nav bīstama veselībai, ksantelazma var liecināt par paaugstinātu holesterīna līmeni vai citiem vielmaiņas traucējumiem. Tās redzamais novietojums bieži rada estētisku diskomfortu.

Kas ir ksantelazma?

Ksantelazma ir mīksts, dzeltenīgs veidojums, kas rodas tauku (galvenokārt holesterīna) uzkrāšanās rezultātā ādas virskārtā. Tā neveidojas infekcijas rezultātā, nav ļaundabīga un pati no sevis nepazūd — laika gaitā tā var kļūt lielāka.

Kam tā visbiežāk parādās?

Aptuveni 1 % iedzīvotāju visā pasaulē novēro šo veidojumu
Biežāk sastopama cilvēkiem no Āzijas reģiona un Vidusjūras valstīm
Visbiežāk parādās 35–55 gadu vecumā
Apmēram 50 % pacientu ar ksantelazmu ir arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

Iespējamie cēloņi un riska faktori

Ksantelazma var parādīties bez acīmredzama iemesla, tomēr bieži to izraisa vai veicina:

Lipīdu vielmaiņas traucējumi – īpaši augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis
Vairogdziedzera darbības traucējumi
2. tipa cukura diabēts
Iedzimta nosliece
Nepareizs uzturs, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids

Simptomi

Dzeltenas vai dzeltenīgi oranžas krāsas plāksnītes vai mezgliņi uz plakstiņu ādas
Parasti tie ir mīksti, nesāpīgi, nav niezoši
Var būt vienreizēji vai vairāki, bieži vien simetriski
Visbiežāk novēro augšējo plakstiņu iekšējos stūros
Laika gaitā var palielināties vai kļūt izteiktāki

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja parādās dzelteni veidojumi ap acīm
Ja veidojums palielinās vai maina krāsu/formu
Ja ir arī citi simptomi, kas var liecināt par holesterīna vai vairogdziedzera problēmām
Ja veidojums rada estētisku diskomfortu — iespējams izvēlēties noņemšanas metodi

Diagnostika

Diagnozi bieži vien var noteikt jau vizuālās apskates laikā. Lai identificētu iespējamos iemeslus, var tikt nozīmēti asins analīžu testi:

Lipīdu profils (kopējais holesterīns, ZBL, ABL, triglicerīdi)
Glikozes līmenis asinīs
Vairogdziedzera hormonu līmenis
Dažkārt – arī aknu fermentu rādītāji

Ārstēšanas iespējas

Ksantelazmu visbiežāk likvidē kosmētisku apsvērumu dēļ. Ārsts izvēlas atbilstošāko ārstēšanas metodi, ņemot vērā veidojuma izmēru, lokalizāciju un pacienta vēlmes. Iespējamās ārstēšanas metodes:

Medikamentoza ārstēšana – lipīdu līmeni pazeminoši medikamenti var palīdzēt, bet pašu veidojumu neiznīcina
Lāzerterapija – efektīva un estētiski piemērota metode nelieliem veidojumiem
Krioterapija – veidojuma sasaldēšana ar šķidro slāpekli
Elektrokoagulācija – likvidēšana ar elektriskajiem impulsiem
Ķirurģiska izgriešana – piemērota lielākiem vai atkārtoti parādījušamies veidojumiem

Svarīgi: arī pēc noņemšanas ksantelazma var atgriezties, ja netiek risināts pamata cēlonis – piemēram, paaugstināts holesterīns.

Profilakse un ādas kopšana

Lai samazinātu ksantelazmas atkārtotas parādīšanās risku:

Samaziniet piesātināto un trans-tauku daudzumu uzturā
Biežāk kustieties, sportojiet
Atmest smēķēšanu
Regulāri pārbaudiet holesterīna līmeni
Kontrolējiet hroniskās slimības (cukura diabēts, vairogdziedzera traucējumi)
Profilaktiski apmeklējiet dermatologu, īpaši, ja iepriekš ir bijusi ksantelazma

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ksantelazma ir bīstama?
Nē, tā nav dzīvībai bīstama, bet var liecināt par citām veselības problēmām.

Vai to var noņemt?
Jā, pastāv vairākas efektīvas noņemšanas metodes – lāzers, krioterapija, ķirurģija.

Vai tā var atkal parādīties?
Jā, ja netiek ārstēts cēlonis (piemēram, augsts holesterīns), veidojums var atkārtoties.

Vai to var noņemt mājas apstākļos?
Nē. Mēģinājumi noņemt to pašam var būt bīstami un izraisīt komplikācijas. Ieteicams vērsties pie speciālista.

Secinājumi

Ksantelazma pati par sevi nav bīstama, tomēr tā var būt kā signāls par iekšējo veselības problēmu – holesterīna disbalansu, cukura diabētu vai vairogdziedzera traucējumiem. Efektīva ārstēšana ietver gan veidojuma noņemšanu, gan dzīvesveida korekciju. Dermatologa konsultācija palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu.