Ādas slimībasKsantelazma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas metodes

Ksantelazma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas metodes

Maza dzeltenīga ksantelazmas papula uz augšējā plakstiņa pie skropstām, tuvplāns.

Ksantelazma (angļu val. xanthelasma) ir labdabīgs ādas veidojums, kas parasti izpaužas kā dzeltenīgas krāsas plāksnītes vai pacēlumi ap acīm. Lai gan tā nav bīstama veselībai, ksantelazma var liecināt par paaugstinātu holesterīna līmeni vai citiem vielmaiņas traucējumiem. Tās redzamais novietojums bieži rada estētisku diskomfortu.

 

Kas ir ksantelazma?

Ksantelazma ir mīksts, dzeltenīgs veidojums, kas rodas tauku (galvenokārt holesterīna) uzkrāšanās rezultātā ādas virskārtā. Tā neveidojas infekcijas rezultātā, nav ļaundabīga un pati no sevis nepazūd — laika gaitā tā var kļūt lielāka.

 

Kam tā visbiežāk parādās?

  • Aptuveni 1 % iedzīvotāju visā pasaulē novēro šo veidojumu

  • Biežāk sastopama cilvēkiem no Āzijas reģiona un Vidusjūras valstīm

  • Visbiežāk parādās 35–55 gadu vecumā

  • Apmēram 50 % pacientu ar ksantelazmu ir arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

 

Iespējamie cēloņi un riska faktori

Ksantelazma var parādīties bez acīmredzama iemesla, tomēr bieži to izraisa vai veicina:

  • Lipīdu vielmaiņas traucējumi – īpaši augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis

  • Vairogdziedzera darbības traucējumi

  • 2. tipa cukura diabēts

  • Iedzimta nosliece

  • Nepareizs uzturs, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids

 

 

Simptomi

  • Dzeltenas vai dzeltenīgi oranžas krāsas plāksnītes vai mezgliņi uz plakstiņu ādas

  • Parasti tie ir mīksti, nesāpīgi, nav niezoši

  • Var būt vienreizēji vai vairāki, bieži vien simetriski

  • Visbiežāk novēro augšējo plakstiņu iekšējos stūros

  • Laika gaitā var palielināties vai kļūt izteiktāki

 

Kad jāvēršas pie ārsta?

  • Ja parādās dzelteni veidojumi ap acīm

  • Ja veidojums palielinās vai maina krāsu/formu

  • Ja ir arī citi simptomi, kas var liecināt par holesterīna vai vairogdziedzera problēmām

  • Ja veidojums rada estētisku diskomfortu — iespējams izvēlēties noņemšanas metodi

 

Diagnostika

Diagnozi bieži vien var noteikt jau vizuālās apskates laikā. Lai identificētu iespējamos iemeslus, var tikt nozīmēti asins analīžu testi:

  • Lipīdu profils (kopējais holesterīns, ZBL, ABL, triglicerīdi)

  • Glikozes līmenis asinīs

  • Vairogdziedzera hormonu līmenis

  • Dažkārt – arī aknu fermentu rādītāji

 

Ārstēšanas iespējas

Ksantelazmu visbiežāk likvidē kosmētisku apsvērumu dēļ. Ārsts izvēlas atbilstošāko ārstēšanas metodi, ņemot vērā veidojuma izmēru, lokalizāciju un pacienta vēlmes. Iespējamās ārstēšanas metodes:

  • Medikamentoza ārstēšana – lipīdu līmeni pazeminoši medikamenti var palīdzēt, bet pašu veidojumu neiznīcina

  • Lāzerterapija – efektīva un estētiski piemērota metode nelieliem veidojumiem

  • Krioterapija – veidojuma sasaldēšana ar šķidro slāpekli

  • Elektrokoagulācija – likvidēšana ar elektriskajiem impulsiem

  • Ķirurģiska izgriešana – piemērota lielākiem vai atkārtoti parādījušamies veidojumiem

Svarīgi: arī pēc noņemšanas ksantelazma var atgriezties, ja netiek risināts pamata cēlonis – piemēram, paaugstināts holesterīns.

 

 

Profilakse un ādas kopšana

Lai samazinātu ksantelazmas atkārtotas parādīšanās risku:

  • Samaziniet piesātināto un trans-tauku daudzumu uzturā

  • Biežāk kustieties, sportojiet

  • Atmest smēķēšanu

  • Regulāri pārbaudiet holesterīna līmeni

  • Kontrolējiet hroniskās slimības (cukura diabēts, vairogdziedzera traucējumi)

  • Profilaktiski apmeklējiet dermatologu, īpaši, ja iepriekš ir bijusi ksantelazma

 

Secinājumi

Ksantelazma pati par sevi nav bīstama, tomēr tā var būt kā signāls par iekšējo veselības problēmu – holesterīna disbalansu, cukura diabētu vai vairogdziedzera traucējumiem. Efektīva ārstēšana ietver gan veidojuma noņemšanu, gan dzīvesveida korekciju. Dermatologa konsultācija palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir ksantelazma un vai tā ir bīstama?
Ksantelazma ir labdabīgs, mīksts dzeltenīgs veidojums uz plakstiņu ādas, kas rodas tauku uzkrāšanās rezultātā ādas virskārtā. Tā nav dzīvībai bīstama un nav ļaundabīga, taču var liecināt par citām veselības problēmām – piemēram, paaugstinātu holesterīna vai triglicerīdu līmeni. Pati no sevis tā nepazūd un laika gaitā var palielināties.
Kādi ir ksantelazmas simptomi?
Raksturīgākā pazīme ir dzeltenas vai dzeltenīgi oranžas krāsas plāksnītes vai mezgliņi uz plakstiņu ādas, visbiežāk augšējo plakstiņu iekšējos stūros. Tie parasti ir mīksti, nesāpīgi un nav niezoši, var būt vienreizēji vai vairāki, bieži simetriski izvietoti. Laika gaitā veidojumi var kļūt izteiktāki.
Kādi ir ksantelazmas cēloņi?
Biežākie iemesli ir lipīdu vielmaiņas traucējumi – īpaši augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis. Risku palielina arī vairogdziedzera darbības traucējumi, 2. tipa cukura diabēts, iedzimta nosliece, nepareizs uzturs, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Aptuveni 50 % pacientu ar ksantelazmu ir arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
Vai ksantelazmu var noņemt?
Jā, pastāv vairākas efektīvas noņemšanas metodes – lāzerterapija, krioterapija, elektrokoagulācija un ķirurģiska izgriezšana. Ārsts izvēlas piemērotāko metodi atkarībā no veidojuma izmēra, atrašanās vietas un pacienta vēlmēm. Svarīgi zināt, ka arī pēc noņemšanas ksantelazma var atgriezties, ja netiek risināts pamata cēlonis.
Vai ksantelazmu drīkst noņemt pašam mājās?
Nē, mēģinājumi noņemt veidojumu pašam var būt bīstami un izraisīt komplikācijas – rētas, infekciju vai bojājumu ap acu zonu. Noņemšana jāveic tikai speciālistam klīnikā ar atbilstošām metodēm un aprīkojumu.
Kā novērst ksantelazmas atkārtošanos?
Lai samazinātu recidīva risku, ieteicams samazināt piesātināto un trans-tauku daudzumu uzturā, regulāri kustēties, atteikties no smēķēšanas un regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs. Svarīgi kontrolēt hroniskās slimības – cukura diabētu un vairogdziedzera traucējumus. Profilaktisks dermatologa apmeklējums ir ieteicams īpaši tiem, kam ksantelazma bijusi iepriekš.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Ieteicams konsultēties ar speciālistu, ja ap acīm parādās dzelteni veidojumi, tie palielinās, maina formu vai rada estētisku diskomfortu. Vizīte pie ārsta ir svarīga arī tad, ja blakus ir citi simptomi, kas varētu liecināt par holesterīna vai vairogdziedzera problēmām. iDerma dermatologs var novērtēt ādu attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta – un ieteikt tālākos soļus jau konsultācijas laikā.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Živilė Gabdrafikė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze: cēloņi, simptomi un noņemšana

Seborejiskā keratoze ir labdabīgs ādas veidojums ar raupju virsmu brūnos toņos. Uzziniet, kā to atšķirt no melanomas un kad veidojumu ir vērts noņemt.
Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts: cēloņi, simptomi un ārstēšanas metodes

Nieze, sausums un izsitumi, kas traucē miegu? Uzziniet, kādi faktori izraisa atopiskā dermatīta paasinājumus un ko dermatologs iesaka ādas kopšanā.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Jostas roze izraisa sāpīgus pūslīšu izsitumus gar nervu gaitu. Uzziniet cēloņus, simptomus un kāpēc svarīga ārstēšana pirmajās 72 stundās.
Gaišāki, neregulāras formas plankumi uz ādas, kas raksturīgi daudzkrāsainajai ēdei (sēnīšu infekcijai).

Daudzkrāsainā ķērpja: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Uzziniet par daudzkrāsaino ķērpi — tās cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas metodēm. Atklājiet, kā efektīvi ārstēt šo sēnīšu infekciju, lai novērstu ādas plankumus un atjaunotu ādas veselību.