Vējbakas: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Vējbakas izraisa Varicella zoster vīruss, kas pieder Herpesviridae ģimenei. Tās izplatās gaisa pilienu ceļā – caur klepu, šķaudīšanu un skaļu runāšanu – kā arī tiešā kontaktā ar pūslīšu saturu. Slēgtā vidē, piemēram, bērnudārzos vai skolās, vīruss izplatās ļoti ātri. Cilvēks kļūst lipīgs aptuveni 1–2 dienas pirms izsitumu parādīšanās.

Slimība parasti sākas ar vispārēju vājumu, paaugstinātu temperatūru un galvassāpēm. Pēc tam parādās raksturīgs izsitums – vispirms sārti plankumi, kas pārvēršas par pūslīšiem ar dzidru šķidrumu un vēlāk pārklājas ar krevelēm. Izsitumi vienlaikus var būt dažādās stadijās – tas ir vējbakām tipisk pazīme. Nieze nereti ir intensīva, un skrāpēšana palielina sekundāras infekcijas risku.

Lielākā daļa pārslimojušo iegūst ilgstošu imunitāti, un atkārtoti gadījumi ir reti. Tomēr vīruss paliek organismā neaktīvs nervu ganglijos un vēlāk dzīvē, samazinoties imunitātei, var atjaunoties kā jostas roze. Atkārtoti vējbaku gadījumi biežāk izrādās kļūdainas diagnozes vai ļoti vājinātas imunitātes situācijas.

Cilvēks kļūst lipīgs aptuveni 1–2 dienas pirms izsitumu parādīšanās un paliek lipīgs, kamēr visas pūslītes pārklājas ar krevelēm – parasti 5–7 dienas no izsitumu sākuma. Izolācija ir svarīga, lai pasargātu zīdaiņus, grūtnieces un cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu. Atgriešanās kolektīvā ieteicama tikai tad, kad 24 stundu laikā neparādās jauni izsitumi un vispārējā pašsajūta ir laba.

Ieteicams mazgāties remdenā ūdenī ar maigiem mazgāšanas līdzekļiem un ādu nosusināt maigi, neberzējot. Svarīgi ir uzturēt īsus nagus un izvairīties no skrāpēšanas, lai nerastos rētas vai sekundāras infekcijas. Vēsinoši kompresi un nomierinošas, ādas barjeru atjaunojošas procedūras var palīdzēt mazināt niezi. Brīvi kokvilnas apģērbi samazina kairinājumu.

Parasti vējbakas rētas neatstāj, taču skrāpēšana un sekundāra infekcija izsitumu vietās var izraisīt pigmentācijas izmaiņas vai rētas. Kārtīga ādas kopšana un konsekventa skrāpēšanas izvairīšanās ievērojami samazina šo risku. Ja tomēr rodas pigmentācijas izmaiņas, dermatologs var novērtēt ādas stāvokli un ieteikt piemērotāko turpmāko aprūpi.

Efektīvākais aizsardzības līdzeklis ir vakcinācija, kas ieteicama bērniem un pieaugušajiem, kuri nav slimojuši ar vējbakām vai nav vakcinēti. Divu vakcīnas devu kurss parasti nodrošina uzticamu aizsardzību, un pat inficējoties, slimība ir vieglāka. Ja noticis tuvs kontakts ar slimnieku, pirmajās dienās veiktā vakcinācija var samazināt saslimšanas iespēju vai atvieglot tās gaitu. Grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību, svarīgi konsultēties ar ārstu par imunitātes novērtēšanu.

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja drudzis turpinās ilgāk par 3–4 dienām, parādās elpošanas grūtības, stipras galvassāpes, kakla stīvums vai izsitumu vietas kļūst ļoti sāpīgas ar strutošanas pazīmēm. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja ar vējbakām saslimst jaundzimušais, grūtniece vai imūndeficītu pacients. Ja šaubāties par diagnozi vai aprūpes plānu, iDerma dermatologi var novērtēt ādas stāvokli attālināti – pēc fotoattēliem un apraksta, ātri sniedzot skaidrus ieteikumus par turpmāko rīcību.