Ievads

Psoriāze ir hroniska, neinfekcioza un bieži viļņveidīga ādas iekaisuma slimība. Ar to slimo apmēram 2–4 % sabiedrības, un simptomi var svārstīties no dažiem maziem, zvīņainiem perēkļiem līdz plašiem ādas bojājumiem. Lai gan psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, mūsdienu aprūpes un ārstēšanas līdzekļi ļauj efektīvi kontrolēt slimību un dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi.

Psoriāze nav infekcioza – ar to nevar "inficēties" caur kontaktu vai lietojot tos pašus priekšmetus. Tomēr šī slimība ir vairāk nekā tikai āda: tā var ietekmēt emocionālo pašsajūtu, miegu, sociālo dzīvi un pašapziņu. Pareizi izvēlēta ārstēšana, konsekventa ikdienas ādas kopšana un speciālistu palīdzība – trīs galvenie balsti, kas palīdz kontrolēt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kas tas ir?

Psoriāze ir imūnsistēmas mediēta ādas slimība, kurā ādas šūnas vairojas ātrāk nekā parasti, un imūnās šūnas izraisa iekaisumu. Tā rezultātā uz ādas parādās apsārtušas vai tumšas, skaidru robežu plāksnes, kas pārklātas ar sudrabainām vai baltām zvīņām. Slimība visbiežāk tiek diagnosticēta pieaugušajiem (īpaši 30–39 un 50–69 gadu vecumā), taču tā sastopama arī bērniem un pusaudžiem. Tā vienlīdz bieži sastopama gan sievietēm, gan vīriešiem.

Psoriāze var būt vairākās formās. Visbiežākā ir plāksnīšu psoriāze, kas skar elkoņus, ceļus, jostasvietu, sēžamvietu, galvas ādu. Tāpat sastopama pilienveida (guttāta) forma (daudzi mazi pilienveida izsitumi, bieži pēc augšējo elpceļu infekcijām), atgriezeniskā (intertriginā) forma (bojājumi ādas krokās), pūslīšu un eritrodermiskā forma (reta, bet smaga gaita). Nagu psoriāze var izraisīt nagu krāsas un struktūras izmaiņas, bet psoriātiskais artrīts – locītavu sāpes, pietūkumu un rīta stīvumu.

Slimībai raksturīga viļņveidīga gaita: paasinājuma periodus nomaina uzlabošanās vai miera fāzes. Pareiza ārstēšana palīdz pagarināt remisijas un samazināt paasinājumu intensitāti.

Cēloņi un riska faktori

Psoriāze ir daudzfaktoru slimība, t.i., to izraisa vairāki saistīti mehānismi:

Imūnie faktori: tā ir autoimūnas dabas stāvoklis, kad imūnās šūnas kļūdaini aktivizē ādas iekaisumu un paātrina keratinocītu vairošanos.
Ģenētika: apmēram 30–40 % slimnieku ir psoriāzes gadījumi ģimenē. Iedzimtība nenozīmē, ka slimība noteikti izpaudīsies, taču palielina risku.
Vides faktori un provokatori: ādas traumas (Koebnera fenomens), infekcijas (īpaši augšējo elpceļu), stress, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, zems gaisa mitrums un aukstums, aptaukošanās, noteikti medikamenti var izprovocēt vai saasināt slimības gaitu.
Blakusstāvokļi: psoriāze var būt saistīta ar metabolisko sindromu, paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta, taukainās aknu steatozes risku, kā arī ar trauksmi un depresiju.

Riska faktoru atpazīšana un pārvaldīšana ir svarīga ārstēšanas plāna daļa. Pat ja pilnībā no tiem izvairīties neizdodas, to ietekmes samazināšana palīdz samazināt paasinājumu biežumu un intensitāti.

Simptomi

Psoriāzes pazīmes var būt dažādas un atkarīgas no slimības formas un bojājuma vietas:

Ādas plāksnes: apsārtušas vai tumšas, skaidru robežu, sacietējušas vietas, pārklātas ar sudrabainām vai baltām zvīņām. Var niezēt, sūrstēt, sāpēt, dažreiz plaisāt un asiņot.
Galvas āda: lielas zvīņas, nieze, plāksnes, dažreiz pārsniedz mataino galvas daļu un redzamas pie matu augšanas līnijas.
Nagi: punktveida bedrītes, krāsas maiņa, trauslums, naga atdalīšanās no naga gultnes.
Ādas krokas un dzimumorgānu apvidus: biežāk novērojams spilgts apsārtums ar mazāk zvīņām, var būt sāpīgs berzes un mitruma dēļ.
Locītavas: psoriātiskais artrīts izraisa sāpes, pietūkumu, stīvumu (īpaši no rīta), var būt bojātas entezes (cīpslu piestiprināšanās vietas), piemēram, papēži.

Simptomi var būt ierobežoti (daži mazi perēkļi) vai izplatīti, aptverot lielu ķermeņa virsmas laukumu. Nieze, sāpes vai izskata izmaiņas var pasliktināt miegu, uzmanības koncentrāciju, darba spējas un emocionālo pašsajūtu.

Kad vērsties pie ārsta?

Vērsieties pie dermatologa, ja:

pamanījāt jaunus vai ātri izplatīgus zvīņainus plāksnes uz ādas;
jūtat izteiktu niezi, sāpes, ādas plaisāšanu vai asiņošanu;
parādījušās jaunas nagu izmaiņas (trauslums, krāsas maiņa, atdalīšanās);
mocās locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums – tas var būt psoriātiskā artrīta pazīmes;
parādījies pēkšņs, visa ķermeņa apsārtums vai drudzis – tie ir simptomi, kas prasa steidzamu palīdzību;
simptomi traucē miegu, darba spējas vai rada emocionālu diskomfortu;
plānojat grūtniecību vai barojat bērnu ar krūti – nepieciešams individuāls ārstēšanas plāns.

Agrīna konsultācija palīdz ātrāk precizēt diagnozi, novērtēt smagumu un izvēlēties drošu, efektīvu terapiju.

Diagnostika

Psoriāzes diagnoze balstās uz klīniskajām pazīmēm un anamnēzi. Dermatologs novērtē ādas, galvas ādas un nagu stāvokli, slimības gaitu un iespējamos provokatorus. Raksturīga pazīme ir Auspitca fenomens: noņemot zvīņas, uz ādas virsmas var parādīties punktveida asiņošana. Ja klīnika ir netipiska vai lai izslēgtu citas slimības, var veikt ādas biopsiju. Ja bojāti nagi, dažreiz nepieciešami izmeklējumi, kas palīdz atšķirt psoriāzi no sēnīšu infekcijas.

Novērtējot slimības smagumu, tiek izmantoti standartizēti rādītāji (piemēram, bojātā ķermeņa laukuma novērtējums un dzīves kvalitātes anketas). Tāpat var ieteikt pārbaudīt blakusstāvokļus (asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu utt.), jo tie ietekmē ārstēšanas taktiku.

Mūsu klīnikas dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt bojājuma izplatību, izstrādāt individuālu ārstēšanas un aprūpes plānu, kā arī, ja nepieciešams, koordinēt sadarbību ar reimatologiem vai citiem speciālistiem. Konsultācijas iespējamas gan klātienē, gan attālināti (internetā), tāpēc palīdzību varat saņemt ērti un ātri.

ARTICLE_GIF

Ārstēšana

Lai gan psoriāzi nevar izārstēt, mūsdienu ārstēšanas līdzekļi ļauj ievērojami samazināt simptomus, pagarināt remisijas periodus un uzlabot dzīves kvalitāti. Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no slimības formas, bojājuma izplatības, blakusslimībām, dzīvesveida un individuālajām vajadzībām. Bieži tiek izmantota pakāpju un kombinētā pieeja.

Ikdienas bāzes aprūpe: tas ir visu ārstēšanas pakāpju pamats. Ieteicami mitrinoši, ādas barjeru atjaunojoši krēmi, maigi mazgāšanas līdzekļi. Keratolītiskie līdzekļi palīdz mīkstināt zvīņas un samazināt sabiezējumu. Regulāra aprūpe samazina niezi, stiepšanos, palīdz labāk darboties citiem ārstēšanas veidiem.
Lokāla ārstēšana: dažādi pretiekaisuma, keratolītiskie un reģenerāciju veicinošie preparāti tiek uzklāti tieši uz bojātajām vietām. Tie īpaši piemēroti ierobežotai, vieglai vai vidēji smagai psoriāzei, kā arī uzturošai ārstēšanai remisijas laikā.
Fototerapija: ārstēšana ar ultravioletajiem stariem medicīniskās devās. Var tikt pielietota plašu bojājumu gadījumā vai ja lokāla ārstēšana nav pietiekami efektīva. Fototerapija palīdz nomākt ādas iekaisumu un normalizē šūnu vairošanos. Kursi tiek veikti speciālistu uzraudzībā.
Sistēmiskā terapija: tiek nozīmēta vidēji smagai un smagai psoriāzei, nagu psoriāzei, psoriātiskajam artrītam vai ja ir liela ietekme uz dzīves kvalitāti. Tā var būt tradicionālā imūnmodulējošā terapija vai bioloģiskā terapija, kas vērsta uz konkrētiem iekaisuma ceļiem. Ārstēšanas izvēli nosaka efektivitātes, drošības un pacienta dzīvesveida līdzsvars.
Kombinācijas un uzturošā ārstēšana: bieži tiek kombinētas vairākas metodes (piemēram, bāzes aprūpe + lokāla ārstēšana + fototerapija), un, sasniedzot labu kontroli, pāriet uz uzturošo režīmu, lai izvairītos no biežiem paasinājumiem.

Speciālists kopā ar pacientu novērtē mērķus (piemēram, niezes samazināšanu, miega uzlabošanu, bojāto vietu samazināšanu) un izvēlas reālistisku, ikdienā īstenojamu plānu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta drošībai – tiek ņemtas vērā blakusslimības, plānotā grūtniecība, darba un dzīves ritms.

Aprūpe un profilakse

Psoriāzes kontrole – tas ir ne tikai medikamentoza ārstēšana, bet arī konsekventa pašaprūpe un riska faktoru samazināšana. Praktiski padomi:

Mitrināšana: ikdienā uzklājiet mitrinošus krēmus vai ziedes. Līdzekļi ar ādas barjeru atjaunojošiem komponentiem palīdz samazināt stiepšanos un niezi, maigi samazina zvīņošanos.
Maiga higiēna: izvairieties no karsta ūdens un agresīviem mazgāšanas līdzekļiem. Izvēlieties maigus, ādu saudzējošus produktus. Pēc mazgāšanās ādu maigi nosusiniet, neberzējiet.
Galvas āda: izvēlieties maigus šampūnus, regulāri tīriet zvīņas, lai aktīvās vielas sasniegtu ādu. Nepārkāpiet ādu ar intensīvu kasīšanu.
Saules un klimats: mērena saule var uzlabot stāvokli, bet svarīga aizsardzība pret apdegumiem. Aukstajā sezonā palīdz mitrs telpu gaiss un regulāra ādas mitrināšana.
Apģērbs un berze: izvēlieties brīvākus, elpojošus audumus (piemēram, kokvilnu), samaziniet berzi krokās.
Dzīvesveids: atmest smēķēšanu, ierobežot alkoholu, sabalansēts uzturs un svara kontrole palīdz samazināt iekaisumu un uzlabo ārstēšanas efektivitāti.
Stresa pārvaldība: miegs, fiziskā aktivitāte, relaksācijas tehnikas, psiholoģiskā palīdzība. Emocionālā veselība tieši ietekmē slimības gaitu.
Traumu novēršana: sargājiet ādu no skrāpējumiem, iegriezumiem, apdegumiem (Koebnera fenomens – bojātajā vietā var parādīties perēklis).
Nagi: turiet īsus, izvairieties no agresīva manikīra vai kairinošiem nagu līdzekļiem. Lietojiet cimdus mājas darbiem.
Konsekvence: ievērojiet ārsta izstrādāto plānu. Pat uzlabojoties stāvoklim, uzturošais režīms palīdz saglabāt remisiju.

Ja jūtat trauksmi, skumjas, sociālu diskomfortu ādas stāvokļa dēļ – tas ir saprotams un bieži. Dalieties ar to ar ārstu; dažreiz pietiek ar papildu skaidrojumiem, bet dažreiz noder psihologa palīdzība vai savstarpējā atbalsta grupas.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai psoriāze ir infekcioza?
Nē. Psoriāze nav infekcioza – ar to nevar "inficēties" no cita cilvēka caur pieskārienu, gaisu vai kopīgiem priekšmetiem.
Vai psoriāze ir iedzimta?
Risks ir lielāks, ja slimo tuvi radinieki, taču iedzimtība nenozīmē, ka slimība noteikti izpaudīsies. Vides faktori arī ir svarīgi.
Vai uzturs var palīdzēt?
Sabalansēts uzturs, svara kontrole, mazāks alkohola patēriņš un pretiekaisuma dzīvesveids var atvieglot simptomus un uzlabot ārstēšanas rezultātu.
Vai saule palīdz?
Mērena saules ekspozīcija dažiem atvieglo simptomus, taču nepieciešama aizsardzība pret apdegumiem. Apdegums var pasliktināt psoriāzi.
Ar ko psoriāze atšķiras no ekzēmas?
Psoriāzei raksturīgas skaidru robežu plāksnes ar sudrabainām zvīņām un biežāks bojājums elkoņos, ceļos, galvas ādā. Ekzēma biežāk izpaužas ar intensīvu niezi, apsārtumu un ādas mitrināšanu, bojājumi ir vairāk izplūduši. Precīzu diagnozi nosaka dermatologs.
Vai var sportot?
Jā. Fiziskā aktivitāte ir noderīga gan vispārējai, gan emocionālai veselībai. Izvēlieties elpojošus apģērbus, izvairieties no pārmērīgas berzes un nekavējoties nomazgājieties pēc treniņa.

Secinājumi

Psoriāze – bieža, neinfekcioza un kontrolējama hroniska ādas slimība. Pareizi kopjot ādu, ierobežojot riska faktorus un pielietojot zinātniski pamatotu ārstēšanu, var sasniegt ilgstošu simptomu kontroli un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Katras personas situācija ir unikāla, tāpēc labākie rezultāti tiek sasniegti ar individuāli pielāgotu plānu un konsekventu sadarbību ar speciālistiem.