Kas ir furunkuls?
Furunkuls, tautā saukts arī par vārītu, ir sāpīgs, strutains iekaisums, kas attīstās matu maisiņā un apkārtējos audos. Šis stāvoklis visbiežāk parādās veseliem cilvēkiem, taču tas var būt ļoti sāpīgs un dažkārt var izraisīt komplikācijas, ja netiek pienācīgi ārstēts.
Cēloņi un riska faktori
Visbiežākais furunkulu izraisītājs ir baktērija Staphylococcus aureus, kas atbildīga par līdz 75% gadījumu. Aptuveni 20–30% cilvēku šīs baktērijas nēsā uz savas ādas bez jebkādiem klīniskiem simptomiem, taču dažkārt tās var izraisīt infekciju, īpaši, ja pastāv papildu riska faktori:
- Pastāvīga baktēriju klātbūtne deguna nāsīs, ap anālo atveri vai ķermeņa krokās.
- Cukura diabēts, kas padara ķermeni jutīgāku pret dažādām infekcijām.
- Aptaukošanās un pavājināta imūnsistēma (piemēram, hroniskas slimības vai ķīmijterapijas dēļ).
- Svešķermeņi ādā, piemēram, auskari vai katetri, kas var kļūt par infekcijas avotu.
- Ādas bojājumi – biežas skrāpēšanās, skūšanās, berzes vietas vai pamatslimības, kas bojā ādas barjeru.
Simptomi
Furunkuli parasti izpaužas kā:
- Sāpīgi, apsārtušies, sasprindzināti mezgli vai pustulas, kurās uzkrājas strutas.
- Lielums – parasti 1–2 centimetri diametrā, smagākos gadījumos lielāki; vairāki saplūstoši furunkuli veido karbunkulu.
- Kad strutas uzkrājas, mezgls var plīst un tās sāk izplūst – pēc tam sāpes parasti mazinās.
- Mezgla centrā bieži redzams tumšs punkts, kas norāda uz matu maisiņa atrašanās vietu.
- Apkārtējās ādas pietūkums un siltums.
Furunkuli visbiežāk parādās uz sejas, kakla, padusēs, augšstilbos un sēžamvietā – ķermeņa vietās, kur matu blīvums un svīšana ir vislielāka.
Kad vērsties pie ārsta?
Ja furunkuls dažu dienu laikā nepāriet pats, kļūst īpaši sāpīgs vai liels, vai atkārtojas vairākas reizes, vērsieties pie ārsta. Tāpat – ja parādās drudzis vai infekcija izplatās uz citām ķermeņa daļām. iDerma dermatologi palīdz precīzi noteikt diagnozi, novērtēt smagumu un izvēlēties individuālu ārstēšanas plānu. Konsultācijas pieejamas gan klātienē, gan attālināti.
Diagnostika
Furunkula diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz pacienta sūdzībām un fizisko izmeklēšanu. Diferenciāldiagnoze ietver folikulītu (virspusēju matu maisiņa iekaisumu), karbunkulu un ādas abscesu. Smagākos vai atkārtojošos gadījumos var veikt papildu izmeklējumus:
- Uztriepe: baktēriju kolonijas audzēšana īpašā vidē, lai noteiktu infekcijas izraisītāju un tā jutīgumu.
- Mikroskopiskais izmeklējums: iekrāsotu infekcijas izraisītāju aplūkošana mikroskopā.
- Vispārējais asins tests un CRP: paaugstināts leikocītu skaits vai CRP liecina par infekciju.
Ārstēšana
Ārstēšana ir atkarīga no infekcijas smaguma un pacienta individuālajām īpatnībām:
- Siltas kompreses – pirmā izvēle mazāk smagiem furunkuļiem. Palīdz mazināt sāpes un paātrināt dabisko drenāžu; lieto vairākas reizes dienā.
- Ķirurģiska drenāža – ja furunkuls ir liels un pats neplīst, ārsts to iegriež un iztīra, kas sniedz ātru atvieglojumu.
- Antiseptiķu uzklāšana – lai samazinātu infekcijas izplatīšanos apkārtējā ādā.
- Antibiotikas – ārsts tās nozīmē, ja infekcija ir plaša, atkārtota, sejas rajonā vai to pavada drudzis. Izvēli nosaka uztriepes rezultāti.
Aprūpe un profilakse
Pēc ārstēšanas ir svarīgi nodrošināt ādas aprūpi, lai novērstu atkārtošanos:
- Uzturiet regulāru ādas higiēnu; pēc saskares ar inficēto vietu rūpīgi mazgājiet rokas.
- Izvairieties no apģērba, kas berzējas pret ādu biežāk skartajās vietās.
- Nelietojiet kopīgas personīgās higiēnas preces – dvieļus, skuvekļus – ar citiem.
- Cilvēkiem ar cukura diabētu vai imūnsistēmas traucējumiem ieteicams biežāk pārbaudīt ādu un pie pirmajiem simptomiem konsultēties ar ārstu.
