Ādas slimībasSklerodermija: lokālā (morfeja) un sistēmiskā skleroze, simptomi un ārstēšana

Sklerodermija: lokālā (morfeja) un sistēmiskā skleroze, simptomi un ārstēšana

Plaši violeti sarkani, sacietējuši ādas laukumi uz rumpja ar lokālas sklerodermijas pazīmēm.

Sklerodermija ir kopīgs nosaukums slimību grupai, kurā āda kļūst cieta un sabiezēta, jo saistaudos uzkrājas pārāk daudz kolagēna. Tai ir divas galvenās formas. Lokālā sklerodermija jeb morfeja skar ādu un dažkārt audus zem tās, bet neskar iekšējos orgānus. Sistēmiskā skleroze ir cita slimība, kas bojā arī asinsvadus, plaušas, sirdi, nieres un gremošanas traktu. Šis raksts ir par lokālo formu; atsevišķa sadaļa paskaidro, kā abas slimības atšķirt.

Lokālā sklerodermija nav lipīga un nav iedzimta. Tā nekļūst par sistēmisko sklerozi: tās ir divas atsevišķas slimības. Morfeja parasti ilgst vairākus gadus un var atstāt ādas krāsas vai reljefa izmaiņas, taču ar savlaicīgu ārstēšanu slimības aktivitāti var apturēt.

Lokālā sklerodermija vai sistēmiskā skleroze: kā atšķirt?

Abas slimības atšķiras pēc skartajiem audiem, pirmajiem simptomiem un asins analīžu rezultātiem. Galvenās atšķirības pēc DermNet un NHS datiem apkopotas tabulā.

PazīmeLokālā sklerodermija (morfeja)Sistēmiskā skleroze
Kas tiek skartsĀda, dažkārt zemādas tauki, fascija, muskuļi vai kauls zem bojājumaĀda, asinsvadi un iekšējie orgāni (plaušas, sirds, nieres, barības vads un zarnas)
Bojājumu izvietojumsViens vai vairāki norobežoti plankumi vai joslas; pirksti un pēdas parasti netiek skartiSākas no pirkstiem, plaukstām un sejas; pirkstu āda sabiezē un savelkas (sklerodaktilija)
Reino fenomens (pirksti aukstumā kļūst balti, zili, sarkani)Parasti nav; smagākās formās reizēmĻoti bieži, nereti kā pirmais simptoms
Sūdzības ārpus ādasReti; smagākās formās līdz 30 % pacientu ir locītavu sāpes vai acu iekaisumsGrēmas, rīšanas grūtības, elpas trūkums, paaugstināts asinsspiediens, nogurums, svara zudums
Specifiskās antivielas asinīsNav (vispārējais ANA tests var būt pozitīvs)Ir (anticentromēru, anti-Scl-70 un citas)
Kapilāri nagu valnīNormāliIzmainīti, redzami kapilaroskopijā (arī ar dermatoskopu)
Kas ārstēDermatologsReimatologs kopā ar dermatologu un citiem speciālistiem
Kad parasti sākasBieži bērnībā; sievietēm 3–4 reizes biežākParasti 35–55 gadu vecumā; sievietēm līdz 5 reizēm biežāk

Ja līdz ar ādas sacietējumu parādās Reino fenomens, rīšanas grūtības, grēmas vai elpas trūkums, nepieciešams ģimenes ārsta un reimatologa izvērtējums. Morfeja iekšējos orgānus neskar un sistēmiskajā sklerozē nepāriet: pēc Britu dermatologu asociācijas datiem tās ir divas atšķirīgas slimības.

Lokālās sklerodermijas (morfejas) veidi

Morfejas veidu nosaka pēc bojājumu izvietojuma un dziļuma. Vienam pacientam var būt vairāki veidi vienlaikus.

VeidsKam biežāk rodasKā izskatās
Ierobežotā plākšņu morfejaPieaugušajiem (biežākais veids)Viens vai vairāki ovāli plankumi 1–20 cm diametrā ne vairāk kā divās ķermeņa zonās, visbiežāk uz rumpja: zem krūtīm, uz muguras vai vēdera.
Lineārā morfejaBērniem (biežākais veids)Sacietējusi josla gar roku, kāju, rumpi vai seju, kas izvietojas gar ādas attīstības (Blaško) līnijām. Uz pieres un galvas ādas to sauc par „zobena cirtiena” (en coup de sabre) formu; ja iesaistās arī sejas tauki, muskuļi un kauls, attīstās vienas puses sejas atrofija.
Ģeneralizētā morfejaReti, jebkurā vecumāBojājumi trijās vai vairākās ķermeņa zonās. Izkliedētā (izomorfā) plākšņu morfeja bieži rodas berzes vietās (jostasvieta, krūšturu lences, cirkšņi). Pansklerotiskā morfeja, biežāk bērniem, progresē ātri, aptver lielāko ķermeņa daļu un var ierobežot krūškurvja kustības.
Dziļā morfejaJebkurā vecumāSkar zemādas taukus, fasciju, muskuļus vai kaulu. Āda izskatās iespiesta, nelīdzena kā apelsīna miza; gar asinsvadiem redzamas rievas.
Jauktā morfejaJebkurā vecumāVairāku veidu kombinācija, visbiežāk lineārā josla uz ekstremitātes kopā ar plākšņu bojājumiem uz rumpja.

Ierobežotā plākšņu morfeja ir vieglākā forma. Lineārā un ģeneralizētā forma tiek uzskatītas par smagākām, tāpat kā jebkurš bojājums, kas sniedzas dziļāk par ādu; šādos gadījumos nepieciešama aktīvāka ārstēšana.

Cēloņi un riska faktori

Precīzs cēlonis nav zināms. Imūnsistēma skartajā vietā liek fibroblastiem ražot pārāk daudz kolagēna, un āda sabiezē. Pēc DermNet datiem līdz 40 % pacientu ar smagākām morfejas formām ir vēl kāda autoimūna slimība (pašiem vai ģimenē), piemēram, vairogdziedzera slimība, vitiligo, perēkļveida alopēcija vai reimatoīdais artrīts. Daļai pacientu pirms pirmā plankuma ir bijis ārējs provocējošs faktors:

  • ādas trauma, operācijas griezums vai iepriekš veikta staru terapija;
  • kukaiņa vai ērces kodums;
  • injekcija vai vakcinācija skartajā vietā;
  • atkārtota berze: jostasvieta, krūšturu lenču līnija, cirkšņi.

Morfeja ir reta: bērniem reģistrē aptuveni 1–3 jaunus gadījumus uz 100 000 bērnu gadā. Sievietēm tā ir trīs līdz četras reizes biežāka nekā vīriešiem, un biežāk tā sākas bērnībā vai jaunībā. Slimība nav iedzimta, lai gan noteikti audu saderības (HLA) tipi palielina risku. Morfeja nav lipīga: to nevar iegūt, pieskaroties skartajai ādai.

Simptomi: kā sklerodermija izskatās uz ādas

Bojājums parasti attīstās trijās fāzēs, lai gan ne visiem pacientiem tās ir skaidri nodalāmas.

  • Iekaisuma fāze: rozā, violets vai zilumam līdzīgs plankums, kas lēnām paplašinās.
  • Sklerozes fāze: plankuma centrs kļūst ciets, biezs, spīdīgs un ziloņkaula krāsā, bet mala saglabā violetu nokrāsu. Taustot plankums ir cietāks nekā apkārtējā āda. Skartajā vietā izkrīt mati, pārstāj darboties sviedru dziedzeri, un āda kļūst sausa.
  • Pigmentācijas un atrofijas fāze: pēc mēnešiem vai gadiem bojājums kļūst plāns un spīdīgs, caur to redzami asinsvadi; biežāk tas ir tumšāks nekā apkārtējā āda. Dziļāku bojājumu gadījumā veidojas iedobums, jo zūd tauki, muskuļi vai kauls.

Aktīvie bojājumi var niezēt vai sāpēt, dažkārt rodas tirpšana vai nejutīgums, jo sacietējušie audi saspiež sīkos nervus. Lineārā morfeja uz galvas ādas var atstāt paliekošu matu izkrišanu joslā. Ja bojājums šķērso locītavu, kustības var kļūt ierobežotas, un bērnam skartā ekstremitāte var augt lēnāk. Sejas forma var skart zobus un žokļa locītavu, izraisīt galvassāpes un retos gadījumos neiroloģiskus simptomus, piemēram, krampjus; tāpēc sejas vai galvas ādas bojājuma gadījumā ārsts var nosūtīt arī pie acu ārsta un neirologa. Līdz 30 % pacientu ar lineāro vai ģeneralizēto formu ir arī locītavu sāpes, Reino fenomens vai acu iekaisums (uveīts), kas var noritēt bez sūdzībām. Iekšējo orgānu fibroze morfejai tomēr nav raksturīga.

Lokālā sklerodermija (morfeja): ciets, gaišs, spīdīgs ādas plankums ar violetu maluMorfeja (lokalizētā sklerodermija): neregulāri ceriņbrūni sacietējušas ādas plankumi uz muguras

Kad vērsties pie ārsta?

Tuvākajā laikā pie ģimenes ārsta vai reimatologa, ja līdz ar ādas sacietējumu ir Reino fenomens, pirkstu ādas sabiezējums, rīšanas grūtības, grēmas vai elpas trūkums. Tās ir sistēmiskās sklerozes pazīmes, kas prasa asins analīzes un iekšējo orgānu izmeklēšanu.

Dažu dienu laikā pie dermatologa, arī tiešsaistē, ja:

  • parādījies ciets, spīdīgs vai krāsu mainījis plankums, kas nepazūd vairāku nedēļu laikā;
  • bērnam vai pusaudzim uz rokas, kājas vai sejas veidojas sacietējusi josla;
  • bojājums atrodas virs locītavas, uz sejas vai galvas ādas;
  • plankums strauji palielinās vai parādās jauni plankumi.

Lineārās formas gadījumā un bērniem agrīna ārstēšana ir īpaši svarīga: tā samazina kustību ierobežojuma un augšanas traucējumu risku. Dermatologs novērtēs ādu pēc fotoattēliem un apraksta, kā arī pateiks, vai nepieciešama klātienes apskate vai biopsija.

Diagnostika

Diagnozi parasti nosaka pēc klīniskās ainas, jo morfejas izskats ir raksturīgs. Papildu izmeklējumi vajadzīgi, ja diagnoze nav skaidra vai jānovērtē bojājuma dziļums:

  • Ādas biopsija: vietējā anestēzijā paņem nelielu ādas gabaliņu. Mikroskopā redzams sabiezējis kolagēns, zuduši matu folikuli un sviedru dziedzeri, kā arī iekaisuma šūnu infiltrāts.
  • Asins analīzes: eozinofilu skaits un iekaisuma rādītāji (EGĀ, CRO) var būt paaugstināti; ANA tests var būt pozitīvs, bet sistēmiskajai sklerozei raksturīgo antivielu testi ir negatīvi. Ārsts var pārbaudīt arī vairogdziedzera darbību, jo autoimūns tireoidīts pacientiem ar morfeju ir biežāks.
  • Attēldiagnostika: magnētisko rezonansi (retāk ultrasonogrāfiju) ordinē, ja ir aizdomas par dziļu bojājumu, ja josla šķērso locītavu vai skar seju un galvu.
  • Novērošana: slimības gaitu novēro ar fotogrāfijām vienā apgaismojumā un attālumā, kā arī ar standartizētu aktivitātes skalu (LoSCAT), pēc kuras ārsts vērtē, vai ārstēšana ir iedarbīga.

Morfeju var sajaukt arī ar citiem veidojumiem un rētām: cieti, pacelti mezgli pēc traumas biežāk ir keloīdi, nevis morfeja, bet gaišus, plānus plankumus bez sacietējuma var izraisīt baltā dedervene vai vitiligo. Dermatologs šīs slimības atšķir pēc ādas blīvuma un bojājuma malas. Blīvumu pēc fotoattēliem novērtēt nevar, tāpēc ārsts pēc attēliem pasaka, cik ticama ir morfeja, un izlemj, vai vajadzīga klātienes apskate.

Ārstēšana

Zāļu, kas morfeju izārstētu pilnībā, nav, taču slimības aktivitāti var apturēt un progresēšanu novērst. Ārstēšanu izvēlas pēc formas, dziļuma, aktivitātes un vecuma.

Smaguma pakāpeKāda formaKo parasti izmanto
VieglaVirspusēja ierobežotā plākšņu morfejaĀrsta izrakstīti pretiekaisuma krēmi vai ziedes, dažkārt zem pārsēja; fototerapija. Daļai pacientu pietiek ar novērošanu, jo plākšņu morfeja pēc dažiem gadiem var norimt pati.
VidējaVirspusēja ģeneralizētā forma vai lineārā forma pieaugušajiemVietējā terapija kopā ar fototerapiju: šaurjoslas UVB virspusējiem bojājumiem, UVA1 dziļākiem, jo tas iekļūst dziļāk ādā.
SmagaDziļā forma, lineārā forma bērniem, sejas bojājums, strauja progresēšanaSistēmiska terapija, kas nomāc imūnsistēmas aktivitāti, pēc DermNet datiem parasti 2–4 gadus; var kombinēt ar fototerapiju. Ārstēšanā iesaista reimatologu, fizioterapeitu, vajadzības gadījumā ķirurgu.

Fizioterapija un stiepšanās palīdz saglabāt locītavu kustīgumu, taču aktīvā fāzē tās veic piesardzīgi, jo audu trauma var uzturēt slimības aktivitāti. Estētiskās korekcijas, piemēram, tauku transplantāciju iedobumā, apsver tikai tad, kad slimība ir neaktīva. Mitrinošie līdzekļi mazina sausumu un niezi, bet aktīvo fibrozi neaptur.

Slimības gaita un prognoze

Morfeja var noritēt ar uzliesmojumiem un remisijām vai būt pastāvīgi aktīva. Vieglākās formas parasti kļūst neaktīvas 3–5 gadu laikā, bet pēc veiksmīgas ārstēšanas iespējams recidīvs, īpaši tad, ja slimība sākusies bērnībā. Jau radušās izmaiņas – ādas plānums, pigmentācijas izmaiņas (pēc DermNet datiem biežāk hiperpigmentācija) vai iedobums – saglabājas arī pēc aktivitātes norimšanas, tāpēc ārstēšanas mērķis ir apturēt slimību, kamēr bojājums ir mazs.

Ikdienas aprūpe

Ikdienas aprūpe neaizstāj ārstēšanu, bet samazina diskomfortu un palīdz saglabāt kustīgumu:

  • Mitrināšana: treknāki mitrinoši līdzekļi bez smaržvielām vairākas reizes dienā un vienmēr pēc mazgāšanās.
  • Mazgāšana: bez karsta ūdens un agresīvu mazgāšanas līdzekļu.
  • Aizsardzība pret sauli: plaša spektra saules aizsarglīdzeklis katru dienu, lai mazinātu krāsas atšķirību starp bojājumu un apkārtējo ādu.
  • Aizsardzība pret berzi un traumām: mīksts apģērbs, bez spiediena vai ilgstošas berzes skartajās vietās, jo trauma var izprovocēt jaunu bojājumu.
  • Kustīgums: ja bojājums ir virs locītavas, veiciet vieglus stiepšanās vingrinājumus; vajadzības gadījumā palīdzēs fizioterapeita vai ergoterapeita padoms.
  • Novērošana: fotografējiet bojājumus regulāri, piemēram, reizi mēnesī, vienā apgaismojumā un attālumā, lai kopā ar ārstu objektīvi vērtētu dinamiku.

Ja pamanāt cietu, spīdīgu vai krāsu mainījušu plankumu, kas nepazūd vairākas nedēļas, parādiet to dermatologam. iDerma dermatologi konsultē tiešsaistē: augšupielādējiet fotoattēlus un aprakstiet sūdzības, un ārsts novērtēs, vai izmaiņas atbilst morfejai, vai nepieciešama apskate vai biopsija un kā rīkoties tālāk. Sāciet šeit: „Dermatologs internetā”. Citas slimības ar līdzīgām ādas izmaiņām atradīsiet sadaļā „Ādas slimības”.

Foto: Leith C. Jones (en.wikipedia), CC BY 3.0, via Wikimedia Commons.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko lokālā sklerodermija atšķiras no sistēmiskās sklerozes?
Lokālā sklerodermija (morfeja) skar tikai ādu un dažkārt audus zem tās: tā veido norobežotus cietus plankumus vai joslas, parasti neskar pirkstus un neskar iekšējos orgānus, un asinīs nav sistēmiskajai sklerozei raksturīgo antivielu. Sistēmiskā skleroze sākas no pirkstiem un sejas, ļoti bieži ar Reino fenomenu un bojā arī asinsvadus, plaušas, sirdi, nieres un gremošanas traktu. Pirmo ārstē dermatologs, otro – reimatologs.
Vai lokālā sklerodermija ir lipīga?
Nē. Lokālā sklerodermija nav infekcija un neizplatās no cilvēka uz cilvēku ne pieskaroties, ne ar kopīgiem priekšmetiem. To uzskata par autoimūnu ādas slimību, kurā imūnsistēma liek saistaudu šūnām (fibroblastiem) ražot pārāk daudz kolagēna.
Vai lokālā sklerodermija var pāriet sistēmiskajā formā?
Nē. Pēc Britu dermatologu asociācijas datiem tās ir divas atšķirīgas slimības; morfeja sistēmiskajā sklerozē nepārvēršas. Tomēr līdz 30 % pacientu ar smagāku lineāro vai ģeneralizēto formu ir locītavu sāpes, Reino fenomens vai acu iekaisums, tāpēc ārsts novērtē simptomus un, ja nepieciešams, ordinē asins analīzes un iekšējo orgānu izmeklēšanu, lai sistēmisko sklerozi atšķirtu.
Kurš ārsts ārstē sklerodermiju?
Lokālo sklerodermiju diagnosticē un ārstē dermatologs; dziļu vai ģeneralizētu formu bērniem un bojājumus virs locītavām vai uz sejas ārstē kopā ar reimatologu un fizioterapeitu. Sistēmiskās sklerozes ārstēšanu vada reimatologs. Pirmo konsultāciju par cietu ādas plankumu var saņemt arī tiešsaistē, nosūtot fotoattēlus.
Cik ilga ir slimība un vai tā izzūd pilnībā?
Aktīvā fāze var ilgt mēnešus vai vairākus gadus. Vieglākās formas parasti kļūst neaktīvas 3–5 gadu laikā, bet recidīvi ir iespējami, īpaši tad, ja slimība sākusies bērnībā. Jau radušās izmaiņas – ādas plānums, krāsas izmaiņas vai iedobums – parasti saglabājas, tāpēc ārstēšanu sāk, kamēr bojājums ir mazs.
Vai bērni var slimot ar lokālo sklerodermiju?
Jā, morfeja bieži sākas tieši bērnībā un bērniem visbiežāk izpaužas kā lineāra josla uz rokas, kājas vai sejas. Ja josla šķērso locītavu, skartā ekstremitāte var augt lēnāk un kustības var kļūt ierobežotas, tāpēc bērniem ārstēšanu sāk agri un to parasti vada dermatologs kopā ar reimatologu.
Vai ir vajadzīga ādas biopsija?
Ne vienmēr. Raksturīgu plankumu dermatologs atpazīst pēc izskata un blīvuma. Biopsiju veic, ja diagnoze nav skaidra vai jāizslēdz cita slimība. Magnētisko rezonansi, retāk ultrasonogrāfiju, ordinē, ja jānovērtē, cik dziļi bojājums sniedzas. Asins analīzes palīdz atšķirt morfeju no sistēmiskās sklerozes un pārbaudīt vairogdziedzeri.
Vai ir droši atrasties saulē?
Ikdienā ieteicams plaša spektra saules aizsarglīdzeklis un apģērbs, kas sedz bojājumus. Saules aizsardzība palīdz mazināt krāsas atšķirību starp bojājumu un apkārtējo ādu, kas pēc iekaisuma var saglabāties ilgi.
Vai pēc slimības paliek rētas vai ādas izmaiņas?
Pēc bojājumiem var palikt plānāka āda, tumšāka vai gaišāka krāsa un iedobums, ja zuduši zemādas tauki. Šīs izmaiņas nav rētas šā vārda ierastajā nozīmē, taču saglabājas. Estētisko korekciju, piemēram, tauku transplantāciju, apspriež tikai tad, kad slimība ir neaktīva un ārsts apstiprina, ka procedūra ir droša.
Kā kopt ādu ikdienā?
Regulāra mitrināšana ar treknākiem līdzekļiem bez smaržvielām mazina sausumu, niezi un savilkuma sajūtu. Maiga mazgāšana, aizsardzība pret berzi un traumām un vieglas stiepšanās kustības, ja bojājums ir virs locītavas, palīdz saglabāt kustīgumu. Kopšana aktīvo fibrozi neaptur, tāpēc to apvieno ar ārsta ordinēto ārstēšanu.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Ja pamanāt cietu, spīdīgu vai krāsu mainījušu plankumu, kas vairāku nedēļu laikā nepazūd, ja tas strauji palielinās, atrodas uz sejas, galvas ādas vai virs locītavas, vai ja bērnam veidojas sacietējusi josla. Ja vienlaikus ir Reino fenomens, rīšanas grūtības vai elpas trūkums, vērsieties pie ģimenes ārsta. iDerma dermatologs novērtēs ādu attālināti pēc fotoattēliem un ieteiks nākamos soļus.
Vēl neesat pārliecināts?

Dermatologs izveido plānu, kas radīts tieši jūsu ādai.

Nevis kārtējais aptiekas krēms — sertificēta speciālista diagnoze un personīgs ārstēšanas plāns 24 stundu laikā.

Sākt konsultāciju
Personīgs ārstēšanas plāns
24 h
Diagnoze
Ārstēšanas plāns
Receptes
iDerma
Sertificēta dermatoloģe

Rakstu sagatavoja

Anna Tunkeviča

Medicīnisko saturu pārskatīja

Justina Musė(Ārsts dermatologs)

Citi mūsu raksti

Atopiskā dermatīta skarta apsārtusi, lobās āda uz apakšdelma un plaukstas locītavas

Atopiskais dermatīts (atopiskā ekzēma): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Atopiskais dermatīts (ekzēma) pieaugušajiem un bērniem: nieze, sausa āda, uzliesmojumi. Kā to atšķirt no citiem dermatītiem un kā ārstē pa pakāpēm.
Jostas rozes pūslīšu kopas ar apsārtumu uz kakla un pleca apvidū

Jostas roze: cēloņi, simptomi, ārstēšana un atšķirība no rozes

Jostas roze (herpes zoster): kā izskatās izsitumi, vai tā ir lipīga, kāpēc ārstēšana jāsāk 72 stundu laikā, kas palīdz mājās un ar ko tā atšķiras no rozes.
Izvirzīts kārpveida seborejiskās keratozes veidojums ar raupju virsmu uz ādas, ko izvērtē attālināti.

Seborejiskā keratoze (keratoma): cēloņi, pazīmes un noņemšana

Seborejiskā keratoze jeb keratoma ir labdabīgs brūns, raupjš veidojums. Kā to atšķirt no melanomas un aktīniskās keratozes, kad tā jāpārbauda un kā to noņem.
Plaukstas āda ar zvīņojošiem, sārtiem plankumiem, kas raksturīgi plakanajam ķērpim.

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): simptomi, cēloņi, ārstēšana un cik ilgi tā ilgst

Sarkanā plakanā ēde (lichen planus): violetas niezošas papulas, balts zīmējums mutē, nagu un matu izmaiņas. Cēloņi, cik ilgi ilgst, ārstēšana, kad pie ārsta.