Seborejas keratoze

Seborejas keratoze ir labdabīgs ādas veidojums, kas visbiežāk ir dažādu nokrāsu un intensitātes brūnā krāsā ar raupjāku virsmu. Seborejas keratožu vietās ir traucēta ādas virsējo šūnu atdalīšanās, un tās uzkrājas, veidojot paceltas, raupjas plāksnītes.

Klīniska aina

• raupjas, it kā drūpošs virsmas plāksnīte vai mezgliņš uz ādas virsmas
• brūna krāsa un visi tās nokrāsas no gaišākās līdz gandrīz melnai
• Nepiekāpīga, it kā pielipusi pie ādas.
• nesāpīga, neraudoša
• var parādīties jebkurā ķermeņa ādas vietā, izņemot plaukstas un pēdas (uz gļotādām, t.i., mutē, dzimumorgānos, nav sastopama)

Zinātnieki nav vienisprātis par to, vai seborejas keratoze var kļūt ļaundabīga – vairāk tiek atbalstīta teorija, ka blakus esošai seborejas keratozei veidojas cits ļaundabīgs veidojums. Tāpēc, pamanot, ka ilgstoši esošais ādas veidojums ir mainījies, parādījusies nedzīstoša brūcīte, raudošana, iesakām nekavēties un konsultēties ar dermatovenerologu.

Riska faktori

• ģenētiska nosliece (ja asinsradiniekiem ir vai bija daudz seborejas keratožu, iespējamība, ka tās parādīsies, palielinās)
• ilga uzturēšanās saulē vai solārijā
• vecums virs 30 gadiem
• Kaukāziešu rase (gaišādainie)

Diagnostika

• atbilstoši iepriekš minētajiem klīniskajiem simptomiem
• diagnozi precizē ārsts dermatovenerologs, apskatot veidojumu ar dermatoskopu
• (ar īpašu struktūru palielinošu ierīci), atbilstoši raksturīgajām dermatoskopiskajām pazīmēm.
• ja ir neskaidras izmaiņas, tiek veikta ādas punkcijas biopsija vai veidojums tiek ķirurģiski noņemts un izmeklēts histoloģiski.

Ārstēšana

Seborejiskās keratozes visbiežāk tiek noņemtas estētisku iemeslu dēļ.

Iespējamās noņemšanas metodes ir destruktīvas: krioterapija (ārstēšana ar aukstu terapijas iestādē, izmantojot ogļskābo gāzi vai šķidro slāpekli), elektrokirurģija, lāzerterapija. Novērots, ka neatkarīgi no izvēlētās ārstēšanas metodes seborejiskā keratoze pēc dažiem gadiem var atjaunoties tajā pašā vietā.

Profilakse

Ģenētisko informāciju, ko iegūstam piedzimstot, nevaram mainīt. Tomēr droša uzturēšanās saulē un krēma ar SPF 30-50 lietošana samazina iespēju, ka parādīsies liels skaits seborejas keratožu, pat ja ir ģenētiska nosliece.

SVARĪGI:
Seborejas keratozi var sajaukt ar solāro lentigo, pigmentētu vai papilomatozu dzimumzīmi, melanomu, parasto kārpu, plakanšūnu ādas karcinomu. Ņemot vērā plašo ādas veidojumu spektru, kas no pirmā acu uzmetiena var līdzināties seborejas keratozei, mēs neiesakām tos ārstēt mājās.