Psoriāze

Psoriāze (zvīņēde) ir bieža, hroniska, iekaisīga, atkārtota ādas slimība, ar kuru slimo 2-3% iedzīvotāju. Psoriāze var sākties jebkurā vecumā, bet visbiežāk tā tiek diagnosticēta pieaugušajiem. Psoriāze nav lipīga.

Psoriāzei var būt raksturīgi:

• izsitumi uz ādas (visbiežāk plāksnes un/vai papulas), kas ir pārklāti ar sudrabainām vai baltām zvīņām
• pēc saskares ar sauli – izsitumu samazināšanās (ne visos situācijās);
• visbiežāk skartās zonas: āda aiz ausīm, skalps, elkoņu un ceļgalu locītavu āda, kā arī krusts;
• nagu bojājumi (trešdaļai slimnieku), kurus dažkārt sajauc ar nagu sēnīti;
• locītavu pietūkums, sāpes (psoriātiskais artrīts);
• psihosociālās un dzīves kvalitātes izmaiņas;
• blakusslimības: sirds un asinsvadu sistēmas slimības, cukura diabēts, aptaukošanās, osteoporoze, iekaisīgas zarnu slimības.

Cēloņi, riska faktori

Zinātnieki vēl nav noteikuši precīzu psoriāzes cēloni, taču ir zināms, ka slimība attīstās ģenētisko, imūno un vides faktoru kombinācijas dēļ.

Izšķir 2 psoriāzes tipus:

• I tips
• Slimība sākas līdz 40 gadu vecumam.
• Biežāk novērojama smagāka slimības gaita.
• Ģimenes mantojums (60-70%).
• II tips
• Slimība sākas pēc 40 gadu vecuma.
• Relatīvi vieglāka slimības gaita.

Slimojot ar zvīņēdi, slimības gaita ir mainīga: izsitumu var kļūt vairāk, mazāk vai tie var pilnībā izzust. Izsitumus var provocēt infekcijas, stress, alkohols, smēķēšana, noteiktu medikamentu lietošana, nesabalansēts uzturs, mehāniski, fiziski vai ķīmiski kairinātāji un citi faktori.

Psoriāzes klasifikācija

• Plāksnīšu psoriāze (visbiežākā forma);
• Pilienu psoriāze;
• Pustulārā psoriāze;
• Ādas kroku psoriāze;
• Eritrodermiskā psoriāze;
• Nagu psoriātiskā slimība;
• Psoriātiskais artrīts.kštelinė psoriazė (dažniausia forma);

  Diagnostika

Psoriāze tiek diagnosticēta, veicot aptauju un fizisko izmeklēšanu (apskati, palpāciju), retākos gadījumos nepieciešama ādas biopsija. Zvīņēdei raksturīga Auspica simptomu triāde – viegli ar lāpstiņu nokasot izsitumu, redzama rozā, plāna, spīdīga plēvīte.

un, pakasot plēvīti, parādās sīki punktveida asins pilieni.

Nav citu laboratorisko izmeklējumu, kas apstiprinātu psoriāzes diagnozi.

Papildu izmeklēšana:

Psoriāzes pacienti tiek izvērtēti attiecībā uz psoriātisko artrītu, un, ja ir aizdomas par locītavu bojājumiem, tiek veikti radioloģiskie izmeklējumi un nosūtījums pie reimatologa konsultācijai.

Tiek izvērtēti citu blakusslimību pazīmes (aptaukošanās, metabolais sindroms, hipertensija, diabēts un aterosklerotiskā slimība).

Ārstēšana

Lai gan psoriāze ir neārstējama slimība, ir pieejami daudzi veidi, kas var palīdzēt mazināt simptomus un uzlabot ādas stāvokli. Bieži tiek ieteikta kompleksa pieeja ārstēšanai.

Ārstēšanas metodes ir atkarīgas no slimības smaguma, blakusslimību esamības, ārstēšanas izmaksām un ērtībām, kā arī pacienta individuālās reakcijas uz ārstēšanu. Katram pacientam tiek izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns:

• Sākotnējā posmā bieži tiek izmantotas lokālas ārstēšanas metodes, lai tieši iedarbotos uz skarto ādu.
• Ja lokālās metodes nesniedz pietiekamu efektu, var tikt izmantota gaismas terapija.
• Vidējas vai smagas psoriāzes gadījumā, ja kombinēta lokālā ārstēšana un gaismas terapija nesniedz vēlamo rezultātu, var tikt ieteiktas sistēmiskās ārstēšanas metodes.
• Kai tradicionālie ārstēšanas veidi nesniedz vēlamo efektu, var tikt apsvērta specializēta ārstēšana, kas tiek nodrošināta tikai noteiktās veselības aprūpes iestādēs.

Turklāt, slimojot ar psoriāzi, ļoti svarīgi izvairīties no zināmajiem riska faktoriem, piemēram, stresa, alkohola lietošanas un smēķēšanas, kas var pasliktināt slimības gaitu vai izraisīt tās saasināšanos. Ārstēšanas plāna izstrāde un izmaiņas vienmēr būtu jāveic dermatovenerologu speciālistiem.