Perēkļveida alopēcija
Perēkļveida alopēcija (alopecia areata) ir autoimūna slimība, kas izraisa matu izkrišanu. Visbiežāk tā izpaužas kā lokāls matu zudums galvas ādas daļā, bet var rasties arī citās apmatojuma vietās uz ķermeņa.
Izplatība
Slimības biežums nav saistīts ar rasi, dzimumu, un tā var izpausties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tomēr visbiežāk tā novērojama cilvēkiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Kopējā iespēja saslimt ar šo slimību dzīves laikā ir aptuveni 2%.
Lielāka iespējamība saslimt ar perēkļveida alopēciju ir cilvēkiem, kuri:
- slimo ar citām autoimūnām slimībām
- slimo vairogdziedzera slimībām
- kuriem ir izmaiņas hromosomu komplektā (piemēram, Dauna sindroms)
- ģimenē ir cilvēki, kas slimo ar alopēciju (jo slimība ir saistīta ar ģenētisko mantojumu)
Bojājuma mehānisms
Matu augšana tiek iedalīta fāzēs:
- Anagēna fāze (aktīvās augšanas fāze), kas ilgst no viena līdz astoņiem gadiem;
- Katagēna fāze (pārejas fāze), kas ilgst vairākas nedēļas;
- Telogēna fāze (miera fāze), kas ilgst vairākus mēnešus, pēc kuras notiek pāreja uz egzogēno (izkrišanas) fāzi.
Precīzs matu izkrišanas mehānisms nav zināms, taču tas tiek saistīts ar mata bojājumiem anagēna fāzē, kad mats pareizi neizveidojas un ātrāk pāriet uz citām fāzēm.
Klīniskās pazīmes
Alopecia areata visbiežāk izpaužas kā perēkļveida matu izkrišana, atstājot apaļus plikus ādas laukumus apmatojuma zonā. Visbiežāk tiek skarta galvas āda, retāk bārda, uzacis, skropstas. Dažiem pacientiem pirms matu izkrišanas var parādīties lokāla tirpšana vai nieze, un apmēram 10–40% pacientu tiek novērotas nagu izmaiņas (piemēram, nagu ieplakumi, izteiktākas rievotas līnijas).
Kā tiek diagnosticēta alopēcija?
Visbiežāk diagnoze tiek noteikta, balstoties uz klīnisko ainu, un, ja nepieciešams, var tikt veikti papildu izmeklējumi:
- Trihoskopija (matu folikula, matu stiebra un galvas ādas izmeklēšana ar dermatoskopu);
- Matu izraušanas tests (tiek satverti aptuveni 40–60 blakus augoši mati, viegli pavelkot; tests tiek uzskatīts par pozitīvu, ja tiek izrauti vairāk nekā 10% no satvertajiem matiem);
- Ādas biopsija.
Ārstēšana
Ja mazāk nekā 50% apmatojuma zonas ir skarti, var tikt izmantotas kortikosteroīdu (hormonu) injekcijas, lokāla ārstēšana ar stipriem kortikosteroīdiem, ditranolu, minoksidilu. Lielāku bojājumu gadījumā tiek lietota lokāla imūnterapija, sistēmiskie kortikosteroīdi un sistēmiskie JAK inhibitori.
Svarīgi pacientu iepazīstināt ar slimības iznākumiem, jo perēkļveida alopēcija nav izārstējama slimība. Tā var izzust pati no sevis, atkārtoties vai progresēt. Tāpēc ir svarīgi pacientu informēt par ārstēšanas iespējām un to efektivitāti. Liela diskomforta gadījumā ir ieteicams piedāvāt profesionālu konsultācijas, kas uzlabo emocionālo stāvokli, kā arī atbalsta grupas, kas palīdzētu samierināties ar izskata izmaiņām.
Ja nezināt, kura ārstēšanas metode Jums ir vispiemērotākā, konsultējieties ar dermatovenerologu.
Ja neesat pārliecināts par savu diagnozi un bezrecepšu līdzekļi no aptiekas nepalīdz, lūdziet palīdzību pie dermatologa!
iDerma komanda sniegs konsultāciju 24 stundu laikā, izskaidros jūsu diagnozi un attālināti noteiks nepieciešamo ārstēšanu!
Ja neesat pārliecināts par savu diagnozi un bezrecepšu līdzekļi no aptiekas nepalīdz, lūdziet palīdzību pie dermatologa!
iDerma komanda sniegs konsultāciju 24 stundu laikā, izskaidros jūsu diagnozi un attālināti noteiks nepieciešamo ārstēšanu!
Avoti
1. Darwin E, Hirt P, Fertig R, Doliner B, Delcanto G, Jimenez J. Alopecia areata: Review of epidemiology, clinical features, pathogenesis, and new treatment options. Int J Trichol. 2018;10(2):51. doi:10.4103/ijt.ijt_99_17.
2. Messenger AG, McKillop J, Farrant P, et al. British Association of Dermatologists’ guidelines for the management of alopecia areata 2012. British Journal of Dermatology. 2012;166(5):916–26. doi:10.1111/j.1365-2133.2012.10955.x.
3. Strazzulla LC, Wang EHC, Avila L, Lo Sicco K, Brinster N, Christiano AM, Shapiro J. Alopecia areata: Disease characteristics, clinical evaluation, and new perspectives on pathogenesis. J Am Acad Dermatol. 2018 Jan;78(1):1-12. doi: 10.1016/j.jaad.2017.04.1141. PMID: 29241771.
Siringoma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas
Siringoma ir labdabīgs ādas veidojums, kas parasti parādās uz sejas vai kakla kā nelieli mezgliņi. Lai gan tie ir nekaitīgi, daudzi izvēlas kosmētisku ārstēšanu, lai uzlabotu ādas izskatu un novērstu veidojumus.
Ksantelazma: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas metodes
Ksantelazma ir labdabīgs dzeltenīgs veidojums, kas parasti parādās uz plakstiņiem. Lai gan tā nav kaitīga, daudzi cilvēki izvēlas kosmētisku noņemšanu, lai uzlabotu ādas izskatu un novērstu veidojumus.
Labdabīgi melanocītiskie dzimumzīmes
Ķiršu angioma ir labdabīgs asinsvadu audzējs, kas parādās kā sarkani punkti uz ādas. Parasti tās nav bīstamas, taču var tikt noņemtas kosmētisku apsvērumu dēļ vai ja tās asiņo. Angiomas biežāk rodas vecākiem cilvēkiem.
iDerma SIA
Blaumaņa iela 30
Rīga, LV-1011
+371 2600 5287
[email protected]
iDerma SIA
Blaumaņa iela 30
Rīga, LV-1011
+371 2600 5287
[email protected]