Parastā purpura

Parastā purpura (lat. purpura simplex) ir hematoloģiska slimība, kurai raksturīga paaugstināta tendence veidoties zilumiem asinsizplūdumu dēļ, kas rodas palielinātas asinsvadu trausluma dēļ.

• ļoti izplatīta slimība
• biežāk skar sievietes nekā vīriešus
• precīzs rašanās cēlonis un mehānisms joprojām nav skaidrs
• var būt dažādu traucējumu viens no simptomiem vai normas variants
• var būt vairāk šīs slimības gadījumu ģimenē

Riska faktori

Šīs slimības attīstības iespējamību palielina šādi faktori:

• zems ķermeņa svars
• zāļu lietošana, kas ietekmē asins recēšanas sistēmu
• iepriekšēja glikokortikoīdu (hormonu) lietošana
• saules iedarbība

Klīniska aina

Parastajai purpurai raksturīgs:

• ādas vai/vai gļotādu krāsas izmaiņas mazo asinsvadu bojājuma un asiņu izplūduma dēļ
• krāsas izmaiņas rodas pašas no sevis, bez iepriekšēja sasituma
• sākotnējā krāsa ir violeta, kas dažu nedēļu laikā pāriet vairākos posmos, un tad var redzēt šādas krāsas: oranža, brūna, zila, zaļa
• pēc izmēra: līdz 2 mm sauc par petehijām, lielākas – ekhimozes
• lokalizācija: augšstilbi, sēžamvieta, augšdelmi

Diagnostika
Visbiežāk diagnozei pietiek ar pacienta aptaujas un apskates datiem. Var veikt asins analīzes, kuru laikā pārbauda asins recēšanas rādītājus (raksturīgs normas variants).

Ārstēšana
Īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Slimība pati par sevi, ja nav citu saslimšanu, nav bīstama dzīvībai. Ieteicams koriģēt riska faktorus, izvairīties no aspirīna un tā saturošiem preparātiem.