Neirodermatīts

Neirodermatīts ir hroniska, niezoša ādas slimība, kas izpaužas kā labi norobežoti, eritēmiski (sarkani) plankumi ar zvīņām mehāniski traumētās vietās. Izsitumi var būt atsevišķi vai vairāki, un eritēmas (apsārtuma) intensitāte var mainīties.

Kas saslimst ar neirodermatītu?

Neurodermatīta izplatība nav zināma, un rasei nav ietekmes uz tās izplatību. Slimība biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem (attiecība 2:1) vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Ir novērots, ka tā biežāk parādās pacientiem, kuriem ir primāras niezošas ādas slimības (īpaši atopiskais dermatīts), sistēmiskas slimības, kurām raksturīga intensīva nieze, kā arī traucējumi, kas saistīti ar psiholoģisko stāvokli.

Klīniskās pazīmes:

Uz ādas novērojami plankumi vai plātnes, pieskaroties jūtams ādas raupjums un sacietējums, kas rodas pastāvīgas mehāniskas bojājuma dēļ, ko izraisa kasīšanās. Citi klīniskie simptomi var būt:

• hiper- vai hipopigmentācija (lokāla ādas krāsas tumšāka vai gaišāka nokrāsa bojājuma vietā);
• ādas zvīņošanās, sabiezējums;
• matu lūšana vai alopēcija (matu izkrišana bojājuma vietā);
• Ādas bojājumi visbiežāk novērojami ķermeņa vietās, kuras viegli sasniedzamas ar rokām:
• kakls, galvas āda;
• dzimumorgāni;
• plaukstas un apakšdelmi;
• potītes, apakšstilbu un augšstilbu sānu virsmas.

Diagnostika:

Visbiežāk diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz klīnisko ainu un anamnēzi. Ja diagnoze nav skaidra, var tikt veikti papildu izmeklējumi:

• ādas biopsija;
• ādas plākstera tests, ja ir aizdomas par kontaktdermatītu;
• ādas uzsējums uz sēnīšu infekciju;
• asins analīzes tiek veiktas, ja ir aizdomas par orgānu funkcijas traucējumiem, kuru darbība var būt saistīta ar ādas niezi.

Ārstēšana:

Neurodermatīta ārstēšana ir kompleksa, un ir ļoti svarīgi saprast, ka nepārtraukts niezes–kasīšanās cikls izraisa mehāniskus ādas bojājumus, kas ilgstoši var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Ārstēšanas mērķis ir aizsargāt izsitumu vietas ar fiziskiem barjeriem (piemēram, pārsējiem), lai novērstu mehāniskus bojājumus, kā arī nogriezt nagus īsus, lai mazinātu ādas virsmas bojājumus. Ādas stāvokļa uzlabošanai ir svarīgi lietot emolientus, kas nodrošina intensīvu mitrināšanu un samazina niezi (piemēram, Derma Forte anti itch krēmu niezes mazināšanai). Jāizvairās no faktoriem, kas provocē niezi. Psiholoģisko problēmu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem slimības pārvaldībai. Ja nepieciešams, tiek nozīmēta farmakoloģiska ārstēšana; izteiktas niezes gadījumā tiek lietoti antihistamīni, lokālie kortikosteroīdi ar oklūziju, kalcineurīna inhibitori u.c. Retāk tiek izmantotas tādas procedūras kā transkutānā elektriskā nervu stimulācija, akupunktūra, ķirurģiskā ārstēšana, fototerapija.

Ja nezināt, kura ārstēšanas metode Jums ir vispiemērotākā, konsultējieties ar dermatovenerologu.

Avoti
1. Lotti T, Buggiani G, Prignano F. Prurigo nodularis and lichen simplex chronicus. Dermatol Ther. 2008 Jan-Feb;21(1):42-6. doi: 10.1111/j.1529-8019.2008.00168.x. PMID: 18318884.
2. Wei G, Rodriguez-Waitkus P, Soylu L. A rare case of lichen simplex chronicus in an adolescent female successfully managed with Crisaborole. Dermatol Ther. 2021 Mar;34(2):e14752. doi: 10.1111/dth.14752. Epub 2021 Jan 12. PMID: 33406311.
3. Charifa A, Badri T, Harris BW. Lichen Simplex Chronicus. In: StatPearls. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; August 11, 2021.
4. Juarez MC, Kwatra SG. A systematic review of evidence based treatments for lichen simplex chronicus. J Dermatolog Treat. 2021;32(7):684–92. doi:10.1080/09546634.2019.1708856.
5. Liao YH, Lin CC, Tsai PP, Shen WC, Sung FC, Kao CH. Increased risk of lichen simplex chronicus in people with anxiety disorder: a nationwide population-based retrospective cohort study. Br J Dermatol. 2014;170(4):890–4. doi:10.1111/bjd.12811.