Laima slimība

Laima slimība (borelioze) rodas, kad, sūcot asinis, inficēta ērce ievada brūcē savas zarnas saturu, kurā atrodas baktērijas (Borrelia burgdorferi). Neārstēta Laima slimība var bojāt ne tikai ādu, bet arī iekšējos orgānus, locītavas un nervu sistēmu. Vislielākais risks inficēties ar Laima slimību ir tad, ja ērce paliek ādā 36-48 stundas.

Kā var inficēties ar Laima slimību?

Laima slimību izplata iksodīdērces. Gan nimfas, gan pieaugušas ērces var inficēt cilvēku. Risks palielinās cilvēkiem, kuri daudz laika pavada mežainās, zālainās vietās.

Tā pati ērce var būt arī citu slimību, piemēram, ērču encefalīta vīrusa, pārnēsātāja.

Kādi ir Laima slimības simptomi?

Agrīnā slimības stadijā, 1-4 nedēļas pēc ērces piesūkšanās, tās vietā parādās gredzenveida apsārtums (eritēma). Izsitumi izplešas perifērijā, malas kļūst izteiktākas, bet centrs izbalē, tāpēc apsārtumu sauc par migrējošo eritēmu (Erythema migrans). Izsitumi var būt lielāki par 5 cm diametrā. Migrējošā eritēma ir visbiežāk sastopamā Laima slimības klīniskā forma, kas parādās aptuveni 85% gadījumu. Apsārtuma vietā āda ir siltāka un parasti nesāpīga, neniez. Kopā ar migrējošo eritēmu var parādīties arī sistēmiskas infekcijas pazīmes: drudzis, vājums, muskuļu sāpes.

Neārstējot, un pēc vairākām nedēļām vai mēnešiem kopš boreliju nokļūšanas organismā, var parādīties nervu sistēmas traucējumi (piemēram, meningīts, encefalīts, īslaicīgs vienas sejas puses paralīze), sirds bojājumi (piemēram, sirds ritma traucējumi – ekstrasistoles vai atrioventrikulārā blokāde), locītavu bojājumi (piemēram, monoartrīts, oligoartrīts) vai ādas izsitumi (piemēram, vairākkārtēja migrējošā eritēma, hronisks atrofisks akrodermatīts vai labdabīga ādas limfocitoma).

Kā tiek diagnosticēta Laima slimība?

Migrējošās eritēmas izsitumi tiek noteikti tikai pēc klīniskajām pazīmēm. Izsitumu laikā Laima slimības antivielu meklēšana nav ieteicama, jo vairāk nekā 80% pacientu tās vēl nav izveidojušās. Šādā situācijā ārstēšana tiek uzsākta nekavējoties, bez seroloģiskā izmeklējuma. Seroloģiskie izmeklējumi (piemēram, Laima slimības (Borrelia burgdorferi) IgM antivielas un Laima slimības (Borrelia burgdorferi) IgG antivielas) ir ieteicami personām, kuras slimo 4 nedēļas vai ilgāk.

Kā tiek ārstēta Laima slimība?

Laima slimība tiek ārstēta ar antibiotikām. Ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no agrīnas slimības diagnostikas. Pēc Laima slimības pārslimošanas imunitāte netiek iegūta, un cilvēks ar šo slimību var inficēties atkārtoti.

Vai jūs varat saņemt Laima slimības vakcīnu?

Šobrīd vakcīna pret Laima slimību nav pieejama, tāpēc vakcinēties pret šo slimību nevar. Lai samazinātu inficēšanās risku, ieteicams izvairīties no ērču piesūkšanās, valkājot atbilstošu apģērbu, lietojot repelentus un rūpīgi pārbaudot ķermeni pēc uzturēšanās dabā.

Kā pasargāties no ērču piesūkšanās?

• Dodoties dabā, ieteicams izvairīties no augstas zāles un krūmiem, staigājiet pa takām.
• Apģērbieties gaišā, slēgtā apģērbā, galvu pārklājiet ar cieši pieguļošu cepuri.
• Izmantojiet ērces atbaidošus līdzekļus (repelentus).
• Neaizmirstiet pēc pastaigas pārbaudīt apģērbu un ķermeni.

Ko darīt, ja pamanāt piesūkušos ērci?

Atrodot piesūkušos ērci, ir svarīgi to pēc iespējas ātrāk izņemt. Ieteicams ērci izņemt ar plāniem pincetiem. Ap ērci nedrīkst smērēt nekādas ziedes, šķīdumus, un neveikt dezinfekciju pirms izņemšanas. Ērci jāsaņem vietā starp vēderu un piesūkšanās daļu un jāizņem vienā gabalā, nevis pa daļām. Ērci jāvelk vertikāli, to negriežot ap savu asi. Nedrīkst saspiest ērces vēderu, jo tas palielina Laima slimības inficēšanās risku. Pēc izņemšanas vieta jādezinficē un vismaz mēnesi jānovēro. Ja šajā laikā piesūkšanās vietā parādās apsārtums, drudzis vai galvassāpes, nekavējoties jāvēršas pie dermatovenerologa, infekciju speciālista vai ģimenes ārsta.