Juvenīlā plantārā dermatoze

Juvenīlā plantārā dermatoze (angļu valodā “dermatitis plantaris sicca”) ir slimība, kurai raksturīgi lokāli pēdu bojājumi. JPD parasti izpaužas bērniem vecumā no 3 līdz 14 gadiem, kuriem ir nosliece uz atopiju vai kuri slimo ar atopisko dermatītu [1, 2]. Literatūrā šo slimību dēvē arī par svīstošo zeķu sindromu (angļu valodā “sweaty sock syndrome”).

Slimības patoģenēze vēl nav līdz galam skaidra, taču tiek uzskatīts, ka slimības rašanos var veicināt sintētisku apavu valkāšana, pastiprināta ādas svīšana un berze. Slimība biežāk saasinās vasarā, kad karsta, mitra laika dēļ pastiprinās pēdu svīšana, un ziemā, kad tiek valkāti slēgti apavi.

Klīniska aina

Juvenīlajai plantārajai dermatōzei raksturīgi:

• pēdu eritēma, nieze
• sāpes
• spīdīga ādas virsma, plaisas
• ādas lobīšanās / nolobīšanās, hiperkeratoze

Lokalizācija:

• visbiežāk tiek skartas vietas, kas balstās uz virsmas staigājot, kur rodas berze, īpaši lielo pirkstu, pirkstu pacēluma, papēžu apvidū
• parasti bojājums skar abas pēdas simetriski

Diagnostika

Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz klīnisko ainu. Retākos gadījumos tiek veikta mikroskopiskā izmeklēšana, lai diferencētu no ādas sēnīšu infekcijas. Tāpat tiek veikts alergēnu plākstera tests, lai apstiprinātu alerģiskā kontaktdermatīta diagnozi (var tikt noteikta ādas, gumijas vai citu materiālu, no kuriem izgatavoti apavi vai zeķes, sensibilizācija).

Ārstēšana

Bieži vien juvenīlās plantārās dermatōzes ārstēšana nav nepieciešama, jo slimība parasti izzūd pati no sevis dažu gadu laikā. Ir ļoti svarīgi izvairīties no faktoriem, kas var izraisīt slimības simptomus, un regulāri rūpēties par ādas mitrināšanu.

Ārstēšanas metodes var ietvert:

• Lokālas iedarbības preparātus, kas tiek lietoti slimības saasināšanās laikā, lai mazinātu iekaisumu un sāpes.
• Citus lokālas iedarbības produktus, kas tiek lietoti gadījumos, kad standarta aprūpe nedod vēlamo efektu.
• Mitrinošus līdzekļus, kas palīdz uzturēt ādas mitruma līdzsvaru.
• Specializētus līdzekļus ādas plaisu ārstēšanai, īpaši, ja tās ir sāpīgas.
• Ārstēšanas metodes sekundārajām infekcijām, kas radušās bojāta ādas barjera dēļ.

Svarīgi atzīmēt, ka visas ārstēšanas metodes jāpielāgo individuāli, ņemot vērā pacienta ādas stāvokli un slimības gaitu. Ārstēšanas plāna izstrādi un izmaiņas vajadzētu veikt kvalificētiem veselības aprūpes speciālistiem – dermatovenerologiem.

Profilakse

• valkāt brīvus apavus
• valkāt apavus un zeķes no dabīgiem šķiedriem, izvairīties no sintētiskiem materiāliem (piemēram, neilona, vinila šķiedru audumiem)
• valkāt divus vai vairākus pārus kokvilnas zeķu un regulāri mainīt zeķes
• valkāt labi pieguļošus apavus, vēlams ādas, lai samazinātu berzi