Jostas roze: Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Jostas roze (lat. *Herpes zoster*, angļ. *shingles*) ir vīrusu izraisīta slimība, ko izraisa *Varicella zoster* vīruss. Tā izpaužas kā sāpīgi grupēti pūslīši, kas izvietojas gar nerva gaitu.

• • 20% cilvēku vismaz reizi dzīvē saslimst ar jostas rozi, un saslimstības biežums turpina pieaugt.
  • *Varicella zoster* vīruss var izraisīt divas atšķirīgas slimības: vējbakas un jostas rozi.
  • Kad cilvēks saslimst ar vējbakām, vīruss turpina dzīvot organismā (nervu mezglos) bez simptomiem, bet, aktivizējoties, tas var izraisīt jostas rozi.
  • Ja nekad neesat slimojuši ar vējbakām un neesat vakcinēti pret tām, iespējams inficēties ar vējbakām no cilvēka, kurš slimo ar jostas rozi, tieša saskarē ar izsitumiem vai ieelpojot *Varicella zoster* vīrusu.
  • Aptuveni 1–6 procenti cilvēku atkārtoti saslimst ar jostas rozi.
  • Jostas rozi nepieciešams diferencēt no parastās herpes infekcijas, rožes, akūtas ekzēmas, bet izplatītu formu — no vējbakām.

Riska grupas

• • Jostas rozi var saslimt dažāda vecuma cilvēki, bet visbiežāk slimo tie, kas ir vecāki par 50 gadiem.
  • Tāpat biežāk slimo dažāda vecuma cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu (piemēram, onkoloģiskie pacienti; pacienti ar hroniskām, autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu, psoriāzi u.c.), kuriem tiek piemērota ārstēšana ar sistēmiskiem steroīdiem, audzēja nekrozes faktora (TNF) alfa inhibitoriem, sfingozīna 1-fosfāta (S1P) receptoru inhibitoriem, Janus kināzes (JAK) inhibitoriem.
  • Inficētie ar HIV, AIDS.

Infekcijas avots

• • Cilvēks, kurš slimo ar vējbakām, retāk — ar jostas rozi.
  • Ar *Varicella zoster* vīrusu inficējas gaisa pilienu ceļā vai saskarē (pieskaroties izsitumiem).
  • Bērni no cilvēka, kas slimo ar jostas rozi, var inficēties ar vējbakām, un otrādi.

Provocējošie faktori

• • vecāks vecums (>50 gadi)
  • saaukstēšanās
  • stress
  • infekcijas
  • ievainojumi
  • kontakts ar cilvēku, kurš slimo ar vējbakām vai jostas rozi
  • UV stari

Lokalizācija

• • 50 % gadījumu — starpribu nervi (nn. intercostales, n. thoracicus) krūšu un muguras rajonā.
  • 20 % gadījumu — *n. trigeminus*, *n. VII* un *n. VIII* nervi sejā.
  • Retāk — kakla, jostas, krustu segmenti.
  • Imūnsupresijas gadījumā var izplatīties ārpus inervējamā segmenta robežām.

Simptomi
Klīniskā aina ir atkarīga no pacienta vecuma un veselības stāvokļa, kā arī no skartās vietas (dermatoma). Dermatoms ir ādas apgabals, kuru inervē viens muguras smadzeņu nervs.

• • 3-5 d. iki išberiant odą atsiranda bendras negalavimas, nuovargis, karščiavimas, skausmas, deginimas būsimų bėrimų srityje;
  • Rausvos dėmelės-skausminga vienpusė juostinė eritema (paraudimas) – grupuotos papulės, pūslelės skaidriu skysčiu (12-24 val. bėgyje) besidėstančios pagal nervo eigą;
  • Pūlinukai – šašai (7-12 d.)
  • Sunkiais atvejais: kraujingi-seroziniai, gangreniniai bėrimai
  • Deginimas, skausmas, niežėjimas

Komplikācijas

• • Āda: var rasties sekundāra bakteriāla infekcija, sadzīstot var palikt rētas.
  • Acis: konjunktivīts, episklerīts, uveīts, keratīts, iridociklīts (glaukoma), horioretinīts (AIDS), retrobulbārais neirīts, vaskulīts, redzes nerva atrofija. *Herpes zoster ophthalmicus* — ja tiek skarts *n. trigeminus r. ophthalmicus*, pūslīši parādās vienā pusē uz plakstiņiem, deguna, un bojā radzeni.
  • Nervu sistēma: encefalīts, meningīts, granulomatozs arteriīts, segmentālas parēzes, *N. facialis* parēze, dzirdes nerva bojājums.Pēcherpētiskā neiralģija ir ļoti izplatīta komplikācija. Sāpes bez izsitumiem var ilgt mēnešiem vai gadiem. Var rasties hipo- vai hiperestēzijas, un bieži nepieciešama neirologa vai sāpju medicīnas speciālista konsultācija sāpju mazināšanai.
  • Iekšējie orgāni: pneimonija, ezofagīts, miokardīts, enterokolīts, pankreatīts, artrīts.

Diagnostika

• • Diagnoze visbiežāk tiek noteikta, veicot aptauju un fizisko izmeklēšanu.
  • Ja nepieciešams, galīgo diagnozi var apstiprināt ar laboratoriskiem izmeklējumiem:
    • • Polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR)
      • Viroloģisko izmeklēšanu — izaudzēt vīrusu inficētās šūnu kultūrās
      • Tiešo imunofluorescenci — noteikt *Varicella-zoster* vīrusa antigēnu.
      • Seroloģiskos izmeklējumus — IgM un IgG (Anti-Varicella Zoster IgG un IgM).
      • Izmeklējumiem materiāls tiek ņemts no izsitumiem (pūslīšiem).

Ārstēšanas ieteikumi

Sajūtot pirmās slimības pazīmes, ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu. Neiesaistīties pašārstēšanā, bet gan vērsties pie ģimenes ārsta vai tieši pie dermatovenerologa, kurš izveidos piemērotāko ārstēšanas plānu konkrētajā gadījumā, lai izvairītos no komplikācijām.

• • • Pretvīrusu terapija efektīvi samazina sāpes un simptomu ilgumu, ja to uzsāk 72 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās.
    • Pēc 72 stundām zāles var tikt izrakstītas, ja parādās jauni izsitumi.
    • Izsitumus nevajag berzēt, skrāpēt, tie jādezinficē, lai tie neizplatītos.
    • Pretvīrusu terapija nav indicēta, ja izsitumi ir pārklājušies ar krevelēm.
    • Citas līdzekļus: atpūta, sāpes mazinoši līdzekļi (aukstums, antivirāli ziedi, vietējie steroīdi, emolienti (krēmi, losjoni, ziedes – no aptiekas), antiseptiķi, antibiotikas sekundārai bakteriālai infekcijai, B grupas vitamīni).

• Esot pēcherpetiskai neiralģijai svarīgi ir:
  • • Agrīns antivirālais ārstēšana
    • Vietējā anestēzijas līdzekļa lietošana
    • Neiroloģista konsultācija par sāpju mazināšanas metodēm (medikamenti: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPV), lai arī parasti maz efektīvi, tricikliskie antidepresanti, antiepilepsijas līdzekļi; nemedikamenti: transkutānā elektriskā nervu stimulācija vai akupunktūra, injekcijas bojātajās vietās).

Nespēja strādāt

• • Ja izsitumi ir uz sejas, neatgriezieties darbā, kamēr šajā vietā nav izveidojies krampis (~7–10 dienas).
  • Ja izsitumi ir vietā, ko varat nosegt (piemēram, ar marles pārsēju vai apģērbu), varat atgriezties darbā, kad jutīsieties labāk.
  • Ja strādājat veselības aprūpes iestādē (piemēram, slimnīcā, medicīnas iestādē, aprūpes mājās), konsultējieties ar savu ārstu, kad droši atgriezties darbā.

Profilakse

• • Ieteicama vakcinācija pret Varicella zoster vīrusu;
  • Vakcinējoties, jūs varat samazināt iespēju saslimt ar jostas rozi un pēcherpetisko neiralģiju.
  • Vakcinācija ieteicama pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem, tomēr var vakcinēt arī jaunākus cilvēkus, īpaši, ja viņu imūnsistēma ir vājāka nekā parasti.