Hematoma: Simptomi, Ārstēšana un Diagnostika | Ārsta Ieteikumi

Hematoma (lat. haematoma, gr. hematos – asinis) ir asins uzkrāšanās starp audu slāņiem, kas rodas asinsvada sienas bojājuma (bieži traumatiska) dēļ un asiņu izplūšanas rezultātā. Hematomas var veidoties dažādās ķermeņa vietās: ādā, muskuļos, iekšējos orgānos vai smadzenēs. Visbīstamākās ir hematomas smadzenēs.

Ādas hematomas simptomi:

• Skartās vietas pietūkums
• Apsārtums
• Krāsas izmaiņas – hematomai izzūdot, mainās tās krāsa: zila/violeta → zaļa → dzeltena → brūna
• Sāpes, velkoša sajūta

Diagnostika

Hematomas diagnostiku dermatovenerologs veic, pamatojoties uz pacienta iztaujāšanu, klīnisko apskati un raksturīgo izskatu (attiecas uz ādas hematomām).

Ja ir aizdomas par hematomu smadzenēs, nepieciešamas attēldiagnostikas metodes, piemēram, datortomogrāfija (KT) vai magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT).

Ārstēšana

Dermatovenerologs individuāli izvēlas piemērotāko ārstēšanas metodi, ņemot vērā hematomas atrašanās vietu, lielumu un simptomu smagumu.

• Mazas hematomas parasti pietiek tikai novērot; dzīšanas paātrināšanai var lietot heparīna ziedi.
• Akūtā fāzē, ja ir pietūkums, var pielikt ledu.
• Sāpju mazināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēnu, diklofenaku u.c.).
• Lielu vai bīstamā vietā esošu hematomu gadījumā dažkārt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Vairumā gadījumu hematomas sadzīst bez nopietnām veselības problēmām, taču retos gadījumos iespējamas komplikācijas.