Furunkuls: Cēloņi, simptomi un efektīvas ārstēšanas metodes

Furunkuls ir dziļš iekaisums, kas ietver matu folikulu un apkārtējos audus.

• Biežākais izraisītājs ir S. aureus (līdz 75%).
• Apmēram 10-20% cilvēku šīs baktērijas nēsā uz savas ādas
• Furuncle ir izplatīta veseliem cilvēkiem, kuri rūpējas par savu higiēnu

Riska faktori

Daži riska faktori var palielināt furunkula rašanās iespējamību:

• Infekciju izraisošo baktēriju pastāvīga klātbūtne (nēsāšana) deguna nāsīs, ap anālo atveri, ķermeņa krokās.
• Cukura diabēts
• Aptaukošanās, vecāks vecums
• Imūnsistēmas novājināšanās (pārciestas smagas slimības, ķīmijterapija, citi imūnsistēmu ietekmējoši medikamenti)
• Svešķermeņi ādā (diegi, katetri, auskari)

Furunkulam raksturīgs:

• Sāpīgs, apsārtis, saspringts, sataustāms mezgls vai pustula (strutains iekaisums), kurā uzkrājas strutains sekrēts.
• Izmērs var svārstīties no neliela strutaina iekaisuma līdz 5 centimetriem.
• Kad sekrēts sakrājas, tas parasti plīst un izplūst strutas.
• Mezgliņa/pustulas centrā var būt redzams matu folikuls (melns punkts).
• Iespējama apkārtējās ādas pietūkums

Lokalizācija: seja, kakls, paduses, augšstilbi un sēžamvieta. Īpaši vietas, kur visvairāk aug matiņi, pastiprināti svīst un tiek citādi traumēta āda.

Furunkula diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz pacienta aptaujas un apskates datiem. Retākos gadījumos, kad iegūto datu nepietiek vai vēlas noskaidrot precīzu izraisītāju, iespējami papildu izmeklējumi diagnozes precizēšanai:

• Mikroskopiskā izmeklēšana (ar mikroskopu tiek apskatīti nokrāsotie infekcijas izraisītāji), uzsējums (speciālā barotnē tiek izaudzēta infekciju izraisījušo baktēriju kolonija).
• Vispārējā asins analīze (var parādīties infekcijas pazīmes: leikocītu, neitrofilu palielināšanās).
• CRB izmeklējums (iespējama mērena palielināšanās).

Ārstēšana un prognoze

Konsultācijas laikā ārsts katram pacientam individuāli izvēlas vispiemērotāko ārstēšanas metodi. Visbiežākās ārstēšanas iespējas:

• Ja furunkuls ir liels, pats nepārsprāgst un neiztīrās strutainais sekrēts, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana – furunkula virsmas iegriešana vai pārduršana un strutu iztīrīšana.
• Antiseptiķu uzklāšana uz skartās vietas
• Atkarībā no infekcijas apjoma – antibiotiku terapija (antibiotikas izvēlas atbilstoši uzsējuma rezultātiem).

Bojājumi parasti sadzīst dažu nedēļu laikā, taču bieži paliek rētas. Lai izvairītos no furunkulu rašanās, nepieciešams novērst modificējamos riska faktorus, ievērot personīgo higiēnu un stiprināt imunitāti.