Apsaldējums: Cēloņi, simptomi un efektīva ārstēšana
Apsaldējumi (lot. Pernio) ir patoloģisks ādas stāvoklis, kas izpaužas ar ādas apsārtumu vai zilēšanu, kas rodas zemas temperatūras un augsta mitruma ietekmē, pēkšņu temperatūras svārstību dēļ. Tas ir izplatīts fenomens, taču tā rašanās iemesli nav pilnībā skaidri. Tiek uzskatīts, ka ādas bojājumi rodas sakarā ar nenormālu asinsvadu reakciju uz aukstuma iedarbību, kas notiek pēkšņas sasilšanas laikā. Aukstuma izraisīta asinsvadu sašaurināšanās vai spazmas izraisa skābekļa trūkumu audos, kas stimulē iekaisuma reakciju. Turklāt, kad aukstā āda sasilst, mazie asinsvadi var paplašināties ātrāk nekā blakus esošie lielāki asinsvadi, palielinot to caurlaidību, kā rezultātā šķidrums no asinsvadiem nonāk apkārtējos audos, izraisot pietūkumu.
Klīniska aina
Plaukstu vai pēdu pirkstu mugurpuses ir visbiežāk skartās vietas. Retāk apsaldējumi novērojami deguna, ausu gliemežnīcu, augšstilbu priekšējās virsmas ādā – vietās, kuras visātrāk atdziest.
Ādas bojājumi izpaužas kā sarkani vai violeti plankumi, plātnītes, papulas un mezgliņi aukstuma skartajās vietās. Tajā pašā laikā var būt nieze, sāpes, dedzināšana, pietūkums, var parādīties pūslīši un čūlas, kas var sarežģīties ar sekundāru bakteriālu infekciju. Āda kļūst sausa, lobās. Daudziem pacientiem apsaldējumi izpaužas kā akūts bojājums, kas sākas 12-24 stundas pēc nosalšanas.
Riska faktori:
Apsaldējumu risku palielina: zemāks nekā normāls ķermeņa svars, pastiprināta svīšana, sieviešu dzimums (apsaldējumi visbiežāk parādās jaunām vai pusmūža sievietēm), traucēta asinsrite citu slimību dēļ (paaugstināta jutība pret temperatūras izmaiņām), gadalaiks un laika apstākļi (augsts mitrums un vēss gaiss), smēķēšana (asinsvadu slimības, sliktāka brūču dzīšana), ģimenes nosliece. Apsaldējumi biežāk rodas arī hormonālo izmaiņu dēļ, tāpēc grūtniecības laikā apsaldējumi ir biežāki. Provocējošs faktors var būt neliels ievainojums aukstumā neaizsargātā vietā.
Ārstēšana un profilakse:
Apsaldējumi var atkārtoties katru gadu, sākoties aukstajam gadalaikam. Svarīgi skartās vietas atkausēt pakāpeniski, jo pēkšņa sasalušas ādas sasilšana var pasliktināt stāvokli. Nedrīkst masēt, berzēt vai izmantot tiešus siltuma avotus. Labāk ir iedzert tēju vai citu karstu dzērienu, lai sasildītu visu ķermeni. Jāizvairās no aukstuma iedarbības, cik vien iespējams. Skarto ādu ir svarīgi turēt siltumā un sausumā, bet atturēties no tieša siltuma avota (valkāt cimdus, zeķes). Ieteicamas vannas ne siltākas par 10 grādiem, 15-30 minūšu ilgumā. Var izmantot losjonu vai krēmu, kas mitrina ādu un mazina niezi. Ja ir erozijas vai čūlas, ir svarīgi dezinficēt tās ar antiseptiķiem un, ja nepieciešams, viegli aptīt, lai novērstu infekciju. Jāizvairās no skrāpēšanas. Biežākā komplikācija ādas bojājuma gadījumā ir sekundārā bakteriālā infekcija.
Ārsta konsultācija ir nepieciešama komplikāciju gadījumā – ja rodas neparasti stipras sāpes, tiek traucēta ādas jutība, ir aizdomas par infekciju, vai ādas stāvoklis neuzlabojas vienas vai divu nedēļu laikā. Ja minētie simptomi parādās arī siltajā gadalaikā, simptomi kļūst hroniski un pastāvīgi atkārtojas, ir ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu citas iespējamās slimības.
Svarīgi izvairīties no atrašanās aukstā un mitrā laikā vai ierobežot to. Ieteicams ģērbties vairākos vaļīgos apģērba slāņos, valkāt dūrainus ar kokvilnas oderi, necaurlaidīgas vilnas zeķes un siltus, ūdensnecaurlaidīgus apavus – jācenšas nosegt pēc iespējas vairāk atklātās ādas. Rokas, kājas un seju turiet sausumā un siltumā. Pirms došanās ārā, 30 minūtes iepriekš uz sejas un ķermeņa vietām, kas nav pasargātas no aukstuma, uzklājiet barojošus, taukainus krēmus vai ziedes ar zemu ūdens saturu vai bez tā. Ieteicams samazināt vazokonstriktoru vielu lietošanu, piemēram, kofeīnu un dekongestantus. Pēc nosalšanas nemēģiniet ekstremitātes ātri sasildīt, sportot (fiziskā aktivitāte stimulē asinsriti), un pārtrauciet smēķēšanu.
Prognoze:
Lai gan apsaldējumi ir nepatīkams ādas bojājums, šīs patoloģijas prognoze ir laba, un parasti nerada nopietnākas sekas. Simptomi parasti izzūd paši no sevis, bez jebkādām nevēlamām reakcijām 1-2 nedēļu laikā, ja tiek izvairīts no aukstuma un infekcijas komplikācijām.
Ja neesat pārliecināts par savu diagnozi un bezrecepšu līdzekļi no aptiekas nepalīdz, lūdziet palīdzību pie dermatologa!
iDerma komanda sniegs konsultāciju 24 stundu laikā, izskaidros jūsu diagnozi un attālināti noteiks nepieciešamo ārstēšanu!
Ja neesat pārliecināts par savu diagnozi un bezrecepšu līdzekļi no aptiekas nepalīdz, lūdziet palīdzību pie dermatologa!
iDerma komanda sniegs konsultāciju 24 stundu laikā, izskaidros jūsu diagnozi un attālināti noteiks nepieciešamo ārstēšanu!
Sviedru izsitumi
Sviedru izsitumi rodas, kad sviedru dziedzeri tiek aizsprostoti, izraisot niezošus, sarkanus izsitumus. Šie izsitumi parasti parādās karstā laikā vai pēc fiziskas aktivitātes. Pareiza ādas kopšana un ventilācija palīdz mazināt simptomus un novērst diskomfortu.
Kukaiņu kodumi
Kukaiņu kodumi var izraisīt niezi, pietūkumu un iekaisumu, kas var radīt diskomfortu. Pareiza ārstēšana palīdz ātri mazināt simptomus un novērst infekcijas risku. Daži kodumi var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi veikt ārstēšanas pasākumus.
Perēkļveida alopēcija
Perēkļveida alopēcija ir autoimūna slimība, kas izraisa matu izkrišanu noteiktās galvas ādas zonās. Lai gan precīzs cēlonis nav zināms, savlaicīga ārstēšana palīdz stimulēt matu ataugšanu un novērst turpmāku matu izkrišanu, uzlabojot matu veselību.
iDerma SIA
Blaumaņa iela 30
Rīga, LV-1011
+371 2600 5287
[email protected]
iDerma SIA
Blaumaņa iela 30
Rīga, LV-1011
+371 2600 5287
[email protected]